Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

M.Segliņš

Uz jaut.Nr.65 — dok.Nr.2034

Par Iekšlietu ministrijas veiktajiem pasākumiem narkotisko vielu izplatības apkarošanai

Augsti godājamie LR Saeimas deputāti! Atbildot uz jūsu 2000.gada 17.maija jautājumu Nr.65, kādus pasākumus Iekšlietu ministrija veic, lai apkarotu aizvien pieaugošo narkotisko vielu izplatību valstī, lūdzam iepazīties ar pārskatu par Iekšlietu ministrijas pēdējā laika galvenajiem pasākumiem cīņā pret narkotiku nelegālo apriti.

Pārskats par Iekšlietu ministrijas galvenajiem pasākumiem cīņā pret narkotiku nelegālo apriti valstī

Iekšlietu ministrijas galvenie pasākumi cīņā pret narkotisko vielu izplatību valstī ir tieši pakārtoti tām negatīvajām tendencēm, kas vērojamas narkotiku nelegālajā apritē un narkomānijas izplatībā, kā arī grūtībām, ar kurām nākas saskarties gan cīņā pret narkotikām, gan veicot narkotiku kontroli.

Valsts politika un galvenās vadlīnijas cīņā pret narkotikām un narkomāniju ir noteiktas Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijā laika posmam no 1999. līdz 2003.gadam. Šī stratēģija ir pamatdokuments, kas tiek ievērots arī Iekšlietu ministrijas darbā cīņā pret narkotikām.

Narkotiku un narkomānijas izplatība Latvijā turpina pieaugt, to apliecina gan kriminālās un epidemioloģiskās statistikas dati, gan ikviena iedzīvotāja personiskā pieredze. Narkotiku nelegālās aprites situācija Latvijā saasinās.

Piecu gadu laikā gandrīz divkāršojies ar narkotikām saistīto noziegumu skaits (521 noziedzīgs nodarījums 1999.g.), un 1/4 (128 noziedzīgi nodarījumi) no tiem sastāda narkotisko un psihotropo vielu realizācija. Pēdējā gada laikā valstī ir notikusi strauja heroīna invāzija, un jau pagājušā gadā lielākā daļa noziedzīgu nodarījumu bija saistīti ar nelikumīgām darbībām ar heroīnu (141 noziedzīgs nodarījums). Vienlaikus šie negatīvie skaitļi atspoguļo arī policijas darba aktivitāti, jo atklāto noziegumu skaits ir viens no policijas darba pamatrādītājiem un arī sabiedrības drošības garantiem.

Diemžēl policija viena nevar ietekmēt procesu, lai vainīgās personas tiktu sauktas pie atbildības un saņemtu pienākošos sodu. Izvērtējot situāciju 1998. un 1999.gadā, nākas secināt, ka tiesās joprojām pastāv prakse par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotiku nelegālo apriti, piemērot sodu, kas zemāks, nekā paredzēts likumā. Parasti tiek piemērots sods, kas nav saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Tāpat arī pirmstiesas izmeklēšanas stadijā tiek piemēroti drošības līdzekļi, kas nav saistīti ar apcietinājumu. Rezultātā daudzi narkotiku izplatītāji turpina savu noziedzīgo darbību. Tā, piemēram, 1999.gadā tiesās neizskatītas atradās gandrīz 100 krimināllietas saistībā ar narkotikām, turpretim izskatītas ir tikušas 24 krimināllietas un tikai 10 no tām tika piemērots sods, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Visās pārējās krimināllietās vainīgām personām soda mērs nav bijis saistīts ar reālu brīvības atņemšanu, un tas ir mazāks, nekā paredzēts likumā. Tādējādi, kaut arī pēc jaunā Latvijas Republikas Kirimināllikuma stāšanās spēkā (no 1999.gada 1.aprīļa), narkotisko vielu realizēšana, kā arī sevišķi bīstamu narkotiku un narkotisko vielu iegādāšanās un glabāšana pieskaitāma sevišķi bīstamu noziegumu kategorijai, tiesas izskatot šīs kategorijas lietas, joprojām nav mainījušas savu attieksmi, un nosacīti soda mēri tiek piemēroti vainīgām personām, kuras nekur nestrādā, ir iepriekš sodītas, noziedzīgus nodarījumus izdarījušas atkārtoti u.tml.

Risinājums

Lai šo situāciju mainītu un policijā, prokuratūrā un tiesās veidotu vienādu izpratni par šīs kategorijas noziegumu bīstamību, 1999.gada 25.novembrī Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par LR tiesu darbības lomu narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanā. Pamatojoties uz Narkotiku koordinācijas sēdē nolemto, 1999.gada 3.decembrī notika Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas seminārs, kurā tika nolemts, ka Tiesnešu mācību centrs organizēs mācību seminārus un lekcijas, kuros tiks atspoguļotas galvenās tendences un problēmas narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites apkarošanas jomā.

Mācību semināri notika februārī, martā un aprīlī, un tajos piedalījās Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki, Narkoloģijas centra narkologi, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurori un tiesneši.

1999.gada aprīlī tika izveidota speciāla prokuroru grupa Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūrā, kura veic kriminālvajāšanu krimināllietās saistībā ar narkotikām.

Cīņa pret narkotikām nav vienas institūcijas vai vienas valsts cīņa, vissvarīgākais šajā cīņā ir institūciju savstarpējā sadarbība gan valsts iekšienē, gan starpvalstu līmenī. Lai to panāktu, nepieciešams aktīvs darbs, harmonizējot Latvijas Republikas likumdošanu atbilstoši ES prasībām cīņā pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apriti. Būtiska nozīme ir Valsts policijas un citu tiesībsargājošo institūciju darbinieku tālākai profesionālai apmācībai; iesaistei starptautiskās narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas organizācijās un programmās; sadarbībai ar muitu un robežsardzi. Ir vēl nopietnāk jāstrādā, lai uzlabotu operatīvo darbu un nostiprinātu operatīvās pozīcijas, plašāk izmantotu operatīvās metodes noziegumu atklāšanā. Īpaši svarīga ir narkotiku apkarošanas biroja strukturālā nostiprināšana.

Risinājums

• 1999.gada 28.decembrī pieņemti MK noteikumi Nr.452 "Noteikumi par nelegālā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēriem" (izdoti saskaņā ar likuma "Par krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" pārejas noteikumu 3.punktu).

• 1999.gadā NAB aktīvi sadarbojās ar PHARE pretnarkotiku programmām. Ir uzsākts kopīgs ES un vienpadsmit asociēto valstu projekts "Personāla apmaiņa" (1999.gada februāris — 2000.gada augusts).

• Narkotisko un psihotropo vielu legālās aprites kontroles apakškomisija izstrādāja grozījumus likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību", kurus 2000.gada 7.janvārī pieņēma LR Satversmes 81.panta kārtībā kā Ministru kabineta noteikumus Nr.6 "Grozījumi likumā "Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību"".

• Sadarbībā ar UNDCP Baltijas reģionālo biroju 1999.gada 7.—9. septembrī Narkotiku apkarošanas biroja un Tiesu ekspertīžu centra darbiniekiem tika organizētas kopīgas mācības Varšavā, Polijā par amfetamīna profilēšanas jautājumiem un nelegālo laboratoriju atklāšanas praksi. Ļoti lietderīgi bija sadarbībā ar UNDSP organizētie kursi pašvaldību darbiniekiem par pašvaldību lomu narkotiku un narkomānijas problēmu risināšanā, kursi notika Jūrmalā 1999.gada 2.—3. decembrī.

• 1999.gada maijā Traķos, Lietuvā, notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pretnarkotiku vienību darbinieku sanāksme par sadarbības iespējām operatīvo darbību jomā.

Kā pozitīvs rezultāts šai sanāksmei minama Latvijas un Lietuvas sadarbība narkotiku izplatītāju grupas atklāšanā un aizturēšanā Lietuvā.

• NAB aktīvi piedalās Baltijas pretnarkotiku komisijas "Baltic Antidrug Commission" darbā, lai kopīgi ar Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Sanktpēterburgas narkotiku apkarošanas vienībām vienotos par pretnarkotiku koncepcijas izstrādi.

• Turpinās sadarbība starp Baltijas jūras reģiona valstu policijām projekta "Task Force" ietvaros.

• Veikts pirmais starptautiskais arests (Francija) narkotiku tirdzniecības lietā, kurā bija iesaistīta Latvijas kuģa "Nemo" komanda.

• 1999.gada 13.—14. decembrī Viļņā notika Eiropas Savienības PHARE projekta "Informācijas sistēmas par narkotikām" subreģionālais seminārs. Narkoloģijas centra fokālais punkts sadarbībā ar Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sekretariātu turpina uzsākto darbu pie informācijas savākšanas, apstrādes un analīzes atbilstoši Eiropas Savienības monitoringa centra darba metodikai, nacionālā ziņojuma 2000.gadam sagatavošanā par situāciju valstī narkotisko un psihotropo vielu legālās aprites kontroles un nelegālās aprites apkarošanas jomā.

• Atbilstoši Latvijas un Zviedrijas valdības līgumam NAB un prokuratūra kopā ar Zviedrijas policiju un prokuratūru izstrādā projektu "Narkotikas", kurš paredz 2000.—2001. gadā apmācību veikšanu Latvijas policijai, prokuratūrai un tiesnešiem, lai radītu vienādu izpratni par narkotisko vielu bīstamību, kā arī iepazītos ar Zviedrijas policijas un prokuratūras praksi.

• Atsaucoties EK paplašināšanās pirmsiestāšanās koordinācijas vienības vadītājas Katerinas Dejas aicinājumam, Iekšlietu ministrija kopā ar Labklājības ministriju un Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisiju ir izstrādājusi un iesniegusi projekta pieteikumu finansiālā atbalsta saņemšanai 1 miljona EUR apmērā ES PHARE 2000.gada nacionālās programmas komponentes "Par cīņu pret narkotikām" ietvaros.

Izstrādātajā projektā "Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana un īstenošana atbilstoši ES rekomendācijām" ir apvienotas 3 komponentes, ievērojot PHARE izvirzītās prioritātes projektiem narkotiku apkarošanas jomā:

1) Nacionālās Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšana atbilstoši stratēģijas programmai un ES rekomendācijām;

2) Nacionālā narkotiku fokālā punkta pilnveidošana, ievērojot Eiropas narkotiku un narkomānijas monitoringa centra (EMCDDA) prasības;

3) Narkotiku nelegālās aprites pretizlūkošanas sistēmas izveide un ieviešana Latvijā.

• Lai uzlabotu savstarpējo informācijas apmaiņu starp Galveno muitas pārvaldi un Narkotiku apkarošanas biroju, 1999.gada 4.novembrī tika parakstīts sadarbības līgums starp Galveno muitas pārvaldi un Narkotiku apkarošanas biroju par operatīvās informācijas apmaiņu un kopēju pasākumu veikšanu. Pastiprināta uzmanība ir tikusi pievērsta Rīgas lidostas muitas un robežkontroles personāla apmācībai.

• Starp Narkotiku apkarošanas biroju, muitu, robežsardzi un Narkoloģijas centru tiek veikta regulāra informācijas apmaiņa par narkotiku apriti un narkomānijas izplatību Latvijā.

• Pēc manas un Narkotiku apkarošanas biroja tikšanās ar Rīgas domes vadību 1999.gada 25.augustā Rīgas dome uzdeva domes deputātiem izstrādāt Rīgas domes programmu cīņai ar narkotikām Rīgas pilsētā. Rezultātā kopš 2000.g. 20.janvāra darbu ir uzsācis Rīgas Narkomānijas profilakses centrs un Konsultatīvā koordinācijas padome, kura ir izstrādājusi Padomes nolikumu un narkomānijas ierobežošanas pasākumu plānu Rīgas pilsētā 2000.gadā. Narkomānijas ierobežošanas komisija ir Rīgas domei atbildīga pašvaldības institūcija, kuras uzdevums ir koordinēt Rīgas pašvaldības iestāžu un organizāciju darbu ar valsts institūciju un nevalstisku organizāciju, kā arī citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko vielu pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanā Rīgas pilsētā.

• 1999.gada 20.decembrī tika pieņemts lēmums par Narkotiku apkarošanas biroja Latgales, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas reģiona reģionālo grupu izveidošanu, papildus piešķirot 35 štata vietas. Narkotiku apkarošanas biroja sastāvā ir izveidota grupa darbam ar nepilngadīgajiem un tiek veidota grupa sadarbībai ar Latvijas cietumiem.

• Ar 1999.gada 1.aprīli sākta riska personu reģistrēšana un uzskaite, lai veiktu analīzi par narkotiku kurjeru izmantotajiem ceļiem.

Narkotiku izplatībai ir vistiešākā saikne ar narkomānijas izplatību, un Latvijā šai ziņā vērojamas vairākas bīstamas tendences: narkotikas tiek izplatītas jaunatnes atpūtas un izklaides vietās, turpina samazināties vidējais narkotiku lietotāju vecums, un narkomāni kļūst aizvien jaunāki, gada laikā vairāk nekā divas reizes palielinājies narkotiku lietošanas rezultātā mirušo cilvēku skaits (112 cilvēki 1999.g.) un autovadītāju skaits, kas aizturēti, atrodoties pie stūres narkotisko vielu reibuma stāvoklī. Turklāt šo negatīvo parādību konteksts ir akūts finansējuma trūkums narkotiku profilakses un rehabilitācijas veikšanai.

Risinājums

• 1999.gada 2.—3. decembrī Jūrmalā notika ANO Narkotiku kontroles programmas (UNDCP) Baltijas biroja un Narkoloģijas centra organizēts seminārs "Pašvaldību loma narkomānijas problēmu risināšanā". Seminārā piedalījās sociālo dienestu vadītāji, speciālisti darbā ar riska grupām, pārstāvji no Narkoloģijas centra, Valsts policijas, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Seminārā galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:

— valsts politika darbam ar riska grupām;

— sociālo un veselības aprūpes dienestu sadarbības stratēģija;

— veselību veicinošie pašvaldību projekti;

— Rīgas domes narkomānijas ierobežošanas komisijas izveidošana u.c.

Īpaša uzmanība tika pievērsta sadarbības, koordinācijas un informācijas apmaiņas uzlabošanai starp valstiskām un nevalstiskām institūcijām.

• 2000.gada 6.janvārī Rīgas 49.vidusskolā notika konference "21.gadsimts bez narkotikām", kuru Narkoloģijas centrs organizēja alkoholisma novēršanas un slimības agrīnās atklāšanas valsts programmas projekta "Primārā un sekundārā profilakse" ietvaros. Konferencē piedalījās atbildīgās Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas, izglītības pārvalžu vadītāji, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti, Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki, skolotāji un multiplikatori. Konferences mērķis bija aicināt izglītības darbiniekus un veselības aprūpes darbiniekus domāt par to, cik būtiski strādāt ar tiem bērniem un jauniešiem, kuri vēl nelieto atkarības vielas.

• 2000.gada 9.februārī notika Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas sēde, kurā tika izskatīts jautājums par izglītības sistēmas lomu narkotisko un psihotropo vielu pieprasījuma samazināšanā un profilaksē. Koordinācijas komisijas sēdē tika nolemts, ka ir nepieciešams pastiprināt profilakses darbu sabiedrībā, sevišķi jaunatnes un nepilngadīgo vidū, ka Izglītības un zinātnes ministrijai, sadarbojoties ar Labklājības ministriju, ir jāsagatavo speciālas apmācību programmas skolām par narkotisko un psihotropo vielu kaitīgumu, ņemot vērā skolēnu vecuma īpatnības, kā arī jāveic aprēķini par nepieciešamajiem papildu finansu līdzekļiem no valsts budžeta mācību stundas "Veselības mācība" praktiskai ieviešanai visās Latvijas skolās. Turklāt izvērtējams jautājums par papildu mācību kursa ieviešanu augstākajās mācību iestādēs par narkotisko un psihotropo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēka organismu, atkarības veidošanos un tās sekām.

• Narkotiku pieprasījuma samazināšanas, narkomānijas profilakses, ārstēšanas un rehabilitācijas apakškomisija ir paveikusi sekojošo:

— ir pabeigta animācijas filma "Slazdā", ko uzņēma filmu studija "Dauka". Šī ir informatīva filma bērniem par narkotiku, alkohola un tabakas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un atkarības veidošanos;

— ir sagatavota mācību grāmata skolotājiem "Atkarības profilakse";

— ir izstrādāta jauna ambulatorā ārstēšanas programma narkomāniem, kurā strādās narkologs, psihologs un sociālais darbinieks.

• 2000.g. 23.februārī Noziedzības novēršanas padomes sēdē tika nolemts uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai un Tieslietu ministrijai veikt aprēķinus par nepieciešamajiem līdzekļiem vispārējo un speciālo mācību iestāžu skolotāju izglītošanai narkomānijas profilakses jomā, kā arī sagatavot priekšlikumus pedagogu izglītošanai narkomānijas profilakses jomā Latvijas Universitātes Pedagoģiskajā fakultātē. Labklājības ministrijai tika uzdots sagatavot priekšlikumus par iespējām līdz 2002.gadam atjaunot ambulatoros narkoloģiskos dienestus rajonu un pilsētu slimnīcās, kā arī atvērt jaunu narkomānu rehabilitācijas iestādi Kurzemē.

Ir pietiekami jānovērtē masu mediju loma sabiedrības informēšanā un noliedzošas attieksmes pret narkotikām un narkomāniju veidošanā, kā arī jāņem vērā, ka presē nereti apzināti tiek izplatīta narkotikas popularizējoša informācija. Ne mazāks ļaunums tiek nodarīts, kad par narkotiku problēmām rakstošajam žurnālistam vai korespondentam nav pietiekamas zināšanas un izpratnes par šiem jautājumiem. Masu medijiem ir jāiegulda milzu darbs, lai veidotu veselīgu Latvijas sabiedrisko domu, kurā sabiedrības vairākums uzskatītu narkotiku lietošanu un izplatīšanu par nepieņemamu. Tai ir jāveicina politiķu izpratne par narkomānijas ierobežošanas politikas, tai skaitā narkotiku kontroles pasākumu, nozīmību, kā arī aktīvi jāseko attiecīgas likumdošanas efektīvai lietošanai.

Risinājums

• Iekšlietu ministrijas Sabiedrības konsultatīvā padome 2000.gada 15.maijā izplatīja atklāto vēstuli Latvijas sabiedrībai un masu medijiem par narkotiku problēmas bīstamību "lai godā celtu veselīgu un saturīgu dzīvesveidu", uzsverot, ka šobrīd policija cīnās ar narkotiku lietošanas sekām, taču narkomānija kā parādība ir apkarojama tās aizsākumā, un tas ir pamatotas un finansiāli nodrošinātas valsts programmas uzdevums.

• Narkoloģijas centrs sadarbībā ar Narkotiku apkarošanas biroju valsts programmas "Alkoholisma novēršana un slimību agrīnā atklāšana" ietvaros organizē konkursu masu informācijas līdzekļiem par vispusīgāko un objektīvāko narkomānijas problēmas atspoguļojumu.

• Narkotiku apkarošanas birojs ir uzsācis darbu pie atklātas interneta mājas lapas izstrādes par narkotiku jautājumiem.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vērojamas pozitīvas tendences cīņā ar narkotikām:

— pēc Narkotiku apkarošanas biroja reģionālo grupu izveides ir aktivizējusies valsts rajonu un pilsētu policijas un muitas aktivitāte, apkarojot narkotiku nelegālo apriti, it īpaši Rēzeknes, Saldus un Jelgavas rajonā;

— ir uzlabojusies sadarbība ar muitu, regulāri tiek atklāti narkotiku kontrabandas gadījumi (2000.gada četros mēnešos par narkotisko vielu kontrabandu ierosinātas 4 krimināllietas).

Izmantojot izdevību, ko piedāvā LR Saeimas deputātu iniciatīva, interesējoties par cīņu pret narkotiku izplatību valstī, vēlos norādīt uz vairākiem svarīgiem jautājumiem, kuru atrisināšanā ļoti būtisks ir Saeimas deputātu atbalsts:

1) galvenais uzdevums, kas veicams, lai mazinātu jauniešu un skolēnu iesaistīšanos narkotiku lietošanā, ir panākt, lai Latvijas izglītības programmā kā obligāts mācību priekšmets tiktu ieviesta veselības mācība;

2) ir nepieciešams atbalstīt sociālo dienestu izveidi ārstniecības kursu izgājušo personu (bijušo narkomānu) sociālajai rehabilitācijai;

3) ir nepieciešams prasīt atbildību par cīņu pret narkotikām un narkomāniju ne tikai no Valsts policijas, bet arī no VID Galvenās muitas pārvaldes, Tieslietu, Labklājības, Izglītības un zinātnes u.c. ministrijām, kā arī pašvaldībām, jo cīņā pret narkotikām rezultātus iespējams gūt tikai kopējiem spēkiem;

4) ir nepieciešams pozitīvi atrisināt Iekšlietu ministrijas budžeta jautājumus, jo ar pašreizējo Valsts policijas finansiālo nodrošinājumu nav iespējams veikt tai uzdotos pienākumus. Šobrīd pilnībā trūkst līdzekļu, lai Valsts policija varētu apmaksāt ekspertīžu veikšanu Valsts narkoloģijas centrā.

2000.gada 31.maijā Iekšlietu ministrs M.Segliņš