Ar straujas izaugsmes gaitu

Par tautsaimniecības attīstību EM ziņojumā

Vakar, 9.jūlijā, ekonomikas ministrs Juris Lujāns preses konferencē iepazīstināja ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kā teikts dokumenta ievadā, šis ir jau 18.ziņojums par tautsaimniecības attīstību Latvijā. Tāds tiek izdots, sākot no 1994.gada, divas reizes gadā.

Dokumentā saglabāta jau tradicionālā struktūra, apkopojot ziņas par galveno ekonomisko un sociālo rādītāju, tautsaimniecības nozaru attīstību, ārējo ekonomisko vidi, valsts ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju, privatizāciju, rūpniecības, uzņēmējdarbības, konkurences un citām ekonomiskajām jomām.

Preses konferencē piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs.

Iepazīstinot ar ziņojumu, Juris Lujāns atzina, ka Latvijas tautsaimniecība ir pārvarējusi pesimismu, kas pastāvēja iepriekšējos gados.

“Mūsu tautsaimniecībā šobrīd tiek uzrādīti ļoti labi un konkurētspējīgi rezultāti. Tādēļ es uzskatu, ka pastāvošie kompleksi par otršķirīgu valsts ekonomiku būtu jāaizmirst. Pēdējā desmitgadē sasniegtie tiesiskie un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi ir radījuši makroekonomisko stabilitāti. Valstī veiktās reformas un integrācija ES labvēlīgi ietekmē ekonomisko attīstību. Latvija ir kļuvusi par vienu no valstīm ar visstraujākajiem attīstības tempiem Eiropā,” teica J.Lujāns. Kā apliecinājumu saviem vārdiem ministrs nosauca iekšzemes kopprodukta (IKP) stabilo un novērtējamo pieaugumu gan salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, gan arī šā gada pirmajā ceturksnī. IKP šogad salīdzinājumā ar atbilstošu 2002.gada posmu ir pieaudzis par 8,8%, un ministrija paredz, ka kopējais IKP pieaugums 2003.gadā varētu būt 7%. Nozaru ekonomikā labākos rādītājus 2002.gadā sasniegusi apstrādes rūpniecība ar 10,4% pieaugumu, būvniecība — 10,8%. “Būvniecība ir visu tautsaimniecības sektoru raksturojošā nozare, arī šā gada būvniecības pieauguma dinamika 17,5% ir augsti novērtējama,” uzsvēra ministrs. Novērtējami ir arī rādītāji investīciju sektorā, jo īpaši nefinanšu investīcijās, kas liecina par investoru apsvērtu atzinumu ieguldīt līdzekļus mūsu valstī. J.Lujāns atzīmēja ekonomikas ietekmi uz strādājošo darba algas un vidējās algas pieaugumu šogad. Gaisa transporta, finanšu starpniecības, sakaru, ūdens transporta jomā strādājošiem jau šobrīd vidējā darba alga pārsniedz 300 latu mēnesī.

Sagatavotais ziņojums sniedz iespēju valdībai, uzņēmējdarbības sektoram prognozēt turpmāk tautsaimniecības attīstību. Pēc ministra domām, ilgtermiņā nesaņemot negaidītus triecienus un saglabājot līdzšinējos ekonomikas attīstības tempus, ES valstu vidējo attīstības līmeni Latvija var sasniegt 20 gados, bet ES vidējo iedzīvotāju pirktspēju — jau 10 līdz 15 gados.

Ministrs atzīmēja, ka pat bez ES atbalsta valsts ekonomika pašlaik kļuvusi konkurētspējīga, bet, Latvijai iestājoties ES un saņemot papildu atbalstu, ekonomikas attīstības tempi pieaugs. J.Lujāns nesaskata citu ceļu Latvijai kā integrāciju ES un apgalvoja, ka Latvijas tautsaimniecība ir gatava dalībai Eiropas Savienībā.

Tika minētas arī pieejamās valsts atbalsta iespējas. Drīzumā Ekonomikas ministrija nodos saskaņošanai un atbalstam Valsts atbalsta uzraudzības komisijā īpaši izstrādātu Projektu sagatavošanas atbalsta programmu ekonomiskās un reģionālās attīstības fonda finansējuma ieguvei. Šī programma palīdzēs uzņēmējiem apzināt iespējas projektu izstrādē ES strukturālo fondu līdzekļu ieguvei integrācijas periodā. Turklāt šai programmai ir paredzēta arī līdzfinansējuma daļa, kas vienam uzņēmējam projekta izstrādei ir iespējama līdz 10 tūkstošiem latu. Svarīgi ir apzināties, ka šie līdzekļi netiek piešķirti projektu rakstīšanai, kas, pēc J.Lujāna domām, ir žargona vārds, bet gan projekta izstrādei ar pamatotām un analizētām projekta ieviešanas iespējām.

Otra valsts atbalsta programma ārējā finansējuma piesaistei ir nodota Latvijas Garantiju aģentūras pārziņā un jau mēnesi veiksmīgi darbojas. Aģentūras rīcībā valsts nodevusi gandrīz miljonu latu, un šie līdzekļi paredzētajiem mērķiem tiks apgūti. Ir arī reāls nodoms līdzekļus nākamajā gadā palielināt.

Par to, kādi ir svarīgākie aspekti, kas jāņem vērā, analizējot Latvijas iestāšanos ES, stāstīja Oļegs Baranovs. Iestāšanās ES nav nepārdomāts solis, ko pēc brīža nožēlot, mērķis ir dzīvot un dinamiski attīstīties kopējā Eiropas valstu saimē, atzina O.Baranovs. Iespēja pievienoties tirgum, uzņēmējdarbības vides uzlabošanās, samazinoties finanšu tirgus riskam un kredītprocentiem, konkurētspējas nostiprināšanās un finansiāla atbalsta saņemšana no ES fondiem ir svarīgākie ieguvumi no Latvijas iestāšanās ES.

Runājot par Latvijas gatavību konkurētspējai Eiropas tirgū, J.Lujāns apgalvoja, ka Latvijas ekonomika jau kopš iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā ir atvērta jebkuram ārvalstu uzņēmējam, kas vēlas ienākt šajā tirgū. Vietējiem uzņēmējiem nebūtu jābaidās, ka iestāšanās ES radīs būtiskus sarežģījumus. Komentējot konkurences apstākļus jaunajā, paplašinātajā Eiropā, ministrs pauda viedokli, ka no ES paplašināšanās vairāk jābaidās “vecās” Eiropas valstīm, jo Latvijas un citu kandidātvalstu uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir aktīvāki, elastīgāki un konkurētspējīgāki. Nav apstrīdams, ka daudzi Latvijas uzņēmumi jau tagad veiksmīgi strādā Eiropā, kurp tiek eksportēta lielākā produkcijas daļa, un pēc valsts uzņemšanas ES eksports vēl vairāk tiks atvieglots. Tas dos iespējas Latvijas uzņēmējiem ieiet tirgū, kur ir 500 miljonipatērētāju. Tāpat Latvijai pavērsies tirgus vēl uz aptuveni 70 ārpus ES esošām valstīm, ar kurām ES noslēgti izdevīgi tirdzniecības līgumi. “Mītu būvēšana par kādu iespējamo ārvalstu agresiju ir pilnīgi nepamatota. Ja šobrīd vietējais uzņēmums ražo produkciju Rīgā un realizē to Daugavpilī, tad pēc 2004.gada maija Rīgā ražoto produkciju tikpat vienkārši varēs pārdot arī Berlīnē, Madridē vai citās ES pilsētās,” uzsvēra J.Lujāns.

J.Lujāns uzskata, ka kopumā no ekonomiskā viedokļa nav nozīmīgu problēmu, kas Latviju var skart, iestājoties ES. Pastāv bažas, ka nebūsim spējīgi pilnībā apgūt ES fondu piedāvātās iespējas, taču par to jau šobrīd tiek domāts arī valdības līmenī. Kā noteicošais virzītājs tika minēta valsts ilgtermiņa politika, kas valstī ir izstrādāta. Bet vājākais posms, pēc ministra domām, ir starpposma dokumentu trūkums, nav izstrādāts vidējā termiņa darbības plāns. Valdībā apstiprinātais Latvijas attīstības plāns nav uzskatāms par pietiekami veiksmīgu. Tāpat valstī vairāk jāveic dažādi ekonomiskie pētījumi, kas būtu pieejami ne vien par valsts, bet arī par privātajā sektorā analizēto. Iegūtie secinājumi ļautu pieņemt pareizākus lēmumus.

Preses konferences nobeigumā tika izteikta atziņa, ka vienmēr var vēlēties visu paveikt labāk un Latvija ir pieļāvusi un, visticamāk, arī pieļaus kādas kļūdas, bet kopējo attīstības tendenci tas neietekmēs.

“LV” informācija