Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

Izdarīt likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 13.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Vides ministrija” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts un pašvaldību institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas un pašvaldības” (attiecīgā locījumā).

3. Aizstāt likuma 21., 22. un 23.panta pirmajā un trešajā daļā vārdus “valsts vai pašvaldības institūcijas” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “valsts institūcijas vai pašvaldības” (attiecīgā locījumā).

4. 1.pantā:

papildināt 1.punktu pēc vārdiem “paredzētās darbības” ar vārdiem “vai plānošanas dokumenta īstenošanas”;

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — ietekmes novērtējums) — procedūra, kas veicama šajā likumā noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos;”;

izslēgt 3.punktā vārdus “teritoriju plānojuma izstrādāšana”;

papildināt pantu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk arī — stratēģiskais novērtējums) — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumenta īstenošanai, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā;

7) vides pārskats — atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”

5. Papildināt 2.pantu pēc vārdiem “paredzēto darbību” ar vārdiem “vai plānošanas dokumentu īstenošanas”.

6. 3.pantā:

aizstāt 2.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

papildināt 4.punktu pēc vārda “sabiedrībai” ar vārdiem “— fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī to apvienībām, organizācijām un grupām (turpmāk — sabiedrība)”;

papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) ierosinātājs nodrošina paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sabiedrisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;”.

7. 4.pantā:

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”;

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) kurām to nosaka šā likuma 6.pantā minētā kompetentā institūcija:

a) saskaņā ar sākotnējā izvērtējuma rezultātiem,

b) ja vairākas paredzētās darbības ietekmē vienu un to pašu teritoriju, ņemot vērā paredzēto darbību kopējo un savstarpējo ietekmi.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansējuma izmantošanu, kā arī plānošanas dokumentu grozījumiem, ja tos saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai citiem noteikumiem izstrādā vai pieņem Saeima, Ministru kabinets, pašvaldība, valsts vai pašvaldības institūcija, ir nepieciešams stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.”;

papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt cilvēku veselību un vidi, arī plānošanas dokumentiem:

1) lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības, enerģētikas, rūpniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas, ūdens resursu apsaimniekošanas, telekomunikāciju, tūrisma, derīgo izrakteņu ieguves jomā un plānošanas dokumentiem, kuri saistīti ar reģionālo attīstību, zemes izmantošanu, teritoriju plānojumiem un ietver pamatnosacījumus šā likuma 1. vai 2.pielikumā minēto darbību īstenošanai;

2) kas var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (NATURA 2000), izņemot plānošanas dokumentus, kas nosaka dabas aizsardzības un apsaimniekošanas prasības un pasākumus attiecībā uz šīm teritorijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajiem plānošanas dokumentiem, kuri attiecas uz nelielu teritoriju izmantošanu vietējās pašvaldības līmenī, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto plānošanas dokumentu nelieliem tehniskiem grozījumiem stratēģisko novērtējumu neveic, izņemot gadījumus, kad šo dokumentu īstenošana var būtiski ietekmēt vidi.

(6) Šā likuma noteikumi neattiecas uz:

1) paredzētajām darbībām un plānošanas dokumentiem, kas saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai civilo aizsardzību;

2) plānošanas dokumentiem finanšu vai budžeta jomā.”

8. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ietekmes uz vidi novērtējumu finansē paredzētās darbības ierosinātājs. Stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu finansē plānošanas dokumenta izstrādātājs (turpmāk — izstrādātājs).”

9. Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

“6.pants.  Ietekmes uz vidi novērtējuma koordinācija un pārraudzība

Ietekmes uz vidi novērtējumu šajā likumā noteiktajā kārtībā koordinē un pārrauga Ministru kabineta izveidota valsts pārvaldes iestāde (turpmāk — kompetentā institūcija), kuras nolikumu apstiprina Ministru kabinets.”

10. Aizstāt 7.panta 1.punktā vārdu “pielikumā” ar skaitli un vārdu “1.pielikumā”.

11. Izteikt 8. un 9.pantu šādā redakcijā:

“8.pants.  Paredzētās darbības pieteikšana reģionālajā vides pārvaldē

Paredzēto darbību, kura nav minēta šā likuma 7.pantā, bet kura var būtiski ietekmēt vidi, kā arī šā likuma 2.pielikumā minētās darbības ierosinātājs piesaka attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē, iesniedzot rakstveida pieteikumu, kurā norāda vismaz divus dažādus risinājumus attiecībā uz paredzētās darbības vietu vai izmantojamo tehnoloģiju veidiem. 

9.pants. Paredzētās darbības pieteikuma saturs

Paredzētās darbības pieteikuma saturu nosaka Ministru kabinets.”

12. 11.pantā:

izteikt 1.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) paredzētās darbības un citu pašreizējo vai kompetentā institūcijā pieteiktu plānoto darbību savstarpējā ietekme,”;

izteikt 2.punkta “c” un “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“c) dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām,

d) teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi,”;

papildināt pantu ar 2.¹ punktu šādā redakcijā:

“2¹) paredzētās darbības ietekme uz:

  a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

  b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem;”;

aizstāt 3.punktā skaitļus un vārdu “1. un 2.” ar skaitļiem un vārdu “1., 2. un 2.¹”.

13. Aizstāt 12.pantā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

14. 14.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētais noteikums par paziņojuma publicēšanu neattiecas uz šā likuma 2.pielikumā minētajām darbībām. Ja kompetentā institūcija nolemj, ka šā likuma 2.pielikumā minētajai paredzētajai darbībai ietekmes novērtējums nav nepieciešams, tā lēmumu rakstveidā paziņo ierosinātājam, attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei un vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā tiks veikta paredzētā darbība, kā arī ievieto savā interneta mājas lapā paziņojumu par ietekmes novērtējuma nepiemērošanu. Minēto paziņojumu ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas attiecīgā reģionālā vides pārvalde izliek savā ēkā un attiecīgā vietējā pašvaldība — savā ēkā un citās sabiedriskajās vietās.”

15. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja ir saņemts kompetentās institūcijas lēmums par to, ka paredzētās darbības ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ierosinātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem publicē paziņojumu par paredzēto darbību un sabiedrības iespēju iesniegt rakstveida priekšlikumus par šīs darbības iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī individuāli informē paredzētās darbības teritorijai blakus esošo nekustamo īpašumu īpašniekus (valdītājus).”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas pilsoņu vai pastāvīgo iedzīvotāju” ar vārdiem “ieinteresēto personu”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“(3) Paredzētās darbības, arī būvniecības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Kompetentā institūcija piedalās ikvienā paredzētās darbības ietekmes novērtējuma sākotnējā sabiedriskajā apspriešanā, kas notiek saskaņā ar šo likumu.”

16. 16.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdu “pārstāvju”;

aizstāt vārdus “reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”.

17. 17.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pamatojoties uz programmu, ierosinātājs sagatavo un iesniedz kompetentajai institūcijai darba ziņojumu par ietekmes novērtējumu (turpmāk — darba ziņojums). Pēc kompetentās institūcijas norādījuma ierosinātājs iesniedz darba ziņojumu izvērtēšanai arī reģionālajai vides pārvaldei, īpaši aizsargājamās teritorijas administrācijai un pašvaldībai, kuras teritorijā paredzēta darbība, un citām institūcijām.”;

papildināt piekto daļu pēc vārda “Ierosinātājs” ar vārdiem “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “reglamentē Ministru kabineta noteikumi par ietekmes novērtējuma veikšanu” ar vārdiem “nosaka Ministru kabinets”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ierosinātāja pienākums ir noskaidrot sabiedrības viedokli, nodrošinot reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt paredzētā darbība, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai aptaujājot šo iedzīvotāju daļu.”

18. Izslēgt 18.panta pirmajā teikumā un 22.panta otrajā un trešajā daļā vārdu “pārstāvju”.

19. 19.pantā:

papildināt tekstu pēc vārdiem “iesniedz to kompetentajai institūcijai” ar vārdiem “arī elektroniskā formā”;

papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Noslēguma ziņojumā ietver pārskatu par darba ziņojuma sabiedrisko apspriešanu.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu un otro teikumu par pirmo daļu;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kompetentā institūcija un ierosinātājs ievieto noslēguma ziņojumu savā interneta mājas lapā. Kompetentā institūcija, ierosinātājs, reģionālā vides pārvalde un vietējā pašvaldība nodrošina noslēguma ziņojuma pieejamību sabiedrībai. Sabiedrībai ir tiesības izvērtēt noslēguma ziņojumu un Ministru kabineta noteiktajā termiņā iesniegt par to rakstveida komentārus, kurus kompetentā institūcija izvērtē, gatavojot atzinumu par noslēguma ziņojumu.”

20. 20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par noslēguma ziņojumu, par pamatkritēriju izmantojot paredzētās darbības atbilstību likumu un citu normatīvo aktu prasībām. Ja noslēguma ziņojums neatbilst programmai vai nav ņemts vērā kompetentās institūcijas atzinums par darba ziņojumu, vai arī nav veikta sabiedrības informēšana un nav notikusi sabiedriskā apspriešana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kompetentā institūcija nosūta noslēguma ziņojumu ierosinātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod ierosinātājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “publicē” ar vārdiem “vietējā laikrakstā”.

21. 20.¹ pantā:

aizstāt trešās daļas 3.punktā vārdus “valsts vai pašvaldības institūcijas” ar vārdiem “valsts institūciju vai pašvaldību”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “sabiedrības pārstāvji” ar vārdu “sabiedrība”.

22. 21.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja saskaņā ar noslēguma ziņojumu paredzētās darbības ietekme uz vidi vai cilvēka veselību var skart teritoriju, kas ir lielāka par attiecīgās pašvaldības teritoriju, lēmumu par paredzēto darbību pēc tās pašvaldības ierosinājuma, kuras teritoriju šī darbība var ietekmēt, pieņem Ministru kabinets.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

23. 23.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Attiecīgā valsts institūcija vai vietējā pašvaldība ne vēlāk kā divas nedēļas pēc lēmuma pieņemšanas to izliek vietējās pašvaldības ēkā un citās sabiedriskajās vietās, kā arī publicē vismaz vienā no vietējiem laikrakstiem. Publikācijā norāda valsts institūciju vai vietējo pašvaldību, kur ieinteresētās personas var iepazīties ar:

1) lēmuma saturu;

2) lēmuma pamatojumu;

3) pasākumiem, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4) nepieciešamo kompensāciju izmaksas nosacījumiem un kārtību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “tā konsultējusies par pieņemto lēmumu” ar vārdiem “notikušas konsultācijas ietekmes uz vidi novērtējuma procesā”.

24. Papildināt likumu ar V¹ nodaļu šādā redakcijā:

“V¹ nodaļa. Stratēģiskā novērtējuma kārtība

23.¹ pants. Plānošanas dokumenta pieteikšana kompetentajā institūcijā

(1) Jebkura tāda plānošanas dokumenta izstrādātājs, kuram saskaņā ar šo likumu var būt nepieciešams stratēģiskais novērtējums, izņemot šā panta trešajā daļā noteiktos plānošanas dokumentus, uzsākot izstrādāšanu, iesniedz rakstveida pieteikumu kompetentajai institūcijai. Pieteikumā izstrādātājs, ņemot vērā šā likuma 4.panta ceturto, piekto un sesto daļu, kā arī 23.² pantā noteiktos kritērijus un ieinteresēto institūciju viedokli, pamato nepieciešamību piemērot stratēģisko novērtējumu vai iemeslus, kādēļ konkrētajam plānošanas dokumentam stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams.

(2) Pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību, kā arī institūcijas, ar kurām iesniedzējs konsultējas pirms pieteikuma iesniegšanas, nosaka Ministru kabinets.

(3) Ministru kabinets nosaka to plānošanas dokumentu veidus, kuriem nepieciešams stratēģiskais novērtējums.

23.² pants. Stratēģiskā novērtējuma nepieciešamības kritēriji

Lai pieņemtu lēmumu par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību, ir jāizvērtē:

1) attiecīgā plānošanas dokumenta būtība, ņemot vērā:

a) cik lielā mērā plānošanas dokumentā ietverti priekšnoteikumi paredzēto darbību, projektu un citu pasākumu īstenošanai, ievērojot vietas izvēli, darbības veidu, apjomu, nosacījumus un resursu izmantošanu,

b) cik lielā mērā plānošanas dokuments ietekmē citus plānošanas dokumentus, kuri ir dažādos plānošanas līmeņos,

c) plānošanas dokumenta saistību ar vides nosacījumu iekļaušanu citu nozaru plānošanas dokumentos, īpaši, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību,

d) ar konkrēto plānošanas dokumentu saistītās vides problēmas,

e) plānošanas dokumenta saistību ar Latvijas un Eiropas Savienības normatīvo aktu noteikumu ieviešanu vides jomā, īpaši atkritumu apsaimniekošanas un ūdens resursu aizsardzības jomā;

2) iespējamai ietekmei uz vidi pakļautās teritorijas raksturojums, ņemot vērā:

a) ietekmes iespējamību, ilgumu, biežumu un seku atgriezeniskumu,

b) ietekmes kumulatīvo efektu,

c) pārrobežu ietekmes raksturu,

d) draudus cilvēku veselībai vai videi, arī avāriju risku,

e) ietekmes apjomu un izplatību, ievērojot iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas platību un iedzīvotāju skaitu;

3) iespējamai ietekmei pakļautās teritorijas jutīgums un īpatnības, ņemot vērā:

a) dabas apstākļu raksturlielumus,

b) ietekmi uz kultūras pieminekļiem,

c) vides kvalitātes normatīvu esošos vai iespējamos pārsniegumus,

d) zemes izmantošanas veidu un intensitāti;

4) attiecīgā plānošanas dokumenta ietekme uz:

a) īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām,

b) īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.

23.³ pants. Lēmums par stratēģiskā novērtējuma nepieciešamību

Kompetentā institūcija:

1) pieņem motivētu lēmumu par to, vai konkrētam plānošanas dokumentam ir nepieciešams stratēģiskais novērtējums;

2) nodrošina, ka lēmums piemērot vai nepiemērot stratēģisko novērtējumu un šo lēmumu pamatojošie dokumenti ir pieejami ikvienai personai;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā informē sabiedrību par to, kādēļ konkrētam plānošanas dokumentam ir vai nav piemērots stratēģiskais novērtējums.

23.⁴ pants. Vides pārskats

(1) Vides pārskatā iekļauj informāciju, ko izstrādātājs var nodrošināt, ņemot vērā pašreizējo zināšanu līmeni un novērtēšanas metodes, plānošanas dokumenta saturu, tā vietu plānošanas dokumentu hierarhijā un izstrādes un detalizācijas pakāpi, līdz kādai ir lietderīgi vērtēt ietekmi uz vidi attiecīgajā plānošanas stadijā, lai novērstu novērtējuma dublēšanos.

(2) Ministru kabinets nosaka nepieciešamo informāciju, kas iekļaujama vides pārskatā.

23.⁵ pants. Stratēģiskā novērtējuma izstrādāšanas, apspriešanas un monitoringa kārtība

(1) Stratēģisko novērtējumu veic plānošanas dokumenta sagatavošanas laikā, pirms šis plānošanas dokuments tiek iesniegts pieņemšanai. Ja plānošanas dokuments ir hierarhiski saistīts ar citu plānošanas dokumentu vai paredzēto darbību īstenošanu, vides pārskatā, lai izvairītos no informācijas dublēšanās, iekļauj tikai tādu informāciju, kas nepieciešama attiecīgajā plānošanas stadijā, kā arī izmanto informāciju, kas iegūta iepriekšējās plānošanas stadijās.

(2) Izstrādātājs konsultējas ar kompetento institūciju par plānošanas dokumenta detalizācijas pakāpi.

(3) Izstrādātājs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības iespējām iepazīties ar vides pārskatu un plānošanas dokumenta projektu, kā arī iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

(4) Pirms plānošanas dokumenta pieņemšanas izstrādātājs izvērtē un ņem vērā:

1) alternatīvos risinājumus nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi novēršanai, samazināšanai vai kompensēšanai;

2) attiecībā uz vides pārskatu saņemtos komentārus un priekšlikumus;

3) sabiedrības viedokli;

4) pārrobežu ietekmes gadījumā arī attiecīgo valsts institūciju komentārus un priekšlikumus un sabiedrības viedokli.

(5) Iesniedzējs, ņemot vērā alternatīvo risinājumu izvērtējumu, saņemtos komentārus un priekšlikumus, kā arī sabiedrības viedokli, precizē vides pārskatu un kopā ar saņemto komentāru un priekšlikumu kopijām iesniedz to kompetentajai institūcijai.

(6) Kompetentā institūcija Ministru kabineta noteiktajā termiņā sniedz atzinumu par vides pārskatu, ņemot vērā vides pārskata atbilstību normatīvo aktu prasībām un izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī nosaka termiņus, kādos izstrādātājs pēc plānošanas dokumenta apstiprināšanas iesniedz kompetentajai institūcijai ziņojumu par plānošanas dokumenta īstenošanas tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, arī vides pārskatā neparedzētu ietekmi (turpmāk — monitorings).

(7) Ja vides pārskats neatbilst normatīvo aktu prasībām vai izraudzītais risinājums būtiski ietekmē cilvēku veselību un vidi un nav pietiekami pamatots, kā arī ja nav veikta sabiedrības informēšana un vides pārskata apspriešana Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai nav izvērtēti saņemtie komentāri un priekšlikumi, kompetentā institūcija nosūta vides pārskatu izstrādātājam pārstrādāšanai, norādot novēršamās nepilnības, vai arī uzdod izpildītājam nodrošināt sabiedrības informēšanu un sabiedrisko apspriešanu.

(8) Ministru kabinets nosaka:

1) institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu to komentārus un priekšlikumus;

2) sabiedrības informēšanas un vides pārskata apspriešanas kārtību, arī pārrobežu ietekmes gadījumos;

3) sabiedrības informēšanas noteikumus un kārtību pēc plānošanas dokumenta pieņemšanas;

4) attiecīgo valstu informēšanas kārtību iespējamas pārrobežu ietekmes gadījumā;

5) Eiropas Komisijas informēšanas kārtību;

6) plānošanas dokumenta monitoringa kārtību.”

25. Izteikt VI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“VI nodaļa. Atbildība un lēmumu pārskatīšana”.

26. 24.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “Ierosinātāja” ar vārdiem “un izstrādātāja”;

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādātājs ir atbildīgs par informācijas pilnīgumu un patiesumu, kā arī stratēģiskā novērtējuma veikšanu atbilstoši šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

27. Papildināt likumu ar 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. Lēmumu pārskatīšanas kārtība

(1) Ikvienai personai, arī personu apvienībām un organizācijām, ir tiesības apstrīdēt jebkuru saskaņā ar šo likumu pieņemtu lēmumu, arī darbību vai bezdarbību, ja ar to ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos persona iesniegumu var iesniegt:

1) par ierosinātāja vai izstrādātāja rīcību visā ietekmes uz vidi novērtējuma procesā līdz tam laikam, kad kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par noslēguma ziņojumu vai vides pārskatu, — kompetentajai institūcijai;

2) par kompetentās institūcijas lēmumu vai rīcību, izskatot šīs daļas 1.punktā minēto iesniegumu, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas — Vides ministrijai.

(3) Iesniegumu, kas apstrīd paredzētās darbības akceptu vai plānošanas dokumenta pieņemšanu, ja ir pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma vai stratēģiskā novērtējuma procesā, mēneša laikā pēc akcepta sniegšanas vai dokumenta pieņemšanas var iesniegt augstākai institūcijai vai amatpersonai, bet, ja tādas nav, — tiesā.

(4) Šā panta otrās daļas 2.punktā un trešajā daļā minētās augstākās institūcijas vai amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

28. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 6., 7., 8., 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“6. Stratēģiskais novērtējums nav nepieciešams plānošanas dokumentiem, kuru izstrāde noteikta ar normatīvajiem aktiem līdz 2004.gada 21.jūlijam vai kuru izstrāde uzsākta pirms 2004.gada 21.jūlija, ja izstrādātājs līdz 2004.gada 21.jūlijam ir informējis par šādu plānošanas dokumentu kompetento institūciju vai plānošanas dokumentu pieņem līdz 2006.gada 21.jūlijam, izņemot šo pārejas noteikumu 7.punktā minētos gadījumus.

7. Plānošanas dokumentiem, kuru īstenošana var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas, stratēģiskais novērtējums ir nepieciešams, ja tos pieņem pēc 2004.gada 1.maija.

8. Ja izstrādātājs piemēro plānošanas dokumentam stratēģisko novērtējumu pirms šo pārejas noteikumu 6. vai 7.punktā minēto termiņu beigām, stratēģiskais novērtējums piemērojams atbilstoši šā likuma noteikumiem.

9. Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.martam.

10. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2004.gada 1.martam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi nr.213 “Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz vidi” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14.nr.);

2) Ministru kabineta 2001.gada 18.decembra noteikumi nr.521 “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 3.nr.).”

29. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 85/337/EEC, 97/11/EC, 92/43/EEC un 2001/42/EC.”

30. Likuma pielikumā:

aizstāt vārdu “pielikums” ar skaitli un vārdu “1.pielikums”;

aizstāt 1.punktā vārdu “dienā” ar vārdu “diennaktī”;

izteikt 8.punkta 1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1) organiskās un neorganiskās ķīmiskās pamatvielas;”;

izteikt 9., 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

“9. Jaunbūvējamas publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas.

10. Jaunbūvējamas lidostas ar 2,1 kilometru garu vai vēl garāku skrejceļu.

11. Jaunbūvējamas automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi.”;

papildināt pielikumu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

“11.¹ Jaunbūvējami četru vai vairāku joslu ceļi vai esošie divu vai mazāk joslu ceļi, kas iztaisnoti un/vai paplašināti par četru vai vairāku joslu ceļiem, ja šāda būvētā, iztaisnotā un/vai paplašinātā autoceļa posms ir 10 kilometrus garš vai vēl garāks.”;

papildināt 14.punktu ar vārdiem “kā arī to sadedzināšanas un ķīmiskās pārstrādes iekārtas, ja šo iekārtu jauda ir 1 tonna vai vairāk diennaktī”;

aizstāt 16.punktā vārdu “Atkritumu” ar vārdiem “Sadzīves atkritumu” un vārdus un skaitli “ir 100 tonnu un vairāk dienā” — ar vārdiem un skaitli “ir 10 tonnu un vairāk diennaktī”;

aizstāt 17.punktā skaitli “2,5” ar skaitli “10”;

aizstāt 19.punktā skaitli “30 000” ar skaitli “150 000”;

aizstāt 22.punktā vārdu “ķimikāliju” ar vārdiem “ķīmisko vielu un ķīmisko produktu”;

izteikt 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Projekti, kas paredz derīgo izrakteņu ieguvi agrāk neizmantotās derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 10 hektāriem, vai agrāk neizmantotās kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 100 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības.”;

izslēgt 28.punktu.

31. Papildināt likumu ar 2.pielikumu šādā redakcijā:

“Likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”
2.pielikums

Darbības, kurām nepieciešams sākotnējais izvērtējums

1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:

1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

2) daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;

3) saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;

4) apmežošana, veicot zemes transformāciju, ja transformējamās zemes platība ir lielāka par 500 hektāriem;

5) mājlopu un mājputnu intensīvas audzēšanas kompleksu būvniecība, ja tie paredzēti:

a) vairāk nekā 2000 gaļas cūkām, kuru svars pārsniedz 30 kilogramus,

b) vairāk nekā 750 sivēnmātēm,

c) vairāk nekā 40 000 mājputniem;

6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju audzēšanas kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs;

7) jūras teritoriju atgūšana.

2. Ieguves rūpniecība:

1) projekti, kas paredz uzsākt derīgo izrakteņu ieguvi derīgo izrakteņu atradnēs, kuru platība ir lielāka par 5 hektāriem, vai kūdras atradnēs, kuru platība ir lielāka par 25 hektāriem, neatkarīgi no izstrādei paredzētās platības;

2) derīgo izrakteņu ieguve pazemes izstrādnēs;

3) derīgo izrakteņu ieguve, bagarējot ezeru, upi vai jūru;

4) šādu dziļurbumu ierīkošana un izmantošana (izņemot urbumus, kas paredzēti inženierģeoloģiskiem pētījumiem un pazemes ūdeņu monitoringam):

a) ģeotermālie urbumi,

b) urbumi atkritumu glabāšanai,

c) ūdens ieguves urbumi, kuri ir dziļāki par 250 metriem,

d) ogļūdeņražu izpētes un ieguves urbumi;

5) virszemes rūpniecisko iekārtu uzstādīšana akmeņogļu, naftas, dabasgāzes, rūdu un degakmens iegūšanai.

3. Enerģētiskā rūpniecība:

1) rūpniecisko iekārtu uzstādīšana elektrības, tvaika un karstā ūdens ražošanai, ja to ievadītā siltuma jauda pārsniedz 50 megavatus;

2) gāzes, tvaika un karstā ūdens pārvades līniju un augstsprieguma elektrolīniju ierīkošana, ja to garums pārsniedz 5 kilometrus;

3) dabasgāzes virszemes un pazemes krātuvju ierīkošana;

4) fosilā kurināmā virszemes krātuvju ierīkošana;

5) ogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtu uzstādīšana;

6) radioaktīvo atkritumu apstrādes un glabāšanas iekārtu uzstādīšana;

7) hidroelektrostaciju būvniecība;

8) vēja ģeneratoru kompleksu uzstādīšana un būvniecība.

4. Metāla un metāla izstrādājumu ieguve un ražošana:

1) iekārtu uzstādīšana čuguna vai tērauda iegūšanai (pirmējā vai otrējā kausēšana) un metālliešanai, ja šo iekārtu jauda pārsniedz 2,5 tonnas stundā;

2) šādu iekārtu uzstādīšana melno metālu apstrādei:

a) karstās velmētavas, kurās apstrādā vairāk nekā 20 tonnas tērauda stundā,

b) smēdes, kuru enerģija pārsniedz 50 kilodžoulus katram mehānismam, ja patērētā siltuma jauda pārsniedz 20 megavatus,

c) galvaniskās ražotnes, kurās apstrādā vairāk nekā 2 tonnas tērauda stundā;

3) tādu melno metālu lietuvju būvniecība, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

4) tādu kausēšanas iekārtu (arī krāsaino metālu sakausējumiem) uzstādīšana un būvniecība, kuru jauda pārsniedz 4 tonnas kausēta svina vai kadmija diennaktī vai 20 tonnas jebkura cita kausēta metāla diennnaktī (izņemot dārgmetālu un pārstrādes produktu bagātināšanas un metālliešanas iekārtas);

5) tādu metāla un plastikāta virsmu apstrādes iekārtu uzstādīšana, kurās izmanto elektrolītiskos vai ķīmiskos procesus un kuru elektrolīzes vannu vai ķīmiskās apstrādes tvertnes kopējais tilpums pārsniedz 30 kubikmetrus;

6) mehānisko transportlīdzekļu sērijveida ražošana, montāža un šādu transportlīdzekļu motoru izgatavošana;

7) kuģu būves un remonta rūpnīcas;

8) lidmašīnu būves un remonta rūpnīcas;

9) dzelzceļa konstrukciju ražošana;

10) metālu ieguve ar sprādzienu metodi;

11) rūdu apdedzināšanas un frakcionēšanas iekārtu uzstādīšana.

5. Derīgo izrakteņu pārstrāde:

1) koksēšanas krāšņu (ogļu sausā destilēšana) ierīkošana;

2) cementa ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 500 tonnas produkcijas diennaktī;

3) iekārtu uzstādīšana azbesta un tādu produktu ražošanai, kuros azbests ir pamatsastāvdaļa (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) iekārtu uzstādīšana stikla un stikla šķiedras ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

5) iekārtu uzstādīšana minerālvielu kausēšanai, arī minerālšķiedru ražošanai, ja kausēšanas jauda pārsniedz 20 tonnas diennaktī;

6) keramikas izstrādājumu ražošana apdedzinot, kārniņu, ķieģeļu, ugunsizturīgu ķieģeļu, flīžu, māla trauku un porcelāna ražošana, ja ražošanas jauda pārsniedz 75 tonnas gatavās produkcijas diennaktī vai ja apdedzināšanas krāsns tilpums ir lielāks par 4 kubikmetriem un apdedzināšanas krāsnī var ievietot vairāk nekā 300 kilogramus produkcijas uz vienu krāsns kubikmetru.

6. Ķīmiskā rūpniecība:

1) ķīmisko vielu rūpnieciska ražošana un starpproduktu pārstrāde (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

2) pesticīdu, farmācijas produktu, krāsu, laku, elastomēru un peroksīdu rūpnieciska ražošana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) naftas, naftas ķīmijas produktu un ķīmisko produktu uzglabāšanas iekārtu (ar kopējo ietilpību 10 000 un vairāk tonnu) uzstādīšana.

7. Pārtikas rūpniecība:

1) augu un dzīvnieku eļļas un tauku rūpnieciska ražošana;

2) rūpnieciska augu un dzīvnieku pārstrādes produktu iepakošana un konservēšana;

3) piena produktu rūpnieciska ražošana, ja pieņem vairāk nekā 50 tonnas piena diennaktī (ja 50 tonnas diennaktī ir gada vidējais rādītājs);

4) brūvēšana un iesala rūpnieciska ražošana;

5) konditorejas izstrādājumu un sīrupa rūpnieciska ražošana;

6) tādu lopkautuvju būvniecība, kurās saražo vairāk nekā 25 tonnas kautķermeņu diennaktī;

7) cietes rūpnieciska ražošana;

8) zivju produktu un zivju eļļas rūpnieciska ražošana uzņēmumos, kuros pārstrādā vairāk nekā 10 tonnas zivju diennaktī;

9) cukura rūpnieciska ražošana.

8. Tekstilrūpniecība, ādas, koka un papīra rūpnieciska ražošana:

1) papīra un kartona ražošana, ja saražo vairāk nekā 20 tonnas produkcijas diennaktī;

2) materiālu pirmapstrāde vai šķiedru un audumu krāsošana, ja apstrādā vairāk nekā 1 tonnu materiāla diennaktī;

3) ādu miecēšana rūpnieciskos apjomos, ja saražo vairāk nekā 5 tonnas gatavās produkcijas diennaktī;

4) skaidu plākšņu un finiera ražošana;

5) celulozes pārstrādes un ražošanas iekārtu uzstādīšana (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums).

9. Gumijas rūpniecība — uz elastomēru bāzes veidotu produktu rūpnieciska ražošana un pārstrāde.

10. Infrastruktūras projekti:

1) rūpniecisko teritoriju ierīkošana;

2) vairāk nekā 300 automašīnām paredzētu stāvlaukumu būvniecība;

3) dzelzceļa līniju un termināļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

4) lidlauku būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

5) ceļu, ostu un kuģu piestātņu (arī zvejas ostu) būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

6) iekšējo ūdensceļu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

7) aizsprostu un citu ūdens uzkrāšanai paredzētu konstrukciju būvniecība, ja ūdens tilpums ūdenskrātuvē pārsniedz 3 000 000 kubikmetrus;

8) tramvaja un metro līniju būvniecība;

9) cauruļvadu ierīkošana naftas un gāzes transportēšanai, ja to garums pārsniedz 20 kilometrus;

10) ūdensvadu ierīkošana, ja to kopgarums pārsniedz 20 kilometrus;

11) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā; dambju, molu un citu būvju būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot esošo būvju uzturēšanu;

12) pazemes ūdeņu ieguve un pazemes ūdeņu mākslīga papildināšana, ja gada kopējais apjoms ir 1 000 000 un vairāk kubikmetru;

13) mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka par 10 hektāriem;

14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz 2 procentus no tā plūsmas.

11. Pārējās darbības:

1) sacīkšu trašu un mehānisko transportlīdzekļu izmēģinājumu poligonu izveidošana;

2) atkritumu apglabāšanas iekārtu būvniecība (visas darbības, uz kurām neattiecas šā likuma 1.pielikums);

3) notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība, ja to jauda pārsniedz 20 000 cilvēkekvivalentus;

4) dūņu izvietošanas vietu būvniecība;

5) metāllūžņu glabāšanas vietu (arī teritoriju, kas paredzētas vairāk nekā 300 nolietoto transportlīdzekļu glabāšanai) ierīkošana;

6) motoru, turbīnu un reaktoru stacionāro izmēģinājumu stendu (laboratoriju) uzstādīšana;

7) mākslīgo minerālšķiedru ražošanas iekārtu uzstādīšana;

8) sprāgstvielu iznīcināšanas iekārtu uzstādīšana;

9) kapsētu ierīkošana.

12. Tūrisms un atpūta:

1) slēpošanas trašu, pacēlāju un gaisa tramvaju ierīkošana un ar to saistītie pasākumi;

2) jahtu un citu mazizmēra kuģošanas līdzekļu ostu ierīkošana;

3) viesnīcu kompleksu būvniecība ārpus apdzīvotajām vietām un ar to saistītie attīstības pasākumi;

4) pastāvīgu kempinga vietu ierīkošana;

5) tematisko parku ierīkošana.

13. Jebkuras pārmaiņas akceptētās, notiekošās vai pabeigtās darbībās, kuras saistītas ar šā likuma 1.pielikumā un šajā pielikumā minētajiem objektiem un var izraisīt būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.

14. Darbības, kuras paredzētas jaunu metožu un produktu attīstībai (izstrādei) un attiecas uz šā likuma 1.pielikumā minētajiem objektiem un kuras turpinās ne ilgāk kā divus gadus pēc to uzsākšanas.”

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 19.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 10.jūlijā