Lauksaimniecība ir lauku mugurkauls

Starptautiskajā konferencē "Lauku attīstība Latvijā"

Latvijā jāturpina dialogs starp valdību un sabiedrību par integrētas lauku attīstības politikas veidošanu — šādu nostāju pauda starptautiskās konferences "Lauku attīstība Latvijā" dalībnieki. Tas nav noslēpums, ka pašlaik laukos ir daudz gan sociāli, gan ekonomiski neatrisinātu problēmu, tāpēc konferencē tās īpaši neuzsvēra, bet meklēja iespējas, kā situāciju varētu uzlabot.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikuma telegrammā tika norādīts, kāds ceļš ejams, attīstot Latvijas laukus. Prezidentes apsveikumā uzsvērts, ka jau kopš seniem laikiem lauki ir bijuši mūsu zemes iztikas avots. Tie izaudzinājuši zinātkārus un darbīgus cilvēkus, kuri cēluši savas zemes labklājību un pašapziņu. V.Vīķe–Freiberga ir pārliecināta, ka arī tagad Latvijas mērķis ir valsts labklājība, saliedējot pilsētas un laukus kopīgam uzdevumam — valsts uzplaukumam.

— Arvien pieaugošās konkurences apstākļos svarīgi izlemt, kas varētu būt īpaši interesants Latvijā, — teikts apsveikuma telegrammā. Tādējādi tiktu paplašinātas mūsu ražojumu tirgus iespējas pasaulē. Ikvienam zemniekam jāapzinās, ka tradicionālā lauksaimniecība vairs nebūs vienīgais iztikas līdzeklis laukos. Tiem, kas vēlas strādāt laukos, ir jāatrod jauni darba veidi, kuri var pastāvēt un sekmīgi attīstīties konkurences apstākļos gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē.

Jaunā Eiropa no Latvijas sagaida ko īpašu. Mēs to varēsim piedāvāt, norādīts telegrammā. Vēl neizmantotās iespējas tūrisma un pakalpojumu jomā, moderno tehnoloģiju un netradicionālās lauksaimniecības attīstība radošiem prātiem sniedz vienreizēju izdevību — izcelt un nest pasaulē tieši Latvijai piemītošo savdabību.

Valsts uzdevums ir tālredzīgi atbalstīt mūsdienīgu konkurētspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un infrastruktūru, veicināt lauku cilvēku un pašvaldību iniciatīvas. Ministrijām, kuras atbild par lauku attīstību, ir jākļūst par vidutājām starp valsti un lauku iedzīvotājiem. Uzrunā prezidente uzsvērusi reģionālo augstskolu nozīmi lauku attīstībā. Tās kļūst par centru attiecīgā novada saimnieciskajai, zinātniskajai un kultūras dzīvei. Svarīgi, ka šajā darbā tiek iesaistīta jaunu cilvēku enerģija un zināšanas reģiona attīstībā.

Savukārt zemkopības ministrs Atis Slakteris savā uzrunā pauda atziņu, ka lauku attīstībai jābalstās uz integrētu pieeju, pamatojoties uz vienotu juridisko un politisko struktūru: lauksaimniecībā, ekonomikā, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu attīstība, zemes un citu resursu pārvaldīšanā, infrastruktūras un reģionu attīstībā. Ministrs minēja, ka pašlaik lauksaimniecībā strādā ap 147 000 cilvēku. Viņu saražotās produkcijas kopvērtība tirgū ir aptuveni 180 miljoni latu. Tas nozīmē — 1200 lati uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto. Savukārt tīrais ienākums, pēc A.Slaktera sacītā, — tikai 334 lati uz vienu lauksaimniecībā strādājošo. Tāpat Latvijas banku piedāvātās kredītlikmes (no 12 līdz 18 procentiem) ir krietni augstākas un neizdevīgākas nekā ES pieejamie kredīti. Tur procentu likme ir no 5 līdz 7 procentiem. Kopš šī gada Zemkopības ministrija subsidē kredītu procentu maksājumus piensaimniecībā. Kā pozitīvu sasniegumu sarunās ar ES A.Slakteris nosauca palielinātās eksporta iespējas piena produktiem. Sākot no šī gada jūlija, eksporta kvotas piena pulverim palielinātas par 30 procentiem, sviestam — par 50 procentiem, sieram — par 100 procentiem. Runājot par integrāciju ES, ministrs norādīja, ka iestāšanās nosacījumi tur nevar būt diskriminējoši Latvijas lauksaimniekiem. Pašlaik ES dominē tiešie maksājumi graudkopjiem, kā arī piena un cukurbiešu ražošanas kvotas. Šāda sistēma nodrošina ražošanas prognozējamu attīstību, garantē ražotājiem zināmus ienākumus. Arī Latvijā pakāpeniski tiek ieviesti šādi principi un nosacījumi.

Liela problēma, minēja A.Slakteris, Latvijā joprojām ir augsts bezdarba līmenis, dažviet laukos tas sasniedz pat 20 procentus. Ministrs sacīja, ka valdības uzdevums ir panākt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību laukos.

Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis uzsvēra, ka ekonomiskās aktivitātes līmenis valstī ir zems: Latvijai ir 12 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Savukārt Igaunijai — 25, Polijai — 35, ES valstīs — 30 līdz 50 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka pastāv lielas atšķirības starp reģioniem. Pēc statistikas datiem, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Rīgas rajonā 1997.gadā bija 12,63 lati, bet Rēzeknes rajonā — tikai 342 lati. Savukārt nefinansu investīcijas uz vienu iedzīvotāju Rīgas rajonā bija 6,7 reizes lielākas nekā Rēzeknes rajonā, bet bezdarba līmenis, piemēram, Ogres rajonā bija 4,8 reizes zemāks nekā Rēzeknes rajonā. Pagastos vērojamas vēl lielākas atšķirības.

A.Kalvītis norādīja, ka teritoriālās reformas pabeigšana ir nozīmīgs faktors turpmākajā lauku attīstībā.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība vien nenodrošinās adekvātu ekonomisko bāzi laukos. Jau tagad vērojama lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Jauno augsto tehnoloģiju ieplūšanai laukos ir gliemeža gaita. Ostu un tranzīta biznesa ieguvumi koncentrējas pēc ģeogrāfiskā novietojuma. Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība laukos neprogresē tā, kā vēlētos. Viena no pamatproblēmām — finansu resursu pieejamība un projektu vadības trūkums. Jāatzīst, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir alternatīvās uzņēmējdarbības pamats laukos.

Ekonomikas ministrijas izstrādātā "Īpaši atbalstāmo reģionu programma" kļuva par pamatu īpašo teritoriju ekonomisko problēmu risināšanai. Šīs programmas ekonomiskie instrumenti ir īpaša kredītpolitika (procentu maksājumi vai daļēji procentu maksājumi par mērķkredītiem), nodokļu atvieglojumi (iespēja uzņēmējam izmantot "paātrināto" amortizāciju no jauna ieviestajiem pamatlīdzekļiem), kā arī investīcijas infrastruktūrā (Reģionālā fonda daļējs līdzfinansējums pašvaldībām ar biznesu saistītās infrastruktūras sakārtošanai).

Nelielais laiks, kurā darbojas normatīvie akti par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, vēl nedod iespēju sniegt vērtējumu par šo instrumentu darbības efektivitāti. Apmēram 1, 5 gados izveidotas 1000 jaunas un 740 sezonas darba vietas, saglabātas 1690 darba vietas. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, iekšzemes kopprodukta pieaugums piecos īpaši atbalstāmajos rajonos 2001.gadā var tikt prognozēts vidēji par 2,8%. Rezultāti ir, bet tie ir nelieli. Jāatzīmē, ka 60% no projektiem ir vides, lauku ekonomikas un lauksaimniecības projekti.

Rīga kļuvusi par metropoli. Tai ir spoža ģeopolitiska nākotne. Ko no tā gūst pārējā Latvijas teritorija? Pilsētu un mazpilsētu loma reģionu attīstībā ir nozīmīga finansu un cilvēku resursu koncentrācijas ziņā. Ir nepieciešama līdzekļu pārdale starp ekonomiskiem centriem un lauku teritorijām. Nav instrumentu, kā saglabāt intelektuālo potenciālu ārpus Rīgas, kā piesaistīt cilvēku resursus uzņēmējdarbības paplašināšanai laukos. Attīstības garantija ir labvēlīgs investīciju klimats, finansu resursu pieejamība, kredītu garantijas, kredītprocentu dzēšanas iespējas, subsīdijas par jaunu darba vietu radīšanu.

Ekonomikas ministrs solīja, ka šo jautājumu risināšanā tiks veiktas daudzas aktivitātes. Tomēr, lai uzlabotu situāciju laukos, pie viena galda jāsēžas un jādiskutē Ekonomikas, Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī Labklājības ministrijai. A.Kalvītis norādīja, ka nepieciešama visu fondu un finansu resursu koncentrēšana un apvienošana. Šāda koncentrācija nepieciešama, lai tādējādi samazinātu pašizmaksu uz vienu atbalsta latu. Dažādo naudas plūsmu sakārtošana būs Zemkopības ministrijas ziņā. Tas veicinās, lai investīcijas saņemtu lauku cilvēki.

Konferencē vairākkārt tika uzsvērts, ka Latvijas lauku attīstība ir cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Par to runāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis. Viņš norādīja, ka laukos dzīvo aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, tāpēc viena no reģionālās attīstības politikas pamatnostādnēm ir tā, ka jebkurai lauku pašvaldībai ir jārod iespējas attīstīties. Lauku iedzīvotājiem, tāpat kā pilsētniekiem, ir nepieciešama gan izglītības, gan veselības aprūpe. G.Puķītis pauda satraukumu par to, ka aizvien vairāk laucinieku dodas dzīvot uz pilsētām. To veicina dažādie lauku un pilsētas attīstības līmeņi. Šīs atšķirības īpaši ievēro jaunatne. G.Puķītis uzsvēra, ka lauksaimnieciskā ražošana nevar būt vienīgā nodarbošanās laukos, tāpēc jāmeklē iespējas, lai radītu jaunas darba vietas, attīstītu uzņēmējdarbību.

— Līdzsvara panākšana starp pilsētu attīstību un lauku vides saglabāšanu ir teritorijas attīstības plānošanas uzdevums, — teica G.Puķītis. Daudzu lauku teritoriju turpmākā nākotne kļūs atkarīga no blakus esošo apdzīvoto vietu attīstības.

G.Puķītis uzsvēra lauku tūrisma nozīmi lauku attīstībā. Tieši šī nodarbošanās būtu tā, kurai ir īpašas attīstības perspektīvas Latvijā. Nav mums Eifeļa torņa un Luvras, taču ir Vecrīga, Rundāles pils un daudzas citas skaistas vietas, — norādīja runātājs. Latvijas lauki ir vizuāli pievilcīgi, tādus nevar atrast pat attīstītajā Eiropā. Tieši lauku tūrisms attīstās vissekmīgāk. Pēc asociācijas "Lauku ceļotājs" sagatavotās informācijas, sākot no 1995.gada līdz 1999.gadam ar lauku tūrismu nodarbojošos saimniecību skaits pieaudzis no 28 līdz 108 saimniecībām. Tas nav īpaši daudz, taču pieauguma tendence ir pozitīva. Ap 20% no visiem lauku tūristiem ir ārzemju viesi. Latviju visvairāk iecienījuši tūristi no Vācijas, ASV, Somijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1999.gadā Lauku attīstības programmas ietvaros izstrādāja lauku tūrisma attīstības mērķprogrammu. Tā kā tā ir tikko pabeigta, par tās īstenošanu vēl pāragri spriest. Taču izstrādātajā dokumentā noteikti trīs galvenie uzdevumi: lauku tūrisma infrastruktūras attīstība, lauku tūrisma informācijas un reklāmas nodrošināšana, kā arī dažādi mācību kursi un izglītības paaugstināšana. Ministrija cer rast finansējumu tūrisma informācijas centra tīkla izveidei. Šobrīd daudzi ārzemju ceļotāji informāciju par ceļojuma iespējām iegūst ar interneta palīdzību. Ja šādas informācijas nav, tad tūrists, protams, neizvēlēsies mūsu valsti par ceļojuma objektu.

Konferences laikā tika apsvērta iespēja izstrādāt jaunu Lauku attīstības programmu. A.Slakteris atzīmēja, ka 1998.gadā Saeimā akceptētā programma tomēr neizveidoja reālu politiku, kas tieši risinātu lauku attīstības problēmas. Lauku attīstības programmas realizācija aprobežojās ar ministriju veikto pasākumu mehānisku darbību. Šai programmai nav vienota konceptuāla pamata.

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža referēja par Lauku attīstības programmas īstenošanas rezultātiem. Šī gada jūnijā aprit divi gadi, kopš programma pieņemta Saeimā. Tās uzdevums bija radīt ilgtspējīgus lauku attīstības priekšnosacījumus, proti, kāpināt Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju un eksporta potenciālu, atbalstīt nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību, veicināt kapitāla ieguldījumu novirzīšanu uz laukiem, attīstīt infrastruktūru, saglabāt lauku vidi, kā arī publiskot Lauku attīstības programmu Latvijā un ārpus tās. Kā līdz šim veicies, īstenojot programmu?

Lauku attīstības programmas mērķiem ik gadu no valsts budžeta izdalīti apmēram 30 miljoni latu. Aizvadītajā gadā — pat 34 miljoni latu. Tas ir tikpat daudz, cik atvēlēts Latvijas augstākajai izglītībai — 85 tūkstošiem Latvijas studentu. Šie miljoni ir sadalīti pa ministrijām dažādu mērķprogrammu īstenošanai kā tiešie ieguldījumi, kā pastarpinātie ieguldījumi un kā nosacījumi, kas veido pamatu lauku attīstībai. B.Rivža atzīmēja būtiskākos trūkumus programmas realizācijā. Pašreiz ir sarežģīti uztvert un novērtēt lauku attīstības reālo kompleksumu un ilgtspēju, ja atvēlētais finansējums ir sadalīts pa dažādām ministrijām. Tas nozīmē, ka nevar izvērtēt, piemēram, uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstību, sociālās aktivitātes laukos. Tāpat nav jūtama Lauku attīstības programmas atgriezeniskā saite — vai ieguldītie līdzekļi ir sevi attaisnojuši. Un visbeidzot — sabiedrībai trūkst informācijas par šīm mērķprogrammām. B.Rivža iesaka mainīt Lauku attīstības programmas finansēšanas modeli. Tā pamatā ir jābūt programmas mērķiem un prioritātēm, savukārt tām ir jāpakļauj ministriju darbība. Būtiski ir palielināt to projektu skaitu, kurus ierosina paši uzņēmēji, zemnieki un pašvaldības. Tādējādi tiks īstenots princips — no apakšas uz augšu. Līdz šim bija otrādi. Skaidrs, ka cilvēki laukos vislabāk zina, kas viņiem ir nepieciešams. Un visbeidzot — jāizveido interneta mājas lapa, kurā jebkurš interesents varētu uzzināt par Lauku attīstības programmas realizāciju.

ES Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Ginters Veiss informēja, ko ES sagaida no Latvijas, kad tā kļūs par ES dalībvalsti:

— Mēs zinām, ka ir bailes par ES paplašināšanu, par to, kas notiks ar Latviju, kad tā iestāsies ES. Šīs bailes īpaši skar lauksaimniekus. Manuprāt, šīm bažām nav nekāda pamata. Esmu pārliecināts, ka Baltijas valstīm iestāšanās ES ir vislabākais nodrošinājums stabilai un drošai nākotnei. Ir jādomā, kā labāk šo mērķi sasniegt.

Lauksaimniecības sektora pārveidošana ir viens no svarīgākajiem un grūtākajiem uzdevumiem. Mums, Rietumeiropas valstīm, bija vieglāk, jo mēs pakāpeniski pārveidojām lauksaimniecību. Tas notika jau pēc Otrā pasaules kara, kad daudzas valstis īstenoja tirgus ekonomikas un demokrātijas nosacījumus. Nav brīnums, ka kopējā lauksaimniecības politika bija pirmā, ko īstenoja Eiropas Savienības valstis. Tieši tādēļ ES budžetā vairāk nekā 50% no visiem līdzekļiem tiek atvēlēti lauksaimniecības vajadzībām.

Gribu izteikt pateicību Latvijas valdībai par to, ka lauksaimniecības zeme ir atdota atpakaļ tās īstajiem īpašniekiem. Bet līdz ar to ir radušies citi sarežģījumi. Daudzas zemnieku saimniecības ir pārāk mazas, to saimniekiem trūkst pieredzes, kā pārdot saražoto. Ekonomiskā domāšana piecdesmit padomju varas gados ir bijusi stipri ierobežota. Ne tikai ES, bet visas pasaules valstis vienmēr pievērsušas lielu uzmanību lauksaimniecībai. Tam ir vairāki iemesli, piemēram, lauksaimniecība pēc būtības ir ierobežota tipa uzņēmums, tā ir atkarīga no dabas apstākļiem, lauksaimniecības ražojumi nepieciešami cilvēku iztikai. Gribu uzsvērt, ka lauksaimniecībai ir jābūt tādam pašam ekonomiskam uzņēmumam kā visiem citiem ražošanas veidiem. Mēs nedrīkstam aizliegt jums nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecību, bet nevar pieļaut situāciju, ka tas tiek darīts uz valsts budžeta un sabiedrības rēķina. Tādēļ ir jārada alternatīvas iespējas uzņēmējdarbībai laukos.

Par Lielbritānijas pieredzi lauku attīstībā stāstīja Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs. Jāpiebilst, ka britu valdība piedalījās šīs konferences organizēšanā, sniedza arī finansiālu atbalstu. S.Nešs atzīmēja, ka lauku attīstība Latvijā ir svarīga ne tikai tādēļ, lai iestātos ES. Tā ir nepieciešama, lai valsts kļūtu stabilāka, lai pavērtos izaugsmes iespējas. Pagājušajā gadā Lielbritānijas Starptautisko attiecību departaments izstrādāja programmu, lai veicinātu attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī projekta mērķis Latvijā ir apkarot nabadzību, nodrošināt vienmērīgu attīstību visos reģionos. Angļi vēlas palīdzēt administratīvo jaudu attīstībā ne tikai valdības līmenī, bet arī sniegt atbalstu pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām, uzņēmējiem, palīdzēt apkārtējās vides uzlabošanas projektu izstrādāšanā, valsts administratīvās reformas īstenošanā. Īpaša uzmanība tiks veltīta Latgalei. Projekta realizācijai paredzēti trīs gadi. No Lielbritānijas puses šī projekta īstenošanā tiks ieguldīti 300 000 sterliņu mārciņu. Tā kā tas ir kopprojekts, tad būs nepieciešams arī Latvijas līdzfinansējums. Projekta īstenošanā piedalīsies eksperti no Lielbritānijas un Latvijas. S.Nešs uzsvēra, ka projekta autori vēlas, lai vietējās pašpārvaldes precīzi definētu konkrētā reģiona vajadzības, spētu izstrādāt šo problēmu risinājumu. Tiks atbalstīti projekti, kas balstās uz partnerības principu. Tas nozīmē, ka projektu īstenošanā piedalās gan vietējās pašvaldības, gan sabiedriskās organizācijas. Lielbritānijas valdība izteikusi vēlmi palīdzēt Latvijai sagatavoties, lai saņemtu ES strukturālo fondu finansējumu, atbalstīt konsultāciju dienestus laukos, kā arī veicināt sadarbību starp dažādām izglītības institūcijām.

Pasaules bankas Sociālās un apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstības sektora direktore Laura Tucka uzmanību vērsa uz to, kā Pasaules banka vērtē lauku attīstības norises Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tā sauktajās pārejas ekonomikas valstīs Pasaules banka iekļāvusi arī Latviju, kā arī vēl citas 13 valstis. Šim reģionam ir liela nozīme pasaules lauku attīstībā.

Šeit dzīvo tikai 7 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem, taču tajā atrodas 20 procenti no pasaulē izmantojamās lauksaimniecības zemes. Turklāt 10 procenti no lauksaimnieciskās produkcijas tiek saražots šajā reģionā. Raksturīgi, ka lauksaimniecībai Austrumeiropas valstīs ir liela nozīme. Statistika liecina, ka šajās valstīs lauksaimniecība veido 9% iekšzemes kopprodukta. Protams, atsevišķās valstīs šie rādītāji ir dažādi. Piemēram, ES kandidātvalstīs lauksaimniecība dod 5% iekšzemes kopprodukta, bet Vidusāzijā — 24%, Kaukāza reģionā — 30%. Kopš deviņdesmitajiem gadiem lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas apjomi ir strauji samazinājušies. Laikā no 1990. līdz 1996.gadam šajā reģionā lauksaimnieciskās produkcijas apjomi ir samazinājušies par 8%. Savukārt Baltijas valstīs lauksaimnieciskā ražošana ir nostabilizējusies. Tā sasniedz ap 70% no 1990.gada ražošanas līmeņa. Lielākajā daļā NVS valstu ražošanas apjomi joprojām krītas. Šķiet, ka produkcijas ražošanas apjomu samazināšanās ir likumsakarīga, jo iepriekšējā sistēmā tā nebija tik efektīva. Pasaules banka uzskata, ka šeit ir labvēlīgi apstākļi, lai nodarbotos ar lauksaimniecību. L.Tucka bilda, ka jāstrādā kopīgi, lai veicinātu lauksaimniecības attīstību. Kopš 1991.gada gandrīz visās šī reģiona valstīs tiek veiktas reformas laukos. To ietvaros notikušas būtiskas izmaiņas — cenu un tirgus liberalizācija, zemes privatizācija, zemnieku saimniecību struktūru pārveidošana. Pasaules banka rūpīgi seko šo reformu gaitai. Katrai valstij tiek noteikts reitings atkarībā no tā, kā noris lauku attīstība. Pēc Pasaules bankas uzskata, Latvija šajā reģionā atrodas 4.vietā. No 10 iespējamajiem punktiem Latvija saņēmusi 8,2 punktus. Latvijā nemitīgi notiek attīstība, uzskata Pasaules bankas speciālisti. Reformu īstenošana Baltijas valstīs notiek veiksmīgāk nekā NVS valstīs. Starp citu, šie procesi labāk veicas valstīs, kur tiek veiktas kardinālas reformas īsā laikā. Pēc Pasaules bankas datiem, 16% Latvijas lauku iedzīvotāju un 11% pilsētu iedzīvotāju (izņemot Rīgu) ir nabadzīgi. Savukārt Rīgā nabadzības līmenis sasniedz 7%.

Lauku attīstība un ar to saistītie pasākumi aktīvi tika apspriesti trijās sesijās. Par izglītības un sociālo jautājumu risinājumu notika plašas diskusijas sesijā "Sociālā un cilvēkresursu attīstība laukos". Sesijas darbā aktīvi piedalījās pašvaldību vadītāji, skolotāji, kultūras darbinieki, konsultāciju dienestu speciālisti. Piemēram, Nodarbinātības dienesta Daugavpils nodaļas vadītājs Jānis Vanags informēja, kā notiek bezdarbnieku pārkvalificēšana. Tie, kuri iztur šo pārbaudījumu, ir konkurētspējīgi darba tirgū. Darba devēji pārsvarā prasa augsti kvalificētus speciālistus. Un aizvadītajā gadā Nodarbinātības dienests apmācīja vairāk nekā 14 tūkstošus bezdarbnieku. Lielākā daļa no tiem sekmīgi konkurēja darba tirgū. Lauku pedagogi īpaši aktualizēja bērnu izglītības problēmas laukos. Kā atzina sesijas vadītājs Tālis Tīsenkofs, šī domu apmaiņa bija īpaši emocionāla un sāpīga. Diskusijas dalībnieki secināja, ka trūcīgiem lauku bērniem ir liegtas izglītības iespējas ārpus pagasta teritorijas. Skolotājas pauda satraukumu par mazo skolu likvidāciju. Atsaucību guva datorfirmas "Tilde" direktora Andreja Vasiļjeva ierosinājums laukos veidot informācijas tehnoloģijas centrus. Tā ir nepieciešamība, jo daudzviet ar informācijas tehnoloģiju palīdzību tiek radītas jaunas darba vietas, internetā tiek piedāvāts visplašākais preču klāsts. Būtiski, ka nodarbošanās informācijas tehnoloģiju centrā piesaistītu jauniešu uzmanību laukiem. Aptaujas anketās par svarīgāko uzdevumu sesijas dalībnieki uzskata jautājumus, kas saistīti ar izglītības iegūšanu, zināšanu papildināšanu.

Sesijā "Lauku ekonomika" visdzīvākās debates notika par nodarbinātības iespējām laukos. Vairums sesijas dalībnieku atzina, ka šī konference ir sākums turpmākajam darbam. Uz jautājumu — kas šobrīd ir svarīgākais lauku ekonomikas attīstībā? — uzņēmēji atbildēja, ka tas ir valsts atbalsts lauksaimniecībai un uzņēmējdarbības veicināšana.

Sesijā "Institucionālā struktūra lauku attīstības radīšanai" izkristalizējās doma, ka laukos jāveido vienas pieturas aģentūra. Tā dotu iespēju lauciniekam atrisināt visus jautājumus, cilvēkam nebūtu dažādās vietās un vairākkārt jāgriežas institūcijās, lai nokārtotu dokumentus. Izskanēja viedoklis, ka nereti lauku iedzīvotāji nav informēti pat par visvienkāršākajām lietām. Tālab būtu lietderīgi izveidot mobilās lauku konsultantu grupas. Tās noteiktā laikā ierastos pagastā un sniegtu cilvēkiem nepieciešamo konsultāciju. Laukos dažādu līmeņu pieņemšanā aktīvāk jāiesaistās nevalstiskajām organizācijām.

Starptautiskajā konferencē piedalījās ap 500 dalībnieku: zemnieki, lauku uzņēmēji, lauksaimniecības nozaru asociāciju pārstāvji, lauku inteliģence. Iespējams, ka daudzi konferencē izteiktie priekšlikumi tiks iestrādāti Nacionālajā attīstības plānā. Jau tuvākajā laikā konferences tēzes tiks apkopotas atsevišķā grāmatā.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"