Tā arvien vairāk tuvojamies normālas demokrātiskas valsts standartiem

Ministru prezidents Andris Šķēle — Latvijas sabiedrībai:

— Labdien! Paldies arī visiem zvanītājiem, kas ir zvanījuši. Labdien, Ministru prezident!

A.Šķēle: — Labdien!

— Valdība jeb Ministru prezidenta kanceleja ir atvēruši e–mail adresi, jūs varat uzdot jautājumus datorā, protams, tie, kas ir pieslēgti internetam, kuriem ir sava e-mail adrese — tas noteikti varētu interesēt jauno paaudzi, kas daudz vairāk izmanto kompjūterus. Es šad un tad atkārtošu adresi, šie jautājumi aizies uz Ministru kabinetu, un pie reizes mēs arī mēģināsim uz šiem jautājumiem atbildēt. Tātad: MPR@mk.gov.lv. Šo adresi mēs atkārtosim šad un tad, bet mēģināsim arī atbildēt uz visiem jautājumiem. Pirmie jautājumi bija par Bauskas skolu, arī vairāki mūsu klausītāji ir zvanījuši un interesējušies par šo tematu. Pirmais jautājums ir no kādas klausītājas: viņa nesaprot, un es arī nesaprotu — ja skolotājiem ir mazas algas, kā var būt lielas pensijas?

A.Šķēle: — Jāsaka, ir gan konkrēti gadījumi, kur tās algas tiešām ļoti mazas, un tur objektīvi ir arī mazas pensijas. Ja runājam par šo spēkā esošo normu — par 60 latiem pensiju, kas ir zināms ierobežojums, — tālāk jāizvēlas, vai atsacīties no pensijas daļas, kas pārsniedz šos 60 latus, turpināt strādāt vai ne, tad 60 lati aptuveni nozīmē 200 latu vidēji algu mēnesī. Nu, 200 lati nav daudz un nav arī maz. Zinot to milzīgo slodzi, atbildību, kāda ir mūsu pedagogiem, zinot visas tās problēmas, kas ir jārisina, bet nu aptuveni 60 lati pēc šīs pensiju shēmas, kas ir spēkā, ir sasaistāmi ar 200 latu reālo algu, no kuras ir maksāti nodokļi par pensiju.

— Tas nozīmē, ka šie Bauskas skolotāji, kuri tagad draud aiziet, saņem vairāk par 200 latiem mēnesī?

A.Šķēle: — Tas ir pilnīgi iespējams, un jāsaka, ka konkrētā Bauskas skola, protams, ir ļoti laba skola. Varbūt tādēļ arī var saprast direktori, kas ļoti cenšas noturēt līmeni un varbūt dara visu iespējamo, tai skaitā pašvaldība ir atsaukusies uz direktores aktīvo rīcību, lai piešķirtu vēl papildu līdzekļus šai skolai, tādā veidā, protams, kaut kas tiek visnotaļ arī pedagogiem. Bet 60 latu, tā vienkāršoti rēķinot, ir tā pensijas summa, kas izriet no aptuveni 200 latu vidējās algas mēnesī.

— Ļoti patīkami, protams, ja skolotāji pelna vairāk par 200 latiem mēnesī. Trīs bērnu vecmāmiņa — es saprotu, šie bērni mācās šajā Bauskas skolā — saka, ka, viņasprāt, direktore veic šantāžu: divas trešdaļas no skolotājiem grib palikt, bet direktore pavēlot aiziet vai nu visiem, vai nevienam, vārdu sakot, veicot šantāžu pret šiem skolotājiem.

A.Šķēle: — Ir dzirdēti tādi gadījumi, un ja tā ir taisnība, tad pelna tikai nosodījumu. Es nevaru šajā gadījumā zināt par konkrēto Bauskas skolu, kas pati kopumā tiešām ir vērtējama kā ļoti laba skola, bet tādi gadījumi ir dzirdēti ne viens vien par šo diezgan sāpīgo normu, ko uz laiku valdība dabūja ieviest, lai sakārtotu beidzot kopumā galīgi paplicināto un pirms vēlēšanām faktiski jau nobeigto pensiju budžetu. Daudzi varbūt arī mēģina taisīt nelielu politiku, varbūt vietēja mēroga politiku.

— Arī klausītāji ir zvanījuši, atbalstījuši jūs, piemēram, no Vecmīlgrāvja klausītāja saka: viņa atbalsta šīs normas skolās, un tas, ka skolās nāks jaunie skolotāji iekšā, acīmredzot varētu arī ieviest jaunas asinis skolās. Tātad zvanītāji ir ļoti pozitīvi un ļoti negatīvi noskaņoti. Ir jums paldies, ir jums rāšanās, ir jums vēlējumi ātrāk aiziet no ieņemamā amata. Tas arī atspoguļojas jautājumos par prokuratūru un Ādamsonu, tādēļ diezgan daudz jautājumu par šo. Pirmais jautājums: kāpēc jūs tik slikti izturaties pret Ādamsonu?

A.Šķēle: — Man nav kādas personiskas izturēšanās pret Ādamsonu. Es esmu vienkārši šajā gadījumā ļoti principiāls — un tā vienmēr ir bijusi Tautas partijas pozīcija attiecībā uz cilvēkiem, par kuriem ir dibināts pamats teikt, ka tie darbojušies Valsts drošības komitejā kā štata darbinieki, dienējuši attiecīgajos dienestos. Ādamsona kungs ir dienējis Valsts drošības komitejas robežapsardzes karaspēkā, un Ādamsona kungam vienkārši ir jākļūst drosmīgākam, nevis jānodarbojas ar prokuratūras šantažēšanu un savas politikas taisīšanu šajā žanrā, bet jādodas uz tiesu, kur tiesa kvalificēs: jā vai nē. Un tad redzēsim, vai mēs varam turpmāk redzēt vēl ierindā deputātu Ādamsonu, varbūt viņš kļūs tikai par aktīvu pilsoni.

— Kā jūs vērtējat Skrastiņa kunga teikto, ka viņš nenosauks tos, kas izdarījuši spiedienu uz viņu, neraugoties uz jūsu ieteikumu?

A.Šķēle: — Tas nav pareizi, es savu viedokli šai sakarā esmu paudis. Es domāju, tad, kad ģenerālprokurors būs pilnībā pārtraucis pildīt savus pienākumus, viņam vajadzētu to izstāstīt, lai Latvijas sabiedrība tomēr zina, kā šādas lietas notiek. Šajā gadījumā man ir viedoklis, ka mēs faktiski mēģinām varbūt kārtējo reizi izmisīgā veidā traucēt mūsu tālāko virzīšanos uz Eiropu. Un pilnīgi skaidri un gaiši tas izriet no tā, ka Eiropas Komisija savā ziņojumā tad, kad atzina Latviju par valsti, ar kuru var sākt sarunas, norādīja uz daudziem būtiskiem trūkumiem, un viens no tiem bija tieši tā sauktā trešā pīlāra jeb tiesu sistēmas, tiesu varas nepietiekama izaugsme, nepietiekams atbalsts tās pilnīgas neatkarības stiprināšanā, iespējā ātrāk un veiksmīgāk sniegt tiesu varai uzticētos uzdevumus sabiedrībai. Un šobrīd mēs demonstrējam pilnīgi pretēji tam, ko mums prasa Eiropas Savienība. Tādi kā Ādamsons iedomājas, ka Eiropas Savienībā ir valstis, kur parlamenti ir kaut kādas virsstruktūras, kurām tiek pakļautas visas varas. Tā jau agri vai vēlu, Tomsona kungs, var arī ķerties pie radio, televīzijas klāt. Tieši tā. Šobrīd jums ir garantijas, ka Saeima nevar to darīt, jo ir atsevišķi likumi, tāpat kā par Ģenerālprokuratūru, par prokuratūru, ir atsevišķi likumi, kas dod jums garantijas. Tiklīdz kādam šādam intrigantam, varbūt arī cilvēkam ar apzinātu uzdevumu, radīsies vēlme sākt revidēt tos likumus, kas regulē un garantē jūsu neatkarību. Un tad jau vairs nav tālu līdz situācijai, kāda ir totalitārās valstīs.

— Var jau būt, ka es nezinu, kādas mums ir iespējas ietekmēt deputātu darbu, — kad savulaik, piemēram, Valdmanis runāja, neviens viņu nevarēja apturēt, lai arī kādas būtu cenšanās bijušas.

A.Šķēle: — Nu jā, bet nekādas citas iespējas jau jums arī likums nedod, kā tikai atspoguļot un paust savu viedokli, sabiedrības viedokli, komentēt, bet nevienam nav tiesības savukārt iejaukties un cenzēt jūsu darbu.

— Viena klausītāja jautā: bet varbūt Skrastiņš nespēj izturēt spiedienu starp tiem, kas aizstāv pedofiliju vai tajā ir iejaukti, un tiem, kas vienkārši cīnās pret to? Vai tā nevarētu būt?

A.Šķēle: — Es domāju, kad būs pedofilijas lietas izmeklēšana pabeigta, tad jau mēs to visu redzēsim. Pēdējās dienās parādās jauni un varbūt diezgan pārsteidzoši atklājumi tiem, kas ļoti kaismīgi bija iegūlušies, to versiju aizstāvot, ka it kā visvisaugstākās valsts amatpersonas tur kaut ko gribot piesegt. Tikko avīzē "Respubļika" Inkena kungs savā intervijā saka skaidri un gaiši: viņam šobrīd šķiet, ka faktiski cīnās divi noziedzīgi pedofilijas biznesā iesaistīti grupējumi, un viens grupējums ir izspēlējis otra grupējuma kārti, lai šajā noziedzīgā biznesa tirgū iegūtu sev citas pozīcijas. Tas pilnībā sakrīt ar to cilvēku viedokli, kas teica, ka tās ir netīras spēles, un varbūt īstais mēģinājums bija izbiedēt, teikt: nu gan nolieniet pa stūriem, te būs lielāka tīrīšana šo noziedznieku vidū.

— Liepiņas kundze saka: bijušais tieslietu ministrs Skudra ir paudis šo domu, ka galu galā prokuratūrai jādod informācija tikai valsts drošību apdraudošos gadījumos, informāciju citiem, tajā skaitā pat Valsts prezidentei — te ir runa par prokuratūras neatkarību.

A.Šķēle: — Es varētu nepiekrist varbūt bijušā tieslietu ministra Skudras kunga viedoklim vienā daļā. Likums šobrīd dod tiesības prokuroram, ģenerālprokuroram izvēlēties, kvalificēt, kuru informāciju sniegt vai nesniegt un kādā apjomā. Un es domāju, ka tā ir vēl plašāka neatkarība, jo tā dod iespēju ne tikai drošību apdraudošos gadījumos prokuroram šādus gadījumus darīt zināmus valsts augstākām amatpersonām.

— Bet cits viedoklis: galu galā daudz ko prokuratūra nav atklājusi — "Latvenergo", G—24, klausītājs skaitīja ļoti garu rindu. Viņaprāt, kā to tad varētu vērtēt?

A.Šķēle: — Jā, ne visas lietas droši vien ir vedušās tā, kā mēs esam vēlējušies redzēt. Nu, teiksim, tie paši G—24: tomēr arī jāatzīmē, ka ir skaidri redzami panākumi. No ASV tikko tika izdots viens bēdīgi slavens biznesmenis, kas bija iedzīvojies G—24 līdzekļos, un, es esmu pārliecināts, tiks nodots tiesai, lai tiesa varētu lemt: jā vai nē. Krimināllietu skaits par G—24 ir liels un milzīgs, visaptverošs, un, protams, ne jau visu naudu mēs spēsim atgūt, nebūt nē. Valsts budžets maksās. Kas attiecas uz "Latvenergo", es saprotu — lieta ir nodota tiesai, bet "Latvenergo" gadījumā mēs visi atceramies to milzīgo politisko spiedienu, kas bija toreiz. Toreiz jau ģenerālprokurors teica, ka viņš skaidri izjūt šo spiedienu, un es domāju, ka situācija nebija viegla, jo ko tur slēpties, toreizējās parlamentārās komisijas vadītājs arī kaut kā izrādījās saistīts ar Lihtenšteinu, visnotaļ. Kredītkarte, komandējuma naudas... Nu, grūti pateikt, kas, kādā veidā spiedis, bet tā tas bija.

— Jautājumi no interneta: premjerministr, kā jūs esat apmierināts ar savu padomnieku darbu? Jansones kundze jautā.

A.Šķēle: — Man ir ļoti maziņa komanda kopumā, man ir pavisam četri padomnieki, divi palīgi un biroja vadītājs. Jāsaka, man šajā gadījumā arī varbūt neprasījās vairs veidot lielu komandu, jo, atšķirībā no iepriekšējā mana laika, ir Tautas partija: tie ir vairāki tūkstoši cilvēku, tā ir liela frakcija, lielākā Saeimas frakcija, lielākā partija. Valdība arī kopumā ir ļoti profesionāla. Ir jaunāki, ir pieredzējušāki ministri, kopumā kompakta, pieredzējusi, kopumā spējīga strādāt ļoti ekstremālās situācijās. Sešu mēnešu laikā situācija tautsaimniecībā ir kļuvusi jau daudz skaidrāka; arī virkne ilgi iestrēgušo, ļoti politisko jautājumu, kā valodas likumi, kā integrācijas programmas un tamlīdzīgas lietas, ir atrisināti. Sarunas sāktas ar Eiropas Savienību, tādēļ es varu teikt, ka esmu gandarīts gan par saviem četriem palīgiem, ar ko strādāju kopā, gan kopumā ar to resursu, kas man ir pieejams no Tautas partijas, un valdības locekļiem kopumā.

— Tad vēl viens jautājums, kā jūs vērtējat to, ka Tautas partijas reitings visu laiku aug, kamēr jūsu reitings krītas?

A.Šķēle: — Nu, man jāsaka, ka man tas lielākais kritums laikam saistījās īsi pirms tā referenduma, liekas, trīs mēnešus reitings auga, un lēnām tas jau atkal nostāsies vietā. Redziet, es esmu cilvēks, kas nevairās un apaļus vārdus nemeklē tad, kad ir jānostājas ļoti principiāli. Un mans pienākums bija kā valdības vadītājam garantēt, ka mēs tās pašas pensijas spēsim maksāt, ka budžets tiks izpildīts, ka nevienam nepaliks mazāk naudas, nekā tika izmaksāts pirms. Un es ļoti precīzi nostājos pirms tam pozīcijā saistībā ar pensiju sistēmas sakārtošanu. Pēdējie trīs mēneši skaidri rāda: pieaug akcīzes nodokļa ieņēmums gan no degvielas, gan tabakas un alkohola. Kontrabandas apkarošana ir sākta, korupcijas apkarošanas sakarā man jāsaka atzinīgi vārdi par pirmajiem nopietnajiem soļiem, ko ir darījis tieslietu ministrs. Nu, lietas iet uz priekšu, reitingi nostājas. Ja jautājums būtu tikai par manu pašreizējo reitingu, tas jau būtu tas mazākais! Tautas partija ir bijusi vienmēr ļoti konsekventa, nevienu brīdi nav mainījusi savu kažoku, nav mētājusies savā pozīcijā un vienmēr ir vadījusies no ļoti pragmatiskas pieejas, maksimāli turējusies pie tiem solījumiem, ko devusi vēlētājiem.

— Vai ir cerības, ka vēlētāji varēs kādreiz saņemt iespēju internetā pētīt izvērstu valsts budžetu un izvērstus ministriju budžetus — Ilmārs Andersons jautā.

A.Šķēle: — Man jāsaka paldies Andersona kungam par šo, varbūt, papildu ierosinājumu. Kā zināt, valdība tik tikko apstiprināja 81.panta kārtībā konceptuāli, un es ceru, ka rīt ārkārtas valdības sēdē mēs pieņemsim 81.panta kārtībā labojumus likumā par valsts un pašvaldību pasūtījumu, kas nozīmē, ka visi, kas grib iepirkt kaut ko par valsts un pašvaldību naudu, būs spiesti internetā izvietot šos pasūtījumus publiski, lai ir redzams, kas pasūtīts, ko grib pirkt, par cik nopirkuši. Bet Andersona kunga jautājums mani mudina domāt, ka mēs tiešām varētu izvērstā veidā izlikt 2001.gada budžetu, un es esmu apņēmības pilns tad šo ieteikumu arī pildīt.

— Vai ir cerības, ka kādreiz tiks nodalīta uzņēmējdarbība, ko veic valsts iestādes, no pārējās uzņēmējdarbības?

A.Šķēle: — Ļoti, ļoti labs jautājums — tiešām paldies! Jāsaka, ka no šā gada 1.janvāra ir sperts būtisks solis. Valsts un pašvaldību iestādes par saviem pakalpojumiem arī ir spiestas maksāt pievienotās vērtības nodokli. Tas ir pirmais solis uz to, lai neekspluatētu ierēdnī valsts mantu un veidotu tādā veidā negodīgu konkurenci pret uzņēmējiem, jo uzņēmējs ir spiests maksāt visus nodokļus, uzkrāt amortizāciju, maksāt diezgan dārgu īres naudu, teiksim, konkrētā biroja telpām. Bet pašvaldības vai valsts ierēdnīši šajā gadījumā var diezgan papostīt šo objektīvo tirgu un strādāt ar lētāku it kā piedāvāto cenu. Pirmie soļi ir sperti, un mēs sakārtosim pilnībā šo lietu arī tālāk.

— Kā var notikt, ka valsts iestādes pamatlīdzekļiem netiek rēķināts nolietojums?

A.Šķēle: — Tas ir turpinājums tam, ko jau iepriekš bija izteicis jautātājs. Tātad pievienotās vērtības nodoklis ir. Šobrīd budžeta uzskaites metodika paredz nerēķināt amortizāciju. Tad, kad mēs būsim pilnībā sasnieguši deklarācijā pausto mērķi, valsts budžets tiks vests pēc pilna uzņēmuma pārskata principa — tas nozīmē, ka attiecīgā amortizācijas norma būs uzkrājuma veidā laikus jāparedz. Es domāju, ka šīs Saeimas laikā mums ir iespējams budžeta veidošanu pilnībā pabeigt vienādos principos ar uzņēmuma gada pārskatu veidošanas principu.

— Viens jautājums ārpus šiem visiem jautājumiem: jūs dodaties uz Iekšlietu ministriju tūlīt, runāsiet par to, kā veicas darbi tur. Kā, jūsuprāt, veicas darbi Iekšlietu ministrijā?

A.Šķēle: — Iekšlietu ministrs ļoti enerģiski strādā ar to plašo jautājumu loku, kas viņam ir uzticēti. Virkne ļoti smagu, ļoti atbildīgu un sabiedrībai ļoti nozīmīgu dienestu ir pakļauti Iekšlietu ministrijai, tādi kā Valsts policija, Drošības policija, Ugunsdzēsības un glābšanas dienests un tā tālāk. Ir lietas, kas virzās labi, ir lietas, par kurām ar ministru es šodien runāšu. Es domāju, ka ir jāveic dažas padziļinātas pārbaudes vairākās struktūrās.

— Piemēram?

A.Šķēle: — Es runāju šobrīd tieši par Rīgas policiju. Domāju, ka nevienu neapmierina galu galā tā situācija, ko mēs redzam galvaspilsētā, tādās specifiskās vietās kā Centrāltirgus un tamlīdzīgi. Spēj Rīgas policija sadarbībā ar pašvaldību policiju nokārtot šos jautājumus vai nespēj; kas ir par lietu? Protams, tai pašā laikā mums jāsaprot, ka tie likumam pilnīgi atbilstoši valsts dienesti un Iekšlietu ministrija nav policija. Iekšlietu ministrija ir civiliestāde, kura uzrauga šos dienestus. Mēs noteikti runāsim, kā veicas robežbūves tālāku jautājumu risinājumi, jo pēc kāda 2002.gada kopumā tomēr robežbūvei jābūt pabeigtai. Ir virkne lietu saistībā ar likumdošanas normu maiņu; gribu paskatīties, cik tālu ir tās lietas, par ko mēs lēmām Eiropas Integrācijas padomes sēdes laikā — par pirātisma apkarošanu un visu pārējo, ko vajag mainīt, vai tās ir izstrādātas un cik tālu ir šīs lietas. Kopumā, es domāju, policija strādā daudz aktīvāk nekā iepriekš. Nekad nebija piedzīvots, ka arī ministriem ņem tiesības nost un šoferis neceremonējas apturēt mašīnu, kurai ir kaut kādi zīmīgi cipari. Tas liecina, ka mēs arvien vairāk tuvojamies normālas demokrātiskas valsts standartam, kur vajadzētu būt vienam likumam un vienai taisnībai visiem.

— Man jāsaka klausītājiem paldies, esmu noslīcis jūsu jautājumos. Mēs spējām atbildēt ļoti maz no tā visa, kas mums ir. Es ceru, ka mums nākamreiz izdosies pievērst lielāku uzmanību. Paldies arī par daudzajiem laba vēlējumiem, kuru es nodošu, arī dzejas un visu ...

Studijā bija Ministru prezidents Andris Šķēle. Tiksimies nākamceturtdien.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Intervija Latvijas radio 6.janvāra raidījumā "Atbalss" pl.15.07. Raidījumu vadīja radio žurnālists Aidis Tomsons