Par fundamentālo reformu Eiropas lauksaimniecībā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniecības ministri ir pieņēmuši kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas projektu. Šī reforma paredz pilnībā mainīt veidu, kādā ES sniedz atbalstu lauksaimniecības sektoram. Jaunā KLP būs vairāk vērsta uz patērētāju un nodokļu maksātāju interesēm, vienlaikus dodot arī lauksaimniekiem iespēju ražot to, ko pieprasa tirgus. Turpmāk vairums subsīdiju tiks maksātas neatkarīgi no produkcijas apjoma. Taču, lai izvairītos no produkcijas pilnīgas pārtraukšanas, dalībvalstis varēs, vadoties no iepriekš izstrādātiem noteikumiem, daļēji saglabāt saikni starp subsīdiju apjomu un produkciju. Šie “vienotie lauksaimniecības maksājumi” (single farm payments) ir izstrādāti tā, lai tie saskanētu ar vides, pārtikas drošības un lopu labturības standartiem. Saiknes starp subsīdiju apjomu un produkciju pārtraukšana liks ES lauksaimniekiem konkurēt savā starpā un vairāk orientēties uz tirgus pieprasījumu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo ienākumu stabilitāti. Samazinot tiešo maksājumu apjomu lielajām saimniecībām, lauksaimniekiem būs pieejams vairāk līdzekļu vides drošības, kvalitātes un lopu labturības nodrošināšanai. Eiropas Savienības Padome nolēma turpmāk pārskatīt piena, rīsu, graudaugu, kviešu, sausās lopbarības un riekstu sektorus. Lai tiktu ievēroti stingrie budžeta griesti ES 25 dalībvalstīm līdz 2013. gadam, ministri vienojās ieviest finanšu disciplīnas mehānismu. Šī reforma stiprinās arī ES pozīcijas pašreiz notiekošajās sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju (PTO). Atsevišķi reformas elementi stāsies spēkā 2004. un 2005. gadā. Vienotie lauksaimniecības maksājumi stāsies spēkā 2005. gadā.

Ja kādai dalībvalstij būs nepieciešams pārejas periods tās specifisko lauksaimniecības apstākļu dēļ, tā varēs ieviest vienotos lauksaimniecības maksājumus ne vēlāk kā 2007. gadā.

Komentējot 26. jūnija lēmumu, Eiropas Komisijas lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers sacīja: “Šis lēmums ir jaunas ēras sākums — mūsu lauksaimniecības politika tiek fundamentāli mainīta. Šodien Eiropa ir izveidojusi jaunu un efektīvu lauksaimniecības politiku. Lielākā daļa no tiešajiem maksājumiem vairs netiks piemēroti atkarībā no saražotās produkcijas. Tas stabilizēs lauksaimnieku ienākumu līmeni un ļaus viņiem ražot to, ko pieprasa patērētājs. Savukārt patērētāji un nodokļu maksātāji iegūs labāku pārskatāmību un lielāku atdevi no piešķirtajiem līdzekļiem lauksaimniecības sektoram. Šī reforma ir arī signāls pārējai pasaulei — mēs atvadāmies no vecās subsīdiju sistēmas, kas kropļoja starptautisko tirgu un nostādīja jaunattīstības valstis daudz neizdevīgākā situācijā. ES ir izdarījusi savu mājasdarbu, un tagad citiem ir jāsniedz savs ieguldījums, lai PTO sarunas būtu veiksmīgas. Viss tagad ir atkarīgs no citām valstīm, piemēram, ASV, kuras lauksaimniecības politika turpina kropļot pasaules tirgu.”

Būtiskākie

KLP reformas elementi:

• vienoti maksājumi visiem ES lauksaimniekiem neatkarīgi no produkcijas apjoma, taču saglabājot ierobežotas iespējas papildu maksājumu veikšanai, lai izvairītos no produkcijas pārtraukšanas;

• šie maksājumi ir izstrādāti tā, lai tie saskanētu ar vides, pārtikas drošības un lopu labturības standartiem, kā arī lai nodrošinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes uzturēšanu labos lauksaimniecības un ārējās vides apstākļos;

• lauku attīstības politika ar lielāku ES naudas piešķīrumu, jauni pasākumi apkārtējās vides aizsardzības veicināšanai, kvalitātes un lopu labturības nodrošināšanai un lai palīdzētu lauksaimniekiem, sākot ar 2005. gadu, sasniegt ES produkcijas standartus;

• tiešo maksājumu samazināšana lielajām saimniecībām, tādējādi rodot papildu līdzekļus lauku attīstības programmām;

• finanšu disciplīnas mehānisms, kas nodrošina, lai saimniecību noteiktie ienākumi līdz 2013. gadam nebūtu pārāk lieli;

• KLP tirgus politikas pārskatīšana:

— asimetrisko cenu izskaušana piena produktu sektorā: četru gadu laikā intervences cena sviestam tiks samazināta par 25%, kas ir papildu cenas samazinājums par 10% salīdzinājumā ar “Agenda 2000”, vājpiena pulverim cenu samazinājums par 15% trīs gadu laikā, kā tas ir paredzēts “Agenda 2000”, tiek saglabāts;

— ikmēneša peļņa graudaugu sektorā tiks samazināta uz pusi, taču tiks saglabāta pašreizējā intervences cena;

— reformas arī rīsu, kviešu, riekstu, kartupeļu cietes un lopbarības sektoros.

Sabiedrisko attiecību aģentūras “Consensus PR” informācija