Vakar, 8. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu”, kuri nosaka kārtību, kādā aprēķina maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu.

Noteikts, ka komercsabiedrība, kas veic bīstamo atkritumu apglabāšanu, sagatavo maksas apmēra aprēķina projektu atbilstoši noteikumu minētajām izmaksām. Maksā iekļauj izmaksas, kas saistītas ar bīstamo atkritumu pieņemšanu, identifikāciju, uzskaiti un reģistrāciju, iepakošanu, apglabāšanu, kā arī poligona apsaimniekošanu tā darbības laikā, slēgšanu, rekultivāciju, uzturēšanu un monitoringu 30 gadus pēc poligona slēgšanas.

Noteikumos noteikta formulu, pēc kuras ir aprēķināma bīstamo atkritumu apglabāšanas maksa, kā arī ir aprakstīti maksu veidojošie komponenti.

Noteikumos noteikts, ka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu apstiprina vides ministrs pēc komisijas priekšlikuma, kurā ir seši pārstāvji no Vides ministrijas un Ekonomikas ministrijas. Noteikta arī ministra lēmuma spēkā stāšanās un apstrīdēšanas kārtība.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”.

Likumprojekts paredz grozīt definīciju “atkritumu apsaimniekošana”, nosakot, ka atkritumu apsaimniekošana ir atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā sadedzināšana, ja no atkritumiem tiek iegūta enerģija) un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana, ja no atkritumiem netiek iegūta enerģija), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas.

Pamatojoties uz precizēto definīciju, ir paredzēts precizēt arī vairākus likuma pantus. Likumprojektā ir iestrādātas normas par reģionālo vides pārvalžu izdoto administratīvo aktu pārsūdzēšanu. Ir paredzēts noteikt, ka personas, kuras uzglabā bīstamos atkritumus ilgāk par 12 mēnešiem, saņem atļauju bīstamo atkritumu apglabāšanai un veic normatīvajos aktos noteiktos atkritumu poligonu apsaimniekotāju pienākumus.

Akceptēti noteikumi “Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība”, kuri nosaka meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības – projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un būvdarbu veikšanas – kārtību, ciktāl to nenosaka citi normatīvie akti, kas reglamentē būvniecību.

Noteikumi neattiecas uz ostu un jūras hidrotehnisko būvju būvniecību.

Būvniecības ierosinātājs iesniedz attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldē būvniecības pieteikumu – uzskaites karti. Būvvalde 14 dienu laikā pēc tam, kad sniegts pozitīvs atzinums par būvniecības atbilstību teritorijas plānojumam vai pieņemts lēmums atļaut būvniecību: izsniedz būvniecības ierosinātājam attiecīgo atzinumu vai lēmumu, kā arī plānošanas un arhitektūras uzdevumu; nosūta attiecīgajai reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei būvniecības pieteikumu –uzskaites karti — un izsniegtā atzinuma vai lēmuma kopiju. Reģionālā lauksaimniecības pārvalde reģistrē būvniecības pieteikumu – uzskaites karti un pēc tās izskatīšanas sagatavo un izsniedz attiecīgās hidromelioratīvās būvniecības tehniskos noteikumus.

Noteikts, ka būvprojektu izstrādā jaunbūvēm un esošo būvju renovācijai, rekonstrukcijai un restaurācijai, izņemot ja būves apjoms un būvvieta saskaņota attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (būvniecībai pilsētas administratīvajā teritorijā – arī attiecīgajā būvvaldē), būvprojekts nav nepieciešams šādām būvēm: iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem); vienas saimniecības atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) nosusināšanas vai ierobežojošiem grāvjiem, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km; meliorācijas sistēmas renovācijai.

Noteikts, ka tehniskā projekta izstrādāšanas pamats ir būvvaldē un attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saskaņots hidromelioratīvās būvniecības skiču projekts. Tehniskā projekta risinājumam jāatbilst Latvijas būvnormatīviem, hidromelioratīvās būvniecības un citiem tehniskajiem noteikumiem, projektēšanas uzdevumā noteiktajai detalizācijas pakāpei, kā arī būvvaldē un attiecīgajā reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē saskaņotajam skiču projektam (ja projektēšana notiek divās stadijās).

Pirms hidromelioratīvo būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju. Būvatļauju izsniedz: Lauku atbalsta dienests (ja būvniecība tiek veikta par valsts līdzekļiem); attiecīgā reģionālā lauksaimniecības pārvalde (ja būvniecība tiek veikta par pašvaldības līdzekļiem vai par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem). Būvatļauja nav nepieciešama: veicot renovāciju, kurai nav vajadzīgs būvprojekts (piemēram, ja nemainās meliorācijas sistēmas plānojums, netiek nojauktas vai mainītas būves nesošās konstrukcijas); iepriekšējās nosusināšanas grāvjiem (pioniergrāvjiem un kartu grāvjiem).

Hidromelioratīvās būvniecības būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā pilsētās organizē attiecīgā pašvaldība, lauku apvidos – reģionālā lauksaimniecības pārvalde, pieaicinot attiecīgo pašvaldību. Hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju pieņemšanas komisijā pieaicina reģionālās vides pārvaldes pārstāvi.

Būvdarbus var apturēt ar Valsts būvinspekcijas, būvvaldes, Valsts darba inspekcijas vai tās institūcijas lēmumu, kura izsniegusi būvatļauju, vai Valsts ugunsdrošības uzraudzības dienesta rīkojumu: ja nav izpildītas būvnormatīvu sarakstā (Latvijas būvnormatīvs LBN 000) minēto tiesību aktu prasības; ja nav ievērotas attiecīgās reģionālās vides pārvaldes vai Vides valsts inspekcijas administratīvo aktu prasības hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju būvniecībai vai vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības; saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumi Nr.410 “Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi”.

Akceptēti noteikumi “Valsts pārvaldes reformas padomes nolikums”.

Valsts pārvaldes reformas padome ir konsultatīva valsts institūcija, kuras darbības mērķis ir akcentēt valsts pārvaldes darbības uzlabošanas nozīmi, paplašināt diskusiju par valsts pārvaldes politiku, iesaistot diskusijā sabiedrības, valsts un privātā sektora pārstāvjus. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padomei ir noteiktas šādas galvenās funkcijas: izvērtēt valsts pārvaldes reformas gaitu un sniegt priekšlikumus valsts pārvaldes modernizācijai un darbības uzlabošanai; konsultēt Ministru kabinetu valsts pārvaldes reformas politikas jomā; veicināt valsts, pašvaldību iestāžu un citu institūciju sadarbību mūsdienīgas un efektīvas valsts pārvaldes sistēmas veidošanā, uzturēt dialogu ar akadēmiskajām aprindām un sabiedrību un ierosināt sabiedriskās apspriešanas, konferences un diskusiju forumus.

Noteikts, ka padomes sastāvā iekļauj sabiedrisko organizāciju, augstskolu, politisko partiju un valsts institūciju pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, pieaicina speciālistus un ekspertus. Padomes priekšsēdētājs ir Valsts kancelejas direktors. Padomes personālsastāvu apstiprina Ministru prezidents.

Akceptēts rīkojums “Par Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmas (otrā posma) finansētāja izvēli”.

Rīkojums nosaka, ka Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības kreditēšanas programmas otrā posma finansētājs ir Eiropas Investīciju banka.

Saskaņā ar Pamatlīgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Investīciju banku Eiropas Investīciju banka finansē investīciju projektus, ja Latvijas valdība lūdz piešķirt tam finansējumu. Tā kā Eiropas Investīciju banka pati nepiedalās konkursos par projektu finansēšanu, līdz ar to uz šo gadījumu nevar attiecināt Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumu “Kārtība, kādā finansu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus” prasības.

Konkursu rīkošanas pamatuzdevums ir izvēlēties pretendentu ar visizdevīgāko ekonomisko piedāvājumu. Šobrīd ir zināms, ka Eiropas Investīciju bankas piedāvājums būs ekonomiski visizdevīgākais, jo Eiropas Investīciju banka piedāvā viszemāko procenta likmi salīdzinājumā ar Ziemeļvalstu Investīciju banku (NIB) un Vācijas Attīstības banku (KfW).

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments