Par sarunu no sirds uz sirdi

Starptautiskās Eiropas Kustības valdes loceklis, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Ainārs Dimants:

Sabiedriskā kārtā, pilnīgi brīvprātīgi, bez kādiem pastāvīgiem finanšu piešķīrumiem Eiropas Kustība darbojas jau kopš 1997.gada maija. Mūsu pilsoniskā iniciatīva ir uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi un zināšanas, vairāk nekā 670 biedru visā Latvijā un vienpadsmit vietējās nodaļas. Tie ir mūsu cilvēki, ļoti dažādu sociālo un profesionālo grupu ļaudis, nevis kādi «marsieši» no valsts iestādēm. Gadu gaitā ir izveidojusies gan plaša nevalstisko organizāciju koalīcija, gan ekspertu loks komunikācijai ar sabiedrību par Eiropas Savienību. Tas nav mazs potenciāls.

Turklāt esam arī aktīva, autoritāti iemantojusi sastāvdaļa jau 1948.gadā dibinātajā starptautiskās Eiropas Kustības sadarbības tīklā. Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados tajā iesaistījās arī Eiropas trimdas latvieši. Piemēram, senators Mintauts Čakste, kurš Zviedrijā izveidoja šīs kustības Latviešu nacionālo komiteju.

Mūsu rīkotajā nevalstisko organizāciju ikmēneša pirmsreferenduma koordinācijas sanāksmē jau maijā tika izlemts: «Eiropas Kustība neidentificēs sevi ar Tautas kampaņu, jo Eiropas Kustībai būs jādarbojas arī pēc referenduma.» Mēs nošķiram Eiropu, kas pilda mūsu sirdis, no tās Eiropas, kas pilda mūsu makus. Tas ir tāpat kā ar Latvijas neatkarību – vai tā ir tikai vēsi birokrātiski izskaitļojama? Daļai sabiedrības jau noteikti, taču lielākajai daļai ne. Mūsu pamatdoma vienmēr ir bijusi, ka par Eiropu, pirmkārt, ir jārunā racionāli, galvenokārt ar informāciju, kas sagatavo dzīvei Eiropas Savienībā, ļauj to izmantot mūsu konkurētspējas palielināšanai. Diemžēl neredzam tādu uzsvaru Tautas kampaņā, proti, ka kampaņai piešķirtais miljons tiešām tiktu tērēts, lai maksimāli sagatavotu sabiedrību ES iespēju izmantošanai.

Otrkārt, arī no sirds. Cilvēks nav tikai racionāla būtne. Cilvēks, kas pats izdarījis argumentētu izvēli, iegūst uzticību un var vieglāk pārliecināt arī citus. Vēlreiz – Eiropa nav tikai tehnokrātisks veidojums ar institūcijām un kvotām, bet arī eiropeiskā identitāte. Tas ir jautājums par Latvijas piederību Eiropai nevis ģeogrāfiski, bet gan mentāli – mūsu un citu eiropiešu galvās, mūsu kultūrā un dzīvesveidā, Eiropas ekonomiskajā, drošības un tiesiskajā identitātē. Ignorējot to, nerunājot par to, Eiropa paliek bez sirds. Arī tāda pirmsreferenduma kampaņa, kas par to nerunā, paliek bez sirds. Tā «neaiziet», un mēs visi esam tam liecinieki. Paklausieties, ko cilvēki runā!

Bet tieši sirds ir Eiropas Kustības īpašais spēks. Ne velti eiroskeptiķi savās publikācijās norāda uz Eiropas Kustību un tikai pēc tam uz varas eliti kā galveno spēku, kas virza Latviju uz Eiropas Savienību. Acīmredzot saprot, kāda izšķiroša nozīme ir sabiedriskam pārliecināšanas spēkam, turklāt arī ilgtermiņā, pēc referenduma. Jo komunikācija ar sabiedrību par šiem ārpolitikas jautājumiem tad būs nepieciešama ne mazāk; tas ir pastāvīgs process, ja valdība savai politikai patiesi vēlas sakņojumu sabiedrībā. Tādēļ visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs Eiropas Kustība saņem pastāvīgu daļēju valsts finansiālo atbalstu.

Tikai ne Latvijā. Mūsu partneri visi kā viens pauž neizpratni, ka Eiropas Kustība pirmsreferenduma gadā nav saņēmusi nekādu valsts atbalstu. Turklāt Tautas kampaņas vadības grupas atbalsta trūkuma dēļ esam bijuši spiesti atteikties no 10 000 eiro līdzfinansējuma no Eiropas Komisijas.

Mēs miljonu netērējam, taču ar pašu savāktajiem resursiem īstenosim – diemžēl ierobežotā apjomā – arī tos savā informācijas kampaņā paredzētos pasākumus, kam lūdzām atbalstu no miljona. Gan grāmatu “Kas Latvijas uzņēmējiem jāzina par Eiropas Savienību?”, gan eirobusa braucienus uz ģimeņu sporta spēlēm, pilsētu svētkiem u.tml., pateicoties “Volkswagen” centra sponsorētajam busiņam, un informācijas teltis ar vietējiem, novadu ekspertiem, gan novadu Eiropas cilvēku izvēli sadarbībā ar vietējiem laikrakstiem un viņiem veltītus sarīkojumus Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē un Rīgā, gan Baltijas valstu Eiropas Kustību dalībnieku tikšanos 23.augustā Liepājā, lai, uzsverot Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienībā, dotos pie Latvijas cilvēkiem. Rīkosim arī ES dalībvalstu cilvēku sarunas ar mūsējiem gan Rīgā, gan novados. Runāsim mēs visi, eiropieši. Īstenosim savu patstāvīgu kampaņu ar diskusiju kā metodi, nevis mērķi. Sagatavojoties dzīvei Eiropā. Runājot no sirds uz sirdi. Prom no birokrātiskās pieejas.

“DIENA”; pēc A. Dimanta raksta “Oficiālā Tautas kampaņa –   joprojām bez sirds”