Ministru kabineta noteikumi Nr.329

Rīgā 2003.gada 17.jūnijā (prot. Nr.35, 5.§)

Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Izdoti saskaņā ar Militārā dienesta likuma 52.panta divpadsmito daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu (turpmāk — nelaimes gadījums) izmeklēšanas un uzskaites kārtību.

2. Nelaimes gadījumus izmeklē un uzskaita, lai:

2.1. noskaidrotu un turpmāk novērstu nelaimes gadījuma cēloņus;

2.2. dokumentāri noformētu notikušo nelaimes gadījumu un nodrošinātu cietušajam karavīram vai — karavīra nāves gadījumā — viņa apgādībā bijušām personām un mantiniekiem sociālās garantijas, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē karavīru sociālās drošības jautājumus;

2.3. noteiktu personas, kas ir pieļāvušas militārajos reglamentos un citos militāro dienestu reglamentējošos, kā arī vispārējos normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kuru dēļ ir noticis nelaimes gadījums.

3. Saskaņā ar šiem noteikumiem jāizmeklē visi nelaimes gadījumi, kas notikuši ar karavīru valsts teritorijā vai ārpus tās:

3.1. pildot Militārā dienesta likuma 9.pantā noteiktos militārā dienesta pienākumus;

3.2. aizstāvot valsts vai personas īpašumu, sabiedrisko kārtību vai glābjot cilvēka dzīvību;

3.3. nonākot saskarē ar inficētām asinīm vai citām inficētām vielām un priekšmetiem;

3.4. izraisoties dabas katastrofai (piemēram, zemestrīcei, nogruvumam, plūdiem, vētrai) vai nonākot saskarē ar dzīvo dabu (piemēram, kukaiņiem, rāpuļiem vai citiem dzīvniekiem), kuras iedarbība uz organismu ir kaitīga.

4. Ja nelaimes gadījums ir noticis ar ārvalsts karavīru, kurš dienesta uzdevumā atradies Latvijā, nelaimes gadījumu izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem vai starptautiskajiem līgumiem.

5. Izdevumus, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu, sedz vienība, kurā noticis nelaimes gadījums.

6. Par nelaimes gadījuma savlaicīgu un kvalitatīvu izmeklēšanu un akta sastādīšanu ir atbildīga amatpersona, kurai ar pavēli ir uzdots vadīt nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju.

 

II. Nelaimes gadījuma izmeklēšana

7. Nelaimes gadījumu izmeklē ar vienības komandiera (priekšnieka) pavēli norīkota komisija vismaz triju amatpersonu sastāvā. Nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju (turpmāk — izmeklēšanas komisija) izveido ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc nelaimes gadījuma konstatēšanas. Nelaimes gadījumu izmeklē ne ilgāk kā 15 darbdienu laikā. Izmeklēšanas komisija triju darbdienu laikā pēc noteiktā izmeklēšanas termiņa beigām sastāda aktu par nelaimes gadījumu militārajā dienestā (turpmāk — akts) (1.pielikums), izņemot šo noteikumu 18.punktā minēto gadījumu.

8. Izmeklēšanas komisijas sastāvā norīko vienības amatpersonas un obligāti iekļauj personāla un medicīnas dienesta speciālistus. Ja nepieciešams, izmeklēšanas komisijā var iekļaut arī citas amatpersonas (speciālistus, ekspertus), kā arī personu, kas pārstāv cietušā karavīra intereses.

9. Ja nelaimes gadījumā ir cietis karavīrs, kas uz laiku nosūtīts pildīt dienesta pienākumus citā vienībā, nelaimes gadījumu izmeklē tās vienības komandiera (priekšnieka) izveidota izmeklēšanas komisija, kurā ir noticis nelaimes gadījums. Komisijā iekļauj arī tās vienības pārstāvi, kuras sastāvā ir cietušais karavīrs.

10. Ja karavīrs dienesta pienākumus pildījis citas vienības sastāvā savas vienības amatpersonas vadībā, nelaimes gadījumu izmeklē izmeklēšanas komisija, kuru izveido tās vienības komandieris (priekšnieks), kuras sastāvā ir cietušais karavīrs. Komisijā iekļauj arī tās vienības pārstāvi, kuras sastāvā ir bijusi iekļauta cietušā karavīra vienība.

11. Nelaimes gadījumā cietušais karavīrs vai tajā klātesošie karavīri, militārie darbinieki, vienībā strādājošie civilie darbinieki (turpmāk — nelaimes gadījuma liecinieki) par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņo tiešajam priekšniekam vai savas vienības komandierim (priekšniekam), štāba priekšniekam vai operatīvajam dežurantam.

12. Ja nelaimes gadījums ir noticis ārpus cietušā karavīra pastāvīgās dienesta vietas un par notikušo nav iespējams paziņot šo noteikumu 11.punktā noteiktajā kārtībā, karavīrs (nelaimes gadījuma liecinieki) par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņo tuvākajam militārajam formējumam vai valsts vai pašvaldības policijas iestādei. Šo institūciju amatpersonām ir pienākums par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot tās vienības amatpersonai, kuras sastāvā ir cietušais karavīrs, vai Nacionālo bruņoto spēku operatīvajam dežurantam.

13. Nelaimes gadījuma lieciniekam ir pienākums nekavējoties sniegt cietušajam karavīram pirmo palīdzību un nogādāt viņu ārstniecības iestādē vai izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī līdz nelaimes gadījuma izmeklēšanas sākumam notikuma vietu saglabāt neskartu (ja tas neapdraud citu cilvēku dzīvību vai vidi, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē dienesta norisi vai darba procesu).

14. Vienības komandieris (priekšnieks) vai Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, vai izmeklēšanas komisijas vadītājs pieprasa no ārstniecības iestādes ārstējošā ārsta vai Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas izziņu par cietušā karavīra veselības traucējuma smaguma pakāpi (2.pielikums).

15. Izziņu par cietušā karavīra veselības traucējuma smaguma pakāpi izsniedz ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Izziņā norāda, vai veselības traucējums ir smags, vidēji smags vai viegls. Veselības traucējuma smaguma pakāpi nosaka atbilstoši likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 3.pielikuma “Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai, veicot medicīnisko ekspertīzi” otrās, trešās un ceturtās sadaļas nosacījumiem.

16. Karavīra bojāejas vai veselības traucējuma cēlonisko sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu nosaka izmeklēšanas komisija. Komisija par to izdara ierakstu aktā.

17. Nelaimes gadījumu izmeklē, ja cietušais karavīrs nav spējīgs pildīt dienesta pienākumus ilgāk par vienu diennakti.

18. Militārā dienesta likuma 52.panta desmitās daļas 4.punktā minētajā gadījumā, ja krimināllieta izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ vai noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ, vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, aktu sastāda 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par krimināllietas izbeigšanu vai pēc attaisnojoša sprieduma stāšanās spēkā.

19. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots diennakts laikā vai nelaimes gadījumā gūtais darbspēju zaudējums karavīram iestājies vēlāk, nelaimes gadījumu izmeklē 15 darbdienu laikā pēc cietušā karavīra iesnieguma par nelaimes gadījumu vai cita veida informācijas saņemšanas.

20. Ja nelaimes gadījumā ir cietis profesionālā militārā dienesta karavīrs, aktu sastāda četros eksemplāros, bet, ja ir cietis obligātā militārā dienesta karavīrs, — trijos eksemplāros. Akta pirmajam eksemplāram pievieno ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistītos materiālus (piemēram, pavēles kopiju par izmeklēšanas komisijas izveidošanu, medicīniskā atzinuma kopiju, cietušā karavīra, nelaimes gadījuma liecinieku un atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, plānus, shēmas un dokumentus, kas raksturo nelaimes gadījuma vietu, ieročus, munīciju, transportlīdzekļus, mehānismus, iekārtas un vides bīstamos vai kaitīgos faktorus).

21. Akta pirmais eksemplārs un citi ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistītie materiāli glabājas tajā vienībā, kuras sastāvā ir cietušais karavīrs. Pa vienam akta eksemplāram vienības komandieris (priekšnieks) nekavējoties nosūta:

21.1. ja cietušais ir profesionālā dienesta karavīrs:

21.1.1. cietušajam vai personai, kas pārstāv viņa intereses;

21.1.2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiālei pēc cietušā karavīra dzīvesvietas;

21.1.3. Aizsardzības ministrijai;

21.2. ja cietušais ir obligātā militārā dienesta karavīrs:

21.2.1. cietušajam vai personai, kas pārstāv viņa intereses;

21.2.2. Aizsardzības ministrijai.

22. Ja Aizsardzības ministrija pēc akta saņemšanas konstatē, ka nelaimes gadījums izmeklēts un akts sastādīts, neievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības, tā ir tiesīga pieprasīt, lai vienības komandieris (priekšnieks) 10 darbdienu laikā atkārtoti izmeklētu nelaimes gadījumu, vai izveidot citu komisiju nelaimes gadījuma izmeklēšanai.

23. Ja cietušais karavīrs vai persona, kas pārstāv viņa intereses, nepiekrīt aktā norādītajai informācijai, karavīrs vai minētā persona triju mēnešu laikā pēc akta saņemšanas ir tiesīga to apstrīdēt Militārā dienesta likuma 10.panta ceturtajā daļā un Militārā dienesta iekārtas reglamentā noteiktajā kārtībā.

24. Aizsardzības ministrija pēc saviem ieskatiem vai pēc atbilstošu tiesībaizsardzības institūciju pieprasījuma ir tiesīga papildus izmeklēt nelaimes gadījuma apstākļus.

25. Izmeklēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt un saņemt nepieciešamos izziņas materiālus un rakstiskus paskaidrojumus no attiecīgās vienības amatpersonām, kā arī cietušā karavīra un nelaimes gadījuma liecinieku rakstiskus paskaidrojumus.

26. Vienības komandieris (priekšnieks):

26.1. informē cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, par karavīra tiesībām uz sociālās apdrošināšanas atlīdzību;

26.2. informē cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, par tiesībām uz karavīru valsts obligātās apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar Militārā dienesta likumu;

26.3. iepazīstina vienības amatpersonas, cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, ar materiāliem, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu;

26.4. izskata nelaimes gadījuma cēloņus un komisijas ieteiktos pasākumus to novēršanai. Nosaka pasākumus, kas veicami, lai turpmāk novērstu analoģisku nelaimes gadījumu iespēju;

26.5. pēc cietušā karavīra izveseļošanās, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma nosūta Aizsardzības ministrijai paziņojumu par militārajā dienestā notikuša nelaimes gadījuma sekām (3.pielikums).

27. Aktu un ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu saistītos materiālus vienībā glabā 45 gadus un pēc tam nodod arhīvā.

 

III. Nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana

28. Nelaimes gadījuma speciālo izmeklēšanu (turpmāk — speciālā izmeklēšana) nosaka, ja:

28.1. konstatēta viena vai vairāku karavīru nāve;

28.2. karavīram konstatēti smagi veselības traucējumi;

28.3. karavīrs ir miris slimības dēļ, kuru izraisījis nelaimes gadījums.

29. Par šo noteikumu 28.punktā minētajiem nelaimes gadījumiem vienības komandieris (priekšnieks) diennakts laikā paziņo pakļautības kārtībā augstākam komandierim (priekšniekam), specializētajai nozares prokuratūrai un Aizsardzības ministrijai. Paziņojumā norāda vienības nosaukumu, datumu un laiku, kad noticis nelaimes gadījums, vietu, kur noticis nelaimes gadījums, cietušo karavīru skaitu, vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, vecumu, dzimumu, amatu, kā arī sniedz ziņas par nelaimes gadījuma apstākļiem.

30. Speciālajai izmeklēšanai norīko:

30.1. pakļautības kārtībā augstākā komandiera (priekšnieka) ar pavēli izveidotu speciālās izmeklēšanas komisiju vismaz triju amatpersonu sastāvā. Speciālās izmeklēšanas komisijas vadītājs darbam komisijā pieaicina vienības komandiera (priekšnieka) pilnvarotu personu, cietušo karavīru vai personu, kas pārstāv viņa intereses, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgus speciālistus un ekspertus;

30.2. ja nelaimes gadījums (vai slimība) ir izraisījis viena karavīra nāvi, — Nacionālo bruņoto spēku komandiera izveidotu speciālās izmeklēšanas komisiju;

30.3. ja nelaimes gadījums ir izraisījis divu vai vairāku karavīru nāvi, — aizsardzības ministra izveidotu speciālās izmeklēšanas komisiju.

31. Speciālās izmeklēšanas komisija 15 darbdienu laikā izmeklē nelaimes gadījumu un piecu darbdienu laikā pēc speciālās izmeklēšanas beigām sastāda aktu. Amatpersona, kas ir izdevusi pavēli par speciālo izmeklēšanu, noteikto termiņu var pagarināt, bet ne ilgāk kā līdz trim mēnešiem.

32. Ja karavīrs ir miris nelaimes gadījumā gūtā veselības traucējuma dēļ vai nelaimes gadījuma izraisītās slimības ārstēšanas laikā, speciālās izmeklēšanas termiņš skaitāms no karavīra nāves dienas (ja speciālā izmeklēšana nav veikta jau iepriekš).

33. Speciālās izmeklēšanas komisija ir tiesīga:

33.1. pieprasīt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no vienības amatpersonām, nelaimes gadījuma lieciniekiem un cietušā karavīra;

33.2. pieprasīt, lai vienības komandieris (priekšnieks):

33.2.1. pieaicinātu speciālistus un ekspertus;

33.2.2. nodrošinātu iespēju veikt tehniskos aprēķinus un laboratoriskos mērījumus, fotografēt bojātos objektus un nelaimes gadījuma vietu, kā arī veiktu citas speciālajai izmeklēšanai nepieciešamās darbības un segtu izdevumus, kas saistīti ar minētajiem pasākumiem;

33.2.3. iesniegtu speciālajai izmeklēšanai nepieciešamos materiālus un izziņas;

33.2.4. nodrošinātu komisiju ar transportlīdzekļiem un sakariem;

33.2.5. nodrošinātu ar speciālo izmeklēšanu saistīto dokumentu un citu materiālu pavairošanu;

33.2.6. ja nepieciešams, nodrošinātu speciālajā izmeklēšanā iesaistītās personas ar aizsargapģērbu, apaviem un citiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

33.2.7. pieprasītu no valsts institūcijām ar speciālo izmeklēšanu saistīto dokumentu un citu materiālu kopijas;

33.3. izmeklējot ceļu satiksmes negadījumu vai citu negadījumu, kas ir noticis ar karavīru ārpus viņa pastāvīgās dienesta vietas (vienības), iepazīties ar nepieciešamajiem dokumentiem Valsts policijas, Ceļu policijas vai Pašvaldības policijas pārvaldē (iestādē) (ar šo institūciju amatpersonu atļauju).

34. Speciālās izmeklēšanas komisija pēc speciālās izmeklēšanas beigšanas, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūtajiem materiāliem, sastāda aktu. Ja cietušais ir profesionālā militārā dienesta karavīrs, aktu sastāda piecos eksemplāros, bet, ja obligātā militārā dienesta karavīrs, — četros eksemplāros.

35. Ja nelaimes gadījumā ir cietuši vairāki karavīri, par katru cietušo vai bojāgājušo karavīru sastāda atsevišķu aktu.

36. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

36.1. akts;

36.2. notikuma vietas plāns, shēma, fotoattēli un videomateriāli;

36.3. cietušā karavīra, nelaimes gadījuma liecinieku un amatpersonu rakstiski paskaidrojumi;

36.4. pavēles, rīkojumi, lēmumi, instrukcijas un citi normatīvie akti, kas saistīti ar nelaimes gadījumu;

36.5. informācija par cietušā karavīra instruktāžu un apmācību;

36.6. objekta, ieroču, munīcijas, transportlīdzekļu, aparatūras un citu priekšmetu tehniskā stāvokļa atbilstības novērtēšanas dokumenti, kā arī vides bīstamo vai kaitīgo faktoru analīzes materiāli, kas attiecas uz vietu, kur noticis nelaimes gadījums;

36.7. ārstniecības iestādes izziņa par karavīra veselības traucējuma pakāpi vai karavīra nāvi apliecinoša dokumenta kopija, ko apstiprinājis komisijas vadītājs;

36.8. ja nepieciešams, ārstniecības iestādes izziņa par karavīra veselības stāvokli pirms nelaimes gadījuma;

36.9. tās tiesībaizsardzības institūcijas apstiprinājums, kuras kompetencē to izdot, ja karavīrs ir izdarījis pašnāvību vai pašnāvības mēģinājumu;

36.10. speciālistu un ekspertu atzinumi;

36.11. izraksti no pavēlēm, rīkojumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kuros paredzēti pasākumi, kas garantē dienesta drošības apstākļus, un noteiktas par pasākumu izpildi atbildīgās personas;

36.12. pavēles kopija (izraksts) par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

37. Speciālās izmeklēšanas komisijas vadītājs pēc akta un citu ar speciālo izmeklēšanu saistīto materiālu noformēšanas triju darbdienu laikā nosūta:

37.1. ar speciālo izmeklēšanu saistīto materiālu oriģinālus tās vienības komandierim (priekšniekam), kuras sastāvā ir cietušais karavīrs;

37.2. aktu:

37.2.1. Aizsardzības ministrijai;

37.2.2. tās vienības komandierim, kas izdevis pavēli par speciālās izmeklēšanas komisijas izveidošanu;

37.2.3. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (par profesionālā dienesta karavīru);

37.2.4. cietušajam karavīram vai personai, kas pārstāv viņa intereses.

38. Pēc speciālās izmeklēšanas materiālu saņemšanas vienības komandieris (priekšnieks) rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26.punktā noteiktajām prasībām, kā arī rakstiski paziņo Aizsardzības ministrijai par pasākumiem, kas veikti nelaimes gadījuma cēloņu novēršanai (ja tādi ir bijuši nepieciešami).

 

IV. Ārvalstī notikuša nelaimes gadījuma izmeklēšana

39. Ja nelaimes gadījumā ir cietis karavīrs, kas dienesta pienākumus pilda ārpus Latvijas, izmeklēšana notiek saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras teritorijā ir noticis nelaimes gadījums, ja starptautiskajos līgumos nav noteikta citāda kārtība.

40. Ārvalstī izsniegtos dokumentus, kas apliecina nelaimes gadījumu, pielīdzina šo noteikumu 7.punktā minētajam aktam, ja ir ievērotas šādas prasības:

40.1. ietvertā informācija nepārprotami apliecina — karavīrs, kam tie izsniegti, ir cietis nelaimes gadījumā;

40.2. dokumentiem pievienots notariāli apliecināts tulkojums latviešu valodā;

40.3. karavīrs, kam dokumenti izsniegti, ir ievērojis starptautiskajos līgumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai.

41. Karavīrs vai persona, kas pārstāv viņa intereses, ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu apliecinošos dokumentus iesniedz Aizsardzības ministrijā, bet to kopijas — vienībā, kurā viņš pilda (ir pildījis) dienestu. Ja nelaimes gadījumā ir cietis profesionālā dienesta karavīrs, Aizsardzības ministrija minēto dokumentu kopijas piecu darbdienu laikā pēc to saņemšanas nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

42. Lai noskaidrotu ar karavīru ārvalstī notikušā nelaimes gadījuma cēloņus un sekas, aizsardzības ministrs uz attiecīgo valsti var komandēt Aizsardzības ministrijas amatpersonu, Nacionālo bruņoto spēku amatpersonu vai Aizsardzības ministrijas padotībā esošās iestādes amatpersonu.

 

V. Nelaimes gadījumu uzskaite

43. Nelaimes gadījumus, par kuriem ir sastādīti akti, vienība, kuras karavīrs ir cietis (gājis bojā) nelaimes gadījumā, un Aizsardzības ministrija uzskaita un reģistrē nelaimes gadījumos cietušo karavīru uzskaites žurnālā (4.pielikums).

44. Vienība un Aizsardzības ministrija ārvalstī notikušo nelaimes gadījumu reģistrē pēc tam, kad karavīrs vai persona, kas pārstāv viņa intereses, ir uzrādījusi šo noteikumu 41.punktā minētos dokumentus.

 

VI. Noteikumu ievērošanas uzraudzība un atbildība par noteikumu neievērošanu

45. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Aizsardzības ministrija, Nacionālo bruņoto spēku komandieris un Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieri atbilstoši vienību pakļautībai.

46. Par šo noteikumu neievērošanu vienību komandieri (priekšnieki) un citas vainīgās amatpersonas saucamas pie militārajos reglamentos un citos normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

 

VII. Noslēguma jautājumi

47. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 25.maija noteikumus Nr.189 “Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 174./176.nr.).

48. Līdz Iekšlietu ministrijas Sardzes pulka reorganizācijas pabeigšanai nelaimes gadījumus, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkā dienošiem obligātā dienesta karavīriem, izmeklē saskaņā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents E.Repše

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 10.jūliju.