Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7., 24.nr.; 1996, 9., 15.nr.; 1997, 8., 24.nr.; 1998, 8., 21.nr.; 1999, 6., 24.nr.; 2000, 9.nr.; 2001, 1., 5., 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

2. Papildināt 1.pantu ar četrpadsmito, piecpadsmito, sešpadsmito, septiņpadsmito, astoņpadsmito, deviņpadsmito, divdesmito un divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

“(14) Saimnieciskās darbības veida nodošana — šā likuma izpratnē process, kad sabiedrība (pārvedošā sabiedrība), neveicot reorganizāciju vai nebeidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod vienu vai vairākas savas darbības nozares citai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu. Darbības nozare ietver visus tos sabiedrības aktīvus un pasīvus, kas no organizatoriskā viedokļa ir patstāvīgs ekonomiskās darbības veids.

(15) Akciju apmaiņa — šā likuma izpratnē process, kad sabiedrība (iegūstošā sabiedrība) iegūst līdzdalību citas sabiedrības kapitālā (iegūtā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu iegūtās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā saņemot iegūtās sabiedrības akcijas, ar nosacījumu, ka iegūstošajai sabiedrībai ir balsu vairākums iegūtajā sabiedrībā.

(16) Apvienošana — šā likuma izpratnē process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) viena sabiedrība vai vairākas sabiedrības (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai jau pastāvošai sabiedrībai (iegūstošā sabiedrība) apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) divas vai vairākas sabiedrības (pievienojamās sabiedrības), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai, ko tās izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu pievienojamo sabiedrību dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

3) sabiedrība (pievienojamā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus sabiedrībai (iegūstošajai sabiedrībai), kam pieder visas pievienojamās sabiedrības akcijas.

(17) Sadalīšana — šā likuma izpratnē process, kas izpaužas vienā no šādiem veidiem:

1) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība), beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām jau pastāvošām vai jaunizveidotām sabiedrībām (iegūstošās sabiedrības) apmaiņā pret proporcionālu skaitu iegūstošo sabiedrību izlaisto akciju vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā;

2) sabiedrība (sadalāmā sabiedrība) nodod vienu vai vairākus savas saimnieciskās darbības veidus sabiedrībai, kuru tā izveido (iegūstošā sabiedrība), apmaiņā pret iegūstošās sabiedrības izlaistajām akcijām vai to nodošanu sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un — atkarībā no apstākļiem — pret atzīstamu atlīdzību naudā.

(18) Atzīstama atlīdzība naudā — šā likuma izpratnē atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.

(19) Sabiedrība — šā likuma izpratnē statūtsabiedrība vai kapitālsabiedrība, kas ir Latvijas Republikas rezidents, kā arī sabiedrība — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, kas vienlaikus atbilst šādiem kritērijiem:

1) ir minēta direktīvas 90/434/EEC “Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai” pielikumā, ņemot vērā tā papildinājumus;

2) saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu normatīvajiem aktiem ir atzīta par attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentu nodokļu uzlikšanas nolūkos un, pamatojoties uz līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kas noslēgts ar trešo valsti, nodokļu uzlikšanas nolūkos netiek uzskatīta par rezidentu valstī, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

3) ir nodokļa maksātājs, kas maksā vienu no nodokļiem, kādi minēti direktīvas 90/434/EEC “Par vienotu nodokļu uzlikšanas sistēmu dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrību apvienošanai, sadalīšanai, aktīvu nodošanai un daļu apmaiņai” 3.panta “c” punktā, ņemot vērā tās papildinājumus. Šis punkts neattiecas uz sabiedrību, kas atbrīvota no attiecīgā nodokļa vai var izvēlēties atbrīvojumu.

(20) Dalībnieks — šā likuma izpratnē uzņēmuma akciju, paju, kapitāla daļu īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgā uzņēmuma peļņas sadalē.

(21) Akcija — šā likuma izpratnē akcija, paja, kapitāla daļa vai cits dokuments, kas rada tiesības saņemt dividendes šā likuma 1.panta sestās daļas izpratnē.”

3. Izteikt 2.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Līgumsabiedrības (personālsabiedrības) un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi. Katrs līgumsabiedrības (personālsabiedrības) dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības (personālsabiedrības) peļņas daļu, bet lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības dalībnieks — par tam sadalīto lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības pārpalikuma daļu.”

4. 3.pantā:

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) dividendēm — 10 procenti no dividenžu summas, izņemot dividendes, kas tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, ja šim rezidentam vismaz divus gadus (līdz dividenžu izmaksas dienai ieskaitot) nepārtraukti pieder ne mazāk kā 25 procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura izmaksā dividendes;”;

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(41) Ja dividendes tiek izmaksātas šā likuma 1.panta deviņpadsmitajā daļā minētajai sabiedrībai — citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam — pirms minētā divu gadu perioda beigām, Valsts ieņēmumu dienests piešķir atbrīvojumu no nodokļa ieturēšanas, ja sabiedrība Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz banku garantijas 10 procentu apmērā no izmaksājamo dividenžu apjoma.”;

aizstāt sestajā daļā vārdu “tai” ar vārdiem “iekšzemes uzņēmumam (rezidentam) vai pastāvīgajai pārstāvniecībai”.

5. 6.pantā:

papildināt pirmās daļas 2.punktu ar vārdiem “un konkrēto nodokļu likumiem”;

aizstāt pirmās daļas 4.punktā skaitļus un vārdu “2. — 7.punktā” ar skaitļiem un vārdu “2. — 6.punktā”;

papildināt pirmās daļas 7.punktu pēc vārdiem iekavās “Par vērtspapīriem” ar vārdiem “kā arī zaudējumus, kuriem piemēro šā likuma 14.panta 8.¹ daļas nosacījumus”;

papildināt pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) procentu maksājumiem saskaņā ar šā likuma 6.⁴ pantu.”;

papildināt ceturtās daļas 1.punktu pēc vārda “nodevu” ar vārdiem “preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevas”;

izslēgt astoto, devīto un desmito daļu.

6. Papildināt likumu ar 6.², 6.³ un 6.⁴ pantu šādā redakcijā:

“6.² pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem

(1) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, apliekamā ienākuma noteikšanā neņem vērā saistībā ar saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu posteņu pārvērtēšanas rezultātus.

(2) Ievērojot šā panta trešās un ceturtās daļas noteikumus, aprēķinot pamatlīdzekļu nolietojumu saskaņā ar šā likuma 13.pantu, neņem vērā pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezultātus (izņemot šā likuma 13.panta trešajā daļā noteiktos izņēmuma gadījumus) attiecībā uz to pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kurus iegūstošā sabiedrībā saņēmusi saistībā ar saimnieciskās darbības veida nodošanu, apvienošanu vai sadalīšanu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro:

1) Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja gan pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, gan iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents;

2) Latvijā pastāvoša saimnieciskās darbības veida vai veidu nodošanai, ja pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un iegūstošā sabiedrība ir Latvijas rezidents un ja aktīvi un pasīvi pēc to nodošanas nav attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību ārpus Latvijas;

3) ja iegūstošā sabiedrība ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents un ja aktīvi un saistības pēc to nodošanas ir attiecināmi uz iegūstošās sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

(4) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus nepiemēro, ja iegūstošās sabiedrības akcijas, ko saņēmusi pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība, neatrodas tās īpašumā vismaz trīs gadus pēc to nodošanas, ja vien pārvedošā, pievienojamā vai sadalāmā sabiedrība pamatoti nepierāda, ka šo akciju atsavināšana nav veikta nolūkā samazināt tās apliekamo ienākumu un nemaksāt Latvijā maksājamos nodokļus vai samazināt to apjomu.

6.³ pants. Īpaši noteikumi reorganizācijā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem

(1) Ievērojot šā panta trešās daļas noteikumus, saistībā ar akciju apmaiņu, apvienošanu vai sadalīšanu nodoto akciju pārvērtēšanas rezultātus attiecībā uz iegūstošo sabiedrību neņem vērā. Ja dalībnieks saņem atzīstamu atlīdzību naudā, nodoto akciju pārvērtēšanas rezultāts tiek attiecināts uz atlīdzību naudā un iekļauts dalībnieka apliekamajā ienākumā.

(2) Apmaiņas rezultātā saņemtās akcijas dalībnieks novērtē pēc to iegādes vērtības, kāda šīm akcijām bija akciju apmaiņas brīdī saskaņā ar ārkārtas (likvidācijas) bilanci, un palielina šo vērtību par atzīstamās atlīdzības naudā apmēru.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas noteikumus piemēro iegūstošās sabiedrības dalībniekam, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

1) ir Latvijas rezidents;

2) nav Latvijas rezidents, bet viņa pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir gan nodoto akciju, gan apmaiņas rezultātā saņemto akciju turētājs.

6.⁴ pants. Apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem

(1) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem (arī diskonta veidā), kas pārsniedz procentu maksājumu summu, kura aprēķināta, parādu saistībai piemērojot 1,2 reizes palielinātu Centrālās statistikas pārvaldes noteikto taksācijas perioda pēdējā mēneša vidējo īstermiņa kredītu likmi kredītiestādēs. Saimnieciskās darbības izdevumos iekļautā procentu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt faktiski aprēķināto procentu maksājumu summu.

(2) Apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem proporcionāli tam, kādā mērā taksācijas perioda parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (taksācijas perioda sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

(3) Ja apliekamais ienākums vienlaikus jāpalielina par procentu maksājumiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai, to palielina par lielāko no apliekamā ienākuma summām, kas noteikta saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu.

(4) Šā panta pirmo daļu un otro daļu nepiemēro procentu maksājumiem par Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs saņemtiem kredītiem un aizņēmumiem, kā arī kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām.”

7. Papildināt 8.¹ pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Iegūstošā sabiedrība, kurai piemēro šā likuma 6.² pantu, ir tiesīga izmantot šā panta pirmajā daļā minēto rezervi, kas attiecināma uz saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, atbilstoši visiem nosacījumiem, kuri būtu piemērojami pārvedošajai, pievienojamajai vai sadalāmajai sabiedrībai, ja nodošana nebūtu notikusi. Iegūstošā sabiedrība uzņemas pārvedošās, pievienojamās vai sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumus attiecībā uz nodokļa atvieglojumu.”

8. 13.pantā:

aizstāt pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktā vārdus “attiecīgajam reģionam” ar vārdiem “attiecīgajai teritorijai” un vārdus “īpaši atbalstāmā reģiona” — ar vārdiem “īpaši atbalstāmās teritorijas”;

izteikt pirmās daļas 9.punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

“9) ja uzņēmums reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par tā attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, pamatlīdzekļiem, kurus šāds uzņēmums iegādājies laika posmā, kad attiecīgajai teritorijai ir īpaši atbalstāmās teritorijas statuss, un kurus tas izmanto savā uzņēmējdarbībā šajā teritorijā, iegādes vērtību vai izveidošanas vērtību pirms attiecīgās pamatlīdzekļu kategorijas taksācijas perioda kopējās nolietojuma summas aprēķināšanas palielina, reizinot to ar šādiem koeficientiem:”.

9. 14.pantā:

izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmajā daļā minētos taksācijas perioda zaudējumus uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu noteiktā īpaši atbalstāmajā teritorijā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgās teritorijas attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.”;

papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Zaudējumus, kas radušies šā panta astotajā daļā minēto vērtspapīru pārdošanas rezultātā, var segt hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu apliekamā ienākuma, ja nodokļa maksātājs šo vērtspapīru pārdošanu neveic regulāri (ne biežāk kā vienu reizi taksācijas periodā) un pārdotie vērtspapīri bijuši viņa īpašumā ilgāk nekā 12 mēnešus.”;

papildināt pantu ar 11.¹ daļu šādā redakcijā:

“(11¹) Iegūstošā sabiedrība saskaņā ar šā likuma 6.² panta noteikumiem ir tiesīga pārņemt pārvedošās sabiedrības iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus, kuri attiecas uz tai nodoto saimnieciskās darbības veidu vai veidiem, un segt šos zaudējumus saskaņā ar šā panta pirmās daļas noteikumiem tajā taksācijas periodā, kurā notikusi nodošana, un nākamajos taksācijas periodos.”;

izslēgt četrpadsmito daļu;

izslēgt piecpadsmitajā daļā vārdu “trešā”.

10. Papildināt 15.panta otrās daļas otro teikumu pēc vārdiem “likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” ar vārdiem “un citiem Latvijas Republikas likumiem”.

11. Aizstāt 19.panta otrās daļas 2.punktā vārdus “Iekšlietu ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Tieslietu ministrija” (attiecīgā locījumā).

12. 22.pantā:

papildināt pirmās daļas pēdējo teikumu ar vārdiem “bet nodokļa

maksātājs — krājaizdevu sabiedrība — ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc taksācijas gada beigām”;

papildināt otro daļu pēc skaitļa un vārdiem “III nodaļā minētajām” ar vārdiem “un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajām”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Līgumsabiedrība (personālsabiedrība) iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība iesniedz deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu.”

13. 23.panta 3.¹ daļā:

aizstāt pirmajā teikumā vārdus “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumu vai Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumu” ar vārdiem “likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””;

aizstāt otrajā teikumā vārdus “minētajiem likumiem” ar vārdiem “minēto likumu”.

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 34. — 43.punktu šādā redakcijā:

“34. Šā likuma 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkta stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

35. Šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījumu un 4.¹ daļas stāšanās spēkā tiek noteikta ar īpašu likumu.

36. Šā likuma 6.² un 6.³ panta stāšanās spēkā attiecībā uz dalībniekiem un sabiedrībām, kas ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts rezidenti, tiek noteikta ar īpašu likumu.

37. Par procentu maksājumiem, kuri radušies līdz 2002.gada 31.decembrim un kurus uzņēmums bija tiesīgs pārnest atbilstoši šā likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz brīdim, kad spēkā stājās grozījumi šajā panta daļā attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu (turpmāk — uzkrātā procentu maksājumu summa), uzņēmums ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamo piecu taksācijas periodu laikā, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksājumu summas.

38. Vienlaikus ar 2003.gada taksācijas perioda deklarāciju nodokļa maksātājs iesniedz informāciju par uzkrāto procentu maksājumu summu.

39. Uzņēmums, kurš reģistrēts un darbojas saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” noteiktā īpaši atbalstāmajā reģionā un par kura attīstības projekta atbilstību attiecīgā reģiona attīstības programmai ir pieņemts lēmums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, turpina piemērot šā likuma 13.panta pirmās daļas 2.punkta “b” apakšpunktu, 13.panta pirmās daļas 9.punktu un 14.panta sesto daļu laikā, kamēr atbilstoši Reģionālās attīstības likumam ir spēkā saskaņā ar likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” piešķirtais īpaši atbalstāmā reģiona statuss.

40. Grozījumi šā likuma 2.panta trešajā daļā, 6.panta pirmās daļas 11.punkts, grozījumi 6.panta astotajā, devītajā un desmitajā daļā (attiecībā uz šo daļu izslēgšanu), 6.⁴ pants, grozījumi 15.panta otrajā daļā, 22.pantā un 23.panta 3.¹ daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2003.gadā.

41. Šā likuma 1.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā, sešpadsmitā, septiņpadsmitā, astoņpadsmitā, deviņpadsmitā (izņemot šo pārejas noteikumu 34.punktā atrunāto gadījumu), divdesmitā un divdesmit pirmā daļa, 6.² pants un 6.³ pants (izņemot šo pārejas noteikumu 36.punktā atrunāto gadījumu), 8.¹ panta 5.¹ daļa, 14.panta 8.¹, 11.¹ daļa un grozījumi 14.panta četrpadsmitajā daļā (attiecībā uz šīs daļas izslēgšanu) un piecpadsmitajā daļā tiek piemēroti ar taksācijas periodu, kas sākas 2004.gadā.

42. Ministru kabinets līdz 2003.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā un 14.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.

43. Grozījumi 6.panta ceturtās daļas 1.punktā, kas saistīti ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas valsts nodevu, stājas spēkā vienlaikus ar Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanos.”

15. Papildināt likumu ar atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 90/434/EEC un 90/435/EEC.”

Likums Saeimā pieņemts 2003. gada 19. jūnijā.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2003. gada 8. jūlijā