Par Vecās pasaules norieta redzējumiem

Eiropas Savienības paplašināšanās negarantēs ES ekonomisko pārsvaru pār ASV un nespēs novērst lejupslīdi ekonomikā. Tā teikts Francijas Starptautisko attiecību institūta IFRI ziņojumā “Pasaules tirdzniecība 21. gadsimtā”. Globalizācijas procesā ES ietekme ekonomikā kļūs arvien mazāka. Eksperti paredz lēnu, bet nenovēršamu lejupslīdi. 2050. gadā Eiropas īpatsvars pasaules ekonomikā būs tikai 12%, nevis 22% kā pašlaik, un eiro kļūs par otršķirīgu valūtu. Turpretī Ziemeļamerikas (ASV, Kanāda un Meksika) īpatsvars nākamā pusgadsimta laikā pasaules ekonomikā saruks par 2%, no 25% līdz 23%. Vislabākā izredzes ir t.s. Lielajai Ķīnai (Ķīna, Honkonga, Aomiņa–Makao un Taivāna), kuras īpatsvars pasaules ekonomikā pieaugs no pašreizējiem 18% līdz 24%. Līdz 2050. gadam Lielā Ķīna kļūtu par pirmo vijoli pasaules ekonomikā.

Apmēram pēc pusgadsimta ES, kuras sastāvā būs 30 valstis (15 pašreizējās dalībvalstis, 10 valstis, kas ES iestāsies 2004. gadā, kā arī Bulgārija, Rumānija, Šveice, Norvēģija un Islande), ekonomiskā izaugsme būs 1,1%, Ziemeļamerikā – 2,3%, bet Lielajā Ķīnā – 2,6%.

IFRI eksperti uzskata, ka Eiropā ir divas galvenās problēmas. Pirmā – iedzīvotāju skaita samazināšanās. Būtu vēlams, ka līdz 2020. gadam Eiropā ieceļotu vismaz 30 miljoni cilvēku. Eksperti prognozē, ka līdz 2050. gadam Eiropas iedzīvotāju skaits saruks līdz 434 miljoniem, Lielās Ķīnas iedzīvotāju skaits pieaugs līdz 1472 miljoniem un Ziemeļamerikas – līdz 584 miljoniem.

Otrā ES problēma ir saistīta ar nepietiekama tehniskā progresa attīstību un kapitāla uzkrāšanu. Eksperti paredz, ka Ziemeļamerika turpinās piesaistīt nozīmīgu daļu pasaules kapitāla, bet Eiropas kapitāls būs atkarīgs no uzkrājumiem un iekšējām investīcijām. Ziemeļamerika paliks par tehnoloģisko jauninājumu centru pat tad, ja ES paaugstinās darba ražīgumu un pietuvosies Ziemeļamerikas līmenim.

IFRI ziņojumā ir arī scenāriji, kas ES paredz gaišāku nākotni, taču tie varētu realizēties tikai tad, ja kardināli mainītos pašreizējās politiskās un ekonomiskās tendences un Eiropā tiktu izveidota t.s. integrētās attīstības zona, kurā ietilptu Eiropa, Krievija, un Vidusjūras dienvidu piekraste (arābu valstis).

Pēc “DIENAS BIZNESA”