Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 3.jūlija sanāksmē

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””.

Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosaka personu loku, par kurām tiek veiktas obligātās iemaksas no valsts budžeta pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.

Latvijai, integrējoties NATO, palielināsies militārpersonu skaits, kuras pildīs dienestu ārvalstī, nebūdami diplomātiskie vai konsulārie darbinieki. Šīs personas uzturēsies ārvalstī kopā ar laulāto. Laulātais uz minēto periodu faktiski zaudē noteiktās sociālās garantijas, jo pašreiz likums neparedz iespēju veikt obligātās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai un sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumos no valsts pamatbudžeta par personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš ir karavīrs un pilda dienestu attiecīgajā ārvalstī.

Likumprojekts paredz valsts sociālās apdrošināšanas ieviešanu personām, kuras uzturas ārvalstī kopā ar savu laulāto, kurš karavīra statusā pilda dienesta pienākumus ārvalstī, izņemot gadījumu, kad šis karavīrs piedalās starptautiskā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā un pilda dienestu ārvalstī.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 14.jūlijam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mājsaimniecības gaisa kondicionieru marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumu projekts nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības gaisa kondicionierus, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju.

Tie attiecas uz mājsaimniecības gaisa kondicionieriem, kas darbojas, izmantojot elektrību, izņemot iekārtas, kuru dzesēšanas jauda ir lielāka par 12kW. Noteikumi piemērojami arī uz iekārtām, kuras lieto citās darbības jomās, nevis mājsaimniecībā.

Tādējādi patērētājs tiks informēts par mājsaimniecības gaisa kondicionieru elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem iekārtas raksturojošajiem lielumiem, kā rezultātā viņam būs vieglāk salīdzināt piedāvājumus un izvēlēties sev atbilstošāko un apkārtējai videi draudzīgāko iekārtu.

Noteikumu projekts sagatavots, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2002. gada 22. marta Direktīvu 2002/31/EK par to, kā īstenojama Padomes Direktīva 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības gaisa kondicionieru enerģijas marķēšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mājsaimniecības cepeškrāšņu marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju”.

Noteikumu projekts nosaka Latvijas tirgū piedāvātās mājsaimniecības cepeškrāsnis, kurām nepieciešams sevišķs marķējums, to marķēšanas kārtību un distances līgumā ietveramo informāciju. Tie attiecas uz mājsaimniecības cepeškrāsnīm, kas darbojas, izmantojot elektrību, ieskaitot cepeškrāsnis, kas ir daļa no lielākām ierīcēm, izņemot iekārtas, kuras var darboties, izmantojot citus enerģijas avotus un kuras ir pārnēsājamas.

Tādējādi patērētājs tiks informēts par mājsaimniecības elektrisko cepeškrāšņu elektroenerģijas patēriņu un galvenajiem iekārtas raksturojošajiem lielumiem, kā rezultātā viņš varēs vieglāk orientēties starp piedāvājumiem un izvēlēties sev atbilstošāko un apkārtējai videi draudzīgāko iekārtu.

Noteikumu projekts sagatavots, lai ieviestu Eiropas Komisijas 2002. gada 8. maija Direktīvu 2002/40/EK par to, kā īstenojama Padomes Direktīva 92/75/EEK attiecībā uz mājsaimniecības elektrisko cepeškrāšņu enerģijas marķēšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iestāžu, organizāciju un komercsabiedrību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu izveidošanas kārtība”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā iestādes, organizācijas un komercsabiedrības izveido ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestus. Noteikumu projektā noteikts, ka izveidojami šādi dienesti: dienests, kas komplektēts ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (ugunsdzēsības automobiļi, vilcieni, kuģi), speciālo aprīkojumu un pastāvīgi dežurējošu personālu; dienests, kas komplektēts ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku, tai skaitā tehniku pielāgotu ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem, speciālo aprīkojumu un darbiniekiem, kurus piesaista nepieciešamības gadījumā dienestam noteikto funkciju veikšanai.

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un spēku zaudēja likums “Par ugunsdrošību”, kā rezultātā par spēku zaudējušiem jāuzskata ar likumu “Par ugunsdrošību” noteiktie Ministru kabineta noteikumi. To skaitā arī 1998. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 461 “Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta vai brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu paraugnolikums”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības”.

Noteikumu projekts nosaka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu funkcijas un tiesības, kā arī tiem izvirzāmās prasības. Paredzēts noteikt, ka iestāžu, organizāciju, komercsabiedrību un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu galvenie uzdevumi ir veikt pasākumus, lai samazinātu ugunsgrēku un avāriju izcelšanas iespējas, kā arī veikt ugunsgrēku dzēšanu un glābšanas darbus attiecīgajā iestādē, organizācijā, komercsabiedrībā vai pašvaldībā.

2003. gada 1. janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums un spēku zaudēja likums “Par ugunsdrošību”, kā rezultātā par spēku zaudējušiem jāuzskata ar likumu “Par ugunsdrošību” noteiktie Ministru kabineta noteikumi, to skaitā arī 1998. gada 15. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.461 “Iestāžu, organizāciju un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ugunsdrošības dienesta vai brīvprātīgo ugunsdrošības formējumu paraugnolikums”.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu atbilstību Personu apliecinošu dokumentu likumam, efektivizētu patvēruma piešķiršanas procesu un iekļautu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz atbildības noteikšanu par pieteikuma patvēruma izskatīšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī patvēruma meklētāju uzņemšanas jautājumos.

Likumprojekts paredz, ka apelācijas sūdzību izskatīšanas funkciju nodod no Tieslietu ministrijas Bēgļu lietu apelācijas padomes Rīgas apgabaltiesai.

Likumprojekts nosaka, ka neatkarīga, pilnvarota pārstāvja iecelšanas funkcija nepilngadīgai personai, kas ir bez vecāku pavadības, nodota no Tieslietu ministrijas Bēgļu lietu apelācijas padomes bāriņtiesai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”.

Lai atvieglotu lielo kooperatīvo sabiedrību pārvaldīšanas kārtību un nodrošinātu efektīvāku biedru interešu pārstāvību sabiedrībā, sagatavotais likumprojekts paredz, ka pilnvaroto sapulcei ir tādas pašas tiesības kā sabiedrības biedru kopsapulcei.

Likumprojektā ir definēts pilnvarotā jēdziens, noteikts, ka, ieviešot pilnvaroto institūciju, sabiedrības statūtos ir norādāma pilnvaroto personu izvirzīšanas un ievēlēšanas (iecelšanas) kārtība, pārstāvības norma, pilnvarojuma termiņš, kā arī atsaukšanas kārtība. Likumprojektā ir noteikts, ka pilnvaroto sapulcē katram pilnvarotajam ir viena balss un pilnvarotais nevar nodot savas balsstiesības citiem. Likumprojektā paredzēts, ka kooperatīvās sabiedrības valde kārto pilnvaroto reģistru.

Lai nodrošinātu pietiekamu biedru pārstāvību kooperatīvās sabiedrības pārvaldē, likumprojektā ir paredzēts, ka atkārtota biedru (pilnvaroto) sapulce ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vismaz viena trešdaļa no balsstiesīgajiem biedriem (pilnvarotajiem).

Likumprojekts paredz iespēju pieņemt mazāk svarīgus biedru (pilnvaroto) lēmumus bez kopsapulces sasaukšanas analoģiski Komerclikumā noteiktajai kārtībai.

Likumprojekts paredz ietvert Kooperatīvo sabiedrību likumā šādas normas, kas pašlaik ir iekļautas likumā “Par dzīvokļa īpašumu” un attiecas uz kooperatīvo sabiedrību darbību: nav tiesību atteikt uzņemt par sabiedrības dalībnieku tās daudzdzīvokļu mājas, kuru pārvalda un apsaimnieko attiecīgā dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, dzīvokļa īpašnieku; ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība ieguvusi īpašumā dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kura ir šīs sabiedrības pārvaldīšanā, tā nekļūst par sabiedrības dalībnieku.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumi”.

 Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumu izstrādes nepieciešamību nosaka Teritorijas plānošanas likums. Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumiem ir jāaizstāj noteikumi par teritorijas plānojumiem normas, kas attiecas uz teritorijas plānošanu plānošanas reģionu līmenī.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu teritorijas plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, tiek īstenota četros plānošanas līmeņos: nacionālajā, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī.

Plānošanas reģiona teritorijas plānojumā (turpmāk – reģiona plānojums) tiek noteiktas plānošanas reģiona teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi. Reģiona plānojuma izstrādāšanas uzdevums ir veicināt pretrunu novēršanu starp nozaru attīstības plānos, programmās un normatīvajos aktos ietvertajiem attīstības mērķiem, dot plānošanas reģiona interešu teritoriālo un telpisko izvērsumu un tādējādi sekmēt valsts un pašvaldību interešu līdzsvarošanu. Reģiona plānojums sekmēs plānošanas reģiona interešu ievērošanu arī pārrobežu un starpvalstu plānošanas dokumentos.

Reģiona plānošanas noteikumos ir noteiktas reģiona plānojuma sastāvdaļas, šī plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, likumības izvērtēšanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas un ievērošanas pārraudzības kārtība. Noteikumos tiek parādīta plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes gaita no darba plāna un darba uzdevumu sagatavošanas līdz reģiona plānojuma apstiprināšanai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Īpaši atbalstāmās teritorijas statusa piešķiršanas un atcelšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka īpaši atbalstāmās teritorijas statusu var piešķirt vietējām pašvaldībām uz trim gadiem, bet iedzīvotāju skaits īpaši atbalstāmajās teritorijās kopā nedrīkst pārsniegt 25% no valsts iedzīvotāju skaita. Noteikumu projekts nosaka, ka īpaši atbalstāmo teritoriju statusu nosaka vairākos posmos, noteikšanā iesaistot plānošanas reģionu attīstības padomes un aģentūras, Nacionālo reģionālās attīstības padomi, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un Valsts reģionālās attīstības aģentūru.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 11.jūlijam.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.158 “Noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem””.

Šobrīd ir spēkā noteikumi par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, kas nosaka īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz darbībām ar atsevišķām bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem vai materiāliem, kuri satur bīstamās ķīmiskās vielas vai bīstamos ķīmiskos produktus vai ir apstrādāti ar tiem. Noteikumos pārņemta Eiropas Padomes 1976.gada 27.jūlija direktīva 76/769/EEC par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kas attiecas uz dažu bīstamu vielu un produktu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem.

Eiropas Savienībā ķīmisko vielu riska novērtēšanas rezultātā ir iegūta papildu informācija par atsevišķu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un pieņemtas direktīvas, kas papildina attiecīgo direktīvu. Pašreiz šo direktīvu prasības nav pilnībā ieviestas Latvijas likumdošanā.

Noteikumu projekts paredz, ka tiks nodrošināta acquis pārņemšana bīstamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu tirdzniecības un lietošanas ierobežojumu jomā, tādējādi veicinot kaitējuma samazināšanu cilvēka veselībai un videi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”.

Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kā arī atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām dabas aizsardzības jomā Latvijā ir izveidota īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēma. Tajā ietilpst 7 kategoriju valsts nozīmes aizsargājamās teritorijas: 4 dabas rezervāti, 3 nacionālie parki, 1 biosfēras rezervāts, 211 dabas liegumi, 22 dabas parki, 6 aizsargājamo ainavu apvidi, 295 dabas pieminekļi – 89 dendroloģiskie parki un stādījumi, kā arī 206 ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi.

Visās aizsargājamās teritorijās ar to aizsardzību un izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem un atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām dabas aizsardzības jomā ir noteikti dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas vērsti uz to, lai atbilstoši noteiktajām aizsargājamo teritoriju kategorijām katrā konkrētajā gadījumā nodrošinātu šajās teritorijās esošo dabas vērtību saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu attīstību. Tomēr vienlaikus arī šie normatīvie akti ierobežo zemes īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu.

Šobrīd likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 29.pants paredz, ka zemes īpašniekiem ir tiesības uz nodokļu atvieglojumiem vai citu likumā noteikto atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana rada viņiem zaudējumus. Ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, piedāvātie nodokļu atvieglojumi ir nesalīdzināmi ar neiegūtajiem saimnieciskajiem labumiem no īpašumu apsaimniekošanas, kas ir ierobežota. Tādējādi sabiedrība esošos nodokļu atvieglojumus neuzskata par adekvātu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās.

Likumprojekta būtība ir ar atsevišķu likumu noregulēt jautājumus, kas saistīti ar zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju no valsts un pašvaldībām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Likumprojekts paredz noteikt: kompensācijas piešķiršanas nosacījumus; finansiālās atlīdzības apjoma novērtēšanas un piešķiršanas kārtību; aizsargājamās teritorijās esošas zemes apmaiņas pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemi kārtību.

Likumprojekts paredz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan mikroliegumos. Finansiāla atlīdzība kā viens no kompensācijas veidiem likumprojektā paredzēta tieši par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Dabas aizsardzības mērķu (tajā skaitā dažādu kompensācijas mehānismu) realizēšanai lauksaimniecības zemēs savukārt paredzēts piesaistīt finansiālos līdzekļus no ES fondiem. Neiegūtos saimnieciskos labumus tieši no mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem ir iespējams objektīvi novērtēt, jo mežaudžu vērtēšanas principi ir atrunāti normatīvajos aktos.

Likumprojektā iekļautās normas paredzētas kā speciālās normas attiecībā pret citiem likumiem, kuri, piemēram, regulē valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu (tajā skaitā zemes maiņu) un dažādus maksājumus no valsts un pašvaldību budžetiem un kurus konkrētajā gadījumā nav iespējams piemērot pēc to būtības. Tādējādi tas atvieglos likumprojektā paredzēto procedūru īstenošanu, kas būtu problemātiska, regulējot kompensācijas jautājumus ar zemāka līmeņa normatīvajiem aktiem.

Likumprojekts papildus paredz kompensāciju arī par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos, kas ir nepieciešama, bet līdz šim nebija paredzēta Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Pašvaldībām likumprojektā ir dotas izvēles iespējas kompensācijas piešķiršanai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumos Nr.479 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos””.

Noteikumu projekts paredz grozīt pašreizējos noteikumus, lai saskaņotu tos ar attiecīgajām Eiropas Padomes regulām par zvejas kuģu klasifikāciju, nozvejoto zivju uzskaiti un kuģu ziņojumu nodošanas kārtību. Noteikumu projektā ir ietvertas arī Baltijas jūras Starptautiskās zvejniecības komisijas (IBSFC) 27. un 28. sesijā pieņemtās izmaiņas Starptautiskajos Baltijas jūras zvejniecības noteikumos attiecībā par zvejas rīku selektivitāti un minimālajiem nozvejoto zivju izmēriem, kuri ir saistoši Latvijai.

Noteikumu projekts balstās arī uz PHARE 2000 projekta “Zivsaimniecības administrācijas stiprināšana, piemērojoties Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas prasībām” izstrādātajām rekomendācijām par Latvijas un Eiropas Savienības likumdošanas harmonizēšanu un attiecīgiem Baltijas jūras Starptautiskās zvejniecības komisijas lēmumiem. Noteikumu projektā ietverti arī Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūta, Vides ministrijas un sabiedrisko zvejniecības organizāciju ieteikumi un rekomendācijas par racionālu Latvijas zivju krājumu izmantošanu un kontroles pasākumu efektīvāku nodrošinājumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Piena un piena produktu aprites noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi” noteiktās prasības piena un piena produktu apritei, padarot tās vieglāk uztveramas lietotājiem un precīzāk ieviešot Eiropas Savienības direktīvu 92/46/EEC un 89/362/EEC prasības.

Papildus noteikumos noteiktās prasības uzņēmumu iedalījumam atkarībā no to jaudas, ieviešot šādu uzņēmumu iedalījumu jeb klasifikāciju, iespējams mazas jaudas uzņēmumiem noteikt atkāpes atsevišķu noteikumu prasību ieviešanai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas  Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks