Par pievienošanos Eiropas ekonomikas zonas līgumam

Šodien, 3. jūlijā, Briselē ekspertu līmenī tiks pabeigtas sarunas par nolīguma projektu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas dalību Eiropas ekonomikas zonā.

Saskaņā ar Latvijas pozīciju 26. sarunu sadaļā “Ārējās attiecības” Latvijai ir jāpievienojas visiem Eiropas Savienības (ES) noslēgtajiem ekonomiskā rakstura līgumiem, tai skaitā Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) līgumam.

EEZ līgums, kuram Latvijai un pārējām ES kandidātvalstīm ir jāpievienojas, ir līgums starp ES dalībvalstīm un trim Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm — Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu. EEZ līgums paredz šo triju valstu iekļaušanu ES vienotajā tirgū, izņemot lauksaimniecības tirgu. Tirdzniecību ar pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem regulē atsevišķie protokoli pie EEZ līguma.

EEZ līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar līgumu tiek izveidota vienotā Eiropas ekonomikas zona.

EEZ līgums aptver šādas jomas: brīvā preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība; konkurences un citi kopējie nosacījumi; horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu.

Papildus EEZ līgums paredz sadarbību zinātnē un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā jomā.

Pievienojoties EEZ līgumam, Latvija un pārējās kandidātvalstis kļūs par vienotā tirgus dalībniecēm. EEZ valstis veidos lielāko iekšējo tirgu pasaulē bez iekšējām robežām, kurā preces, pakalpojumi, kapitāls un personas var brīvi pārvietoties, kā rezultātā tirdzniecības un investīciju apjomi pieaugs, paplašināsies sadarbība, pieaugs nodarbinātība, tiks veicināta uzņēmējdarbība.

Lai samazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas ekonomikas zonas valstu starpā, nolīguma projekta ietvaros būs pieejama divējāda finansiālā palīdzība: EBTA daudzpusējā (600 milj. eiro) un Norvēģijas divpusējā (567 milj. eiro). Darbības termiņš ir 5 gadi (2004.-2009.).

Nolīguma projektā finanšu palīdzībai noteiktas vairākas prioritārās jomas: vides aizsardzība, līdzsvarota attīstība, kultūras mantojuma saglabāšana, cilvēkresursu attīstība, administratīvās kapacitātes un demokrātijas stiprināšana, veselības aizsardzība un bērnu aprūpe, Šengenas acquis pārņemšana, tiesu sistēmas nostiprināšana, vides acquis pārņemšana, reģionālā politika un pārrobežu sadarbība, tehniskā palīdzība acquis pārņemšanai.

Nolīguma projektā ir pārņemti un iestrādāti visi kandidātvalstu sarunās par iestāšanos ES panāktie pārejas periodi.

Nolīguma projekta apstiprināšana Eiropas Ministru padomē plānota 2003. gada 23. jūlijā, parakstīšana – 2003. gada 31. jūlijā Briselē. Tas stāsies spēkā tajā pašā dienā, kad līgums par pievienošanos Eiropas Savienībai – 2004. gada 1. maijā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību un informācijas nodaļa