• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mums ir jāmeklē kompromiss". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2003., Nr. 100 https://www.vestnesis.lv/ta/id/76906

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.302

Par R.Zīles komandējumu

Vēl šajā numurā

04.07.2003., Nr. 100

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Mums ir jāmeklē kompromiss” —

iekšlietu ministrs Māris Gulbis

GULBIS.JPG (18781 bytes)
Foto: A.F.I.

 

Intervija Latvijas Radio 3.jūlija raidījumā "Kāpnes" plkst. 12.35. Vada žurnālists Jānis Krēvics.

 

— Lai gan bija plānots, ka valdība šonedēļ atkārtoti izvērtēs austrumu robežas līgumu, šis jautājums atlikts vēl par vienu nedēļu. Iepriekš premjers Iekšlietu ministrijas rīcību, samazinot austrumu robežas izbūves izmaksas, nosauca par “gļēvu un neizlēmīgu”. Atgādināšu, ka iepriekš ministrija valdībai iesniedza priekšlikumu līgumu ar firmām nelauzt, bet vienoties par vienu miljonu 183 tūkstošus latu lielu cenu samazinājumu, un šodien mūsu viesis ir iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Runājot par šo samazinājumu, premjers izteicās, ka esot dzirdētas baumas, ka tā ir daļa no summas, kas bija paredzēta neparedzētiem izdevumiem, kuri tagad ir samazināti, un Repše izteica bažas, vai piedāvātais samazinājums nav uzskatāms par druskām, kas tiek piedāvātas birokrātiem, lai varētu sekmīgi turpināt iesāktos būvdarbus. Vai arī jums kas zināms par šādiem maksājumiem?

Māris Gulbis: — Ziniet, jā, un es arvien vairāk pārliecinos, ka politika — tā ir kompromisu māksla. Tas nav valdīt un skaldīt, un zināmā mērā, protams, Iekšlietu ministrija joprojām ir ķīlnieki, jo visi līgumi, arī par Liepājas policijas ēkas celtniecību, ir noslēgti pirms valdības izveidošanas, un Iekšlietu ministrija nodarbojas ar noziedzības apkarošanu. Šobrīd izskatās, ka mēs vairāk būvējam, ceļam un, protams, ka Iekšlietu ministrijā nav tie labākie speciālisti. Tajā pašā laikā par 1,8 miljoniem, protams, var izdarīt vēl vairāk, vēl labāk, un tas būtu arī ļoti slikts zaldāts, kas netiektos izdarīt vēl vairāk un neietu uz augšu. Bet, konkrēti runājot par skaitli 1,8 miljoni, tur ir ne tikai neparedzētie izdevumi, bet arī materiāli aizvietoti ar varbūt mazāk dārgiem, un arī mēs no dažām lietām pilnībā atsakāmies, mēs arī turpinām strādāt pie tā, ka varbūt vienu otru lietu atliekam uz ceturto, piekto gadu. Manuprāt, svarīgi ir pateikt arī to, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad līgumi noslēgti, lai arī tie nav reģistrēti Valsts kasē, būvniekiem jau ir ļoti izdevīga situācija, viņiem ir līgumi uz rokas, viņiem ir Iekšlietu ministrijas amatpersonu paraksti uz iepriekšējās valdības laikā noslēgtiem līgumiem, un viņi var droši doties uz tiesu. Un mēs ļoti labi apzināmies, ka tiesas ceļā šīs mūsu pozīcijas, protams, nav ļoti stipras, un mēs redzam ļoti daudzus citus tiesas iznākumus, arī “Latvijas gāzes” lietā, visur kur, kad tomēr nav labvēlīgi rezultāti. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jābūt varbūt agresīvākiem, tajā pašā laikā mums ir jāmeklē kompromiss, ko Iekšlietu ministrija šobrīd arī dara.

— Premjers izteica pārmetumus Iekšlietu ministrijai par to, ka ministrija ir gļēva un neizlēmīga. Vai kopš tā brīža kaut kas ir mainījies jūsu piedāvājumā premjeram?

M.Gulbis: — Man grūti komentēt. Katrā ziņā no Iekšlietu ministrijas šobrīd ir atbrīvots vairāk nekā 150 cilvēku, un es nedomāju, ka gļēvas un neizlēmīgas rīcības dēļ, bet tie ir cilvēki, kas nestrādā. Es tā neuzskatu, ka es būtu gļēvs un neizlēmīgs.

— Vai ir apzinātas amatpersonas, kas saistītas vai vainojamas par šo neizdevīgo līgumu slēgšanu? Ģenerālprokuratūra aprīlī atteicās vērtēt bijušo ministrijas ierēdņu atbildību un teica, ka tas ir jādara pašai ministrijai.

M.Gulbis: — Man arī tas bija, protams, pārsteigums, ka Ģenerālprokuratūra atteica izmeklēt šo jautājumu, norādot uz formālu iemeslu, ka nav stājies spēkā Valsts kontroles slēdziens. Bet šobrīd Valsts policijas izziņas pārvalde veic izmeklēšanu, ir ierosināta krimināllieta. Cik es zinu, ir nopratinātas vairākas personas, un es ļoti ceru, ka šeit objektīvi, tiesiski, arī ja tiks konstatēta vaina, nolaidība vai bezdarbība, vainīgās personas, arī visaugstākās, tiks sauktas pie atbildības.

— Vai iespējams uzzināt, kas tiek turēts aizdomās šobrīd?

M.Gulbis: — Šobrīd ir ierosināta krimināllieta par faktu, un, savācot visus pierādījumus, veicot visas darbības, mēs arī konstatēsim. Es domāju, pēc iespējas īsākā laika posmā.

— Pēc cik ilga laika tas varētu būt?

M.Gulbis: — Es kā iekšlietu ministrs nevaru ietekmēt izmeklēšanu, tas būtu nepareizi, ja es interesētos un zvanītu, tā būtu iejaukšanās izmeklēšanas darbā. Bet es ļoti ceru, ka arī šoreiz būs ļoti objektīva izmeklēšana un tiešām vainīgajām personām būtu jāatbild vismaz par to, ka ilgtermiņa saistībās nav reģistrēti šie līgumi, kas nostāda neērtā situācijā un ķīlnieku statusā ne tikai Iekšlietu ministriju, bet arī visus iedzīvotājus, jo arī iedzīvotāji šobrīd ir lielākie nodokļu maksātāji.

— Tieši pirms nedēļas intervijā Latvijas Radio premjers izteica savus pārmetumus par Iekšlietu ministrijas neaktīvo darbību. Lūk, viņa teiktais:

“Ja gandrīz trīs mēnešus pēc lēmuma pieņemšanas un, diezgan stingra lēmuma pieņemšanas valdībā par to, ka šie līgumi nav Latvijas valstij pieņemami un izdevīgi, mēs tagad atgriežamies tikai pie lēmumprojekta, kā turpināt sarunas, tad jāsaka, ka to nekādi nevar nosaukt par enerģisku un ātru jautājumu risināšanu. Ir pagājuši trīs mēneši, mums nav konkrētu priekšlikumu, mums nav konkrētas Iekšlietu ministrijas pozīcijas, ir tikai tāda diezgan gļēva mētāšanās — nu, tad laužam un maksājam sodu vai — nu, tad turpinām sarunas. Piedevām — kā var būt tāda situācija, ka valsts izlemj līgumus lauzt, pasūtītājs, proti, Iekšlietu ministrija, izsūta firmām vēstuli ar lūgumu pārtraukt būvdarbus, un uz manu jautājumu, vai ir izdevies nodrošināt būvdarbu apturēšanu, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs pasaka — nē.” Gulbja kungs, vai tiešām visi būvdarbi turpinās?

M.Gulbis: — Šobrīd atsevišķos uzņēmumos šie darbi un būvdarbi ir apturēti, un, manuprāt, pat netiek būvēts neviens no šiem rokādu ceļiem, kas ir pie robežas.

— Aptuveni cik objektos vēl turpinās būvniecība?

M.Gulbis: — Atsevišķos objektos turpinās, pirmām kārtām jau Rēzeknes skolā līgums jau nav lauzts, un kompānijas arī izmanto šo apstākli, ka līgums nav lauzts. Šobrīd Iekšlietu ministrija gatavo līguma grozījumus, un mēs ar kompānijām konkrēti vienosimies par tiem darbiem, kas nebūs veicami, bet tas tiks atlikts uz ceturto, piekto gadu.

— Tad tā ir arī atbilde premjera pārmetumam par to?

M.Gulbis: — Premjeram ir visa informācija, un viņš nākampiektdien ar helikopteru ieradīsies un no augšas redzēs arī robežu izbūvi. Un es domāju, ka pēc tam viņa viedoklis varbūt saistībā ar lidojumu tiks pārskatīts, ka tas būs arī daudz precīzāks un korektāks.

— Jums arī viedoklis mainījās pēc tam, kad jūs pārlidojāt robežai pāri ar helikopteru?

M.Gulbis: — Es lidoju kopā ar Vācijas vēstnieku, un Vācijas vēstnieks vēlreiz man atgādināja par to, ka visi Eiropas Savienībā sagaida, ka nākamā gada 1.maijā robežai jābūt izbūvētai. Viņš tomēr atgādināja, ka Vācijā ir runa par to, ka varētu būt vienota robežpolicija, ka tur tikpat labi varētu strādāt arī Vācijas robežsargi vai Vācijas robežpolicijas pārstāvji un ka tai robežai jābūt atbilstošai tiešām visaugstākajiem kritērijiem, un tie standarti ir pietiekami augsti. Mums tas ir jāatceras, jo atbildība būs ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet arī visas Eiropas priekšā.

— Vai jūs esat pārliecināts, ka līdz šim datumam tiešām izdosies gan savest kārtībā visu robežu, gan arī muita varēs strādāt atbilstoši visām datorsistēmām?

M.Gulbis: — Es esmu pārliecināts, ka robeža tiks izbūvēta līdz nākamā gada 1.maijam. Cits jautājums, ka ir ar robežu pakārtoti objekti, kā Daugavpils pārvalde, ko mēs varam atlikt, robežsargu skola, kur varbūt atsevišķus objektus varam atlikt, teiksim Rīgas pārvalde, kas nav tieši saistīta. Domāju, ka tos jautājumus mēs arī atrisināsim, bet vēlreiz atkārtoju — es uzskatu, ka jāiet kompromisa ceļš, nevis “valdi un skaldi”.

— Repše iepriekš teiktajā atzīst arī, ka Iekšlietu ministrijai nav pozīcijas.

M.Gulbis: — Iekšlietu ministrijai ir pozīcija arī šajā gadījumā, tādēļ ka mēs piedāvājam divus variantus — vai līgumus lauzt, vai samazinājumu veikt par šo summu — vairāk nekā vienu miljonu latu. Pilnīgi iespējams, ka mēs varētu strādāt labāk, un mēs varam strādāt labāk, bet atcerēsimies arī to, ka tikai divarpus mēneši bija laiks, līgumi ir noslēgti par vairāk nekā 20 miljoniem, un tas arī nav ļoti viegls uzdevums, turklāt mēs, Iekšlietu ministrija, esam radīti noziedzības apkarošanai, varbūt citu tiešo uzdevumu veikšanai, robežizbūve — tas jau vairāk ir saistīts ar būvniecību. Un Iekšlietu ministrijai ir jāpiesaista speciālisti no malas, un ļoti grūti atrast neatkarīgus būvniekus un vērtētājus šajā situācijā, jo būvniekiem arī savs viedoklis.

— Tātad ko darīt?

M.Gulbis: — Mēs jau esam piesaistījuši pietiekami daudzas kompetentas personas, arī Satiksmes ministrija mums piedāvā savus ekspertus, kas attiecas uz ceļiem, Ekonomikas ministrija — attiecībā uz objektiem, un es domāju, ka tiksim galā ar visu.

— Jums pirms laika esot šķitis, ka ar valsts robežapsardzi saistītie projekti bijuši pārāk sadārdzināti, taču patlaban tie liekoties atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un ir jāturpina, to jūs arī teicāt pirms brīža. Kas jums lika mainīt domas?

M.Gulbis: — Es joprojām uzskatu, ka atsevišķi objekti ir sadārdzināti un par atsevišķiem objektiem mums ir jāvienojas ar būvniekiem, jo pretējā gadījumā tiešām tie līgumi tiks lauzti. Ir atsevišķas kompānijas, kas vispār nevēlas nākt ne uz kādām sarunām, uzskata, ka tām ir labs līgums, ar ko tiesā viņi var tālāk arī rīkoties. Jo, teiksim, apmeklējot Daugavpils pārvaldi, mēs redzam, ka Daugavpils pārvaldē faktiski sliktākās telpas ir tādas, kādas Valsts policijā ir labākās, tā ka varbūt Daugavpils pārvalde var pagaidīt divus trīs gadus. Bet tiem, kas tieši saistīti ar robežu izbūvi, ir jābūt atbilstošiem Rietumu un Eiropas Savienības kritērijiem, tur jābūt normāliem sanitārajiem mezgliem, jābūt normālam ceļam, jābūt normālai piekļūšanai, tāpat jābūt helikopteru laukumiem, tādām lietām ir jābūt, diemžēl vai par laimi.

— Ar austrumu robežas atjaunošanas kārtošanu un līgumu izvērtēšanu esot saistīts arī saimniecības un apgādes pārvaldes vadītājs Juris Kokarēvičs. Vai tā ir?

M.Gulbis: — Mēs esam saņēmuši arī informāciju par to, ka pēdējā laikā viņa ģimenes locekļi nopirkuši īpašumus. Šobrīd galvenā personāla inspekcija šo informāciju pārbauda.

— Vai kaut kas jau ir atklāts?

M.Gulbis: — Šo informāciju mēs saņēmām nedēļu iepriekš un mēs to pārbaudīsim, protams, visi cilvēki, kuri strādā uz austrumu robežas vai ir iesaistīti šajā projektu grupā, tiks rūpīgi pārbaudīti un ar to viņi arī rēķinās.

— Viņš tur vēl joprojām veic savu darbu?

M.Gulbis: — Viņš veic savu darbu, jā.

— Un jums neradās šaubas, ka viņš sākotnēji piedalījies arī līgumu noslēgšanā?

M.Gulbis: — Līguma slēgšanā tieši piedalījās Viktors Elksnis un Ilga Kuņicina, kas parakstīja, un šinī gadījumā iepriekšējais valsts sekretārs pats teica, ka viņš pat nav lietas kursā, kaut gan viņam vistiešākā mērā bija jāatbild par savas ministrijas darbinieku veikto. Un, protams, ļoti daudzi cilvēki šobrīd izliekas, ka viņi neko nezina, ka tas bijis atsevišķu, teiksim, zemāko ierēdņu vai pat projektu vadītājas vietas izpildītājas pienākums — slēgt līgumus. Šobrīd notiek izmeklēšana, un es tiešām rūpīgi sekošu līdzi, lai būtu tāda situācija, ka vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības.

— Kopš 1999.gada Juris Ļabis uzraudzīja komisiju, kas kontrolēja robežas izbūvi, viņš bija arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, tagad viņš ir kļuvis pēc jūsu rīkojuma par palīgu. Kāpēc?

M.Gulbis: — Tādēļ, ka, manuprāt, varēja daudz enerģiskāk runāt, jo mums tomēr bija jārīkojas arī zināmā mērā it kā no spēka pozīcijām. Manuprāt, tā rīcība nebija pietiekami enerģiska…

— Bet kādos gadījumos viņš ir bijis nepietiekami enerģisks?

M.Gulbis: — Nu, tas pats novērtējums. Viņam bija uzdots apsekot pilnīgi visus objektus. Mēs, turp aizbraucot, redzam, ka atsevišķi objekti nav nemaz tik kritiskā situācijā, nu tad vajadzēja būt mazliet drosmīgākam, vajadzēja informēt par to, ka atsevišķi objekti nav šobrīd jārekonstruē. Jo mums ir ugunsdzēsības depo, mums ir policijas iecirkņi, mums ir izolatori, kas mirkst ūdeņos, un mēs nevaram veltīt uzmanību tikai robežai, mums ir jāsabalansē mūsu vēlmes un varbūt arī problēmas. Jo ko tad mēs beigu beigās apsargāsim — ļoti slikti izremontētu valsti, jo tikai robežas būs atbilstošas Eiropas Savienības prasībām. Es uzskatu, ka visas lietas ir jāsabalansē un attiecīgi jārīkojas sava budžeta ietvaros.

— Kā liecina “Neatkarīgas Rīta Avīzes” rīcībā nonākušie dokumenti, Ulda Pīlēna biroja iniciētais un valsts budžeta grozījumos ieplānotais sadārdzinājums par Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes administratīvā kompleksa ēkas būvniecību, ko veic Ulda Pīlēna birojs, pārsniedz 1,55 miljonus latu. Vai šobrīd ir skaidrs, kā šis sadārdzinājums radies?

M.Gulbis: — Jā, mēs apzināti, lai nebūtu jāiesaista sava dienesta cilvēki, lūdzām Valsts kontrolei jau pirms vairākiem mēnešiem izvērtēt šo Liepājas policijas ēkas celtniecību. Joprojām gaidām atzinumu.

— Kāpēc tā atzinuma vēl nav?

M.Gulbis: — Man ir grūti pateikt, es nevaru ietekmēt Valsts kontroli, bet es ļoti ceru, ka Valsts kontrole visdrīzākajā laikā nāks ar konkrētu slēdzienu, kas tur īsti notiek, jo arī šis līgums ir noslēgts iepriekšējās valdības laikā un nav reģistrēts Valsts kasē kā ilgtermiņa saistības. Protams, ir zināmas aizdomas, tajā pašā laikā policijas ēka Liepājā ir vajadzīga, bet šeit arī ir svarīgi nepārmaksāt.

— Vai ir skaidrs, kāpēc tā administrēšana, lai it kā uzlabotu projekta efektivitāti un ātrāku realizāciju, tika nodota austrumu robežas atjaunošanas projekta vadības nodaļai?

M.Gulbis: — Es domāju, ka tas ir saistīts, protams, ar atsevišķām interesēm, atsevišķām personālijām, bet šeit lai strādā izmeklēšana. Protams, figurē tāds uzvārds jeb tāda bēdīgi slavena personība kā Ābols, kas bija visur, kaut arī viņš bija vienkārši vecākais referents, kas tieši kontaktējās ar iepriekšējiem ministriem, un tas, protams, rada aizdomas…

— Arī saistībā ar Liepājas policijas ēku.

M.Gulbis: — Arī saistībā ar Liepājas policijas ēku, arī Liepājas policijas ēka un Ventspils policijas ēka bija iekļautas austrumu robežas grupā, kas, manuprāt, ir pilnīgi nesaistīti jautājumi, jo austrumu robeža ir 400–500 kilometrus tālāk no Liepājas un Ventspils. Tiem vajadzēja būt atsevišķiem projektiem policijas paspārnē, un policijai vajadzēja to virzīt, bet nez kāpēc tā iekļauta austrumu robežā.

 

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!