• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Autoceļu fonds nav krāpnieks. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2000., Nr. 205/206 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7690

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dainu kalna akmens tēli - pasaules mākslas izlasē

Vēl šajā numurā

06.06.2000., Nr. 205/206

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Satiksmes ministra uzskatā:

Autoceļu fonds nav krāpnieks

Finansu ministrs Gundars Bērziņš intervijā "Latvijas Vēstnesim" (24.05. 2000) bez jebkādiem pamatotiem argumentiem apgalvo, ka Valsts autoceļu fonda (VAF) līdzekļi pēc pārskaitīšanas no Finansu ministrijas kaut kur pazūd vai tiek izlietoti citiem, tātad neatbilstošiem mērķiem. Degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumu deficīts esot 6–7 procenti, bet ceļu vajadzībām trūkstot daudz vairāk — pat 40 procentu no prognozētā.

Taču šeit nav nekādas krāpšanas no VAF puses, kā to intervijā pieļauj finansu ministrs, bet gan (cerēsim, ka tikai) paša ministra neinformētība, kuru koleģiāli vēlētos novērst.

Šeit būtu vietā arī atgādināt, ka VAF ir izveidots, lai kopumā īstenotu trīs mērķus. Fondam ir jāsubsidē pasažieru regulārie pārvadājumi ar autobusiem, jānodrošina akcīzes nodokļa daļas atskaitījumi dzelzceļa infrastruktūras fondā par dzelzceļa pārvadājumos izlietoto degvielu, kā arī jāfinansē valsts, pašvaldību un lauku ceļu uzturēšana, būvniecība un remonts. Šo dažādo mērķu finansēšanas kārtību un apjomu nosaka attiecīgi Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Kur tad rodas atšķirība starp tiem degvielas akcīzes nodokļa procentiem, kurus neiekasē Finansu ministrija, un tiem procentiem, kas nenonāk pakalpojumu veidā uz autoceļa?

Atbilde ir vienkārša. Minētie MK noteikumi paredz nevis proporcionālu VAF līdzekļu sadali, bet gan nosaka prioritātes, kuras tiek finansētas gada sākumā noteiktajās absolūtajās summās. Pirmā prioritāte ir pārvadājumi ar autobusiem, otrā — atskaitījumi dzelzceļa infrastruktūrai un trešā ir lauku autoceļu attīstības programma. Tikai pēc naudas pārskaitīšanas minētajām prioritātēm atlikušie līdzekļi proporcionāli tiek sadalīti valsts un pašvaldību autoceļu vajadzībām. Tādējādi prognozēto, bet neieņemto līdzekļu trūkumu visasāk izjūt valsts un pašvaldību autoceļu uzturētāji un lietotāji.

Manuprāt, būtu svarīgi piebilst, ka VAF darbība ir atklāta un pārskatāma. Atšķirībā no Finansu ministrijas, kas tikai gatavojas sniegt regulāru informāciju par akcīzes nodokļa ieņēmumiem un pārskaitījumiem Autoceļu fondā, Latvijas Autoceļu direkcija jau sen un regulāri ik ceturksni publicē pārskatus "Latvijas Vēstnesī". Turklāt direkcija izdod arī informatīvus bukletus, kurus izplata kā bezmaksas ieliktņus laikrakstā "Dienas Bizness". Tas dod iespēju jebkuram iedzīvotājam brīvi piekļūt informācijai par VAF līdzekļu ienākumiem un izdevumiem.

Runājot par fonda darbības atklātumu, iespējams, pats būtiskākais, kas būtu jāatgādina, ir tas, ka visas VAF līdzekļu izlietojuma summas un procentuālās attiecības tiek saskaņotas ar īpaši izveidotu konsultatīvo padomi. Šajā padomē ietilpst ne vien Satiksmes ministrijas, Autoceļu direkcijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas speciālisti, bet arī autopārvadātāji, ceļu būvētāji un uzturētāji, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji. Satiksmes ministrs pārvalda fondu un vada arī konsultatīvās padomes darbu. Savukārt to, vai VAF līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši nolemtajam, ikdienā kontrolē Satiksmes ministrija, bet caur informatīviem materiāliem tam līdzi var sekot jebkurš interesents.

Anatolijs Gorbunovs,

LR satiksmes ministrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!