Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 1.jūnija sēdi. Pirms izskatām darba kārtībā iekļautos jautājumus, ir jālemj par iespējamām izmaiņām darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Paula iesniegumu ar lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.jūnijā . Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut darba kārtībā pēc 12. darba kārtības jautājuma. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Desmit deputāti ierosina no šīsdienas sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 13.punktu — lēmuma projektu "Par Induļa Šķibeļa atkārtotu apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli. Vai ir iebildumi? Ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas līgumu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu 3.protokolā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu par izmaiņām Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu B protokolā" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.2/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Līgumu par Pasaules tirdzniecības organizācijas likumdošanas konsultatīvā centra izveidi" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma Apvienotās komitejas rezolūciju nr.1/98 "Par izmaiņām Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas brīvās tirdzniecības nolīguma A protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmuma nr.1/1999 "Par izmaiņām Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Notariāta likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta — "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — nav, atturas — 41. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Izskatām deputāta Raimonda Paula iesniegumu ar lūgumu — piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 1.jūnijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Iesniegums apstiprināts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Mums darbam nepieciešams dokuments nr.1927B. Kā jūs atceraties, pagājušajā sēdē tika lūgts atlikt šī likumprojekta izskatīšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Šobrīd visi uz otro lasījumu iesniegtie priekšlikumi ir atsaukti. Līdz ar to mums nav neviena priekšlikuma. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā" , trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.1978 "Grozījumi Farmācijas likumā", Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdoti Ministru kabineta noteikumi nr.428. Atļaujiet sākt priekšlikumu izskatīšanu. 1. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 2. — ministra priekšlikums, tāpat arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 3. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Inese Birzniece. Vai Inese Birzniece vēlas piedalīties debatēs? Nevēlas. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas radioklausītāji! Man, kā arī citiem speciālistiem, nav saprotams, kāpēc Labklājības ministrija otram lasījumam veica izmaiņu 21.panta 1.punktā, un šādā redakcijā: "Zāļu un farmaceitisko produktu klīniskā izpēte." Es ļoti lūdzu paskatīties tekstu — visi ar cilvēkiem un dzīvniekiem veiktie pētījumi, kuru mērķis ir atklāt vai pārbaudīt zāļu un farmaceitisko produktu klīnisko, farmakoloģisko un citu farmakodinamisko darbību, konstatēt to lietošanas izraisītās blakusparādības, pētīt to farmakokinētiku, lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu lietošanas drošību un efektivitāti. Kāpēc tika izmainīta pirmā lasījuma redakcija un netiek atbalstīts mans priekšlikums? Ja mēs pieņemsim Labklājības ministrijas priekšlikumu, tad tiks dotas, atvērtas durvis pilnīgi nepārbaudītu vai apšaubāmu medikamentu vai citu farmproduktu ievešanai Latvijas Republikā un viņu izmēģināšanai uz mūsu iedzīvotājiem. Jūs ļoti labi zināt, ka desmit gadu laikā Latvijā ir visdažādākās parādības, kad zaldātiem deva nederīgu cukuru, pārdošanā tika izpārdota nezināmas izcelsmes gaļa vai tie alkohola surogāti, ar kuriem ne viens vien Latvijas iedzīvotājs aizgāja viņsaulē. Un ko nozīmē ar cilvēkiem veiktie pētījumi? Tad rodas jautājums, kas viņus pasūta, kas veic šos pētījumus, kas tos apmaksā, kas saņem šo apmaksu, un, ja mēģina ar mūsu balsošanu nostiprināt šo lietu likumdošanas kārtībā, tad kas notiks ar Latvijas iedzīvotājiem un kādas negatīvas sekas būs pēc šī likuma pieņemšanas?

Otra ļoti uztraucoša fāze. Lai noteiktu zāļu un farmaceitisko produktu lietošanas drošību un efektivitāti, tātad tas nozīmē, ka daudzi no preparātiem, kas ir ievesti Latvijā, tie nav droši un viņi nav izgājuši to izpētes stadiju un tos pārbaudījumus, kurus vajadzēja veikt tai firmai, kas tos piegādā Latvijā.

Un tagad mēs atgriežamies pie viena fakta. 1999.gada maijā, patiesībā no maija līdz novembrim, Balvos, Rucavā, Rīgas baleta skolā 197 skolniekiem tika potēta B hepatīta vakcīna. Tika veikts katram bērnam pa trim potēm. Veselības valsts ministrs Zemvalda kungs izteicās — abas vakcīnas konkurē starptautiskā tirgū, firma vēlējās noskaidrot, kura vakcīna ir labākā. Ko tas nozīmē, kāpēc Latvijā tika veikti pētījumi ar Latvijas bērniem, lai noskaidrotu, kura tad no vakcīnām ir labākā? Tātad mūsu bērniem tika potēta Korejā ražota vakcīna un Beļģijā ražota vakcīna. Šis kungs pie viena arī iebilda, ka ļoti daudzas valstis nepiekrita šo pētījumu veikšanai. Tagad, vai par šiem pētījumiem zināja vecāki? Diemžēl vecāki nezināja. Vai par to zināja mediķi izpildītāji? Kā izrādās, no tām pārrunām, kuras bija, tad arī tie mediķi nezināja. Tātad rupjā veidā tika pārkāptas elementāras cilvēktiesības. Latvijas Republikā tika eksperimentēts ar mūsu bērniem. Kur skatījās mūsu slavenā prokuratūra? Pats briesmīgākais ir tas, ka pēc tam izrādījās, ka par šīm firmām Latvijas Zāļu aģentūrai un citām nebija tiešs norādījums, kāda ir izcelsme, kas ir ražotājs un kas ir piegādātājs. Izrādījās, ka Korejas firma "Lucky" it kā ir iejaukta tajā lietā un "LG Chemical". Tātad Latvijas Republikas daži mediķi apzināti, ļaunprātīgi veica pētījumu. Varu iebilst, ka Latvijas Infektoloģijas centrs saņēma par šo eksperimentu samaksu, bet tagad — kur tā samaksa palika un kam tā tika nodota. Tāpēc es lūdzu neatbalstīt šo Labklājības ministrijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Augsti godātais Leona Bojāra kungs! Es visiem lūdzu ieklausīties Leona Bojāra teikto vārdu sākumā. Viņš teica — man, kā arī citiem speciālistiem, nav skaidrs. Ar šo es arī vēlos paskaidrot, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nezināmu iemeslu dēļ ir izveidojies priekšstats par farmāciju kā nozari, kas ir kaut kas ļoti viduvējs starp tirdzniecību ar alkoholiskiem dzērieniem un vienkārši, teiksim, zivju ražošanu vai kaut ko citu, un visi farmācijā ir speciālisti.

Cienījamais Bojāra kungs! Jebkurā valstī, neatkarīgi, vai tā ir Latvija vai Francija, ir savi ļoti konkrēti noteikumi, kādā veidā tiek veikti pētījumi ar zālēm. Un jebkura valsts, ja tā saņem kādas citas valsts produkciju, it īpaši ja tā atbilst visaugstākajiem standartiem, protams, ir spiesta iemācīties ar šiem medikamentiem strādāt. Es ļoti apšaubu, vai tiešām Francija, Vācija un daudzas citas valstis, kas ir strādājušas ar Pastēra Merijo B hepatīta vakcīnu, ir tik ļoti rupji pārkāpušas savas cilvēktiesības un šādā veidā savus bērnus pakļāvušas apzinātam riskam. Bet katrā ziņā, Bojāra kungs, esmu ar mieru jūs aizvest uz Maskavas forštati, kur atrodas Latvijas Zāļu aģentūra, pie šīs aģentūras priekšsēdētāja Ozoliņa kunga un galvenās ekspertes Sadovičas kundzes. Viņi jums ļoti konkrēti un precīzi izskaidros, kādā veidā, cik ļoti rūpīgi, cik ļoti nozīmīgi un visādā citādā veidā precīzi tiek veikti šādi pētījumi, jo vienkārši bez tiem nevar ienākt neviens cits medikaments Latvijā. Šīs zāles, kuras mēs lietojam, visas ir ar GMP , tas ir, labas ražošanas prakses standarts. Nav tādas zāles Latvijā, kuras varētu izmēģināt, ja tās nebūtu reģistrētas un izgājušas visus šos standartus. Tajā pašā laikā Latvijā ir arī dažas farmaceitiskas rūpnīcas, tās ir rūpnīcas, kas veicina mūsu labklājību, jo tas ir viens no Latvijas prioritāriem ražošanas veidiem, un arī mūsu rūpnīcām, pat ja tās ražo zāles, kas ir visā pasaulē labi pazīstamas, agri vai vēlu ir jāveic pētījumi. Sākumā laboratoriski, pēc tam ar dzīvniekiem, un pēc tam ir arī speciālas metodes, kādā veidā pirmo reizi tās izmēģina uz cilvēkiem. Diemžēl tas tieši tā arī saucās, bet tas, ka šie medikamenti jebkurā gadījumā jau ir pasaulē aprobēti, ka visas ķīmiskās, bioloģiskās un visas pārējās proves ir visaugstākajā līmenī saskaņotas ar Eiropas standartiem, par to parasti aizmirst un uzskata sevi par speciālistiem visās jomās. Es ļoti lūdzu atbalstīt Labklājības ministrijas priekšlikumu, kurš sakārto šo jomu!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ir dziļi jāatvainojas Saeimas deputātiem, jo es tiešām pēc vislabākās sirdsapziņas neskaitāmas reizes sabiedrības veselības apakškomisijā un arī Sociālo un darba lietu komisijā centos izskaidrot deputātam Leonam Bojāram šīs lietas būtību. Un tad man nebūt neklājās viegli, kaut no 18 gadiem, nostrādātiem neiroķirurģijas klīnikā, divpadsmit es tieši veltīju zāļu un farmaceitisko produktu klīniskai izpētei. Un šī joma, šī nozare, šis medicīnas darbs ir bijis vienmēr, un ļoti bieži, ienākot jauniem preparātiem, tie ir vienīgā cerība daudziem ļoti smagi slimiem cilvēkiem. Un ticiet man, Leon Bojār, viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tie ir reģistrēti Latvijā vai reģistrēti citās pasaules valstīs. Šo preparātu ievešana ir patērētāju, pacientu interesēs, tāpēc tiek veikti šie klīniskie pētījumi, kuru mērķis ir ieviest tos visas valsts klīniskajā praksē. Komisijas vārdā es lūdzu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, ļoti patīk "Latvijas ceļa" partijas pārstāvju teiktais par nepieciešamību būt speciālistiem, par kaut ko runājot. Leons Bojārs runāja kā cilvēks, kurš ir speciālists saimniecības vadīšanā un kurš zina, ko nozīmē eksperimenti. Un viņš šeit saskatīja tieši to, ko jūs aizstāvat, — eksperimentu ar cilvēkiem. Es piebildīšu varbūt — eksperiments ar Latvijas pilsoņiem, ar jūsu vēlētājiem. Ja viņi jums to atļauj, viss ir kārtībā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: "Ar nepilsoņiem!") Nu, Ābiķa kungam taisnība, var eksperimentēt arī tikai ar nepilsoņiem, bet tā jau būs rasu diskriminācija.

Speciālisti parasti veic dažādus eksperimentus, un Latvija, godīgi sakot, jau ir pārdzīvojusi daudzus speciālistus. Nu, piemēram, eksperiments ar privatizāciju. Un jūs esat pamanījuši, ka citu valstu valsts uzņēmumi nāk pie mums un privatizē Latviju. Bet mums tas ir eksperiments. Kā viens no nākamajiem tas būs "Latvenergo" eksperiments. Eksperiments ar Latvijas cilvēkiem, ar viņu maciņiem. Un, godīgi sakot, eksperiments uz iztīrīšanu. Ja jūs esat pamanījuši, tad "Latvijas ceļš" šodien aizstāv eksperimentus. Mums visa dzīve Latvijā ir eksperiments. Žēl vienīgais, ka neveiksmīgs eksperiments parasti. Neviens eksperiments diemžēl nav beidzies pozitīvi. Visi beigušies negatīvi.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Pēc Bojāra kunga uzstāšanās liekas, ka mums notiek šeit valstī briesmu lietas tieši ar hepatīta vakcīnu. Bojāra kungs, es jums mazliet paskaidrošu, jo es piedalījos šā gada konkursā par šo vakcīnu iegādi. Tātad Latvijas tirgū pagājšgad bija Smita un Kleina B hepatīta vakcīnas, kuras ir reģistrētas pie mums. Un tā ir pasaulslavena firma, un Latvijā ar šo vakcīnu vakcinē bērnus un jaundzimušos jau no 1992.gada. Otrā firma ir Dienvidkorejas firma, šo vakcīnu izplata lieltirgotava "Oriola" caur franču Pastēra institūtu. Un tā arī ir reģistrēta zāļu reģistrā, un ķīmiski tas ir absolūti analoģisks preparāts, tikai Dienvidkorejas preparāts ir mazliet lētāks. Lieta ir šāda, ka šī Dienvidkorejas firma pagājušogad tiešām deva izmēģinājumam, nevis izmēģinājumam, bet uzdāvināja Infektoloģijas centram līdz simt devām. Bērniem viņi netika lietoti, bet es vēlreiz atkārtoju, ka šīs abas vakcīnas ir reģistrētas Latvijas Republikas zāļu reģistrā. Starp citu, šī Dienvidkorejas vakcīna ir reģistrēta vairāk nekā 40 valstīs, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, visā Āzijā, tā kā tā ir absolūti nekaitīga. Tā kā, cienītie radioklausītāji, nebaidieties, nekādi eksperimenti pie mums nenotiek Latvijā.

Un, Bojāra kungs, nu vajadzētu tiešām laikam konsultēties par šīm tēmām ar ārstiem, pirms iet uzstāties un maldināt Latvijas sabiedrību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie korifeji no medicīnas! Jūs palasiet avīzi par pagājušo gadu, kas tika rakstīts par tiem 197 bērniem. Diemžēl tie nav jūsu bērni, un jūs nevariet atbildēt par viņu veselību. Un mums nekas nedod tiesības apšaubīt to, kas bija rakstīts. Un, ja jau jūs tā aizstāviet, es jums nolasīšu vēl vienu dokumentu. Tiem, uz kuriem tas attiecas. "Rīgā 2000. gada 24. maijā: preparāta atsaukšana. Informējam, ka mūsu preparātam cilvēka imunoglobulīna pret ērču encefalītu sērijas 031099 antivielu titrs ir mazāks, nekā uzrādīts uz iepakojuma un analītiskajā pasē. Sakarā ar iepriekš minēto ir nepieciešams steidzīgi pārtraukt šīs sērijas preparātu realizāciju un atlikušās ampulas atgriezt ražotājiem. SIA "BTS" direktors S.Ivahno."

Tagad es jūs palūgšu komentēt šo atsaukumu. Vai tas arī varbūt ir manis izdomāts? Un SIA "Baltijas terapeitiskais serviss", kuru, man liekas, pārstāv kā valsts pilnvarnieks Bokas kungs, es domāju, var mums kaut ko paskaidrot.

Un tagad, kas attiecas uz šo hepatīta vakcīnu, Apiņa kungs, Ozoliņa kungs diemžēl nevarēja nosaukt, kādas tad firmas izlaiž tos preparātus. Kāpēc tad tāds brīnums notiek? Es neprasu, lai būtu apstiprināts likumprojektā mans priekšlikums, lai tas paliek pirmajā pieņemtajā lasījumā. Bet veikt eksperimentus ar cilvēkiem, un par kuriem, kā saka, mums vēl prasa, lai vēl nobalso, mana sirdsapziņa nepaceļas balsot par.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Es aicinu noraidīt deputāta Leona Bojāra priekšlikumu komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 43, atturas — 26. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks . 5. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 6. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 7. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 7. un 8. priekšlikumu.

R.Ražuks . 9. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 10.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 9. un 10. priekšlikumu.

R.Ražuks . 11. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas priekšlikumā nr. 12.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 13. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs apstiprinām ļoti daudzus likumus. Diemžēl, kad pārskatām tos likumus, tad ne vienmēr šajos likumos ir iestrādāta atbildība. Arī dotajā punktā es ierosinu izdarīt tādu labojumu, ka Valsts farmaceitiskā inspekcija nes atbildību par tām zālēm un citiem medicīniskiem preparātiem, kas tiek ievesti Latvijā, lai viņi kontrolētu to izcelsmi, vai tās firmas, kas tās ražo un kas ir norādītas, ka ir izgatavotājas, tik tiešām eksistē, un vai tie piegādātāji ir nopietnas firmas, kas piegādā mūsu iedzīvotājiem preparātus vai zāles.

Diemžēl arī dotajā momentā, kad tika izskatīts iepriekšējais jautājums, Ozoliņa kungs nevarēja apstiprināt, kas tad ir tiešām ražojis šo hepatīta B preparātu. Bet Zāļu aģentūrai ir jānes atbildība, jo, ja neviens nenes atbildību, tātad var ievest jebkuru preparātu, un, ja kaut kas notiek ar mūsu iedzīvotājiem, neviens par to nenes nekādu atbildību, un patiesībā nevar ne no kā pieprasīt, kas ir vainīgs šajā negatīvajā risinājumā.

Un vēl viens. Bija iebildums pret to, ka nes atbildību tās firmas, kas ražo. Bet ļoti daudzos gadījumos, kad sāk pētīt, kas tad ir tās firmas ražotājas un kas ir piegādātājas, tad tās ir vai nu ļoti mazas, vai tās nevar atrast. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Šeit ir sajauktas divas dažādas jomas, divi darbības virzieni. Farmācijas inspekcija tiešām veic uzraudzību un kontroli farmācijas jomā un tie ir viņas pienākumi, un, ja šeit tiek konstatēti pārkāpumi, tad atbildība iestājas administratīvā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Tāpēc es domāju, pat pēc loģikas šis priekšlikums neiztur nekādu kritiku un tas ir noraidāms kā neloģisks un šā likuma būtībai un burtam neatbilstošs. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 13. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 43, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks . 14. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 15. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.16.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 17. — labklājības ministra priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 18.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 19. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 20. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 21. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.23.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21., 22. un 23.priekšlikumu.

R.Ražuks . 24. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 25. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.26.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 27. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 28. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 29. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 30. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 31. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.32.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

R.Ražuks . 33. — zemkopības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 34. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 35. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.36.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 37. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.38.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks . 39. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . Arī ir atbalstīts 41. — labklājības ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 42. — labklājības ministra priekšlikums, arī ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 43. — labklājības ministra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 44.

Sēdes vadītājs. Deputāte Kristiāna Lībane pieprasa balsojumu par 43.priekšlikumu.

Vispirms balsosim par 43. — labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 43. — labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 29, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 44. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 24, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks . 45. — labklājības ministra priekšlikums, daļēji ir atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.46.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 47. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 47. priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir šī izmaiņa, patiesībā papildinājums 56.panta otrā daļa. Tas ir tāpēc, lai ražotājs, kas strādā Latvijā, izgatavotu tikai kvalitatīvu produkciju — vai tās ir zāles, vai tās ir kādas ārstniecības farmakoloģiskās vielas, bet nekādā ziņā nenodarbotos ar narkotisko vielu ražošanu. Atgriežamies pie vēstures. 1993.gads, kad atklājās noziegums Latvijas Republikas, kura apmēri bija briesmīgi Latvijai, Eiropai un pasaulei. No 1992.gada augusta līdz decembrim Olainē "Latbiofarm" rūpnīcā tika saražoti 16 miljoni antifamīna tablešu. Jūs man tagad pasakiet, kas man te apgalvoja, ka viss Latvijā ir tā skaisti un ka nekas nenotiek. Šīs tabletes tika maskētas zem remantadīna, un tādā veidā tās tika aizvestas uz Rietumu valstīm. Un jūs ziniet, ka tikai Eiropas Interpola intensīvā darbība, kur viņa speciālisti atbrauca uz Latviju un veica pārbaudi, atklājās visa tā nelietība, kas bija notikusi ar šīm tabletēm un tagad jūs varat iedomāties, ja bērni vai jebkurš no mums remantadīna vietā būtu iedzēruši šīs tabletes. Izrādās, ka atgadījumi ar tām ir bijuši. Tas cilvēks nebija varējis kādas divas dienas vismaz atrast vietu, ko viņam darīt.

Starp citu, tie 16 miljoni tabletes, kas bija saražotas, tās tabletes tika pārdotas par 6 — 7 latiem gabaliņā. Jūs variet iedomāties, kāda summa ir bijusi aprēķināma. Tā mēs godinām Latvijas tēlu pasaules priekšā. Tagad, kas bija ar "Nemo" kuģa kravu. Varbūt arī to vajag atcerēties, ka vislielākā marihuānas krava tika vesta ar šo kuģi uz Latviju vai vēl uz kurieni.

Tagad, kādā veidā notiek efedrīna, efedrona un citu medicīnisko vielu pārdošana Latvijā? No kurienes tie uzrodas? Kas kontrolē tos 400 uzņēmumus, kuri tagad ir norādīti iekšlietu ministra sarakstā? Es jums jau nolasīju dokumentu ar SIA "BTS", atsaukumu par tiem preparātiem, kurus viņi ražoja.

Un pēdējais, ko es jums gribu pateikt. Par ērču encefalītu. Kāpēc ērču encefalītu mēs nekādi nevaram apkarot? Kas notiek ar difteriju, kas notiek ar cūciņām un citām bērnu slimībām? Kāpēc tādi neefektīvi preparāti tiek ievesti Latvijā, tiek potēti bērniem, un bērni patiesībā netiek aizsargāti. Un tagad jau Labklājības ministrija un tajā skaitā arī veselības iestādes nezina, ko darīt ar šīm slimībām, kas notiek Latvijā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu ievērot, ka minēto priekšlikumu Bojāra kungs atkal ir ierakstījis pilnīgi ne tajā dokumentā un pilnīgi ne tajā vietā. Zem labām, zem ļoti labām idejām viņš apslēpj patiesībā muļķību.

Es vēlos piebilst, Bojāra kungs, ka narkotiskas vielas Latvijā ražo un ražos. Un ja kāds cilvēks anestēziju saņem pirms operācijas vai operācijas laikā, ja viņam tiek dota narkoze, tad viņš jebkurā gadījumā saņems narkotiskas vielas — vai tas būtu promedols, omnopons, fentanils vai morfijs. Un nekad nepienāks tie laiki, kad mēs varēsim zem kāda viena nozieguma, kas noticis Olainē, ražojot psihotropu līdzekli, kas nebija narkotisks līdzeklis — amfetamīnu, lai jūs pareizi izrunātu nākošo reizi, zem šāda nozieguma pilnībā Latvijā aizliegt ārstiem dot narkozi, lai atsāpinātu slimnieku operācijas laikā vai vēža slimnieku viņu sāpju dēļ un daudzas citas indikācijas, kad lieto narkotiskas vielas. Tādēļ es ļoti lūdzu nejaukties tajās lietās, par kurām jums ir ļoti maldīgs un, teiksim, ļoti virspusējs pārskats. Un runājiet nākošo reizi par tiem likumprojektiem, kur jūs tiešām esat speciālisti.

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks . Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt šo deputāta Leona Bojāra priekšlikumu, jo es gribu atgādināt jums, ka likuma 56.pants runā par ko citu. Par kārtību un visiem pasākumiem, kādā veidā zāles bez maksas, zāļu paraugi tiek nodoti ārstniecības un pētniecības iestādēm. Par to, kādā veidā un kā iestājas atbildība par nekvalitatīvu zāļu ražošanu, tiek runāts pavisam citā vietā.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Ražuka kungs! Jautājums ir ne par 56.panta noraidīšanu, bet par papildināšanu. Tās ir divas dažādas lietas. Un tas, ko teica Apiņa kungs, mums ir jākontrolē un ir jāzina, un ir jānes tiem uzņēmumiem atbildība par viņu ražotiem preparātiem. Diemžēl jūs paskatieties, ko mums iedeva iekšlietu ministrs un kas ir tur norādīts. Palasiet to dokumentu! Un atceraties arī par visiem tiem negadījumiem, kas ir notikuši Latvijā un droši vien arī notiks. Un neviens nezina, cik tad pētījumu vēl notiek Latvijā. Un tāpēc tie preparāti, kas iziet, un arī tās... atsaukšana, par ērču encefalīta imunoglobulīnu. Kas tad tur notiek? Kādēļ tad tas, ja pati rūpnīca vai tā ražotne, atceļ to preparātu, tātad tas apgrozībai bija izlaists nekvalitatīvs. Un to taču vajag atzīt. Bet diemžēl jūs negribat atzīt to, kas notiek.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Bojāra kungs! Neviens neiebilst šeit pret kontroli. Kontrole Latvijā ir vēl stingrāka nekā Eiropas Savienības valstīs, jo ne visas Eiropas Savienības valstis ir precīzi pārgājušas uz labas ražošanas prakses normatīviem. Mēs uzreiz tos pieņēmām, un visas mūsu ražotnes uzreiz piemērojās šiem standartiem. Mūsu iespējas, ko mēs sniedzam kā kontroles funkciju, ir ļoti augstas. Taču vēlreiz, šis pants runā par pilnīgi citu lietu, un jūs nezināmu iemeslu dēļ mēģiniet visu šo likumu saputrot.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Aicinu noraidīt deputāta Leona Bojāra priekšlikumu komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 47, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks . 48. — labklājības ministra priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kāda tad šodien ir situācija mūsu farmācijā, un kāds un uz ko ir virzīts šis priekšlikums? Situācija mūsu farmācijā no juridiskā viedokļa, es ceru, ka ne no farmaceitiskā un veselības aprūpes viedokļa, no juridiskā viedokļa neatbilst nekādiem kritērijiem. Šis priekšlikums ir pirmais solis mēģināt to sakārtot atbilstoši civilizētas Eiropas valstu lielākās daļas pastāvošajai praksei, atbilstoši to valstu praksei, kuras pamatā ir atstājušas iespaidu uz mūsu tiesību sistēmu — Vācijā, Francijā un citās Centrāleiropas vāciski runājošās valstīs.

Tātad, godātie deputāti, farmācija nav komercija. Farmācija nav tikai bizness. Farmācija nav vieta, kur tāpat kā celtniecībā, rūpniecībā vai citur galvenais ir gūt peļņu, ieguldīt kapitālu un sniegt citas aktīvas, ar biznesu saistītas darbības. Tā galvenokārt un pirmām kārtām ir iedzīvotāju veselības aprūpe. Tā teiktu mediķi un farmaceiti. Bet kas būtu jāsaka juristiem? Juristiem jāsaka, ka tā ir prakse. Tā ir prakse, līdzīga tāpat kā arhitektu, advokātu, notāru un citu brīvo, speciāli reglamentēto profesiju prakse. Tādēļ šai sistēmai, jo diemžēl, pieņemot Farmācijas likumu savā laikā, mēs bijām par slinku ieskatīties Farmācijas likumā, kas bija spēkā līdz 1940.gadam, un, paļaujoties dažādiem spiedieniem, kuri diemžēl līdz šai dienai stipri turpina spiest uz mums, mēs esam gājuši šādu te uzņēmējdarbības ceļu. Uzņēmējdarbības ceļš šajā jomā diemžēl nav pareizākais, un tādēļ visnotaļ ir atbalstāms šobrīd priekšlikums, kas šeit tiek piedāvāts. Kaut gan man kā juristam saka, ka tas arī, protams, līdz galam neatrisina visas problēmas, jo noteicošais šajā profesijā, tāpat kā citās šajās līdzīgajās profesijās, kas nav bizness, ir pirmām kārtām tas, ka farmaceitiskā darbība ir prakse. Tā ir privātprakse, ka ar farmaceitisko praksi nodarbojas pats farmaceits, ka aptieka pieder pašam farmaceitam. Tādēļ šādi it kā neliberāli, bet tanī pašā laikā es gribētu teikt — liberālas prasības, jo parādiet man, kur tad ir šis liberalizācijas vai cits kodekss, kur tad ir noteikts, kas ir liberāli un kas nav liberāli. Es uzskatu, ka neliberāli būtu tas, ja šī farmācija ietu pēc licencēm uz Labklājības ministriju. Tas būtu neliberāli. Bet šinī gadījumā mēs ļaujam atvērt aptieku. Mēs ļaujam atvērt aptieku, tikai mēs sakām, lai tie cilvēki, kuri potenciāli var ciest no šādas farmaceitu darbības, tāpat kā potenciāli var ciest no farmaceita darbības, no advokāta darbības, no notāra darbības, no zvērināta revidenta darbības, no visu šo te reglamentēto profesiju darbības.

Ir jābūt zināmai sistēmai. Sistēma ir ar divām pakāpēm. Pirmā pakāpe ir tāda, ka pats šīs prakses sniedzējs strādā šajā te prakses vietā, tātad pats veic šo te darbību. Otrām kārtām, ka viņš ir šīs profesijas pārstāvis, tātad šis farmaceits tikai var izveidot aptieku, un trešais un galvenais, kas jurisprudencē ir svarīgs, tas ir atbildības jautājums. Šie prakses veicēji, brīvo profesiju pārstāvji, šinī gadījumā farmaceits, nes pilnu atbildību par savu darbību. Tas ir pilnīgi pretējs princips kā ir uzņēmējdarbībā, veidojot SIA un akciju sabiedrības. Tur, ņemot vērā tirdzniecības un rūpniecības riskanto raksturu, atbildība tiek ierobežota. Tiek nākts pretī uzņēmējam, un viņš nenes pilnu atbildību par šo darbību. Viņš nes tikai atbildību sava kapitāla robežās, ko viņš ir ieguldījis. Un tas ir izņēmums. Šī ierobežotā atbildība ir izņēmums, nevis pamatprincips. Mēs esam visu konstrukciju savā desmit gadu vēsturē uzbūvējuši otrādi. Mēs visu ļaujam ierobežot, un tikai tad rakstām kaut ko likumā, ka nes pilnu atbildību. Nē, tātad ir divas lietas, kurām ir jābūt, uz ko ir arī vērsts šis priekšlikums, ka tikai pats farmaceits veido aptieku, ka viņam ir jānes pilna atbildība par savas aptiekas nodarīto kaitējumu ar savu personisko īpašumu un ka viņam ir jābūt obligātai apdrošināšanai. Jo, ja viņam nekā mājās nav, ko tad mēs no viņa saņemsim? Tā ka es aicinu pilnveidot tālāk šo likumu un šo priekšlikumu atbalstīt. Un šeit vēl ir par maz. Ir jāiet vēl tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es aicinu kategoriski šo priekšlikumu neatbalstīt viena iemesla dēļ. Patīsim tālāk bildi. Ja ejam tālāk, tad apmēram tā, kā mēs te noklausījāmies garo lekciju par ierobežoto vai neierobežoto atbildību, mēs nonāksim līdz situācijai, ka pārtikas veikalu drīkst atvērt tikai cilvēki, kam ir pārtikas tehnologa diploms. Tas, ka, protams, cunfte sevi sargā, un to dara, teiksim, advokāti un tā tālāk, to mēs visi labi zinām. Arī tādā kvazilikumīgā formā, es te negribētu izplūst...

Es saprotu, lobijs ir nopietns, tāpēc redzam arī šeit ārstus uz skatuves. Man kā cilvēkam svarīgas ir tikai divas lietas. Pirmā. Tam, kas man tās zāles ražo, lai tam būtu farmaceita diploms. Lai tam, kas vada to aptieku, tas būtu. Bet kam tā pieder — tās ir divas pilnīgi dažādas lietas. Tā ir viennozīmīga konkurences ierobežošana, tā viennozīmīgi ir tirgus ierobežošana, un visi saldie sapņi par to, starp citu, kur mēs vienu jau nobalsojām — par 5 kilometriem, arī tā ir ierobežošana. Un es negribu tik ilgi aizņemt jūsu uzmanību, bet es uzskatu, ka tā darīt nedrīkst. Protams, man daudzi pierakstīs, ka es pārstāvu kaut kādas milzīgi lielas, kaut kādas ārzemju farmācijas firmas. Nezinu, diemžēl nē, bet, kas attiecas uz to, ka farmācija nav bizness, tās ir galīgas muļķības. Farmācijā ir kaut kur ceturtā, piektā vietā pēc visām lielām peļņām, ja mēs ieskaitam pat ieročus, tur naftu un vēl vienu otru lietu. Tā ka es nekādā gadījumā tam nepiekritīšu, nu, protams, zaudēsim, zaudēsim. Nevar būt tā, bija profesija — pilsonis, profesija — latvietis, tad būs profesija — farmaceits, un te ir 51%. Iedomājieties, ka es esmu farmaceits, man naudas nav, tātad kādam nauda ir, tad es ar viņu pat nevaru iet kopā, man ir 51% jābūt naudai, tad ir jātaisa kaut kādi trasti, opciju līgumi un tā tālāk, kas beigu beigās ir tikai falša lieta. Es ierosinu kategoriski to neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Un tomēr, godājamais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie kolēģi, aptiekas un farmaceitiskā sfēra nav vienkāršs bizness. Nav vienkāršs bizness ne Latvijā, ne daudzās Eiropas valstīs, par kurām mums šeit ir dati. Tā ir stingri reglamentēta sfēra, kur tāpat kā zvērinātiem revidentiem, notāriem, advokātiem ir jābūt atbildībai par visiem simts procentiem. Nevar stipras iedarbības zāles izsniegt sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. Tas ir patērētāju interesēs un patērētāju interesēs ir tā, ka šis farmaceits atbildētu ar visu — sertifikātu, licenci, diplomu un arī uzņēmumu. Un, ja viņš ir negodīgs un veic savus pienākumus negodīgi, šāds uzņēmums vienkārši tiek likvidēts un tas vairs nepastāv. Atšķirībā no pašreizējās prakses, ka tagad jebkura fiziska vai juridiska persona drīkst izveidot aptieku, vienkārši tiek nomainīts algots cilvēks — farmaceits.

Otrais ir valstiskais faktors. Pakāpeniski šāda ļoti liberāla no vispārējā biznesa viedokļa norma veicina to, ka Latvijā izveidosies dažas, tikai dažas aptieku ķēdes, kuras ir saaugušas ar vairumtirdzniecības bāzēm, ar ražotājiem tālāk, un šādas aptieku ķēdes novedīs pie tā, ka atkal tiks iedragātas patērētāju intereses. Pēc gadiem pieciem vai septiņiem jūs varēsiet nopirkt tikai dažu veidu aspirīnu vai to, ko šie ražotāji izplatīs.

Nākamais — sociālais faktors. Nevienam nav noslēpums, ka aptieka un farmācijas bizness ir tipisks mazā biznesa piemērs, un Latvijā pastāv simtiem šādu uzņēmumu, kur viena ģimene ir izveidojusi aptieku un pelna savu iztiku. Šāda superliberāla norma novedīs pie tā, ka simtiem cilvēku pazaudēs darbu, kopumā tie būs tūkstošiem ar viņu ģimenes locekļiem un mēs iedragāsim mazā un vidējā biznesa attīstību, par kuru tik daudz un plaši mēdzam runāt. Protams, šī likuma norma neatrisina visu, bet tomēr ievērojami piebremzē tos visus negatīvos faktorus, kurus es šeit uzskaitīju, tāpēc es aicinu atbalstīt labklājības ministra viedokli.

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Mani rosināja uzstāties debatēs Linarda Muciņa teiktais. Ja mēs būtu 19.gadsimta beigu parlamenta deputāti un blakus atrastos aptieka, kur farmaceits iegūst attiecīgo izglītību, provizors, un vienīgais instruments būtu pulverīšu kaudzes, menzūra un piestiņa un viņš grūstu šīs zāles un gatavotu, tad patiešām šis cilvēks veiktu šādu individuālu darbu, specifisku darbu, kas nebūtu pielīdzināms 21.gadsimta sākuma zāļu tirdzniecībai, tas ir, mazumtirdzniecībai, kas ir klasisks bizness, klasiska tirdzniecība un uzņēmējdarbība. Tās specifiskās iezīmes, Muciņa kungs, par ko jūs runājāt un uz ko balstīta ir Vācijas šī attiecīgā likumdošana, tā ir absolūti novecojusi. Un diemžēl jāsaka atklāti, ka, vērtējot šo nodarbes veidu, tas šobrīd ir kļuvis šajos mūsu modernajos rūpniecības apstākļos daudz tuvāks klasiskai preču tirdzniecībai. Diemžēl, Muciņa kungs, tas mums ir jāatzīst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Cienījamo Jāni Lagzdiņ un reizē cienījamo Ivar Godmani! Diemžēl man ir jāsaka, ka mēs nevaram būt ideāli speciālisti visās jomās. Ne katrs no mums ir speciālists jautājumos, kas saistīti ir ar atsevišķu biznesa veidu vai kādu piensaimniecību, vai siera ražošanu, vai kaut ko citu, un mēs vienmēr aicinām ieklausīties, ieklausīties šajos speciālistos. Paņemt šos farmaceitu izdotos žurnālus, pārskatīt tos, atrast tur rakstus, kas par šo juridisko jautājumu ir publicēts — vai kāds to ir izdarījis? Es ļoti šaubos. Man šie raksti ir savākti, jo es vienmēr esmu interesējies par šīm brīvajām profesijām un par to unifikācijas un regulācijas nepieciešamību Latvijā, kur ir absolūti viss pamests brīvai kustībai, absolūtai tādai neregulēšanai, tikai muļķi juristi ir uztaisījuši Advokatūras un Notariāta likumus, kur viss ir noteikts, ka viņiem ir jābūt obligātai apdrošināšanai, kur ir noteikts, ka viņiem ir pilna atbildība, viņi ir tie muļķi un pārējie taisa biznesu, ierobežo savu atbildību. Farmaceiti, revidenti, ārsti un tā tālāk taisa SIA, kur normāls ārvalstu iebraucējs iet garām un jautā, kas tas jums tur par SIA, kā ārsts var ierobežot savu atbildību, ja viņa pacients nomirst, ja viņu kaut kas, paldies Dievam, nenovedīs līdz nāvei. Tātad ko es gribu pateikt?

Pirmais. Farmācija nav aptieka. Farmācija ir milzīga biznesa nozare, kur ķīmiskā rūpniecība ražo zāles, kur ir lieltirgotavas un tā tālāk, uz kurām attiecas biznesa noteikumi, tas ir pareizi, bet gala posms ir aptiekas, un aptiekas netiek regulētas. Un aptiekas sastāda tikai varbūt vienu ceturto daļu no visas šīs lielražošanas un biznesa ķēdes.

Otrām kārtām. Konkurence nav samērojama ar patērētāju tiesību aizsardzības jautājumu, tas ir ļoti svarīgs Eiropas princips. Atvainojiet, var vienu minūti vēl?

Sēdes vadītājs. Lūdz vēl vienu minūti? Vai nav iebildumu? Nav. Lūdzu!

L.Muciņš. Konkurence, brīva konkurence šeit jāsabalansē ar patērētāju tiesību aizsardzību. Mēs ar lielu pacēlumu pieņēmām likumu, kas saistīts ar patērētāju tiesību aizsardzību, bet šis ir viens no principiem, kādā veidā tikai diplomēts farmaceits, kontrolējot un vadot aptieku, nodrošina šo patērētāju tiesību aizsardzību, jo daudzi jautājumi nav tā vienkāršā preču tirdzniecībā noregulējami ar likumu normām. Saņem sliktu preci, es tev atdodu atpakaļ, un viss kārtībā. Es arī tātad esmu atbildējis Lagzdiņa kungam, ka nav aptiekas uzņēmējdarbības, tātad ķīmiskās ražotnēs, lieltirgotavā tā ir, jā, uzņēmējdarbība, bet apakšējais, pēdējais slānis — cilvēks farmaceits — ir ar citādu regulāciju.

Un pēdējais. Ja mēs gribam būt Eiropā un uzskatām, ka mēs esam Eiropā, ņemsim vērā Eiropas tradīcijas. Lūdzu paskatieties uz Eiropu! Nu, paskatieties! Paceliet degunu druscītiņ aiz savām interesēm. Protams, es gribu ticēt, ka mēs neesam ietekmēti dažādi, un es arī esmu pārliecināts no šīm ķēdēm, bet paskatīsimies uz Eiropu un sekosim tiem piemēriem, kas ir tur. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es neesmu farmaceits, un tomēr es gribu atzīmēt, ka uzņēmējdarbībā ir īpašas formas, kurās ir vajadzīga speciāla atbildība un tātad arī īpaša kvalifikācija. Un, piemēram, kas notiktu tad, ja notariālo kantori vai advokātu biroju vadītu persona, kurai ir pamatskolas izglītība. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

P.Apinis (LC). Manu uzstāšanos šoreiz izprovocēja cienījamais Lagzdiņa kungs. Lagzdiņa kungs, jūsu priekšstats par aptiekām tiešām ir tādā vienā taisnē novelkams no aptiekāra, kurš pagājušajā gadsimtā, jūsu vārdiem runājot, ar piestiņu un miezeri sagatavoja pulverīšus, līdz aptiekāram, pie kura jūs varat aizskriet un nopirkt analgīnu vai cipramilu. Es piebildīšu, ka, lai cik tas dīvaini būtu, lielākai daļai no Latvijas iedzīvotājiem par medicīnu ir priekšstats, ka viņi tiešām par medicīnu zina visu un paši ir gana gudri. Bet no tāda paša viedokļa es uzskatu, ka es ļoti labi zinu advokatūru un es jebkurā mirklī varētu iet šodien un mēģināt startēt kā jurists. Aptiekāru zināšanas neaprobežojas ar analgīna un cipramila pārdošanu. Es minēšu kādu piemēru, kas ir ļoti tuvs Leonam Bojāram, jo viņš apmēram četras reizes jau šodien iejaucās sarunās par vakcīnām. Lai vakcīnu varētu izmantot, ir ļoti būtiski uzturēt aukstuma ķēdi. Aukstuma ķēde nozīmē saglabāt vakcīnas — difterijas vakcīnas 0- līdz —2- temperatūrā, un šādu ķēdi saglabāt, sākot no rūpnīcas un beidzot pat ar to mirkli, kad tā ievilkta injekcijas šļircē, tas ir ļoti konkrēti salīdzinoši sarežģīts process, jo arī pārvadāšanā no vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecību visos posmos daudzām vakcīnām un daudziem medikamentiem tiek ievērotas, piemēram, speciālas glabāšanas vai aukstuma ķēdes.

Un to diemžēl nezina pat ārsti, to lielāko tiesu zina farmaceits, kurš ir pilnībā atbildīgs par to, lai šīs zāles, kuras nonāk līdz pacientam, būtu labi saglabātas, lai tās būtu kvalitatīvas, lai tām būtu ievēroti visi tie standarti, kas šinī pasaulē ir noteikti, lai cilvēku iespējami pasargātu no ļaunprātības, patiesībā aizsargātu pacientu tiesības. Šī iemesla dēļ es ļoti lūdzu nenopulgot tādu profesiju, kur cilvēki mācās 5 gadus un, ticiet man, mācās ļoti nopietni. Tā ir farmaceita profesija. Un ļausim viņiem pilnībā atbildēt par savu veikto darbu, nevis daļēji, nevis par viņu darbu atbildēt kādam citam, kuram nav pat nojausmas par šo specialitāti, bet viņam pašam atbildēt.

Un otrkārt. Nelaidīsim varbūt iekšā šeit arī citu biznesu, kur lielāko tiesu aiz pretējā viedokļa slēpjas vēlme ielaist kādu starptautisku biznesu, kas šeit ļoti labprāt izveidotu aptieku tīklu, un viņiem ir ļoti bīstami šādi te priekšlikumi, kādu šoreiz ir iesniedzis labklājības ministrs. Es aicinu balsot par labklājības ministra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie kolēģi! Šeit nav runa par jauna likuma izveidošanu, šeit ir runa grozīt spēkā esošo likuma tekstu, kas ir pavisam kaut kas citādāk nekā ja mēs pirmo reizi pieņemtu Farmācijas likumu šodien. Tad mums ir jāsalīdzina, kas tiek mainīts. Pašlaik 59. pantā speciālu atļauju — licenci — aptieku atvēršanai izsniedz vienai juridiskai personai, ja tās dibinātājs ir fiziska vai juridiska persona. Šodien pastāvoša kārtība, grib šo kārtību ierobežot. Es pilnīgi piekrītu tam, ko deputāts Godmanis teica šodien, ka šis ir tīrais konkurences ierobežojums. Diemžēl man ir jāatzīst, ka deputāta Ražuka teiktais to pilnīgi atklāj, ka viņš saka, ka jābremzē šī kustība uz šo lielo veikalu tīklu, jāaizsargā mazais bizness. Ir veids, kā aizsargāt mazo biznesu, bet ar šādu grozījumu tas nav likumīgi, tas ir nelikumīgs konkurences ierobežojums.

Šeit tiek runāts, it kā konkurence ir pretrunā ar patērētāju interesēm. Bet es esmu patērētājs. Kas mani interesē? Mani interesē, lai es saņemtu kvalitatīvas zāles. Tas ir svarīgāk, ka tas farmaceits man izsniedz, tas, kurš strādā, ar ko es runāju, nekā kam pieder. Mani arī interesē, ka zāles ir par lētākām cenām, jo, ja ir vairāk konkurence, ir lielāka tieksme uz lētākām cenām.

Man ir arī interese, lai saņemtu zāles, kas nav zināmas kā vienas firmas nosaukumā, bet vismaz kā angliski —, generic , zāles, kas var atvietot kādu zināmu recepti. Kas mani uztrauc kā patērētāju Latvijā aptiekās, ka var aptiekās nopirkt bez receptes zāles, bez receptes. Es to nevaru saprast, ka tas vēl arvien notiekās Latvijā. Tas ir tas, kas ir jāierobežo, nekā šāda veida konkurences ierobežojumi.

Ļoti jauki, ka cilvēki runā par Eiropas praksi. Bet šī tabula, kas ir par Eiropu, nu tur nav visas Eiropas Savienības valstis, tur ir tik šaura tabula. Vai šī ir reglamentēta sfēra, ka nestāsta man, kādā veidā tiek reglamentēts, kādi ierobežojumi. Un, ja cilvēki grib teikt, ka šis nav pretrunā ar Eiropas Savienības direktīvām, eksistē pašlaik Eiropas līguma ietvaro četras pamatbrīvības, un ir kapitāla kustības brīvība, uzņēmējdarbības brīvība, un šis ir klaji ierobežojums spēkā esošajai normai uzņēmējdarbībā.

Tādēļ visu šo iemeslu dēļ es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mani beidzot izaicināja atnākt līdz tribīnei pēc diezgan ilga laika mūsu kolēģu uzstāšanās. Ko es vēlētos pateikt? Godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Mums acīmredzot, izskatot šo priekšlikumu, ko iesniedzis labklājības ministrs, ļoti labi vajadzētu padomāt, kas notiek Eiropā. Un to mums ļoti skaidri komisijas sēdē pauda Labklājības ministrija. Mēs iepazināmies ar šiem dokumentiem un pārbaudījām, un redzējām, cik ļoti liela kārtība un ļoti liela stingrība ir noteikta Eiropas valstīs. Ja kādu tas interesē, to var pētīt un izpētīt. Es gribētu, kolēģi, lai jūs šodien saprastu, ka šajā gadījumā, runājot par 48. priekšlikumu, mums vajadzētu runāt arī par ārstu praksi. Tās ir praktiski divas lietas, kuras ir vienādas, un tur nevar būt tā, ka es ieeju šajā aptiekā un mani apmierina tas, ka šīs zāles ir lētākas. Šīm zālēm ir jābūt kvalitatīvām. Un kādēļ Sociālo un darba lietu komisija, ilgstoši diskutējot, atbalsta šo 48. — labklājības ministra priekšlikumu? Tikai tādēļ, lai mēs beidzot sāktu domāt par pacienta tiesībām un pacientu aizsardzību saņemt šīs kvalitatīvās zāles.

Ko vēl es gribētu teikt? Es pilnībā atbalstu Muciņa kungu un vēlos, lai arī pozīcijas deputāti tajā ieklausās, ka, lūk, tā ir reglamentētā darbība un reglamentētā sfēra. Un redziet, ir vēl viena tāda lieta, un varbūt tā nemaz nav tik jauka, ejot ceļā uz Eiropu, ka, ja mūsu aptieku īpašnieki būs, teiksim, ļoti godājami automehāniķi, inženieri un tā tālāk, viņi ar vieglu sirdi atlaidīs farmaceitu, kurš būs uzņēmies tirgot nereģistrētas zāles, saņemtas nez no kurienes, šis farmaceits zaudēs savu sertifikātu, viņš vairs tur nestrādās. Bet vietā pieņems nākamo farmaceitu, kurš atkal, iespējams, darīs to pašu.

Es gribētu, kolēģi, lai jūs šodien ielūkotos un saprastu arī to situāciju, kāda pašreiz pie mums ir un kāda varētu izveidoties. Un tad es vēl no dažiem kolēģiem klausos, ka Sociālo un darba lietu komisija lobē Labklājības ministriju. Man ļoti rūgti bija to dzirdēt, bet man gribētos teikt tā — Sociālo un darba lietu komisijā nenotiek diskusijas par politiskām tēmām. Mēs komisijā cenšamies runāt par profesionālām lietām un vairākkārt atgriežamies pie jebkura jautājuma, kamēr mēs izdiskutējam un kamēr visi komisijas locekļi saprot, kādēļ tas tā ir. Un neviens lēmums, arī šeit par 48. priekšlikumu, netiek pieņemts, kamēr komisijas locekļi kaut ko kāds nav sapratis. Es ļoti lūdzu, kolēģi, atbalstīt 48. priekšlikumu — labklājības ministra priekšlikumu, kuru izskatīja komisija, un vienbalsīgi to atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, es tomēr gribētu piekrist Godmaņa kungam, Lagzdiņa kungam un Birznieces kundzei, jo mēs runājam konkrēti šajā labojumā par aptieku atvēršanu. Un es negribētu, ka tiek jaukta farmaceitu privātprakse ar zāļu tirgotāju praksi. Pretēji advokātiem, kur Likums par advokatūru nosaka advokātu darbību, nav darbība ar nolūku gūt peļņu, zāļu tirgotāji tomēr peļņu gūst. Tātad tas ir skaidrs pierādījums, ka tā nav privātprakse, bet uzņēmējdarbība. Lai kontrolētu šīs te aptiekas kvalitāti jeb, teiksim, gan darbinieku kvalitāti, gan to, kā šī aptieka varētu strādāt, tiek izsniegtas speciālas atļaujas licences, un šīs atļaujas nedrīkst izsniegt tajā gadījumā, ja ir šaubas atļaujas izsniedzējiem par šīs aptiekas darbības kvalitāti. Tādēļ es arī uzskatu, ka šis būtu uzņēmējdarbības ierobežojums, un šādu priekšlikumu tomēr atbalstīt nevajadzētu.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies! Dāmas un kungi! Es tikai gribēju norādīt uz brīvvalsts laiku. Man ir arī viens personīgi zināms gadījums. Brīvvalsts laika likumi noteica, ka aptiekas īpašniekam, kuram pašam nebija jābūt farmaceitam, bija jāpieņem, ja viņš pats nebija farmaceits, aptiekas vadītājs, pilnīgi kvalificēts farmaceits, kas tad uzņēmās visu atbildību par zālēm, kuras viņš vai nu pats sagatavoja, vai tirgoja. Un, protams, pa starpām bija arī zāles, kurām nevajadzēja receptūras, bet tas tā ir visās pasaules aptiekās. Par to es varu apmierināt Birznieces kundzes it kā neizpratni.

Bet brīvvalsts laikā tā bija, un tas personīgais gadījums ir tāds, ka aptiekārs bija farmaceits, viņš nomira, un viņa atraitne, tās aptiekas īpašniece, audzinādama dēlu un izglītodama par farmaceitu, starplaikā pieņēma provizoru, kas pilnīgi pārvaldīja šo aptieku. Un tas bija likums. Tā ka par to ir vērts pārdomāt. Un, cik man zināms no bērnības, ka mūsu aptiekas darbojās tīri labi. Kaut kas līdzīgs ir arī nokārtojums Vācijā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikā zāļu aprite ir apmēram 260 miljonu dolāru apmērā. Tāpēc jau arī notiek šie strīdi. Ļoti, ļoti ienesīgs bizness! Visiem jau patīk saņemt tādas lielas peļņas. It sevišķi, ja pārdod, vai tās ir zāles vai kaut kas, divreiz dārgāk, nekā tas tiek realizēts citās pasaules valstīs.

Apiņa kungs, mani patiešām uztrauc tas, ka jūs aizstāvat principus: Latvijā var atļaut darīt visu to, ko neatļauj Eiropas Savienības valstīs. Par zāļu tirdzniecību man neradās izbrīns, ka ātri antibiotikas un citas zāles varēs nopirkt veikalos, kur pārdodas suņu vai kaķu barība, vai pārtikas veikalos, nu var jau arī pārdot saimniecisko preču veikalos. Vajag padomāt, ko mēs darām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece — otro reizi.

I.Birzniece (LC). Godājamie kolēģi! Dažas replikas vai atbildes uz iepriekšteikto. Atgādinu cienījamajam deputātam Sinkas kungam, ka likums, kas regulēja uzņēmējdarbību 40. gadu Eiropā, ir drusku savādāks, nekā tas ir šodien Eiropas Savienības pasaulē.

Atbilde deputātei Barčas kundzei. Zāles ir citas var būt lētākas un kvalitatīvas vienlaicīgi. Tas nenozīmē, ka tas izslēdz viens otru.

Vēl viens punkts, kam es gribēju pievērst jūsu uzmanību ka, ja pieņemam šo tekstu, nav pārejas noteikumu, kas notiks ar tām aptiekām, kam šodien ir speciāla atļauja pēc tā, kā ir esošā likuma norma, bet tagad mainās likums, tur nav pārejas noteikumi. Un taisīsim līdzīgu analoģiju. Tad, ja mēs gribam, ka aptieku īpašniekiem, ne kā aptieku vadītājiem, ir jābūt ar farmaceita izglītību, vai nebūs pareizi, ka visi vēlētāji sāks prasīt, ka deputātiem jābūt ar juridisko izglītību, jo viņi ir likumdevēji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Ar cieņu izturēsimies pret Ineses priekšlikumu, lai turpmāk visi deputāti būtu ar juridisko izglītību, kamēr es šeit vēl esmu, es tomēr dažus vārdus teikšu pārsvarā par jautājumiem, kas skar medicīnisko izglītību.

Es vēlētos teikt, ka mums nekādā gadījumā nevajadzētu vis skatīties pēc Amerikas, kur pašlaik pasaulē ir vieta, kurā visvairāk lieto zāles absolūti nekontrolēti, un viņi patiesībā pārtiek no zālēm, nevis tā kā mēs, viens no otra. Es vēlētos vairāk pievērst uzmanību kontinentālās Eiropas stabilai jurisdikcijai, kura nosaka, ka ir brīvas profesijas. Un ka tās brīvās profesijas ir ne tikai advokāts, notārs, bet arī dažas no medicīniskām profesijām. Mūsu mērķis, ko mēs esam sen jau definējuši, ir, ka ārsta prakse stāv pāri visam. Tas ir, mēs stāstīsim cilvēkiem, ka mēs vēlamies, lai ārsts pilnā atbildībā atbild par savu darbu. Tieši tāds pats medicīnas profesionālis ir aptiekārs un mēs vēlamies, lai arī aptiekārs simtprocentīgi atbild par savu darbu. Lai tā nebūtu sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā nepārtraukti kāds cits mēģina atbildēt viņa vietā vai sauksim — vispār neatbild neviens. Mūsu uzdevums ir, teiksim, veicināt šo aptiekāra darbu un ļaut viņam strādāt un tajā pašā laikā prasīt no viņa pilnu atbildību gan par zāļu kvalitāti, gan par teiksim, korektu darbu ar pacientu. Tā ir, cienījamie kolēģi, pacienta tiesību aizsardzība. Es jūs šoreiz aicinu balsot par pacientu tiesību aizsardzību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks . Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Man ļoti labi saprotama viedokļu dažādība vai polarizācija šinī jautājumā. Jo tiešām ir nepieciešams laiks. Jo, tāpat kā ar ģimenes ārstiem, vajadzētu izprast līdz galam šo aptieku biznesa un farmaceitiskās prakses jēgu un būtību. Es esmu svēti pārliecināts, ka agri vai vēlu absolūtais vairākums deputātu izpratīs to, kā to ir izpratuši, ilgstoši strādājot, visi Sociālo un darba lietu komisijas deputāti, kam bija tā iespēja iepazīties no pirmavotiem ar esošo situāciju un šīs nozares pamatprincipiem. Es to saprotu. Ko gan es nesaprotu un nevaru piekrist cienījamās deputātes Birznieces teiktajam, ka tas ir pretlikumīgi un neatbilst Eiropas normām. Nekā nebija! Piedāvātie grozījumi Farmācijas likumā realizē un ievieš Eiropas Savienības līguma, konsolidētais Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 11. sadaļas 190.pants, 109.lappusē noteiktās prioritātes patērētāju tiesību aizsardzības jomā, nosakot reglamentētā sfērā valsts politiku un īpaši rīcību patērētāju veselības un drošuma garantijai.

Gatavojot šo priekšlikumu, tika izpētīta ārvalstu pieredze, patērētāju tiesību aizsardzības jautājumos farmācijas jomā un atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai astoņdesmit pieci četri simti trīsdesmit divi, noteiktajam par likumu un normatīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz noteiktām darbībām farmācijas jomā šo mērķu sasniegšanai, dalībvalsts var veidot savu sistēmu, lai kontrolētu aptieku veidošanu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma ietvaros. Un tas viss pastāv un funkcionē. Princips — vienam farmaceitam viena aptieka — eksistē Dānijā, Norvēģijā, Vācijā, Francijā, Holandē. Visās valstīs pilna atbildība ir farmaceitam. Valsts regulē pat peļņas iegūšanu, finansiālo regulēšanu visās manis minētās valstīs — Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Apvienotā Karalistē, Vācijā, Francijā, Holandē.

Aicinu atbalstīt šo labklājības ministra priekšlikumu, kas būtu pirmais solis šīs sfēras sakārtošanā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. — labklājības ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 35. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

R.Ražuks . 49. — deputāta Oļega Deņisova priekšlikums, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. — deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 37, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Ražuks . 50. — labklājības ministra priekšlikums, guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 51. — labklājības ministra priekšlikums, ir arī guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" , trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man ir ārkārtīgi grūti runāt pēc nacionālā farmācijas biznesa izputināšanas, bet es to darīšu.

1.priekšlikums mūsu izskatāmajā likumprojektā "Grozījumi Ārstniecības likumā", dokuments nr.2028, kuru ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R.Ražuks . 2.priekšlikums, ko arī ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.3.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 4. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.6.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4., 5. un 6.priekšlikumu.

R.Ražuks . 7.priekšlikums, kuru arī ir iesniedzis deputāts Valdis Ģīlis, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.8.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks . 8. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 9. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Neviens neiebilst.

R.Ražuks . 10. — labklājības ministra priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 11. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.12.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 13. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.14.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 15. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.16.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

R.Ražuks . 17. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

R.Ražuks . Arī atbalstīts ir 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 19. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.20.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 21. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 22. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.23.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 24. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . Tāpat atbalstīts arī 26. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 27. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.28.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 29. — labklājības ministra priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 30. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 31. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 32. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.33.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 34. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 35. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 36. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

R.Ražuks . Un 37. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, ir daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.38.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 39. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Ražuks . 40. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

R.Ražuks . 41. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

R.Ražuks . 42. — labklājības ministra priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.43.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 44. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.46.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 44., 45. un 46.priekšlikumu.

R.Ražuks . 47. — deputāta Valda Ģīļa priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 48. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Ražuks . 49. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Ražuks . 50. — labklājības ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts komisijas priekšlikumā nr.51.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija sanāk tūlīt pārtraukumā uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Saeimas sekretāri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (7.Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Aleksandrs Bartaševičs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jāzeps Šnepsts, Helmuts Čibulis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns un Oskars Grīgs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2009. Uz trešo lasījumu Aizsardzības un iekšlietu komisijā ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt 193.pantu "Nelikumīgas darbības ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem", un tālāk kā tekstā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. 2. arī ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kurš piedāvā papildināt Krimināllikumu ar jaunu 193.1 pantu — "Datu programmatūras un iekārtu iegūšana, izgatavošana, izplatīšana, izmantošana un glabāšana nelikumīgām darbībām ar vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Ādamsons. Komisijas vārdā aicinu arī atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2003. Pirmais labojums ir atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts, tas ir 32.pantā. Lūdzu arī jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Otrais arī ir atbildīgās komisijas labojums un arī atbalstīts. Lūdzu jūs arī atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Vairāk labojumu nav. Lūdzu nobalsot trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmējdarbību"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 8. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs kārtējo reizi bijām atvēruši, aizvēruši, tagad atkal atvēruši un tagad atkal veram ciet likumu "Par akciju sabiedrībām". Nu, es nezinu, vai tā ir laba prakse, ka tik bieži mēs mainām likumus, bet tas ir fakts. Mēs patlaban skatām trešajam lasījumam, komisija ir izskatījusi, un jūsu priekšā ir dokuments, kura numurs 2006.

1.priekšlikums ir 2.lappusē. No deputātes Ingrīdas Ūdres, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.2.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Godmanis. 3.priekšlikums ir arī no deputātes Ingrīdas Ūdres, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. 5. — ir līdzīga situācija, arī ņēmām vērā komisijā Ingrīdas Ūdres priekšlikumu, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 7. ir deputātes Ūdres priekšlikums, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Godmanis. 8.priekšlikums ir saistīts ar ārvalstu ieguldītājiem. Mēs esam atstājuši veco redakciju, neatbalstām priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. 9.priekšlikumā iesniegts ļoti rūpīgi ar Juridisko biroju, un, tur konsultējoties, arī mēs neatradām par iespējamu atbalstīt 9.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. 10.priekšlikums iesniegts no Ingrīdas Ūdres kundzes, tātad ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Tātad redakcionāli vēl ir precizēts 12.lappusē teksts, kas ir saistīts — "vara drīkst" ir aizstāts, tā ir tīrā redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies!

I.Godmanis. 11.priekšlikums ir no deputātes Ūdres kundzes, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. Taču nav atbalstīts 12.priekšlikums. Nu vēl, godīgi sakot, tāda iemesla dēļ, ka rezerves tērēt dividendēs, tas nozīmē tomēr, pēc komisijas domām, maldināt akcionārus. Ne tikai akcionārus, patiesību sakot, maldināt tos, kas ar šo akciju sabiedrību ir attiecībās.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

I.Godmanis. Rezerves faktiski uzkrāj kapitālam, un, ja, teiksim, saka, ka uzkrāj kapitālam un tajā pašā laikā izmaksā dividendēs, tad ir problēma visiem kreditoriem un tā tālāk. Tāds ir komisijas viedoklis.

Tālāk 13.priekšlikums ir Ūdres kundzes priekšlikums, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Tātad mēs tomēr neesam atbalstījuši 14.priekšlikumu, uzskatot, ka mēs esam konservatīvāki, mēs uzskatām, ka tomēr kapitalizēt kreditoru saistības, ja tās ir tik milzīgas, nedrīkst. Nav pārāk liberāli, bet nu tomēr tā ir zināma konservatīva pieeja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Godmanis. Tātad, kas attiecas uz 15.priekšlikumu, mēs to neatbalstījām tāpēc, ka ir atsevišķs likums par kredītiestādēm, kas nosaka kapitalizācijas kārtību bankās.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis. Latvijas Banka ļoti rūpīgi skatās, vai drīkst tā kapitalizēt, piemēram, lielus kreditorus. Ir faktiski palikts pie iepriekšējās redakcijas arī par to, uz ko attiecas 16.priekšlikums no deputātes Ūdres. Mēs to arī neesam atbalstījuši. Tomēr tur nekādas lielas atšķirības nav, bet tomēr mēs palikām pie iepriekšējās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis. Tālāk redakcionāli ir precizēts teksts, kas ir saistīts ar 47.panta pirmās daļas ceturto teikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

I.Godmanis. Tīra redakcija jāpievieno, pievienojams. Tad mēs esam palikuši pie konservatīvas formas, kas attiecas uz akciju kapitāla samazināšanu. Tā ir viena no bīstamākām lietām, ka akcionāri pieņem lēmumu mazināt savu kapitālu, tāpēc arī mēs neesam atbalstījuši 17.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. Atbalstījuši esam 18.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Atbalstījuši... tātad 19.priekšlikumu mēs esam. Nu varētu teikt tā, to pirmo teksta daļu mēs neesam atbalstījuši, otro daļu faktiski esam atbalstījuši, un jūs redzat to gala tekstu, kas ir četrpadsmitais, ar tajā pēdējā kolonnā, ir skaidri un gaiši teikts, kas notiek tajā gadījumā, ja akciju sabiedrība zaudē kapitālu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 19.priekšlikumu. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību tikai tam, ka zaudēt trešo daļu pamatkapitāla īstenībā īsti nav iespējams, jo pamatkapitālu var tikai samazināt, un tas ir noteikts likuma 47.pantā. Ja ko var zaudēt, tad tas ir pašu kapitāls. Man gan grūti pašreiz noteikti būtu izskaidrot visas grāmatvedības nianses, bet, ja mēs pieņemam, ka esam ieguldījuši akciju kapitālā 1000 latu naudā un esam iztērējuši 300 latus no šīs naudas, tas nenozīmē, ka mēs esam samazinājuši vai pazaudējuši pamatkapitālu, bet, ja mums ir radušies 300 latu lieli zaudējumi, mēs savu paša kapitālu esam samazinājuši līdz 700 latiem. Un tādēļ šis priekšlikums, lai, teiksim, kliedētu šo nesaskaņu, kas ir starp likumu "Par akciju sabiedrībām" un tiem likumiem, kas nosaka grāmatvedības uzskaiti. Tādēļ es lūgtu atbalstīt 19.labojuma gan pirmo, gan otro daļu.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Es varu izteikt, protams, komisijas viedokli, un tajā pašā laikā jāsaka, ka ir loģika Ūdres kundzes priekšlikumā, tik tiešām paša kapitāls ir tas, kas satur sevī pamatkapitālu, rezervi, peļņu vai zaudējumus, un tas ir tas kritērijs, kur mēs skatāmies, kā tas tiek zaudēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19.priekšlikuma pirmās daļas pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 35. Priekšlikuma pirmā daļa atbalstīta. Par otro daļu iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Godmanis. 20.priekšlikumu mēs neatbalstām.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Godmanis. Mēs paliekam pie tās situācijas, kas bija ārvalstu ieguldītājiem. Līdzīgs ir 21.priekšlikums, kas arī saistās ar ārvalstu ieguldījumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 22.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 23.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atvainojiet, atklājam debates par 23.priekšlikumu. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinātu 23. priekšlikumu, pirms atbalstāt vai noraidāt, nedaudz izvērtēt. Un no tām pozīcijām, ko mēs dzirdējām pirms vēlēšanām, daudziem solot atbalstu mazajam un vidējam uzņēmējam. Iedomāsimies mazu, ārpus Rīgas, ārpus pilsētas izveidotu akciju sabiedrību — 3, 5 vietējā pagasta cilvēki darbojas akciju sabiedrībā, apgrozījums ļoti neliels, relatīvi neliels, un, lai izpildītu šo likumā šobrīd iestrādāto normu, viņiem nāksies papildus faktiski tērēt līdzekļus, varbūt vajadzēs pat speciālu grāmatvedi, lai uzrādītu gada pārskatā naudas plūsmu. Es domāju, ka priekšlikums, ko ir izteikusi deputāte Ingrīda Ūdre, principā būtu atbalstāms, bet būtu jādiferencē. Un es nedomāju, ka visiem mazajiem uzņēmējiem būtu jāuzliek par pienākumu šobrīd vest naudas pārskatu. Tur varētu parādīties kritēriji — vai nu no kopējā akciju sabiedrības apgrozījuma, vai pēc kādiem citiem kritērijiem, bet, ja šobrīd mazam uzņēmējam — trīs cilvēku akciju sabiedrībai ar apgrozījumu 50 — 100 tūkstoši latu gadā — vēl ir jātērē līdzekļi naudas plūsmas atspoguļošanai, es domāju, tas ir tikai pret mazo un vidējo biznesu. Pirms atbalstāt, aicinu ievērtēt arī šo niansi!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Pilnībā piekrītot Šķēles kungam, man jāpiekrīt arī Ūdres kundzei. Šis likums gan spēkā būs tikai apmēram pusgadu, bet es gribu pateikt par motīviem, kas mudināja komisiju pieņemt šo redakciju. Tad man ir jāteic, ka šī redakcija ir precīza kopija no spēkā esošās redakcijas likumā "Par uzņēmumu gada pārskatiem," un mēs nevaram producēt likumus, kur vienā likumā ir rakstīts šādi, otrā likumā rakstīts pretēji, un atstāt to, es nezinu, kādā interpretācijas jomā, kurš tad no likumiem šobrīd ir jāpilda.

Šķēles kungam ir liela patiesība, bet vēl lielāka patiesība ir likumam, kas jau ir spēkā, un, ja mēs šo normu dublējam šajā likumā, tad tikai balstoties uz jau pieņemtajām normām, Šķēles kungs, bet likums būs tikai pusgadu. Un tad Muciņa kunga gara darbs nāks tautai priekšā, un tur tad viss būs noteikts, es domāju, es netaisnojos jums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Es gribētu uzsvērt tikai vienu lietu, ka uzskaiti, kā vest uzskaiti uzņēmumā, tajā skaitā arī akciju sabiedrībās, regulē vairāki likumi, tajā skaitā Likums par uzņēmumu gada pārskatiem, arī tie likumi, tie normatīvie akti, ko ir apstiprinājusi Latvijas Banka. Un, ja mēs runājam par šo naudas plūsmas pārskatu konkrēti, man liekas, šis ir viens no visvienkāršākajiem atskaites elementiem. Drīzāk varētu būt sarežģītāk dažiem grāmatvežiem veidot bilanci, jo parasti tiek pieprasīti bilancspējīgi grāmatveži, kas arī ir tāds diezgan liels brīnums. Un tādēļ, ja mēs gribam runāt par to, kā atbalstīt mazos uzņēmējus, kā atvieglot viņu uzskaiti, tad varbūt ir nepieciešams atvērt Likumu par uzņēmumu gada pārskatiem. Un to mēs varam noteikti darīt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāts Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, es vienkārši no savas puses vēl gribētu teikt tikai to, ka komisija pieņēma šādu lēmumu tieši tāpēc, lai nebūtu pretrunu likumos. Tas, ka, protams, grāmatvedim ir grūtāk, bez tam, ja viņam ir jāveic paša kapitāla izmaiņa, ko mēs rakstām šeit un arī naudas plūsma, tas ir grūtāk, nekā vienkārši peļņas zaudējumu taisīt. Bet problēma ir tā, ka mums likumi jau ir pieņemti par gada pārskatiem, kur tas ir ierakstīts iekšā. Ja mēs tagad šo te neiestrādātu, tad mums ir viena forma uzņēmējsabiedrībās, kur tas nav. Tāpēc komisija pieņēma šādu lēmumu. Vairāk man komentāru nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vai ir nepieciešams balsot par 23. priekšlikumu? Nav nepieciešams. Tiek atbalstīts.

I.Godmanis. 24. priekšlikums ir praktiski arī tāds pats. Tas ir kontekstā ar 23.priekšlikumu, kur nāk naudas plūsma klāt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 25.priekšlikums nav atbalstīts. Ir uzrakstīts 26. priekšlikums toties. Komisija ir samazinājusi 25. priekšlikuma divus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 25. un 26. priekšlikumu.

I.Godmanis. 27. priekšlikums. 27. priekšlikumu, ko iesniegusi Ūdres kundze, komisija neatbalstīja. Es varu vienkārši tikai pateikt, kāda komisijā bija diskusija. Tā saistījās ar to, ka iedomājieties, ka es strādātu ar zaudējumiem. Un, ja es vienu gadu esmu nostrādājis ar milzīgiem zaudējumiem vai vairākus gadus un tagad es sāku strādāt ar peļņu, tad es absolūti nevaru ne pat daļu saņemt dividendēs un man visa nauda ir jāveltī iepriekšējo gadu zaudējumiem. Tādu sistēmu mēs nevarējām atbalstīt. Atsevišķos gadījumos, teiksim, kā bankās, tā tas ir, bet to nosaka citi likumi. Mēs izgājām no uzņēmēju principa. Labi, man var būt vienā gadā krīze.

Kā es risinu šos zaudējumus, vai es risinu, mazinot savu kapitālu, vai es kapitalizēju, vienalga, bet es katrā ziņā nevelku šos te zaudējumus visus savus tuvākos gadus uz priekšu. Ja man likums aizliedz, ka es pat daļu nevarēšu šo dividendēs izmaksāt, tad man pazūd jēga taisīt biznesu. Tāpēc mēs neatbalstījām Ūdres kundzes priekšlikumu, sevišķi kur ir 3. punkts: ja sabiedrība nesedz iepriekšējo periodu, tad zaudē. Mēs to neatbalstām. Mēs palikām pie tā, ka dividendes aprēķina un akcionāru sapulce pati pieņem lēmumus, cik daudz dividendes izmaksāt un cik neizmaksāt. Viss.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, Likums par akciju sabiedrībām nosaka to akcionāru pilnsapulces tiesības, tajā skaitā arī dividenžu sadali. Taču šis mans priekšlikums faktiski ierobežo zināmu ļaunprātību un zināmu uzņēmumu maksātnespējas radīšanu. Un varbūt pat arī aizsargā mazos ieguldītājus, kuriem nav balsu vairākuma.

Ja mēs runājam tieši par 3. punktu, ja ir sabiedrībai nesegti iepriekšējo periodu zaudējumi, un mēs tikko apstiprinājām jeb pieņēmām manu priekšlikumu par paša kapitāla samazinājumu, tad arī dividenžu izmaksas faktiski būs paša kapitāla samazinājums, un, ja mums ir peļņa, tātad no peļņas mēs izmaksājam dividendes, tad mēs parādām daudz mazāku šo peļņas daļu mūsu pašu kapitālā nekā tad, ja mēs šīs te dividendes nemaksātu. Tātad jūs varat pieņemt dažādus lēmumus, akcionāriem tādas tiesības ir, bet šis priekšlikums ir domāts, lai ierobežotu uzņēmējus un lai viņi tomēr domātu vairāk par līdzekļu ieguldīšanu uzņēmējdarbībā, nevis dividenžu izņemšanu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Ivars Godmanis.

I.Godmanis (LC). Šobrīd gan es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu — komisijas — un neierobežot akcionāru tiesības, jo ir pilnīga taisnība, ko Ūdres kundze teica, tajā tekošajā gadā, ja tas notiek, bet, ja man tas ir noticis vienā gadā ar lieliem zaudējumiem un es tagad sāku strādāt nākamo gadu, aiznākamo un aizaiznākamo ar peļņu? Labi, man tā peļņa nav tik liela, es nevaru nosegt viena gada zaudējumus, tur es risinu tos savādāk, kā es tos tur redzu, bet ka man galīgi nav tiesību no tās peļņas, kura man ir auditēta, peļņu izmaksāt dividendēs tikai tāpēc, ka pieci gadi vai trīs gadi atpakaļ man bija milzīgi zaudējumi, tad tiešām mazie akcionāri sāks kliegt, kāpēc vispār viņi ir tur atnākuši un kur ir mūsu tiesības. Šoreiz es konsekventi aicinu komisijas vārdā aizstāvēt mūsu viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. — deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 17, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Godmanis. 28. priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Ūdre. Mēs esam komisijā daļēji atbalstījuši, un tas ir 29. priekšlikuma formā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 28. un 29. priekšlikumu.

I.Godmanis. 30. priekšlikums ir Ūdres kundzes iesniegts. Tas ir smags priekšlikums vispār, bet nu komisija pieņēma lēmumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 31. priekšlikums tātad ir daļēji atbalstīts. Tas ir komisijas priekšlikumā ar numuru 32.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Godmanis. 33. priekšlikums ir pašas komisijas izstrādāts. Tātad pati komisija ierosina.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. 34.priekšlikums ir, protams, viss tas, kas ir saistīts ar elektronisko parakstu. Kamēr mums elektroniskā paraksta nav, mēs esam atstājuši pārejas noteikumos šādu formu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Godmanis. ... ka neklātienē varēs balsot tikai tad, kad elektroniskā paraksta sistēma būs noformēta šajā valstī. Līdz šim tas tā nav diemžēl.

35.priekšlikums tātad ir komisijas redakcija, kas ir saistīta ar jaunas institūcijas izveidi. Kā jūs labi zināt, nesen tika pieņemts likums par Finansu kapitāla tirgus uzraudzības komisiju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Godmanis. Attiecīgi ir vēl 36.priekšlikums — tātad nenoteikt 1.jūliju, bet noteikt normālā kārtībā, kā šeit pieņem, kā prezidents izsludina, speciāli neminot ciparu, jo var gadīties, ka mēs precīzi šo ciparu varam neizpildīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Godmanis. Varbūt ātrāk var. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akciju sabiedrībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Šodien mums trešajā lasījumā jāizskata gan Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas likums, gan arī to pavadošo likumprojektu pakete. Līdz ar to kā pirmais ir šis "jumta" likums, dokumenta nr. 2017. Komisijas priekšlikumi trešajam lasījumam. Komisijā saņemtie priekšlikumi trešajam lasījumam ir sekojoši. Un konkrēti 1. ir Juridiskās komisijas priekšlikums par 2.panta pirmo daļu. Līdzīgs ir arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šos abus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča . 3. — Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli uzlabot pantu redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 3.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 5. — Juridiskā biroja priekšlikums par likumprojekta 4.panta pirmās daļas izslēgšanu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu — un 7. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 8. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 9., 10., kā arī 11. priekšlikumu, kurus iesniedzis Juridiskais birojs par jauna 3.punkta ieviešanu, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča . 12. priekšlikums. Lūdzu atbalstīt Juridisko biroju!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto 13.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . 17. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . Savukārt sagatavoja komisija jums piedāvāto 5.punkta redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 19.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 20. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Neskatoties uz to, ka šeit ir atzīme — neatbalstīt, pēc būtības ir atbalstīts, un ir sagatavots 22.priekšlikums — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 21. un 22.priekšlikumu.

A.Poča . 23. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 24. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Poča . Kā arī 25. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 26. — Juridiskās komisijas — un 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts pēc būtības un iestrādāts 28. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča .29. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šī ir jauna komisija, un uzreiz noteikt, kā bija ierosināts — 7 gadi priekšsēdētājam, es nezinu, varbūt jau desmit gribēja, vēl kādi bija. Tā sakot, uz visu dzīvi tādu amatu. Tas nebūtu labi, un pieci gadi, tas ir pilnīgi pietiekami, jo Latvijā, man liekas, vairāk nevienas komisijas nav, izņemot tiesnešus, kuri, kā saka, uz visu dzīvi ir ievēlēti. Tāpēc ir jāpaliek tomēr pie pieciem gadiem. Būs jāpaskatās, kā tad tā komisija strādās un kas tur notiks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā — Počas kundze.

A.Poča . Nu, kā jau jūs redzat, otrajā lasījumā nobalsotā redakcija noteica šo priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā iecelt uz septiņiem gadiem. Tiešām mēs diskutējām un nolēmām šo termiņu samazināt par vienu gadu. Bet šeit ir zināma loģika. Pirmkārt, mums negribētos, lai šī komisija būtu lielā mērā atkarīga, teiksim, no politiskās konjunktūras. Un, ja mēs zinām, ka vēl Saeimu uz četriem gadiem, tad jau, teiksim, mazāks periods būtu ļoti cieši saistīts ar politisko situāciju. Es nebūt nedomāju, ka šī komisija, kurai jādarbojas pilnīgi pēc profesionāliem principiem, būtu jāpakļauj kaut kādām šādām iespējamām ietekmēm. Es lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju, kas bija pietiekami rūpīgi izvērtēta un izdiskutēta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim par 29. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 32, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts. Par 30.iebildumu nav. Paldies! Lūdzu tālāk!

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča .32. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, iestrādāts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Atbalstīts 34.priekšlikums. 35. — Juridiskā biroja priekšlikums, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 36. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, netiek atbalstīts. Un faktiski motīvi, kāpēc tas netika atbalstīts, bija tieši tie paši. Lai nebūtu šī komisija, kurai jāstrādā un jādarbojas pēc profesionālajiem principiem, netiktu pakļauta kaut kādas politiskās ietekmes jeb konjunktūras nosacījumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 37. — Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 39. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ietver 38. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu atbalstīt arī 40. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 41. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 42. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Poča . 43. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija atbalstīja

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt Juridiskā biroja 45. un 46.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Juridiskā biroja 47.priekšlikums un Juridiskās komisijas 47.priekšlikums ir ietverts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā kā 48. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča. Lūdzu atbalstīt 49. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Un 50. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavoto redakciju 51.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 52. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir ietverts 54. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 52., 53. un 54. priekšlikumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 55. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Savukārt 56. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par 57.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 58. un 59. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Atbalstīt arī 60. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 61. — Juridiskā biroja priekšlikumu — un 62. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Atbalstu lūdzu arī 63. — Juridiskā biroja priekšlikumam, kas ietverts 64. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 65., 66. un 67.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 68. — Juridiskā biroja priekšlikumu — un 69. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 70.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

A.Poča . Tāpat lūdzu atbalstu 71.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Netika atbalstīts 72. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Netika atbalstīts 72. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 73.priekšlikums savukārt ir ietverts atbildīgās komisijas 74.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 75.priekšlikums ir saņēmis piekrišanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 76.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 77. — Budžeta komisijas priekšlikums, ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 78.priekšlikums, lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 79. un 80.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 81. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir ietverts atbildīgās komisijas 82.priekšlikumā

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Ir atbalstīts arī 83. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Un 84. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iekļauts atbildīgās komisijas 85.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es jūs lūgtu balsot par ļoti nozīmīgu likumprojektu pēdējā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Minētais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" uz trešo lasījumu satur tikai divus priekšlikumus. Kā 1. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un arī lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas 2.priekšlikumu par 2.panta pirmās daļas redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā pirmais minētajam likumprojektam ir finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 2. ir Šķēles kunga priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Arī 3. ir finansu ministra vietas izpildītāja Šķēles kunga priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcija. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 5. ir Šķēles kunga priekšlikums. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 6. arī ir Šķēles kunga priekšlikums. 7. un arī 8.priekšlikums, un visi šie trīs priekšlikumi guva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 6., 7. un 8.priekš- likumu.

A.Poča . Līdzīgs bija komisijas viedoklis par Šķēles kunga 9.,10., 11., 12., 13. un 14.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča . Arī nākamie — 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22. un 23. — finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles iesniegtie priekšlikumi — ir guvuši komisijas atbalstu. Lūdzu jūs piekrist!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča . 24. — finansu ministra vietā Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums daļēji tika atbalstīts, tāpēc komisija izveidoja savu redakciju. Lūdzu jūsu atbalstu 25. un komisijas priekšlikumam!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 26. — Šķēles kunga priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Tika atbalstīts arī 27. — Šķēles kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 28. un 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Atbalstu guva arī 30., 31., 32., 33., 34., 35. un 36. — Šķēles kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča . Un līdzīgi bez iebildumiem tika atbalstīti Šķēles kunga sagatavotie 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43.priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Arī 44. — Šķēles kunga priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Bez tam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija kā atbildīgā sagatavoja jums piedāvāto 45.priekšlikumu un arī 46.priekšlikumu par likumprojekta spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos priekšlikumus.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par ieguldījumu sabiedrībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 9. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Šim likumprojektam iesniedza priekšlikumus, pirmkārt, Juridiskais birojs. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 2. bija Juridiskās komisijas priekšlikums, kas guva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdzīgi arī 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija jums piedāvā savu 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 5.priekšlikums — atbildīgās komisijas redakcija, arī būtu atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Minētajam likumprojektam mēs saņēmām tikai vienu — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu, kuru komisija neatbalstīja. Vai es drīkstētu mazu komentāru? (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Aija Poča.

A.Poča (LC). Šis priekšlikums, kas parādījās uz trešo lasījumu, pēc būtības ir diezgan konceptuāls, kas būtu jāizdiskutē daudz rūpīgāk un pamatīgāk. Šobrīd, par cik šajā likumprojekta pamatā bija risināti tikai tehniskas dabas jautājumi, nomainot Apdrošināšanas instrukcijas uzraudzības inspekcijas nosaukumu ar Finansu kapitāla tirgus komisijas nosaukumu, mēs uzskatījām, ka tas būtu jau cita likumprojekta jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 37, atturas — 23. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu, visi priekšlikumi līdz ar to ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 12. Likums pieņemts.

Izskatām l ikumprojektu "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Minētajam likumprojektam ir saņemts tikai viens priekšlikums, ko ir sagatavojis finansu ministrs Edmunds Krastiņš, un komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

A.Poča . Līdz ar to priekšlikumi visi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 9. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā 1.priekšlikums, kuru jums būtu jāatbalsta, ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par skaidrojumu, kas ir maksāšanas līdzeklis. Šeit pamatā tas ir papildināts ar skaidrojumiem par tādiem maksāšanas līdzekļiem kā kredītkarte, debetkarte un citas tamlīdzīgas kartes un citi līdzekļi.

Kā arī pēc tam es lūdzu atbalstīt 2. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas arī paskaidro, kas ir elektroniskā nauda.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 4. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Kā arī 5. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu jūsu atbalstu Juridiskā biroja 6.priekšlikumam!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Kā arī atbildīgās komisijas sagatavotajam 7.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Nākošie priekšlikumi ir...

Sēdes vadītājs. 7.lappusē.

A.Poča . 7.lappusē Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, 8.priekšlikums juristos atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt arī 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 10.priekšlikumu — komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 11.priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 12.— Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 13. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 16. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 17. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — atbalstu neguva.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Poča . Netika atbalstīts arī 18. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 19. — Juridiskā biroja priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Netika atbalstīts Juridiskās komisijas 20.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča . Savukārt 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Un nav atbalstīts Juridiskā biroja 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Atbalstu neguva arī Juridiskās komisijas 23.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un Juridiskā biroja 24.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Savukārt 25. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Visi priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" izskatīti. Lūdzu balsot par tā pieņemšanu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"", trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Likumprojektam ir saņemti priekšlikumi. Kā 1. no tiem ir 4.lappusē — Juridiskā biroja priekšlikums, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Komisija atbalstīja arī 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Un atbalstu guva arī finansu ministra Krastiņa kunga 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 10. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā pirmais ir atbildīgās komisijas priekšlikums nr.1. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Nākamais priekšlikums ir 6.lappusē — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Arī 3. — Juridiskā biroja priekšlikumu — lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 4. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā, lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.

A.Poča . Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 9. Likums ir pieņemts.

Izskatām l ikumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Kā pirmais no priekšlikumiem ir atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums 3.lappusē. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . 3.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums 10.lappusē. Lūdzu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Kā 4. ir finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 5., 6. un 7. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikumi, kuri gūst atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

A.Poča . 8. ir finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajā redakcijā, tas ir 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . 10. ir ministra Krastiņa kunga priekšlikums, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

A.Poča . Savukārt tika atbalstīts 11. — ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 12. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

A.Poča . Arī 14.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 15.priekšlikums tika atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt 17. — finansu ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . 18.priekšlikums guvis daļēju atbalstu, lūdzu atbalstīt 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . 20. — finansu ministra Krastiņa priekšlikums — nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Savukārt 21. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstu arī atbildīgās komisijas priekšlikumiem nr.22 un nr.23.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Poča . Likumprojekta priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu1 Par — 67, pret — nav, atturas — 12. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" , trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Minētajam likumprojektam pirmais ir deputātes Ingrīdas Ūdres priekšlikums 3.lappusē. Komisija atbalstīja daļēji, bet sagatavoja savu redakciju, tātad lūdzu jūsu atbalstu 2.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

A.Poča . 3. — finansu ministra Krastiņa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Lūdzu atbalstu atbildīgās komisijas 4.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Poča . Lūdzu atbalstīt finansu ministra Krastiņa kunga 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Arī 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Poča . Nav guvis atbalstu finansu ministra Krastiņa 7.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Poča . Un 8. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča . Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanas līgumu"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 11. Likums ir pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 4.pantā ir izdarīti redakcionāli labojumi, ko komisija ir akceptējusi, un 1.priekšlikums ir Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Es noņemu jeb atsaucu šo priekšlikumu, jo uz trešo lasījumu tiks iesniegta precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums ir noņemts. Paldies!

Dz.Ābiķis (TP) . Cienījamie kolēģi! Tādā gadījumā es aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā un balsot par!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 5.jūnijam!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.jūnijs. Iebildumu nav.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, mums ir piecas dienas, tātad 6.jūnijs. Šodien ir 1.jūnijs. 6.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.2005 likumprojekts "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"", likumprojekta reģistra numurs 79, otrajam lasījumam. Komisija ir saņēmusi rindu priekšlikumus, kā arī vadījusies no pēdējā laikā citos likumos balsotajiem vai neiebalsotajiem priekšlikumiem, kuri tieši vai netieši skar valsts ģerboņa lietošanu. Un mēs šeit esam sakārtojuši tagad šo likumu atbilstoši arī citu likumu balsojumiem.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums par precizējumu tekstā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums ar — likumu papildināt ar jaunu pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 4. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē 7. pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 6. — aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. — Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iestrādāts Juridiskās komisijas 8. un 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7., 8. un 9. priekšlikumu.

L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē 9. pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums, precizēt 10.pantu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar diviem nobeiguma noteikumiem par valsts Heraldikas komisiju, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti. Aicinu likumu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L.Muciņš. Priekšlikumus aicinu iesniegt līdz 6. jūnijam.

Sēdes vadītājs. 6. jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 2007. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja šos grozījumus šajā likumprojektā un atbalstīja. Savu atbalstu izteica arī Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es principā uzskatu, ka jāpieņem pirmajā lasījumā šie te labojumi un acīmredzot uz otro lasījumu mums būs jāpiestrādā pie tiem. Tajā pašā laikā man ir bišķiņ neizprotama tā motivācija, vismaz kas izskanēja Aizsardzības un iekšlietu komisijā par to, ka faktiski trīs līmeņa tiesas ir gandrīz viennozīmīgi saistītas ar tiesnešu personāla kompetenci. Nu apmēram tā, ka... Es negribu te tā izteikties varbūt asi, bet nu... jo stulbāks tiesnesis, jo zemākā instancē viņš strādā. Un, it kā izejot no šīs kompetences, tad mēs tagad spriežam, kurai tiesai būtu piekritīgs attiecīgais kriminālkodekss vai attiecīgais sods izskatāms.

Es uzskatu personīgi, ka trīspakāpju tiesa ir neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa un saistīta ar viņa apelācijas tiesībām. Un tas ir tas pamats, stūrakmens, nevis kompetences jautājumi, jo mani biedē vienkārši tāda pieeja, ka, piemēram, nu tad rajona tiesā apmēram var būt jebkurš tiesnesis, un tad jau apgabaltiesā mēs bišķiņ skatāmies, nu un tad Augstākajā tiesā, tad tur ir tie visgudrākie. Varbūt es kaut kur kļūdos. Diemžēl Aizsardzības un iekšlietu komisijā tieši tāda motivācija izskanēja. Es katrā gadījumā... ja tā ir motivācija, tad es esmu kategoriski pret to. Tad es drīzāk esmu gatavs iet uz pilnīgi radikāliem soļiem, ka visi procesi var tikt izskatīti pirmās instances tiesā. Visi. Jo es neuzskatu, ka kādu tiesnesi mums ir tiesības nosaukt par nekompetentu. Bet acīmredzot tas ir otrā lasījuma jautājums. Un es tikai lūdzu jūs pievērst uzmanību šim nedaudz filozofiskajam jautājumam — kāpēc tad mums ir šīs trīs instances vai vienkārši tās ir treniņnometnes vai kompetences pakāpes, vai tomēr tas ir saistīts ar cilvēka tiesībām un ar viņa apelācijas tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es nezinu, man bezmaz iznāk atbildēt Andrejam Panteļējevam. Nē, Panteļējeva kungs, tas tā nav, un es ceru, Panteļējeva kungs, ka jūs neaicināt mūs atgriezties pie LPSR kārtības, kad mums bija rajonu tiesas, kuras izskatīja gandrīz visas lietas, un bija viena Augstākā tiesa, kura tad nodarbojās ar kasāciju. Es domāju, šis laiks ir aizgājis uz neatgriešanos. Mums ir četru institūciju tiesu pakāpes un trīs procesuālas instances, kurās tiek izskatītas lietas. Vai lieta tiek sākta skatīt pirmajā rajonu un pilsētu līmenī, apelācija notiek apgabaltiesā un kasācija ceturtajā, tātad Augstākās tiesas senātā, izlaižot trešo institucionālo līmeni, vai arī attiecīgas kategorijas lietas. Es piekrītu jums un atbalstu to domu, ka nevaram šķirot tiesnešus pēc tā, vai viņi ir kompetentāki vai nekompetentāki. Es tiešām atbalstu jūsu uzskatu, ka tiesneši visi ir kompetenti, bet tajā pašā laikā jūs labi zināt, ka eksistē kvalifikācijas klases. Tātad ir attiecīgas kvalifikācijas klases, un zināmās tiesās strādājot vai zināmu stāžu nesaņēmuši tiesneši nevar kļūt par augstākas klases tiesnešiem un zināmu tiesnešu stāžu neizstrādājušas personas nevar kļūt par augstākas institūcijas tiesas tiesnešiem. Tātad zināma loģika šeit pastāv, un tāpēc arī ir attiecīgas kategorijas lietas, un nebūt tās nav saistītas ar tiesnešu kvalifikāciju, tiesnešu kompetenci, kuras pirmajā instancē izskata apgabaltiesas, un ir vēl vesela rinda atsevišķas kategorijas lietas, kuras pirmajā instancē izskata Augstākās tiesas palāta, tas ir, attiecīgi sūdzības par zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem, kur izskatīt sāk pirmajā instancē, tātad apgabaltiesas... apelācijas... tātad es atvainojos, Augstākās tiesas tiesu palāta.

Tātad šeit nav šī sistēma, un es kategoriski šeit gribu pasvītrot, ka es esmu par tradīciju pirmām kārtām. Tāda ir tradīcija. Jurisprudencē normāli juristi, praktizējoši juristi ciena tradīciju, respektē tradīciju. Un rēķinās ar tradīciju, un otra lieta ir, ka problēmas nevar risināt ar kavalēristiskiem uzbraucieniem. Ar kavalēristiskiem uzbraucieniem tiesās un tiesu lietās nevienu problēmu atrisināt nevar. Tādējādi es kategoriski vēršos pret tādu principu, ka atņemt apgabaltiesām pirmās instances statusu dažās atsevišķās civillietās un atsevišķās krimināllietās, es esmu noteikti pret to.

Tajā pašā laikā, Juridiskajā komisijā izskatot šo jautājumu, mēs ļoti labi redzējām, teiksim, ka atsevišķas un pat daudzas slepkavību lietas, kuras gan daļa tiek nodotas, parastās slepkavību lietas tiek nodotas rajoniem, gan arī sarežģītās kvalificētās slepkavības lietas, kuras paliek izskatīšanā apgabaltiesā, tika no Tieslietu ministrijas speciālistes, kura arī bija bijusi tiesnese, kādreiz strādājusi, tā diezgan vienkārši... Un man kā praktizējošam advokātam arī jāsaka, ka viņas no juridiskā viedokļa ir diezgan vienkāršas, ja tā mēs varam salīdzināt. Un tajā pašā laikā ir vesela rinda, teiksim, lietu, kur ir smagi miesas bojājumi, kur arī sodi nav tik lieli, kur šis jautājums ir daudz, daudz sarežģītāks un daudz strīdīgāk ir izskatāmas šīs te lietas.

Tātad es kategoriski iebilstu pret tādu tendenci, jo arī tāda tendence tika pausta komisijā, un, uzdodot jautājumu, kura tad ir tā vieta, kur tas ir nolemts, neviens nevarēja atbildēt ne par vietu, ne par personām, kuras ir nolēmušas tātad noņemt apgabaltiesām pirmās instances lietu skatīšanas jautājumu. Man, teiksim, tā ir pirmā dzirdēšana, un es kategoriski pret to iebilstu.

Bet paskatīsimies konkrētajā likumprojektā. Konkrētais likumprojekts tātad runā par konkrētas piekritības maiņu. Kā mums paskaidroja speciālists, tas no Rīgas apgabaltiesas gadā izskatāmajām 600 krimināllietām noņemtu nost apmēram simt krimināllietu un tās nodotu rajonos.

Bet tajā pašā laikā tas nav atsevišķs izolēts gadījums. Tas nav atsevišķs izolēts jautājums. Tas ir jautājums par mūsu tiesu sakārtotību, par tiesu spēju izpildīt cilvēktiesībās eksistējošo prasību, Eiropas cilvēktiesību konvencijas 6.protokolā, prasību par ātru un taisnīgu tiesu. Šobrīd Rīgas reģionā mēs nevaram apgalvot, ka mums šīs cilvēktiesību prasības tiek izpildītas. Un vai šī pārdale atrisinās šo problēmu, jo dokumentā, kas tika no Tieslietu ministrijas atsūtīts, ir norādīts, ka Rīgas rajonu, izņemot Centra rajona tiesu, tāpat arī lielās pilsētas tiesas Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Rīgas rajonā tāpat ir pārslogotas kā Rīgas apgabaltiesa. Nododot tagad šīs 100 lietas, sesto daļu no Rīgas apgabaltiesas kompetences, likumprojektu gatavojot, ir izdarīti aprēķini, ka ir nepieciešami pirmajā institucionālā līmenī vēl 22 tiesneši. Kur tad viņi šodien ir? Un, ja tas ir mūsu mēģinājums tādā veidā atrisināt, tad tas, protams, neko daudz neatrisina. Kaut gan, protams, arī tas ir labi. Arī tas ir labi, ka tādā veidā mēs risinām, bet mēs risinām absolūti, gribam risināt absolūti, neieliekot nevienu latu, kurš, iespējams, mums prasītu lielākas problēmas. Mums liekas, ka mēs pārdalīsim kompetenci un tad tās rajonu tiesas atrisinās savas problēmas. Nē, arī rajonu tiesas sāks satraukties. Arī rajonu tiesas satrauksies, tāpat kā šobrīd satraucas Rīgas apgabaltiesa, un no tām problēmām mēs nekur neizbēgsim. Tieslietu ministrijas pārstāvji tātad mums norādīja trīs virzienus, lai atrisinātu lietu sastrēgumu un visas šīs problēmas, piekritības, tātad šeit mēs tās šodienas likumprojektā risinām — tiesnešu skaits un telpu jautājums. Tad man gribētos šodien jautāt valdībai, kā valdība domā risināt tiesnešu skaitu, kas nesaraujami ir saistīts ar telpām.

Es vēlreiz varu atbalstīt Juristu biedrības savā laikā izskanējušo aicinājumu: "Tiesai tiesu pili!" Realizēt to dzīvē, nevis tikai uzturēt kā teorētisku saukli, bet tajā pašā laikā telpas to vien neatrisinās. Tiesnešu skaits ir saistīts ne tikai ar telpām, bet arī ar konsultantiem, ar sekretāriem, ar kompjūteriem, tātad ar finansu līdzekļiem. Šie finansu līdzekļi mums ir jādod. Jo jautājumu mēs nevaram atrisināt, tikai nobīdot 100 krimināllietas un pasakot tagad, ka, no 600 lietām 100 lietas Rīgas apgabaltiesai nododot rajoniem un rajoniem pilsētu tiesām, mēs atrisināsim šo jautājumu. Neaizmirsīsim, ka šī piekritība iet līdzi arī par visām pārējām četrām apgabaltiesām, kurās situācija ir nedaudz savādāka. Ja mēs apskatāmies noslogotību uz vienu tiesnesi, tad situācija Rīgas apgabaltiesā ir pēc cipariem būtiski augstāka. Līdz ar to, nerunājot nemaz par jautājumiem, kas saistīti ar zālēm, joprojām nav atrisināts šis zāļu jautājums. Līdz ar to arī tie tiesneši, kas ir Rīgas apgabaltiesā, nevar pilnvērtīgi strādāt tādēļ, ka viņiem nav pietiekamā skaitā, pietiekamā pieejamībā zāles.

Jautājums ir par to, kādā veidā tad mēs vēl varētu līdzēt Rīgas apgabaltiesai. Nu, tika izteikts aicinājums citu tiesu tiesnešiem doties palīgā Rīgas apgabaltiesai, palīdzēt izskatīt šīs lietas. Vienīgā atsaucās Kurzemes apgabaltiesa, ieradās šeit uz vairākiem mēnešiem, skatīja Rīgas apgabaltiesā lietas. Izskatījusi ir zināmu skaitu lietu. Taču, protams, tas ir bijis saistīts atkal ar papildu izdevumiem. Un, kā mūsu komisijā informēja, tad papildu izdevumu summa esot sastādījusi konkrēti viena mēneša Rīgas apgabaltiesas visu darbinieku algu fondu. Jebkura palīdzība, protams, ir laba. Un es domāju, ka šeit mēs varam izteikt lielu pateicību Kurzemes apgabaltiesas tiesnešiem par to, ka šī palīdzība Rīgas apgabaltiesai tika sniegta, taču tie ir pagaidu, tie ugunsdzēsības paņēmieni, ar kuriem mēs būtiski problēmu nevaram lauzt. Mēs publiski... mēs problēmu nevaram lauzt.

Mums jau sāksies starptautiskas problēmas šinī sakarībā un šinī jautājumā, ka lietas nevar uzskatīt par izskatītām termiņā, normālos termiņos, ja lietas tiek nozīmētas jau uz 2002.gadu, un šajā situācijā mums jāsaka viennozīmīgi, ka cilvēktiesības tādā veidā Latvijā netiek garantētas. Cilvēktiesības Latvijā tādā veidā netiek garantētas! Jāatrisina ir problēma ar Rīgas apgabaltiesām. Jo, protams, līdz 1940.gadam mums nebija piecas apgabaltiesas. Nodibinot piecas apgabaltiesas atbilstoši mūsu vēsturiskajiem reģioniem, mēs nepadomājām, ka jebkurā gadījumā, tāpat kā pirms kara, vairāk par pusi lietu tomēr tiks izskatītas Rīgas apgabaltiesā, jo Rīgā un Rīgas reģionā ir koncentrētas daudzas problēmas. Ir liels iedzīvotāju skaits, un šī saimnieciskā un finansiālā aktivitāte Rīgas reģionā ir daudz augstāka nekā diemžēl pārējos reģionos.

Tādējādi Tieslietu ministrijas pārstāvji, atbildot uz jautājumu, kā tad jūs domājat risināt šo 22 tiesnešu jautājumu, kas ir saistīts ar šo pārbīdi šajā likuma labojumā, arī nespēja mums skaidri atbildēt, atsaucoties, ka ir paredzēts vairākus desmitus tiesnešu sakarā ar īres tiesu neieviešanu, paredzēts, bet uz ko man bija jāatbild, ka šo tiesnešu skaits bija paredzēts citā saistībā. Bija paredzēts, lai izskatītu tās dzīvokļu lietas un tās parādu lietas, kas rodas sakarā ar dzīvokļu attīstību... attiecībām un kur arī veidojas rindas un veidojas liels skaits neizskatītu lietu, tiek bremzēta saimnieciskā aprite, māju īpašnieki netiek pie rekonstrukcijām un arī cilvēktiesības tādā ziņā uz mitekli netiek aizsargātas.

Līdz ar to, gribot negribot, labojot, nelabojot šo likumu, aicinot palīgā šeit citu tiesu tiesnešus, mēs varam atrisināt tikai kādu nelielu daļu no Rīgas apgabaltiesas problēmām. Jo nedaudz varbūt vēl Latgales apgabaltiesā gan statistiski, gan faktiski ir slodzes pārākums par tiesnešu vidējo skaitu pārējās apgabaltiesās, bet tur varbūt, iespējams, nav atrisināts jautājums par brīvo štatu vietu, štatu vietu aizpildīšanu, bet pārējās apgabaltiesās proporcija uz tiesnešiem ir vairāk vai mazāk tātad Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē izlīdzināta.

Līdz ar to mēs nevaram tagad, pārbīdot šo piekritību, mēs, protams, arī izdarām to pa visu Latvijas teritoriju, mēs nevaram piekritību izgrozīt tikai Rīgā. Tātad, gribot negribot, valdībai, Tieslietu ministrijai ir jādomā un arī mums, gan gatavojot jauno budžetu, gan pieņemot, ir jādomā, gan arī, gatavojot, kā bija solīts, sakarā ar īres tiesu tiesnešu skaita ieviešanu pusgadā, jaunas tiesnešu štata vietas un jādod viņiem finansējums. Un galvenokārt jādomā par telpām. Ja šos trīs jautājumus mēs neatrisināsim, tad tikai piekritības jautājums neatrisinās visas šīs problēmas. Un, lai kā mums negribētos par tieslietām runāt, es saprotu, ka, teiksim, finanses un bizness mums visiem ir tuvāks, taču reizēm arī par tieslietām jāpadomā, jo tad, kad biznesmeņu strīdi nokļūst līdz tiesām un kad divi gadi ir jāgaida, tad viss bizness var saiet dēlī. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet rūpīgi pastrādāt pie otrā lasījuma un nekādā ziņā nevirzīt lietas tādējādi, ka mēs likvidējam sistēmu, kurā apgabaltiesas atsevišķu kategoriju lietās darbojas kā pirmās instances tiesas. Vēsture mums to nepiedos! (Aplausi. Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es runāšu reizes piecas mazāk nekā iepriekšējais. Lieta ir sekojoša. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija saņem gadā apmēram 700 cilvēku iesniegumus un sūdzības. Liela daļa no tām ir sāpju pilna par lēno procesu virzību tiesās. Tiesas šeit nav vainojamas. Ja cilvēks iepriekšējā izmeklēšanā nosēž ilgāk, nekā viņam var inkriminēt par šo pantu, tad tas ir ļoti rupjš cilvēktiesību pārkāpums. Bet es negribu vainot tiesas. Mēs palūdzām komisijā toreizējo tieslietu ministru Birkava kungu un Augstākās tiesas priekšsēdētāju, viņi mums aprakstīja pilnu un precīzu ainu un iespējas, kādas šodien ir. Diemžēl šīs iespējas ir minimālas, bet tas ir varbūt mazs solītis uz priekšu. Es tikai gribētu teikt, ka šis nav politisks jautājums. Tas ir cilvēktiesību jautājums. Un es ļoti lūdzu, apspriežot nākamā gada budžetu, vienoties visām frakcijām, lai cilvēki nebūtu spiesti tādā veidā ciest. Es lūdzu atbalstīt šo projektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Birkavs.

V.Birkavs (LC). Godātie kolēģi! Šobrīd Rīgas apgabaltiesā trīs tiesneši skata lietas par puķīšu nozagšanu no kapiem. Šis ir solis absolūti pareizajā virzienā. Protams, ka tas nav pietiekami, bet mūsu juceklīgā tiesu sistēmā, kas ir veidojusies ne tik skaidri un nepārprotami kā mūsu kaimiņos, pirmā instance skata visas lietas. Otrā instance skata apelācijas, trešā — kasācijas. Tieši uz to mums ir jāiet. Mēs esam gājuši caur diezgan lielām grūtībām, un nevar pārmest to, ka pirmās instances tiesneši ir vāji. Tādēļ, ka pirmās instances tiesa nav stiprināta. Ir stiprināta Augstākā tiesa un apgabaltiesa. Ir pienācis pēdējais laiks vienlaikus ar piekritības maiņu stiprināt pirmās instances tiesu. Citādi tiesu sistēmā kārtības nebūs.

Sakārtot tiesu sistēmu ir ļoti viegli un ļoti vienkārši. Ir vajadzīgi trīs nosacījumi. Pirmais — visas tiesu sistēmas datorizācija. Otrais — jauns Kriminālprocesa kodekss. Un trešais — pavisam vienkārši ir atrisināma arī Rīgas apgabaltiesu telpu problēma. Visiem šiem trim nosacījumiem ir vajadzīga klāt tikai politiskā griba. Valdība un parlaments to var izdarīt pusotra, divu gadu laikā, un tiesu sistēmā būs kārtība.

Es lūdzu atbalstīt šos grozījumus piekritībā, jo tas ir solis pareizajā virzienā, bet pirmais solis.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Oskars Grīgs.

O.Grīgs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Īss komentārs. Dabiski, ka šeit ir vajadzīga tikai griba. Un pareizi Birkava kungs sacīja, ka šeit ir vajadzīga politiskā griba. Un nav jābūt pilnīgi augstas klases juristam, lai saprastu, ka Kriminālprocesa kodeksā ir vajadzīgas šīs izmaiņas. Bet, lai zinātu, kādas izmaiņas ir vajadzīgas, esiet tik laipni un iepazīstieties ar esošo Kriminālprocesa kodeksu, jo tuvākajā laikā ir jau gatavs jaunais Kriminālprocesa kodekss, kurš nāks apspriešanā Saeimā, bet šie grozījumi tiešām ir izdiskutēti visos šajos ļoti daudzajos Krimināllikuma pantos. Un es te varētu piebilst, ka te Panteļējeva kungs izteica tādas bažas, nu nevarētu kalpot par pirmā lasījuma noraidījumu šeit. Nu nevarētu kalpot tikai tāpēc vien, ka, teiksim, perifērijas pilsētās nav tik augstas klases tiesnešu. Bet šeit ļoti vienkārši. Vienkārši šie grozījumi ir nepieciešami, lai likvidētu sastrēgumu tiesā. Lai vienmērīgi izdalītu visas lietas pa apgabaltiesām un pa tiesām un lai paātrinātu arī kriminālprocesa gaitu. Un dabiski, ka arī šie priekšdarbi virzībā uz Eiropas Savienību, kas liek mums sakārtot mūsu likumus. Tāpēc es ierosinu pieņemt pirmajā lasījumā šos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

O.Grīgs. Es atvainojos, ka bija tik ilgas debates, un varbūt mēs debatēsim uz otro lasījumu, tāpēc lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 16.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 16.jūnijs — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Bekasovs.

M.Bekasovs (PCTVL). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1876. Aizsardzības un iekšlietu komisija šī gada 23.maijā izskatīja likumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā, un komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likums" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

M.Bekasovs. Aizsardzības un iekšlietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt augstāk minēto likumprojektu pirmajā lasījumā, un ir priekšlikums atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

M.Bekasovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Un otrā lasījuma datums?

M.Bekasovs. Otrā lasījuma datums — 8.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, ir saņemts desmit deputātu iesniegums ar ierosinājumu turpināt Saeimas plenārsēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Geige.

I.Geige (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.2011, "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" otrajam lasījumam.

1. ir deputātes Prēdeles priekšlikums, kurš ir atbalstīts daļēji un kas ir vienāds ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas 2.priekšlikumu — izteikt 2.punktu 1.pantā jaunā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1. un 2.priekšlikumu.

I.Geige. 3. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 4. ir deputāta Mitrofanova priekšlikums. Ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

I.Geige. 5. arī deputāta Mitrofanova priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. Un 6. ...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, par 5.priekšlikumu deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Mitrofanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 15, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

I.Geige. 6. — deputāta Mitrofanova priekšlikums, noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Geige. 7. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Geige. 8. ir bijušā tieslietu ministra Birkava priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Geige. Tāpat 9. un 10.priekšlikums. 9. ir tieslietu ministra Birkava priekšlikums daļēji atbalstīts, un tas ir ņemts vērā nākamajā priekšlikumā — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Geige. Un 11. ir Birkava priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

I.Geige. Es lūdzu balsot par grozījumiem otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 6, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

I.Geige. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu iesniegt līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar darba dokumentu nr.2012. Likumprojektam "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti, bet ir izdarīti redakcionāli precizējumi 1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt šiem redakcionālajiem precizējumiem.

J.Sproģis. 3.panta otrajai daļai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. 7.pantam.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu par visiem redakcionālajiem precizējumiem, Sproģa kungs! Visi redakcionālie precizējumi tiek atbalstīti.

J.Sproģis. Atbalstīti, un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli, balsojot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

J.Sproģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — trešajam lasījumam 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu "Preču un pakalpojumu drošuma likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Preču un pakalpojumu drošuma likumam arī priekšlikumi nav saņemti, bet ir izdarīti grozījumi, izdarīti redakcionālie precizējumi atsevišķos pantos.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šos precizējumus.

J.Sproģis . Līdz ar to Tautsaimniecības komisija lūdz atbalstīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Preču un pakalpojumu drošuma likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 6.jūnijs.

J.Sproģis. 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par 1971.gada 4.maija Hāgas konvenciju par ceļu satiksmes negadījumiem piemērojamo likumu" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šī konvencija paredz ceļu satiksmes negadījumu rezultātā radušos starptautisko privāttiesību nesaskaņu gadījumos saistībā ar ārpus līgumisko civiltiesisko atbildību piešķirt šiem gadījumiem regulācijas. Šis likums jeb šī konvencija, kas pēc likumprojekta apstiprināšanas Latvijā iegūst spēku, faktiski aizstās Civillikuma 20.pantu, kurš ir neskaidri formulēts augšminētajā sakarā par šo starptautisko normu ievērošanu iespējām, piemērošanas iespējām šeit Latvijā. Jāatzīmē, ka šis likumprojekts nav pretrunā ar likumu "Par sauszemes transportlīdzekļu civiltiesisko apdrošināšanu". Atbildīgā komisija, Ārlietu komisija, ir apstiprinājusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu to darīt arī jums!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Priekšlikumus gaidīsim līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šī likumprojekta pamatideja, ko regulē attiecīgā konvencija, kuru likumprojekts apstiprina, ir informācijas apmaiņas nodrošināšana starp šajā konvencijā iesaistījušamies dalībvalstīm, kā arī piesardzības un starptautiskās sadarbības pasākumi šādu piesārņojumu likvidēšanā. Aicinu atbalstīt šo konvenciju!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par 1990.gada Starptautisko konvenciju par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā. Likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. Arī priekšlikumus gaidām līdz 6.jūnijam!

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību militāro mācību jomā" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad šī likumprojekta jēga ir veicināt militāro sadarbību starp divām... atvainojos, nevis pagaidām vēl starp divām, bet starp Latviju un NATO dalībvalsti Turciju. Latvijas valsts jau šobrīd ir noslēgusi šādus divpusējos līgumus ar visām NATO dalībvalstīm par sadarbību militāro mācību jomā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Krasts. 6.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Paldies!

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! 15 minūtes pēc sēdes beigām, tātad 12.45, sāksies Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka deputāti, kuri bija iesnieguši šo jautājumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam, ir apmierināti ar rakstisko atbildi un ir tikušies ar ministru, šodien paredzētā sēde pulksten 17.00 nenotiks. Lūdzu Saeimas sekretāri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

S.Dreimane (Saeimas sekretāre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Aleksandrs Bartaševičs, Gundars Bojārs, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Normunds Rudevičs, Aleksandrs Kiršteins, Vaira Paegle, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Roberts Jurdžs, Valdis Birkavs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta