Par celulozes rūpnīcas projektu
Darba grupa sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem pagaidām nesniegs izskatīšanai valdībā savu pozīciju par iespējamo valsts atbalstu celulozes rūpnīcas projektam. Nolemts meklēt papildu iespējas, kā palielināt ekonomisko ieguvumu, ko šis projekts varētu dot Latvijai.
“Lai investors pretendētu uz valsts atbalstu un saņemtu īpašus nosacījumus projekta īstenošanai, valdībai jābūt pārliecinātai, ka Latvijai celulozes rūpnīca patiešām ir ekonomiski izdevīga un nepieciešama,” uzsvēra darba grupas vadītājs, Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers. Tādēļ, pēc A.Šlesera domām, jāmeklē iespēja, kā palielināt pievienoto vērtību, ko šis projekts dod Latvijai. Viens no variantiem, kas tika apspriests vakar, 2. jūlijā, darba grupas sēdē, – lūgt investoram palielināt plānotās investīcijas un bez celulozes ražošanas nodarboties arī ar papīra ražošanu. Tas, pēc darba grupas pārstāvju domām, gan uzlabotu importa un eksporta bilanci, gan veicinātu iekšzemes kopprodukta kāpumu. Vienlaikus tika uzsvērts, ka, atbalstot šāda veida projektu, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka tas nenodarīs kaitējumu videi. Tādēļ darba grupa pieprasīs, lai investors sniedz precīzu aprakstu par to, kādas tehnoloģijas tiks izmantotas celulozes ražošanas procesā. “Mēs atbalstīsim tādas tehnoloģijas, kuras būs izdevīgas nevis investoram, bet Latvijai un līdz minimumam samazinās iespējamo kaitējumu videi,” uzsvēra A.Šlesers. Precizēt tehnoloģijas lūdzis arī Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.
A. Šlesers atkārtoti uzsvēra, ka valdība nepieņems nekādu lēmumu, nezinot skaidrus nosacījumus, pēc kādiem tiks celta rūpnīca.
Una Ulme–Sila, Ministru prezidenta biedra padomniece