Atjaunotajai Latvijas Republikas Saeimai — 10

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

Bij. Augstākās Padomes un Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs un visu Saeimu deputāte Anna Seile (augšējā attēlā); bij. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Kreituss (apakšējā attēlā)

Runa neatkarīgās Latvijas valsts parlamenta – Saeimas — darbības atjaunošanas10.gadskārtai veltītajā svinīgajā pasākumā Rīgas Latviešu biedrības namā 2003.gada 7.jūlijā

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Godātie ārvalstu parlamentāriešu pārstāvji! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es sveicu šodien Latvijas 8.Saeimu un tās priekšsēdētāju šajā neatkarības atjaunošanas desmit gadu parlamentārās darbības jubilejā. Bet reizē ar pašreizējiem parlamentāriešiem vēlētos šodien apsveikt visus iepriekšējo sasaukumu deputātus, kā arī Augstākās Padomes deputātus un viņu priekšsēdētāju Gorbunova kungu, jo viņi bija tie, kas spēra šos vēsturiskos un neatgriezeniskos soļus, kas mūs ir noveduši tur, kur patlaban mēs esam.

Šajos īsajos desmit gados ir nostaigāts ļoti nozīmīgs, ļoti grūts, bet arī ļoti sekmīgs ceļš, un galvenais, kas tajā panākts, ir mūsu neatkarības neatgriezeniska nostiprināšanās. Ir panākta mūsu sekmīgā virzība uz integrēšanos gan Eiropas Savienībā, gan transatlantiskajās drošības struktūrās. Ir panākts ļoti ievērojams progress mūsu valsts kā demokrātiskas valsts attīstībā, tās demokrātisko struktūru atjaunošanā un nostiprināšanā.

Ir bijuši tikai četri Saeimas sasaukumi kopš neatkarības atjaunošanas, un tā ir interesanta simetrija ar to periodu pēc mūsu neatkarības pasludināšanas, kad arī paguva darboties tikai četri Saeimas sasaukumi un pirms tām Satversmes sapulce, tāpat kā pirms šīm četrām Saeimām Augstākā Padome. Ir tāda īpatnēja simetrija, kas rāda, ka abos gadījumos Saeimai kā likumdevējvaras izpausmei ir bijis tik ļoti nozīmīgais pienākums nostiprināt gan jaundibināto, gan no jauna atjaunoto neatkarīgo Latvijas Republiku. Abos gadījumos tas bija milzīgs izaicinājums. Abos gadījumos bija jāsāk uz iepriekšējās impēriskās struktūras drupām un bija jāsāk visu veidot no paša sākuma, un jādarbojas ar to, kas bija pieejams. Kaut gan mēs varam priecāties par to, ka šajā neatkarības atjaunošanas posmā tik nozīmīgu atbalstu esam saņēmuši no tik daudzām mums draudzīgām valstīm, kuru parlamentārieši šeit arī šodien ir klāt un arī tik cieši ir varējuši sadarboties mūsu parlamentārieši ar saviem kolēģiem gan Lietuvā, gan Igaunijā.

Kā Valsts prezidente es vēlētos izteikt īpašu pateicību 7. un 8. Saeimai par man dāvāto uzticību un pateikties abām Saeimām par mūsu labo sadarbību likumdošanas procesā. 7. Saeima, ja nemaldos, ir vairākos veidos uzstādījusi rekordus, jo tas bija šis ļoti intensīvās eirointegrācijas periods, kad bija jāpieņem ļoti daudz jaunu likumu. Es novēlu 8.Saeimai darboties tikpat intensīvi un tikpat sekmīgi, jo mums vēl arvien atliek daudz darāmā, lai savu likumdošanas pilnveidošanu novestu līdz galam.

Ko varētu vēlēt Saeimai nākotnē? Man šķiet, ir divi elementi, kas Saeimai nākotnē nāktu par labu. Viens būtu, ka mēs visā savā valstī nostiprinātu dziļāku izpratni par demokrātijas būtību, par to, ko nozīmē demokrātiskā pārstāvniecība, jo Saeimai ir paradoksāls uzdevums – šiem simt tautas ievēlētiem priekšstāvjiem parlamentā jāpārstāv visdažādākās domas, pārliecības un viedokļi, kam visiem jādod iespēja tikt paustiem un izskaidrotiem, argumentētiem. Tajā pašā laikā tomēr pozīcijai ir jāizvēlas arī savs virziens un savas prioritātes un jānonāk pie praktiskiem lēmumiem un pie praktiskas rīcības, kas tad izpildvarai jārealizē praksē. Tas ir paradokss, jo Saeimā ir jātop uzklausītai kā pozīcijai, tā arī opozīcijai, bet tajā pašā laikā Saeima nedrīkst nonākt paralīzē, kur lēmumu pieņemšana nav iespējama.

Tā bija viena no nelaimēm jaundibinātās Latvijas pirmajā parlamentārajā posmā, kad toreiz lielais vēlētāju saraksts bija par kavēkli un par šķērsli efektīvai likumdošanai un parlamentārajai darbībai. Tas noveda pie neapmierinātības tautas vidū, un tas noveda pie apvērsuma. Protams, vienkāršāk būtu bijis uzstādīt — kā tas ir tagad – piecu procentu barjeru iekļūšanai Saeimā nekā sarīkot apvērsumu. Es priecājos, ka tagad atjaunotajā republikā šī piecu procentu barjera ir ieviesta, man tas šķiet būtisks solis uz mūsu parlamentārās tradīcijas nostiprināšanu, uz tās efektivitātes uzlabošanu.

Es vēlētos redzēt visā Latvijā padziļinātu izpratni par to, kas ir demokrātija, kas ir viedokļu atšķirība, un arī par to, kas ir parlamentārās debates. Mums līdz šim savā relatīvi īsajā vēsturē vismaz ir bijusi tā laime, ka neesam piedzīvojuši tos ekscesus, kas ir bijuši daudzu citu demokrātisko valstu vēsturē. Slavenais Anglijas parlaments, kas daudzos veidos citiem parlamentiem var kalpot par piemēru, kā nekā nosēdina pozīciju un opozīciju vienu otrai pretim ar sarkano svītru pa vidu. Jāatceras, ka vēsturiski šī sarkanā svītra tika novilkta tādā attālumā, lai pozīcijas un opozīcijas deputāti nevarētu viens otru aizsniegt ar sava zobena smaili un argumentācijas asums nepārvērstos arī tīri fiziskos asumos un asinsizliešanā. Mums arī nav bijuši tādi kuriozi, kā, piemēram, Itālijas parlamentā pēc Otrā pasaules kara, kad deputāti argumentācijas karstumā salauza mēbeles cits citam uz galvas. Mums nav piedzīvoti, ja nemaldos, tādi incidenti, un tas, ka notiks asa viedokļu izmaiņa, tas, ka stipri atšķirsies pozīcijas un opozīcijas argumenti, pieder pie lietas, tas pieder pie parlamentārās tradīcijas.

Galvenais ir veidot tādu demokrātisko kultūru, kurā parlamenta deputāti pārstāv skaidri identificētas, tautai saprotamas ideoloģiskas un politiskas pozīcijas. Man šķiet, ka Latvijai ir zināms attīstības ceļš ejams, līdz mūsu parlamentā nostiprināsies citur Eiropā pazīstamās politiskās partijas no kreisā līdz labajam spārnam, un viena tāda procesa priekšrocība būtu tā, ka mūsu parlamentāriešiem tad pavērsies plašākas iespējas atrast sev atbilstošos dialoga partnerus citur, citos Eiropas parlamentos, un, protams, viņiem būs arī iespējams tad efektīvāk darboties Eiroparlamentā tad, kad mums būs savi parlamentārieši ievēlēti Eiropas Parlamentā. Esmu pārliecināta, ka septembra referendumā mūsu tauta gudri nobalsos par dalību Eiropas Savienībā.

Bet galvenokārt mums stāv priekšā cieša sadarbība. Lai Latvijas balss tiktu sadzirdēta Eiropas balsu saimē, ir svarīgi mūsu parlamentāriešiem ne tikai vispārīgi sadarboties ar saviem kolēģiem citās zemēs, bet arī katrai partijai meklēt savus tuvākos domubiedrus un kopā ar viņiem un ar viņu atbalstu risināt jautājumus jau plašākā kontinenta plašuma perspektīvā. Es novēlētu visiem mūsu parlamentāriešiem daudz spēka, enerģijas, izturības un gudrības, jo gudrība ir tas, ko tauta sagaida no saviem ievēlētiem priekšstāvjiem. Lai mūsu parlamentārā sistēma zeļ, aug un zied vēl ļoti ilgus gadus!

Par atjaunotās valsts svinīgo pasākumu

Vakar, 7.jūlijā, par godu neatkarīgās Latvijas valsts parlamenta – Saeimas – darbības atjaunošanas 10. gadskārtai notika vairāki svinīgi pasākumi. Tajos piedalījās visu Saeimu bijušie un pašreizējie deputāti, ārvalstu diplomāti un viesi.

Rīta pusē Saeimas Sarkanajā zālē tika atklāta fotoizstāde, kur fotomirkļos iemūžināta 5., 6., 7. un 8. Saeimas darbība. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre kopā ar bijušajiem un tagadējiem deputātiem un svinīgā pasākuma viesiem nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet Rīgas Latviešu biedrības namā notika svinīgais koncerts.

Koncertu ievadīja dokumentāli kadri no Saeimas izveidošanas Latvijas Republikas sākumgadu laikā, vēsturiskie notikumi 1991.gadā, kad Augstākās Padomes deputāti ar uzvaras prieku sejā atstāja Saeimas namu, nobalsojuši par neatkarības deklarācijas pieņemšanu. Arī augstu pasaules mēroga personību — Helmūta Kola un Dalailamas — viesošanās Latvijas Republikā un jaunākās — 8. — Saeimas Prezidija ievēlēšana.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, atklājot svinīgo koncertu, teica: “Es ticu, ka Latvijas Republikas parlamenta labākās tradīcijas pastāvēs un attīstīsies. Pēc 200 vai 300 gadiem, kad neviens neatcerēsies mūsu vārdus, kā mūžīga vērtība paliks mūsu ieguldītais darbs. Es ticu, ka Latvijā vienmēr dzīvos brīvi un laimīgi cilvēki.”

Koncerta muzikālajiem priekšnesumiem mijoties ar visu iepriekšējo Saeimas priekšsēdētāju un deputātu uzrunām, apsveikuma vārdus teica arī netālo un tālāku kaimiņvalstu parlamentu pārstāvji no Lietuvas, Zviedrijas, Islandes, kā arī Baltijas parlamenta un Beniluksa valstu starpparlamentārās padomes amatpersonas. Uzrunu Saeimas un visas valsts svētku reizē teica arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes un 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs izteicās, ka šie svētki ir valsts tiesiskās iekārtas atjaunošana, kad valsts pilsoņi tiešu vēlēšanu ceļā izraudzījās savus priekšstāvjus. Ceļu uz 5. Saeimas izveidošanu sākotnēji sagatavoja Latvijas Republikas Augstākā Padome. Pēc tam tika atjaunota ne vien parlamentārā sistēma, bet arī izveidotas neatkarīgas valsts izpildstruktūras. “Ja atceramies, kādos apstākļus toreiz Augstākā Padome bija spiesta strādāt, paliek nedaudz neomulīgi. Pieņemot pirmos izšķirošos likumus, nereti virs Augstākās Padomes ēkas ne jau draudzīgos nolūkos lidoja padomju armijas helikopteri. No militārajām un citām padomju struktūrām pazemojumus cieta

Foto: Uldis Pāže — “LV” Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas sekretārs Jānis Reirs (augšējā attēlā); Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un bij. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis (apakšējā attēlā)

atjaunotās muitas darbinieki. Tā bija mūsu izvēle un uzdrīkstēšanās, ko ar smaidu un vieglu izteiksmi pārmet mums — ko mēs tā plēsāmies, PSRS būtu sabrukusi arī bez tādas piepūles,” teica A.Gorbunovs. Runātājs pauda pārliecību, ka Latvijas Republikas Augstākās Padomes striktā un pārliecinošā rīcība devusi drosmi un impulsu citām padomju republikām veidot neatkarīgas valstis. Kā 5. Saeimas nozīmīgākos veikumus A.Gorbunovs minēja Saeimas Kārtības ruļļa atjaunošanu un Ministru kabineta iekārtas likuma pieņemšanu. Tieši vēsturiskās juridiskās pārmantojamības saglabāšana un atjaunošana vērtējama kā pozitīvs solis Latvijas ieiešanai starptautiskajā sabiedrībā. Par atbalstu un padomiem izskanēja pateicība tām pasaules valstīm, kas palīdzēja atjaunot mūsu valsts parlamentāro iekārtu.

5., 6., 7. un 8. Saeimas deputāte Anna Seile ar gandarījumu atcerējās Tautas frontes uzvaru, ievēlot Augstāko Padomi. Deputāte pateicās saviem tālaika un pašreizējiem kolēģiem, kas strādāja un strādā, lai Latvijā dzīvot kļūtu arvien labāk.

6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse savu un kolēģu darbu raksturoja kā politisko romantismu, kas stāvēja pāri finansiālajam pragmatismam. Tad pirmoreiz Latvijas Republikā deputāti atļāva Saeimas vadību uzņemties sievietei. Politiskais romantisms pieļāva Saeimas sēžu debatēm ievilkties līdz pusnaktij un pat ilgāk. Tas lika arī opozīcijai ieklausīties un kopīgi savas tautas un līdzgaitnieku priekšā pieņemt okupācijas deklarāciju. “Mēs to izdarījām, un es par to esmu lepna,” teica I.Kreituse.

Alfreds Čepānis savā uzrunā ar humoru norādīja uz mainību, ko saskata Saeimu darbā: “Man šķiet, ka mēs toreiz, pirms vēlēšanām, neprasījām naudu par to, ka mīlēsim savu valsti. Mēs nebijām tā absolūtās patiesības pēdējā iestāde, un mums nebija tāda mūsdienu amatpersonām neiztrūkstošā apkalpojošā personāla. Bijām tik solīdi, ka pagarinājām par vienu gadu pilnvaru laiku nevis sev, bet saviem pēctečiem.” Kā nozīmīgu veikumu A.Čepānis minēja Satversmes papildināšanu ar sadaļu par cilvēka pamattiesībām, Satversmes tiesas likuma pieņemšanu, grozījumus Pilsonības un Civilprocesa likumā.

Deputāte Aija Poča atgādināja 6.Saeimas raksturīgo iezīmi — visbiežāk izteikt neuzticību dažādiem ministriem, tādējādi norādot uz opozīcijas vērību pēc iespējas asāk vērsties pret valdības kļūdām.

7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume kā vienu no šā deputātu sasaukuma nozīmīgākajiem ieguldījumiem minēja dialoga uzsākšanu ar starptautiskajām organizācijām — Eiropas Savienību un NATO. Vairāki likumi, kas pieņemti 7.Saeimas laikā, iezīmējuši pašreizējo valsts tautsaimniecības un ekonomikas ceļu.

Ārvalstu viesu un diplomātu uzrunās izskanēja atzinība Latvijas valstij un tās parlamentam par mērķtiecīgo virzību ceļā uz attīstību.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore