• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par topošajiem valsts dokumentiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.07.2003., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/77005

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par uzņēmēju un valdības dialogu

Vēl šajā numurā

08.07.2003., Nr. 101

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 3.jūlija sanāksmē

Turpinājums. Sākums

“LV” 4.07.2003., Nr. 100

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.157 “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi””.

Noteikumu projekts paredz lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu precizēšanu un papildināšanu, lai sasniegtu atbilstību ES prasībām sēklu aprites jomā.

Noteikumu projekts precizē sēklu ražotāju un tirgotāju iespējas, piemēram, rada iespēju: laika periodā līdz trīs mēnešiem sertificēt sēklas, kuras invadētas ar dzīvām ērcēm un citiem dzīviem sēklu kaitēkļiem, kā arī sagatavot un sertificēt laika periodā līdz trīs mēnešiem sēklas ar paaugstinātu mitruma saturu.

Noteikumu projekts precizē: lopbarības augu sugas, uz kurām attiecas noteikumi; sēklu partijas un paraugu masu lielumus; sēklu kvalitātes rādītājus; terminu “komercsēklas”. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Noteikumu projekts paredz biešu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu precizēšanu un papildināšanu, lai sasniegtu atbilstību Eiropas Savienības prasībām sēklu aprites jomā.

Noteikumu projekts nosaka: sēklu iedalījumu kategorijās atbilstoši Eiropas Savienības prasībām; prasības biešu sēklu audzēšanai; sēklaudzēšanas lauku apskates veikšanas kārtību; sēklu kvalitātes novērtēšanas kārtību; prasības sēklu saiņošanai un etiķetēšanai; nosacījumus sēklu tirdzniecībā; sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību; ar sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību saistītos nepieciešamos dokumentus.

Noteikumu projektā tiek norādīts ar biešu sēklu sertifikāciju, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrāciju saistīto dokumentu saturs, kā arī sēklas sertifikāta un pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas likums”.

Pašlaik lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu Latvijā regulē Ciltsdarba likums, Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no šī likuma, un Zemkopības ministrijas izdotas instrukcijas.

Lai pilnībā varētu sakārtot likumdošanu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā un ciltsdarbā un iestrādāt Eiropas Savienības normatīvo dokumentu prasības, tiek izdots jauns likums.

Sagatavotais likumprojekts attieksies uz lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un ciltsdarbu, tas regulēs fizisko un juridisko personu darbību lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā, lai sekmētu augstražīga ganāmpulka izaudzēšanu. Paredzēts, ka tiek deleģēta Ministru kabineta noteikumu izdošana dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba jomā, kā arī noteikti personu pienākumi un tiesības, kas nodarbojas ar audzēšanu un ciltsdarbu.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Satversmes aizsardzības birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”.

Saskaņā ar Nacionālās drošības padomes 2003.gada 29.janvāra sēdes lēmumu tika izstrādāts un akceptēts “Valsts drošības sistēmas optimizācijas projekts”. Projekts paredz veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, lai īstenotu demokrātiskiem principiem atbilstošu valsts drošības iestāžu reorganizāciju ar mērķi izveidot atbildīgāku valsts drošības sistēmu un panākt Latvijas atbilstību dalībai NATO.

Vienlaikus nepieciešams harmonizēt valsts drošības iestāžu (VDI) darbību reglamentējošo likumdošanas aktu normas, to skaitā normas, kas nosaka valsts drošības iestāžu darbinieku sociālās garantijas. Valsts drošības iestāžu likuma 23. pants paredz, ka VDI amatpersonām tiek piešķirtas izdienas pensijas. Saskaņā ar šī likuma 11.panta pirmo daļu VDI kopumu veido Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija un Militārās pretizlūkošanas dienests. Divu pēdējo iestāžu izdienas pensiju piešķiršanas kārtību reglamentē atsevišķi likumi —Militārpersonu izdienas pensiju likums un likums “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”.

Likums nepieciešams, lai nodrošinātu ar izdienas pensijām arī SAB amatpersonas un saglabātu darbā amatpersonas, kuras tika pārceltas darbā uz biroju sakarā ar Drošības policijas struktūrvienības iekļaušanu Satversmes aizsardzības biroja sastāvā. Tiek noteikta Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu izdienas pensiju noteikšanas un aprēķināšanas kārtība. Tiek noteikts, ka šo izdienas pensiju izmaksāšanas kārtību reglamentēs Ministru kabineta noteikumi, kuru projekts ir izstrādāts.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā koncepcijas projektu “Koncepcija par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā”.

Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kontrolē.

Koncepcijas projektā ir sniegts koncentrēts valsts pensiju politikas būtiskāko problēmu izvērtējums, piedāvāti risinājuma varianti trūkumu novēršanai, kā arī priekšlikumi par iespējamiem finansēšanas avotiem piedāvāto pasākumu īstenošanai. Pamatā piedāvātie risinājuma varianti paredz divas pieejas – minimālo pensiju paaugstināšanu un pensiju pārrēķināšanu, ievērojot personas darba stāžu. Piedāvātajiem risinājuma variantiem ir sniegts nepieciešamā finansējuma indikatīvs novērtējums. Ievērojot to, ka atsevišķi risinājuma varianti ir saistīti ar individuālu pensiju pārrēķināšanu fiziskajām personām, detalizēta izmaksu aprēķina veikšana nebūtu lietderīga pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas. Ministru kabinetam apstiprinot kādu no piedāvātajiem risinājumu variantiem, Labklājības ministrijai ir jāveic pilni attiecīgā varianta izmaksu aprēķini.

Atkarībā no Ministru kabinetā apstiprinātā rīcības varianta ir detalizēti izstrādājams arī nepieciešamo grozījumu plāns attiecīgajos normatīvajos aktos, kas nav iekļauts koncepcijas projektā, jo pamatā uzskatāms par tehnisku uzdevumu attiecīgajām atbildīgajām institūcijām.

Tā kā darba grupas sastāvā bija iekļauti dažādu sabiedrības interešu grupu pārstāvji, darba grupai nebija iespējams vienoties par vienu atbalstāmo risinājuma variantu, līdz ar to Ministru kabineta rīkojuma projektā nav norādīts iesniedzēja atbalstītais variants.

Koncepcijas projekts izstrādāts, izpildot Ministru prezidenta rīkojumā doto uzdevumu “izstrādāt priekšlikumus par trūkumu novēršanu valsts pensiju politikas īstenošanā”.

Koncepcijas projektam pievienots kopsavilkums, kurā koncentrētā formā atspoguļota projektā iekļauto priekšlikumu būtība.

Ar koncepcijas “Par nepieciešamo rīcību trūkumu novēršanai valsts pensiju politikas īstenošanā” pilno variantu iespējams iepazīties www.mk.gov.lv.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!