Otrdien, 1. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti “Noteikumi par pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Noteikumi nosaka, ka pabalsta apmērs ir 28 lati par katru pilnu sešu mēnešu periodu. Pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājs vai viņa pilnvarota persona iesniedz rakstisku pieprasījumu pabalsta piešķiršanai un uzrāda šādus dokumentus: personu apliecinošu dokumentu (pasi, personas apliecību); pilnvaru, ja pabalstu pieprasa ar pilnvarotas personas starpniecību; invalīda apliecību; Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vai tās struktūrvienības izziņu par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai; ārstējošā ārsta atzinumu par medicīnisko indikāciju noteikšanu bērnam invalīdam vecumā līdz 16 gadiem, kas dod tiesības saņemt pabalstu, ja pabalstu pieprasa bērnam invalīdam. 

Pabalsta pieprasītājs pieprasījumu un dokumentus, kas apliecina pabalsta pieprasītāja tiesības uz pabalstu, pēc savas izvēles iesniedz (uzrāda) vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālēm.

Ja pabalstu pieprasa bērnam invalīdam, to piešķir vienam no bērna vecākiem vai aizbildnim.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle (atbilstoši pabalsta pieprasītāja deklarētajai dzīvesvietai) 10 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu. 

Pabalsta pieprasītājam ir tiesības: apstrīdēt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles direktora lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu, mēneša laikā pēc lēmuma vai atteikuma saņemšanas iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektoram; mēneša laikā pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektora lēmuma saņemšanas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

Akceptēti “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību, kā arī pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Noteikumi nosaka ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru (pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē ir seši lati mēnesī, bet piemaksas apmērs ir 50 latu mēnesī); apmēra pārskatīšanas kārtību atbilstoši valsts budžeta iespējām, kas ģimenes valsts pabalstam tiek veikta, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta apjoma pieaugumu faktiskajās cenās procentos, un piemaksai pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu tiek veikta, ņemot vērā Latvijas Republikas Statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu; piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Saskaņā ar demogrāfijas modeļa prognozēm 2004.gadā ģimenes valsts pabalstu ir prognozēts izmaksāt par 439 212 bērniem. 2005.gadā ģimenes valsts pabalstu ir prognozēts izmaksāt par 422 839 bērniem. 2006.gadā ģimenes valsts pabalstu ir prognozēts izmaksāt par 407 094 bērniem.

Salīdzinot ar 2003. gadu, sakarā ar zemo bērnu dzimstību deviņdesmitajos gados ģimenes valsts pabalsta jomā 2004.gadā valsts pamatbudžetā būs izdevumu samazinājums Ls 1 848,5 tūkst., 2005.gadā – Ls 3 230,8 tūkst., 2006.gadā – Ls 4 560,1 tūkst.

Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru ir paredzēts paaugstināt, sākot ar 2003.gada 1.oktobri no Ls 35 mēnesī uz Ls 50 mēnesī, t.i., par Ls 15 mēnesī. Minētā pasākuma realizēšanai 2003.gadā no valsts pamatbudžeta papildus būs nepieciešami Ls 405,45 tūkst. (9010 bērnu invalīdu x 15,00 Ls/mēnesī x 3 mēneši).

2004.gadā piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu prognozēts piešķirt par 9 310, 2005.gadā – 9 410, 2006.gadā – 9 512 bērniem.

Salīdzinot ar 2003.gada budžetā minētajai piemaksai plānotajiem līdzekļiem, piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu nodrošināšanai noteikumos paredzētajā apmērā 2004.gadā papildus būs nepieciešami Ls 1 621,8 tūkst., 2005.gadā – Ls 1 681,8 tūkst., bet 2006.gadā – Ls 1 743 tūkst.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 23. janvāra noteikumos Nr. 28 “Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā””, grozījumi noteikumos novērsīs to neatbilstību Notariāta likuma prasībām.

2002. gada 24. oktobra likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pārejas noteikumi nosaka, ka valsts nodeva par notariālā akta taisīšanu un akta apliecināšanu uzrādījuma kārtībā ir viens lats. Šajos gadījumos valsts nodeva par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā iekasējama pirms šo tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

Noteikumi par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā paredz, ka zvērinātiem notāriem, taisot nekustamā īpašuma atsavināšanas, dāvināšanas, ķīlas un pārējo vērtējamo darījumu aktus, valsts nodeva jāiekasē pēc procentuālām likmēm, par jūras protesta akta taisīšanu iekasējama valsts nodeva Ls 10, par čeka protesta un vekseļu protesta akta taisīšanu - Ls 5, testamenta akta taisīšanu - Ls 0,50. Šādi noteikumi ir pretrunā ar likuma “Grozījumi Notariāta likumā” pārejas noteikumu prasībām.

Ar likumu “Grozījumi Notariāta likumā” no Notariāta likuma izslēgta aktu apliecināšana uzrādījuma kārtībā, bet minētajos noteikumos paredzēta valsts nodeva Ls 0,25 par akta, lūguma, pilnvarojuma un citu dokumentu apliecināšanu uzrādījuma kārtībā.

Akceptēti “Noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju”, kuri nosaka sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības aprakstā norādāmo informāciju.

Noteikts, ka, lai saņemtu akreditāciju, sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Datu valsts inspekcijā drošības aprakstu. Drošības aprakstā norāda šādu informāciju: vispārīgie drošības pasākumi; sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēma, iekārtu un procedūru drošības atbilstība normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz sertifikācijas pakalpojumiem; drošības pasākumi attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu drošību; drošības pasākumi attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas iekārtu drošību; drošības pasākumi attiecībā uz sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas procedūru drošību; sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas sistēma, iekārtu un procedūru darbības atjaunošanas plāns.

Papildus minētajai informācijai drošības aprakstā norāda informāciju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības atbilstību attiecīgajiem Latvijas nacionālajiem standartiem informācijas sistēmu drošības jomā.

Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs iesniedz Datu valsts inspekcijā informāciju par sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru atbilstību attiecīgajiem Eiropas telekomunikāciju standartizācijas institūta tehniskajam standartiem.

Akceptēti noteikumi “Sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošības pārbaudes kārtība un termiņi”, kuri nosaka kārtību, kādā eksperts, kas iekļauts Datu valsts inspekcijas apstiprinātajā sarakstā, pārbauda sertifikācijas pakalpojumu sniegšanas informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošību, kā arī pārbaužu veikšanas termiņus.

Pamatojoties uz pārbaudes atzinumu un eksperta sniegto informāciju, kā arī uz citu Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju, Datu valsts inspekcija pieņems atbilstošu lēmumu par uzticamu sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja akreditāciju vai akreditācijas atteikumu Datu valsts inspekcijā.

Akceptēti “Noteikumi par drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem”.

Noteikumi nosaka darba drošības un veselības aizsardzības prasības attiecībā uz nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu uz Latvijas kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem.

Noteikumi nosaka Latvijai saistošo starptautisko normatīvu piemērošanu, ievieš Eiropas Savienības direktīvas un Starptautiskās jūras organizācijas prasības par medicīniskās aprūpes organizēšanu un nodrošinājumu uz kuģiem. Normatīvais akts attiecas uz 489 Latvijas kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem (no tiem 19 kravas kuģi, 1 ledlauzis, 171 palīgflotes kuģis, 13 pasažieru kuģi, 60 velkoņi un 221 zvejas kuģis, 3 dienesta kuģi; kuģu skaits 2003. gada 1. aprīlī).

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek sniegta, vākta un apkopota tirgus regulēšanas pasākumu pamatošanai izmantojamā informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem.

Noteikts, ka informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem Zemkopības ministrijas uzdevumā vāc un apkopo valsts zinātniskās bezpeļņas organizācijas “Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts” Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs. Centram deleģētā uzdevuma veikšanai finansējumu piešķir no Zemkopības ministrijai valsts budžetā šim mērķim paredzētās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

Informāciju par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem sniedz tie lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, kurus izvēlējies centrs, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas datiem. Ņemot vērā ražošanas specializāciju, ekonomisko lielumu un tirdzniecības apjomu, centrs informācijas sniedzēju kopā iekļauj: dārzeņu audzētājus, kuri pārskata nedēļā pārdod dārzeņus par summu, kas lielāka par 500 latiem (bez PVN); augļu un ogu audzētājus, kuri pārskata nedēļā pārdod augļus un ogas par summu, kas lielāka par 500 latiem (bez PVN); augļu un dārzeņu importētājus, kuri vidēji gadā importē vairāk par 250 tonnām augļu un dārzeņu; sviesta ražotājus, kuri vidēji gadā saražo un pārdod vairāk par 100 tonnām sviesta un sviesta pastas; siera ražotājus, kuri ražo un pārdod kādu no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām siera šķirnēm; piena produktu ražotājus, kuri ražo un pārdod kādu no šo noteikumu 2.pielikumā minētajiem piena produktiem; vistu olu ražotājus, kuri vidēji gadā pārdod vairāk par 10 miljoniem vistu olu; putnu gaļas ražotājus, kuri vidēji gadā pārdod vairāk par 400 tonnām A klases broileru cāļu liemeņu; kautuves, kuras liellopu liemeņu klasifikācijai izmanto Eiropas Savienības standarta kritērijus; sivēnu audzētājus, kuriem ir vairāk par 100 sivēnmātēm; eļļas augu sēklu pārstrādātājus un tirgotājus, kuri vidēji gadā iepērk vairāk par 100 tonnām Latvijā audzētu eļļas augu sēklu; šķiedras linu un kaņepju pārstrādātājus un tirgotājus, kuri iepērk Latvijā audzētus šķiedras linus vai kaņepes.

Noteikts, ka lauksaimniecības produktu ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju sniegtā informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju. Centrs šo informāciju analizē, apstrādā un apstrādāto informāciju publicē.

Akceptēti “Noteikumi par deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas valsts nodevu”, kuri nosaka deklarētās dzīvesvietas reģistrācijas valsts nodevas apmēru. Noteikts, ka minētās valsts nodevas likme ir nulle latu.

Noteikts, ka attiecībā uz valsts nodevu par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju netiek veikti nekādi administrēšanas pasākumi un izziņa par minētās valsts nodevas nomaksāšanu no iedzīvotājiem, reģistrējot deklarēto dzīvesvietu, netiek prasīta.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1995.gada 31.marta noteikumi Nr.68 “Noteikumi par valsts nodevu par iedzīvotāju reģistrāciju dzīvesvietā”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments