Par enerģiju, ko var dot mūsu lauki

Arnis Kalniņš, ekonomists, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas tautsaimniecības, tajā skaitā arī lauksaimniecības, attīstība iepriekšējos gados nav bijusi pietiekami mērķtiecīgi virzīta. Viena no iespējām, kas nav izmantota, ir nevērība pret rapša audzēšanas saimniecisko izdevīgumu. Analīze un pētījumi rāda, ka potenciāli rapša sējumu platības (sēklu pārstrādei pārtikas eļļā, sēklu eksportam, biodīzeļdegvielas ražošanai vietējam tirgum un eksportam) Latvijā varētu pieaugt līdz 180 tūkstošiem hektāru jeb palielināties 10—15 reizes (sk. tabulu). Par pamatu rapša sējumu iespējamām kopplatībām lietderīgi ņemt kopējās maksimālās zemju platības ap 1,3—1,4 miljonu hektāru, kas veidojas no 837 tūkstošiem ha sējumu platībām pēc stāvokļa 2001.gadā (1990.g. — 1627 tūkst.ha) un 537 tūkstošiem ha neizmantotām lauksaimniecībai derīgām zemēm 2001.gadā. Puse no neizmantotām zemēm ir meliorēta zeme, un katra hektāra meliorācijas sistēmas vērtība pārsniedz 1000 latus. Aramzemes platība 2001.gadā bija 1,8 miljoni ha, bet graudaugu kultūru sējumu platība — 420 tūkstoši ha (1990.gadā — 675 tūkst.ha). Aptuveni rapša sējumiem var atļauties no 7 līdz 12 procentiem kopējās lauksaimniecībai derīgās platības.

Dānijā rapsi audzē 10% no sējumu platības, Čehijā — pat 13% no aramzemes, Zviedrijā uz katriem diviem hektāriem ziemas un vasaras kviešu vienu hektāru apsēj ar ziemas un vasaras rapsi. Vācijā, kas teritorijas ziņā ir tikai 5,6 reizes lielāka nekā Latvija, audzē rapsi 1,1 miljona hektāru platībā, iegūstot 4,1 miljonu tonnu rapša sēklas.

Jau tuvākajos gados rapša sējumus būtu saimnieciski lietderīgi paplašināt līdz 100 tūkstošiem hektāru, lai sēklu kopražu palielinātu līdz 220 tūkstošiem tonnu. Saražotās rapša sēklas realizācijas sadalījums pirmajos gados Latvijā varētu būt šāds: 2/3 no tām var tikt eksportētas gan pārtikas eļļas, gan biodīzeļdegvielas ražošanas nolūkiem — ap 140 000 tonnu (kamēr cenas eksporta produkcijai būs augstākas nekā vietējā tirgus cenas, kā tas ir patlaban), un 1/3 sēklu tiktu pārstrādātas uz vietas pārtikas eļļā un biodīzeļdegvielā — ap 80 000 tonnu. Vidējam laika periodam nosacīti var pieņemt, ka 1/4 rapša sēklas tiks izmantotas rafinētas pārtikas eļļas ieguvei lielās rūpnīcās, no 1/4 rapša lauku saimniecībās uz vietas iegūs auksti spiesto augstvērtīgo nerafinēto pārtikas eļļu un daļu izmantos biodīzeļdegvielas ieguvei nelielajās starpsaimniecību ražotnēs, 1/4 rapša sēklas tiks izmantotas lielākās biodīzeļdegvielas ražotnēs, un 1/4 rapša sēklas tiks eksportētas. Šajā laikā rapša sēklu eksporta cenas un iekšējā tirgus cenas būs krietni izlīdzinātas.

Ņemot vērā iepriekš minētās iespējas rapša realizācijai biodīzeļdegvielas ražošanai vietējam tirgum un it sevišķi eksportam, pats svarīgākais ir veidot rapša sēklu pieņemšanas, attīrīšanas, modernas kaltēšanas un glabāšanas tīklu par visu Latvijas teritoriju — vai prasmīgi izmantojot/rekonstruējot bijušo lielsaimniecību kalšu kompleksus vai būvējot jaunus. Šis tīkls veidojams ar aprēķinu, lai rapša sēklu tūlīt pēc novākšanas ar kombainu paspētu nebojātu aizvest līdz kaltei. Kā zināms, rapša realizācijas un uzglabāšanas bāzes mitrums ir 7—9%, taču pie kulšanas tas dažreiz pārsniedz pat 20—30%. Ja sēklu mitrums ir lielāks par 15%, bez ventilēšanas tās nedrīkst uzglabāt ilgāk kā vienu stundu. Ilgāk uzglabājot sēklas ar mitrumu virs 15%, pasliktinās sēklas kvalitāte vai pat pilnībā tiek iznīcināts iekūlums — tas ātri sakarst un sapelē, jo sēklas satur vairāk nekā 40% eļļas. Tātad transportēšanas attālums no kombaina nedrīkst pārsniegt vienu stundu (40—60 km). Šāda rapša sēklu kaltēšanas, šķirošanas un glabāšanas tīkla izveidošana un funkcionēšana var notikt uz dažādu finansiālo resursu pamata atkarībā no konkrētās situācijas — tie var būt gan kooperatīvi uzņēmumi uz rapša audzētāju kooperēšanās bāzes, gan individuāli uzņēmumi, gan SIA vai citas juridiskas formas uzņēmēji.

Paplašinot rapša sējumus, jāparedz biodegvielas ražošanas pieaugums tuvākajos gados (2004.—2010.g.), jo būs jāievēro ES direktīva — kopējās prasības par bioloģisko izcelsmes degvielas lietošanu Latvijas iekšējā degvielas patēriņa tirgū. Ir izstrādāts normatīvu projekts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 5,75% no valstī patērētā kopējā degvielas apjoma 2010.gadā vajadzēs būt ar bioloģisku izcelsmi. Ja to neražos no Latvijā izaudzētām izejvielām un Latvijā izvietotajiem biodegvielas ražošanas uzņēmumiem, biodegviela būs jāimportē.

Biodegvielas ražošanai patēriņam vietējā tirgū 2010.gadā, tas ir, 43 000 tonnām biodīzeļdegvielas ražošanai, būtu nepieciešami 46 tūkstoši hektāri rapša sējumu, un 32 000 tonnām bioetanola ražošanai vajadzētu 26 tūkstošus hektāru graudaugu (kvieši, tritikāle u.c.) sējumu. Pavisam būtu saražojamas 75 000 tonnas biodegvielas, kam nepieciešami nepārtikas kultūru sējumi 72 tūkstošu hektāru platībā. Vienlaikus ar iekšējā tirgus piepildījumu pastāv labas iespējas arī eksportēt biodīzeļdegvielu.

Lai būtu vairāk darba vietu

Biodegvielas ražošanas attīstīšana, lai izpildītu gaidāmās ES regulas, ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecību vairākos pozitīvos virzienos:

1. Iespējama pilnīgāka iedzīvotāju nodarbinātība lauksaimniecībā un tautsaimniecībā vispār. Viena hektāra rapša sējumu izaudzēšanai, ja ir samērā augstražīga tehnoloģija, vajadzīgas ap 10 stundas darba laika, jeb 10 tūkstošu tonnu biodīzeļdegvielas ieguvei nepieciešamā rapša izaudzēšanai vajadzīgas 100 jaunas darba vietas ar pilnu gada noslodzi, bet, ieskaitot arī eļļas un biodīzeļdegvielas ieguvei un transportam nepieciešamo darba laiku, vēl 50 darba vietas jeb kopā ap 150 jaunu darba vietu. Jāņem vērā arī multiplikatīvais efekts (netieši palielinoties darba vietām citās nozarēs), pareizinot ar koeficientu 2. Kopumā jauno darba vietu skaits būs ap 300 uz katrām 10 000 tonnām ražotās un realizējamās biodīzeļdegvielas (analogi pieņemot arī bioetanola ražošanā) jeb uz vienu tūkstoti tonnu — 30 darba vietas.

Rēķinot, ka 2010.gadā iekšējā tirgū varētu tikt pārdots un izmantots ap 75 000 tonnu biodegvielas, kopējais nodarbināto (darba vietu) skaits palielinātos par 2250 cilvēkiem, t.i., bezdarbnieku skaits Latvijā samazinātos par 2,5—3,0 procentiem. Samazināsies līdzekļu izdevumi bezdarbnieku pabalstiem, un palielināsies sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi.

Eiropas Savienības eksperti rēķina, ka biodegvielas īpatsvara palielināšana par vienu procentu fosilās degvielas patēriņā Eiropas Savienības valstīs radītu 45 000 līdz 75 000 jaunas darba vietas. Tā kā viens procents biodegvielas Eiropas Savienības valstīs atbilst 2 436 000 tonnām, tad, rēķinot uz vienu tūkstoti biodegvielas, papildu darba vietu skaits pieaugtu līdz 20—30 vienībām.

2. Jaunu darba vietu izveidošanai papildus būs jāpiesaista investīcijas, iegādājoties lauksaimniecības tehniku, biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanas un maisīšanas tehniku, aprīkot degvielas uzpildes stacijas, iekārtot ražošanas ēkas un noliktavas. Kopējās investīcijas biodegvielas ražošanai pašā lauksaimniecībā vien būtu ap 17 miljoni latu. Šeit būtu jāpieskaita arī vienreizējie ieguldījumi biodīzeļdegvielas un bioetanola ražošanas rūpnīcu izbūvē atbilstoši Latvijas iekšējā tirgus patēriņam — 75 tūkst. tonnām 2010.gadā (un ar to nodrošinot arī biodegvielas ražošanas paplašināšanu pēc 2010.gada), kas varētu sniegties līdz 14—16 miljoniem latu.

3. Biodegvielas ražošanas procesā tiek iegūti arī vērtīgi blakusprodukti, it sevišķi biodīzeļdegvielas ražošanas procesā — rapša spraukumi un glicerīns, kā arī fosfatīdi (fosfora minerālmēslu atvietotājs) un blakusieņēmumi no medus produkcijas (no izvietotām bišu dravām pie rapša sējumiem).

Rapša spraukumu realizācijā nav problēmu. Pēc lopbarības proteīna koncentrāta, ko bagātīgi satur rapša spraukumi, pasaules tirgū ir pat lielāks pieprasījums nekā pēc augu eļļas. Pašreiz Eiropā patērē ap 14 miljonus t augu eļļas, bet saražo tikai 9 miljonus t, taču proteīna patēriņš ir 14 miljoni t, kamēr paši saražo tikai ap 5 miljonus t — tātad deficīts ir lielāks nekā augu eļļai.

Bioetanola ražošanas procesā iegūst vērtīgu blakusproduktu — sauso šķiedeni, kas blakus realizācijai iekšzemes tirgū varētu būt arī eksportprece. Papildu ieņēmumi būs arī no ogļskābās gāzes realizācijas.

Biodegvielas ražošanas procesā iegūtie blakusprodukti daļēji aizvietotu samērā dārgo lopbarības proteīna importu (salētinot pašmāju lopkopības produkciju un padarot to konkurētspējīgāku) un paplašinātu izdevīgu eksportu.

4. Kopumā biodegvielas ražošanas rezultātā palielināsies lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms un pieaugs iekšzemes kopprodukts. Samazināsies Latvijas ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo.

Lauksaimniecībā papildus tiktu apgūti 72 tūkstoši hektāru. Ietaupīsies darba laiks un nauda šo platību uzturēšanai labā kārtībā, būtu panākta sakoptāka lauku ainava.

5. Biodegvielas lietošana pozitīvi iespaidos apkārtējo vidi: gaiss, ūdeņi un zeme kļūs tīrāki, kas samazinās cilvēku saslimstību un ietaupīs līdzekļus to ārstēšanai. Katrs biodīzeļdegvielas kilograms, kas tiek izmantots motoru dzinējos, ietaupa/samazina CO2 izmešus atmosfērā, pēc Vācijas ekspertu atzinuma (arī firmas “Campa Biodiesel” atzinuma), par 3,64 kilogramiem.

Vienlaikus valsts budžetā jārēķinās arī ar zināmiem papildu izdevumiem biodegvielas ražošanas attīstīšanai un atbalstam. Jāparedz naftas produktu akcīzes nodokļa ienākumu izmaiņas valsts budžetā, jo biodegvielai tirgū netiek pievienots akcīzes nodoklis. Taču pa gadiem pakāpeniski palielinoties akcīzes lielumam (lai ievērotu ES minimāli noteikto līmeni — svinu nesaturošam benzīnam 181 Ls/1000 l un dīzeļdegvielai 154 Ls/1000 l), radīsies papildu naudas līdzekļi no fosilo naftas produktu aplikšanas ar akcīzes nodokli.

Nepieciešams arī piešķīrums no valsts subsīdijām uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar Latvijā audzēto rapša sēklu pārstrādi biodīzeļdegvielā, kuras izlieto Latvijas iekšējā tirgū. Šobrīd šis atbalsta veids ir 30 Ls par tonnu rapša sēklu, ko izlieto biodīzeļdegvielas ražošanai. Tātad šī summa uz katrām 1000 tonnām biodīzeļdegvielas būs 90 tūkstoši latu. Pieaugot degvielas tirgus cenām, piemaksas par biodīzeļdegvielas ražošanai realizēto rapša sēklu varētu samazināties.

Turpmāk — vēl

Iespējamās kopējās rapša sējumu platības Latvijā