Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 1.panta 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

7) amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis;”.

3. Aizstāt 5.panta otrajā daļā vārdus “zinātnisko ekspertīzi” ar vārdiem “zivsaimniecisko ekspertīzi”.

4. Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvejas tiesību izmantošana šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajos gadījumos tiek pārtraukta ar Zivsaimniecības pārvaldes vai attiecīgās pašvaldības vienpusēju lēmumu pēc Vides ministrijas, Vides valsts inspekcijas, Jūras vides pārvaldes vai reģionālās vides pārvaldes ierosinājuma, un šis lēmums stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.”

5. Papildināt 9.panta septīto daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.”

6. Izteikt 10.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — veicamas saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu — regulējošām normām.”

7. Izteikt 11.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zvejas atļauju (licenci) izsniedz Dabas aizsardzības pārvalde, Jūras vides pārvalde un reģionālās vides pārvaldes atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldes iedalītajiem un ar Vides ministriju saskaņotajiem limitiem.”

8. Izteikt 12.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Zveju īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos veic, pamatojoties uz Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā saskaņotām zivsaimniecisko pētījumu programmām, projektiem, ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumiem vai citām zinātniskām rekomendācijām, kas nosaka šādas zvejas nepieciešamību, pēc zvejas atļaujas (licences) saņemšanas Dabas aizsardzības pārvaldē.

(2) Šāda zveja publiskajos ūdeņos un ūdeņos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, veicama, pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar attiecīgo ūdeņu zivju resursu pārzinātāju, un pēc pieteikšanas reģionālajā vides pārvaldē vai Jūras vides pārvaldē, bet privātajos ūdeņos, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, — pamatojoties uz darbu grafiku, kas saskaņots ar ūdeņu īpašnieku.”

9. Izteikt 16.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zivsaimniecības pārvalde, pamatojoties uz Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt pārtraukt ūdeņos un tauvas joslā tādu darbību, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdenslīmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

(2) Rūpnieciskā zveja ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās no ledus brīvajā zvejas sezonā ir aizliegta visos publiskajos ezeros, izņemot atsevišķus publiskos ezerus (to daļas). Šo atsevišķo publisko ezeru sarakstu un kārtību, kādā tajos veicama rūpnieciskā zveja ar tīkliem reglamentē Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes rajonā — Alūksnes ezerā; Balvu rajonā — Balvu un Viļakas ezeros; Cēsu rajonā — Āraišu ezerā; Dobeles rajonā — Lielauces ezerā; Jēkabpils rajonā — Viesītes ezerā; Jūrmalā — Slokas ezerā; Krāslavas rajonā — Dagdas ezerā; Kuldīgas rajonā — Lielās Nabas un Mazās Nabas ezeros; Limbažu rajonā — Lielezerā; Ludzas rajonā — Mazajā Ludzas ezerā; Madonas rajonā — Salas ezerā; Rēzeknes rajonā — Rēzeknes un Kaunatas ezeros; Rīgas pilsētā — Juglas ezerā, Ķīšezerā; Rīgas rajonā — Lielajā Baltezerā, Mazajā Baltezerā, Babītes ezerā un Dzirnezerā.

(4) Lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkā veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), Zivsaimniecības pārvalde pēc saskaņošanas ar Vides ministriju uz attiecīgās pašvaldības ierosinājuma pamata var aizliegt rūpniecisko zveju.”

10. Izteikt 17.panta trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

(4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju Buļļupē un Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs), kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.”

11. 18.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu “valsts”;

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic Vides valsts inspekcija, Jūras vides pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde un reģionālās vides pārvaldes, kā arī pašvaldības pilnvarota persona attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.”

12. Izslēgt 19.panta nosaukumā vārdu “valsts”.

13. Papildināt 19.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pašvaldības pilnvarotas amatpersonas valsts vai pašvaldības policijas pārstāvja klātbūtnē ir tiesīgas pieļauto pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu un sastādīt administratīvos protokolus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šos protokolus nosūtot izskatīšanai attiecīgai kompetentajai institūcijai.”

14. Aizstāt 21.panta trešajā daļā skaitli un vārdus “3.panta otrās daļas nosacījumi” ar skaitli un vārdiem “4.panta otrās daļas otrajā teikumā minētie nosacījumi”.

15. 22.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Zivju sugu pārvietošanai un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Pārtikas un veterināro dienestu.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites kārtību un kārtību, kādā tie ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs, nosaka Ministru kabinets.”

16. Izteikt 23.panta tekstu šādā redakcijā:

“Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi.”

17. Aizstāt 27.pantā vārdu “finansu” ar vārdu “finanšu”.

18. Papildināt pārejas noteikumus ar 5., 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.

7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.”

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 19.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 10.jūlijā