Ir likums par naudas tirgus uzraudzību

Par "Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu"

Kopīgi sadarbojoties Finansu ministrijai (FM), Latvijas Bankai (LB), Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai (AUI) un Vērtspapīru tirgus komisijai (VTK), trīs gadu garumā, kopš 1998. gada, ir turpinājies sagatavošanās darbs pie vienotas Latvijas finansu un vērtspapīru tirgus dalībniekus uzraugošas institūcijas izveidošanas. Pagājušajā ceturtdienā, 1. jūnijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jauno "Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu" un arī grozījumus vairākos spēkā esošajos likumos, kas saistīti ar jaunā likuma stāšanos spēkā 2001. gada 1. jūlijā.

Sākotnēji, lai reāli izveidotu jauno institūciju, būs nepieciešami diezgan lieli finansu līdzekļi, taču vēlāk, darbībai noregulējoties, administratīvās izmaksas tiek lēstas mazākas nekā darbojoties trim atsevišķām uzraudzības institūcijām. Ir noteikts pārejas laiks, un pēc sešiem gadiem Finansu un kapitāla tirgus komisijai pilnā mērā būs jāsedz savas darbības izdevumi — tas nepieciešams arī, lai institūcija būtu politiski neatkarīga. Taču šo sešu gadu laikā izmaksas tiks segtas tāpat kā līdz šim.

Lai uzturētu jaunās komisijas darbību, vērtspapīru tirgus dalībniekiem palielināsies maksājumi. Brokeru sabiedrību maksājumi būs līdz 1% no brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk kā 2000 latu gadā.

Ieguldījumu sabiedrību maksājumi būs līdz 0,033% no ieguldījumu sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet ne mazāk kā 2500 latu gadā.

Taču apdrošināšanas sabiedrībām nekas nemainās — no saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas ceturksnī līdz 0,4% būs jāmaksā no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu, līdz 0,2% — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās obligātās apdrošināšanas operācijām, līdz 0,7% — no pārējām apdrošināšanas operācijām. Privāto pensiju fondu maksājumi — līdz 0,4% no pensiju plānu dalībnieku un to labā veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētajos plānos ceturksnī.

Savukārt bankām tiks izveidots jauns mehānisms — līdz 0,033% no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī.

Laika posmā no 2001. gada 30. jūnija līdz 2006. gada 31. decembrim Finansu un kapitāla tirgus komisijas darbību finansēs no finansu un kapitāla tirgus dalībnieku, valsts budžeta un LB maksājumiem.

LB, VTK, AUI izdotie normatīvie akti ir piemērojami līdz 2002. gada 1. janvārim. VTK, AUI un LB izsniegtās licences un profesionālās kvalifikācijas sertifikāti darbībai finansu un kapitāla tirgū, kas būs derīgi 2001. gada 1. jūlijā, paliks spēkā līdz tajos norādītā termiņa beigām.

Lai sīkāk runātu par jaunās vienotās uzraudzības institūcijas darbību, vakar, 5. jūnijā, notika preses konference. Tajā piedalījās pārstāvji no FM, LB, VTK un AUI.

Finansu ministra padomnieks, Finansu un kapitāla tirgus komisijas izveides darba grupas vadītājs Edmunds Krastiņš:

— Kādēļ šeit runāju es, nevis finansu ministrs Gundars Bērziņš? Mainoties valdībai, es pēc finansu ministra lūguma turpināju vadīt vienotā finansu un kapitāla tirgus izveides darba grupu, ko darīju, būdams finansu ministrs. Acīmredzot šis darbs man būs jāturpina līdz tam brīdim, kad Saeima iecels jaunās Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju, kuram tālāk būs jāturpina darbs pie komisijas darbības uzsākšanas sagatavošanas.

Ideja Latvijā veidot vienotu finansu un kapitāla tirgus regulatoru radās jau 1997. gadā. Ir noticis rūpīgs gatavošanās un pieredzes pētīšanas darbs, un var teikt, ka pēdējos gados vienota finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju veidošana kļūst arvien populārāka. Šāda vienota institūcija darbojas Austrālijā, Kanādā, Dānijā, Japānā, Korejā, Norvēģijā, Singapūrā, Zviedrijā, Lielbritānijā, un šāds process ir sācies arī virknē pārejas ekonomikas valstu, un no šā gada 1. aprīļa šāda vienota uzraudzības institūcija darbojas arī Ungārijā. Tiek uzskatīts, ka šādu vienotu tirgus uzraudzības institūciju veidošana palīdz labāk izmantot zināšanu resursus, veikt uzraudzību efektīvāk un īstenot galvenos uzraudzības uzdevumus — aizsargāt noguldītājus, kapitāla tirgus dalībniekus un apdrošināmos, aizsargāt to intereses pret dažādām krīzēm un satricinājumiem, kas reizēm gadās ar bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, dažādiem biržā reģistrētiem uzņēmumiem.

Tās galvenais uzdevums ir aizsargāt vienkāršos noguldītājus pret dažādām kataklizmām, un šādai institūcijai jādarbojas ļoti profesionāli. Mēs visi atceramies 1995. gada banku krīzi, un katra šāda krīze ir aizvien vairāk mūs mācījusi, kā jārīkojas. Un es domāju, ka šobrīd LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde ir izveidojusies par ļoti profesionālu organizāciju, uz kuras pamata, ceru, apvienojot pārējās uzraudzības iestādes, Latvijā izdosies izveidot tiešām profesionālu un spēcīgu finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūciju.

Tagad, kad Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums ir pieņemts, tuvākā mēneša laikā tas, domājams, arī stāsies spēkā. Likums paredz samērā garu pārejas periodu — jaunajai apvienotajai institūcijai savs darbs ir jāuzsāk nākamā gada 1. jūlijā. Saeimā tuvākajos mēnešos ir jāizdiskutē un jāapstiprina arī šās komisijas priekšsēdētājs un tās vietnieks, kuriem būs jāveic visi tālākie sagatavošanās darbi vienotās uzraudzības institūcijas darbības uzsākšanai — jāgādā telpas, jāsastāda budžets, galīgi jāvienojas par institūcijas struktūru un darbinieku skaitu, jādomā par to, kā veikt visu trīs institūciju iespējami nesāpīgāku apvienošanu, jo ir jāpanāk, lai institūcija darbotos kā vienots vesels un efektīvs instruments.

LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis:

— Acīmredzot jāsaka paldies likumdevējiem par to, ka Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums ir pieņemts, iespējami ņemot vērā Pasaules bankas un citu starptautisko institūciju pieredzi. Proti, ka likumā ir iestrādātas normas, kas nodrošina šās institūcijas maksimālu politisko un finansu neatkarību.

Banku sektorā mainīsies uzraudzības institūcija — ar nākamo gadu arī bankas uzraudzīs Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija. Un bankas tāpat kā visa industrija arī sāks uzturēt šo komisiju ar saviem finansu atskaitījumiem. Ievērojot to, ka bankas šobrīd nefinansē savu uzraudzības institūciju, — to finansē Latvijas Banka, ir noteikts pārejas periods trīs gadu garumā. Šajā laikā LB turpinās finansēt ar kredītiestāžu uzraudzību saistītos izdevumus, lai šis pārejas periods būtu maksimāli nesāpīgs un tajā nenotiktu nevajadzīgi satricinājumi gan visā sektorā, gan kadriem, kas strādās jaunajā uzraudzības institūcijā.

VTK vadītājs Viktors Gustsons:

— VTK jau šāda veida kārtība, kāda paredzēta jaunajā institūcijā, darbojas. Jo VTK ir līdzīgi strukturēta un tās vadība ir iecelta ar Saeimas balsojumu uz 7 gadiem. Un es domāju, ka mūsu tirgus dalībniekiem jaundibināmā kārtība nekā īpaši jauna nedotu, jo tā principā paliek nemainīga. Tiesa, ar laiku nāks atskaitījumi no tirgus dalībniekiem, lai uzturētu šo jauno institūciju tajā sadaļā, kas attiecas uz vērtspapīru tirgus uzraudzību. Šā gada 1. aprīlī kopējo tirgus dalībnieku vislielākais skaits bija apdrošināšanas tirgū, un banku un vērtspapīru dalībnieku daudzums subjektu skaitā sakrīt. Ar laiku, protams, attiecības var mainīties un subjektu īpatsvars un loma finansu tirgū mainīsies. Bet kopumā esmu ļoti optimistisks un domāju, ka šādas struktūras izveidošana ir efektīvs instruments arī finansu tirgus dalībniekiem. Jo ilgtermiņā, protams, šās institūcijas loma valsts pārvaldes sistēmā nostiprināsies un svarīgums palielināsies. Tāpat būs arī iespējas piesaistīt konkurētspējīgākus kadrus, un arī varētu palielināt algu līmeni, lai šā sektora stabilitāti valsts ekonomikai kopumā maksimāli garantētu.

AUI priekšsēdētājs Gvido Romeiko:

— Šobrīd ir populāri lietot vārdu "pilotprojekts". Kad izveidoja AUI, 1995. gadā šāds pilotprojekts sāka darboties, jo no 1995. gada AUI darbība tiek finansēta no apdrošinātāju veiktajiem atskaitījumiem. Es gribu nosaukt divu gadaskaitļus — 1991. gads, kad mēs izsniedzām pirmās licences apdrošināšanas operāciju veikšanai, un 1995. gads. Četru gadu laikā tika izveidota AUI, un izveidošana tika panākta tikai tādēļ, ka bija iespējams nodrošināt šo finansējumu.

Vienotā finansu un kapitāla tirgus komisijas izveidošanas gadījumā kopā saplūst trīs institūcijas. Bet visām trim uzraudzības institūcijām ir divi pamatjautājumi — politiskā neatkarība un finansiālā neatkarība. To visu būtu diezgan grūti nodrošināt trim atsevišķām institūcijām, bet, ja tās saplūst kopā, tad šo nodrošinājumu ir iespējams labāk panākt.

— Kādā veidā tiks nodrošināta iepriekšminētā politiskā neatkarība, ja Saeimai tomēr būs diezgan liela teikšana vienotās komisijas darbībā?

E.Krastiņš: — Saeimai būs teikšana tikai par attiecīgo amatpersonu iecelšanu, turklāt izvirzīšanas process paredz, ka šie kandidāti būs jāizvirza kopīgi LB prezidentam un finansu ministram. Domāju, ka tie ir strikti noteikumi, kas dod iespēju izvirzītiem un apstiprinātiem cilvēkiem darboties pietiekami neatkarīgi no dažāda veida politiskas konjunktūras un politiska spiediena.

— Kas notiks, ja LB prezidents un finansu ministrs nevarēs vienoties par kandidatūrām?

E.Krastiņš: — Tad amatpersonas netiks ieceltas. Bet es domāju, ka laika ir pilnīgi pietiekami, un man nav ne mazāko šaubu, ka viņi vienosies.

— Vai, strādājot pie jaunās vienotās finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas veidošanas, tika ņemts vērā arī pašu šā tirgus dalībnieku viedoklis?

E.Krastiņš: — Man grūti atbildēt par visu finansu tirgu, bet, kas attiecas uz Komerbanku asociācijas priekšlikumiem, tad es pats, vēl būdams finansu ministrs, tos iesniedzu Saeimā. Protams, bija radušās bažas par varbūt pārāk lielu neatkarību, un šie priekšlikumi arī ir likumā iestrādāti. Tā ka Komercbanku asociācijas iebildes likuma izstrādāšanas gaitā tika ņemtas vērā.

— Kad bija likuma 3. lasījums, tad 4. pantā pie regulējošajiem objektiem tika pierakstīti arī ieguldītāji. Vai tas nozīmē, ka likums paredz, ka vienotā uzraudzības komisija varēs regulēt katra cilvēka, kurš ir ieguldītājs, darbību vērtspapīru tirgū?

V.Gustsons: — Ieguldītāji arī ir vērtspapīru tirgus dalībnieki, un šajā gadījumā viņi tiks dalīti divās lielās grupās — fiziskās personas kā ieguldītāji un tā sauktie investicionālie ieguldītāji, kuri ir lielās sabiedrībās juridiskās personas. Un viņu darbība tirgū tiek regulēta īpaši attiecībā uz manipulatīviem darījumiem un nelikumīgā veidā iegūtas informācijas izmantošanu ieguldījuma lēmuma pieņemšanā. Tas pastāv arī starptautiskajā praksē.

E.Krastiņš: — Viens piemērs, lai būtu saprotamāk. Ja kādas biržā reģistrētas akciju sabiedrības valdes loceklis kā ieguldītājs veic spekulatīvus darījumus ar sava uzņēmuma akcijām, zinot kādu iekšējo informāciju, kas nav zināma citiem, tad, protams, VTK jau pašlaik ir tiesības vērsties pret šādiem darījumiem. Attiecīgi šādām tiesībām ir jābūt arī Finansu un kapitāla tirgus komisijai.

V.Gustsons: — Gribu piebilst, ka šis ir viens no tiem jutīgākajiem jautājumiem attiecībā uz ieguldītāju interešu aizsardzību. Jo šim tirgum ir jābūt godīgam, caurskatāmam, un investīciju lēmumu pieņemšanā jābūt atbilstošai tirgus ētikai, praksei, morālei un godīgiem principiem. Līdz ar to arī uzraugam ir dotas pilnvaras šo procesu kontrolēt un regulēt.

— Krastiņa kungs, jūs teicāt, ka ir skaidrs personāla sastāvs. Cik cilvēku strādās jaunajā uzraudzības institūcijā, un kāda būs tās struktūra?

E.Krastiņš: — Personāla sastāvs ir skaidrs tādā izpratnē, ka ir trīs strādājošas institūcijas ar konkrētiem cilvēkiem. Protams, tas ir tas pamats, uz kā jābalstās apvienotai institūcijai.

Jautājums par struktūru, kādai ir jābūt,— šis jautājums ir diskutēts arī kopā ar Pasaules bankas konsultantiem, un visumā struktūra ir akceptēta atbilstošajos departamentos, kas būs šajā komisijā. Bet joprojām, protams, nākamajam vadītājam vēlreiz vajadzētu pārdomāt un izlemt jautājumu, kā tiks organizēta komisijas darbība. Pašlaik piedāvātais variants tomēr paredz nozaru dalījumu — tā, kā tas ir arī Zviedrijā. Bet jaunā Ungārijas regulējošā institūcija ir veidota mazliet citādi — tā veidota pēc funkcionālā, nevis pēc nozaru principa. Tātad ir nodalīta licencēšana, kas attiecas uz visiem dažādo sektoru subjektiem, ir tiešā uzraudzība kā funkcionāla joma un tamlīdzīgi. Pašlaik mēs esam apstājušies pie nozaru dalījuma, bet gada beigās jau būs zināma Ungārijas pieredze, strādājot funkcionālas organizācijas modelī, un to vajadzētu vēlreiz izanalizēt. Un pārdomāt, vai šeit nav vajadzīgas kādas izmaiņas mūsu paredzētajā shēmā.

— Cik darbinieku pašlaik strādā kopā visās trīs uzraudzības institūcijās un cik būs, kad izveidos vienotu komisiju?

J.Brazovskis: — Pašlaik visās struktūrās kopā strādā 110 darbinieku.

E.Krastiņš: — Bet te jāņem vērā viena maza niansīte. AUI un VTK jau pašlaik ir autonomas un neatkarīgas institūcijas, bet LB Kredītiestāžu uzraudzības pārvalde ir Latvijas Bankas struktūrvienība, kuru, protams, apkalpo vesela virkne dažādu bankas dienestu. Mums jāņem vērā tas, ka viena daļa citu LB darbinieku ir iesaistīti šajā procesā, veidojot personāla sastāvu.

— Jūs, Krastiņa kungs, teicāt, ka darbs pie struktūras izveidošanas var notikt vēl līdz šā gada beigām, varbūt vēl ilgāk. Taču budžets jaunajai institūcijai iesniedzams jau līdz 31. augustam?

E.Krastiņš: — Redziet, budžets balstās varbūt ne tik tieši... Protams, tam ir saistība ar struktūru, bet šās struktūras izvēle varbūt ne tik būtiski ietekmēs budžetu, kā pašus darbības principus un vienotas institūcijas darbības kultūru. Tādēļ es nedomāju, ka daudz atšķirsies, vai tie departamenti būs organizēti pa nozarēm, vai funkcionāli. Departamentu un cilvēku skaits apmēram būs tāds pats.

— Kas maksās algu Saeimas apstiprinātajam komisijas priekšsēdētājam, un cik liela šī alga būs?

E.Krastiņš: — Jebkurā gadījumā, vai šis priekšsēdētājs būs no esošajiem uzraudzības institūcijas vadītājiem, vai pavisam cits cilvēks, alga būs jānosaka un jāmaksā. To pietiekami skaidri atbild likums. Šos visus jaunās komisijas izveidošanas izdevumus sedz visas iesaistītās institūcijas proporcionāli savai līdzdalībai.

— Vai šī jaunā komisija fiziski atradīsies kādas jau esošas institūcijas telpās, vai arī tiks iekārtotas jaunas telpas?

E.Krastiņš: — Darba grupa pašlaik izskata dažādus variantus par iespējamām telpām, esam nonākuši pie secinājuma, ka jāizsludina konkurss. Jo LB uzskata, ka ar telpām nevar jauno komisiju nodrošināt, tādas iespējas nav arī FM. Faktiski komisijai ir jāmeklē jaunas telpas, un ir apzināti tirgū esošie piedāvājumi. Pašlaik ir iespējami tādi piedāvājumi, kur nav iepriekš jāveic nekādi kapitālieguldījumi, bet jāmaksā nomas maksa. Taču mēs esam apsvēruši iespēju jau laikus izsludināt konkursu, lai telpu iekārtotāji laikus varētu to zināt un telpas sagatavot uz nākamā gada 1. jūliju.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore