Ministru kabineta noteikumi Nr.359
Rīgā 2003.gada 1.jūlijā (prot. Nr.38 26.§)
Noteikumi par drošības un veselības aizsardzības prasībām un medicīnisko aprūpi uz kuģiem
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 15.punktu un
Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 32.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka drošības un veselības aizsardzības prasības un medicīniskās aprūpes kārtību uz kuģiem, kas kuģo ar Latvijas karogu.
2. Noteikumu prasības neattiecas uz karakuģiem.
II. Medicīniskais aprīkojums un medicīniskā aprūpe
3. Uz Latvijas kuģa ir kuģa kategorijai atbilstošs medicīniskais aprīkojums. Medicīniskajā aprīkojumā ir medikamenti, medicīniskās ierīces un pretlīdzekļi atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) (turpmāk — STCW konvencija) A daļā noteiktās Starptautiskās kuģu medicīnas rokasgrāmatas prasībām.
4. Uz ostas kuģiem, arī uz ostas velkoņiem, laivām un piekrastes kuģiem vai kuģiem, kam nav citas kabīnes, tikai stūresmāja, kā arī uz atpūtas kuģiem, ko izmanto nekomerciāliem mērķiem un uz kuriem nav profesionālas apkalpes, ir šo noteikumu pielikumā noteiktais medicīniskais aprīkojums.
5. Medikamentu un medicīnisko ierīču daudzums ir atkarīgs no brauciena veida, no apmeklējamām ostām, ceļa mērķa, brauciena ilguma, brauciena laikā veicamā darba vai darbu veida, kravas veida un apkalpes locekļu skaita. Nepieciešamais medicīniskā aprīkojuma daudzums uz kuģa atbilst STCW konvencijas A daļā noteiktās Starptautiskās kuģu medicīnas rokasgrāmatas prasībām.
6. Medicīniskajā aprīkojumā ietilpstošos medikamentus, medicīniskās ierīces un pretlīdzekļus uzskaita kapteiņa apstiprinātā sarakstā. Medicīnisko aprīkojumu uztur lietošanas kārtībā un, ja nepieciešams, to papildina un atjauno iespējami īsākā laikā.
7. Katrā uz kuģa esošā glābšanas plostā un glābšanas laivā ir ūdensdrošs medicīniskās palīdzības komplekts. Komplektā ir pirmās palīdzības aptieciņa ar satura aprakstu. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs atbilst 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (turpmāk — SOLAS konvencija) Starptautiskajam Glābšanas līdzekļu kodeksam un STCW konvencijas A daļā noteiktās Starptautiskās kuģu medicīnas rokasgrāmatas prasībām.
8. Ja kuģis vai prāmis pārvadā kādas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk — IMDG kodekss) minētās bīstamās vielas, neatkarīgi no to pārvadāšanas veida (arī ja pārvadā atkritumu vai kravas atlikumu veidā) medicīniskajā aprīkojumā ietilpst pretlīdzekļi atbilstoši IMDG kodeksam. Pretlīdzeklis šo noteikumu izpratnē ir viela, kuru lieto vienas vai vairāku bīstamo vielu sarakstā iekļauto vielu bīstamās vai kaitīgās iedarbības novēršanai vai ārstēšanai.
9. Uz kuģa, kura tonnāža pārsniedz 500 tonnu un uz kura ir 15 vai vairāk personu liela apkalpe, un kas brauc ilgāk par trim dienām, ir atsevišķa telpa (lazarete), kurā iespējams nodrošināt medicīnisko aprūpi atbilstošos sadzīves un higiēnas apstākļos.
10. Ja uz kuģa ir 100 vai vairāk personu liela apkalpe un tas brauc starptautiskajos ūdeņos ilgāk par trim dienām, uz tā ir sertificēts ārsts, kas atbild par apkalpes locekļu medicīnisko aprūpi.
III. Pienākumu un atbildības sadale
11. Par medicīniskā aprīkojuma esamību, papildināšanu un ar to saistīto izmaksu segšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks.
12. Kuģa īpašnieks nodrošina, lai uz kuģa esošajam medicīniskajam aprīkojumam būtu pievienota lietošanas pamācība.
13. Par medicīniskā aprīkojuma pārraudzību ir atbildīgs kuģa kapteinis. Kuģa kapteinis var deleģēt pienākumu rūpēties par medicīniskā aprīkojuma lietošanu un uzturēšanu vienam vai vairākiem kuģa virsniekiem.
IV. Mācības un medicīniskās konsultācijas
14. Personām, kuras apgūst jūrnieka profesiju un gatavojas strādāt uz kuģa, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī atbilstoši STCW konvencijas A-VI/4.sadaļā noteiktajām prasībām māca sniegt pirmo palīdzību nelaimes gadījumā.
15. Īpašs mācību kurss ir paredzēts kapteinim, kā arī apkalpes loceklim, kuram deleģēts pienākums rūpēties par medicīnisko aprīkojumu. Apmācības notiek regulāri reizi piecos gados, ņemot vērā dažādu kategoriju kuģu iespējamos riskus un ar tiem saistītās vajadzības.
16. Apmācību kursu izstrādā atbilstoši STCW konvencijas A-VI/4.sadaļā noteiktajām prasībām.
17. Veselības ministrs nosaka medicīnisko konsultāciju centrus, kas nodrošina konsultācijas medicīniskās palīdzības sniegšanā kuģu apkalpes locekļiem jūrā. Šo konsultāciju centru ārsti ir specializējušies jūras medicīnas jautājumos. Konsultāciju centru tālruņu numuri ir pieejami Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā (MRCC). Ja nepieciešama medicīniskā konsultācija, Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) nodrošina savienojumu ar medicīnisko konsultāciju centru.
18. Ar kuģa apkalpes locekļu piekrišanu medicīnisko konsultāciju centrā tiek uzglabāta apkalpes locekļu medicīniskā dokumentācija.
V. Medicīniskā aprīkojuma pārbaude
19. Kuģu karoga valsts uzraudzības ietvaros kuģu kontroles inspektors katru gadu veic kuģu kārtējo pārbaudi, lai pārliecinātos, vai uz Latvijas kuģiem tiek ievērotas šādas prasības:
19.1. medicīniskais aprīkojums atbilst STCW konvencijas A daļā noteiktās Starptautiskās kuģu medicīnas rokasgrāmatas prasībām;
19.2. medicīniskais aprīkojums, kas minēts šo noteikumu 6.punktā minētajā sarakstā, atbilst starptautiskajos dokumentos noteiktajām prasībām;
19.3. medicīniskais aprīkojums tiek uzglabāts atbilstoši lietošanas pamācībā noteiktajām prasībām;
19.4. tiek ievērots medicīniskā aprīkojuma derīguma termiņš.
20. Glābšanas līdzekļu medicīnisko aprīkojumu saskaņā ar SOLAS konvencijas Glābšanas līdzekļu kodeksu pārbauda šo līdzekļu kārtējās apkopes laikā.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvas 92/29/EEC.
Ministru prezidents E.Repše
Satiksmes ministrs R.Zīle
Pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 1.jūlija noteikumiem Nr.359
Medicīniskais aprīkojums
I. Medikamenti
1. Līdzekļi, kas paredzēti sirds–asinsvadu sistēmai:
1.1. koronarolītiskie līdzekļi;
1.2. antihemorāģiskie līdzekļi, arī uterotoniskie preparāti, ja uz kuģa ir sievietes.
2. Līdzekļi, kas paredzēti gremošanas sistēmai:
2.1. pretvemšanas līdzekļi;
2.2. pretcaurejas līdzekļi.
3. Pretsāpju, antipirētiskie un pretiekaisuma līdzekļi.
4. Līdzekļi jūrasslimības ārstēšanai.
5. Ārīgi lietojamie medikamenti — dermatoloģiskie līdzekļi:
5.1. antiseptiskie šķīdumi;
5.2. līdzekļi apdegumu ārstēšanai.
II. Medicīnas iekārtas
1. Iekārta plaušu elpināšanai — kanula elpināšanai no mutes mutē.
2. Pārsienamie un šūšanas materiāli:
2.1. adhezīvs elastīgs pārsējs;
2.2. sterilas marles plāksnītes;
2.3. vienreiz lietojami polietilēna cimdi;
2.4. plāksteri;
2.5. sterili spiedoši pārsēji;
2.6. adhezīvās šuves vai cinka oksīda pārsēji.
Satiksmes ministrs R.Zīle
