Aizvakar, 8. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu”, kuri nosaka kārtību, kādā fiziskajām personām piešķir, reģistrē un anulē būvprakses un arhitekta prakses sertifikātus.

Noteikts, ka persona var pretendēt uz būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātu vienā vai vairākās šo noteikumu pielikumā minētajās sertificēšanas jomās, ja tā ir ieguvusi izglītību arhitektūras vai attiecīgā inženierzinātnes specialitātē un atbilst šo noteikumu pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz prakses ilgumu.

Būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir, sertifikātu derīguma termiņu pagarina vai sertifikātus anulē Ministru kabineta pilnvarotas (pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma) kompetentas sertificēšanas institūcijas. Sertificēšanas institūcija: ir atbildīga par sertificēšanas funkciju veikšanu; pēc Ekonomikas ministrijas pieprasījuma sniedz ziņas jautājumos, kas attiecas uz sertificēšanu; iesniedz Ekonomikas ministrijā publiskos gada pārskatus un regulārus pārskatus par sertificēšanas darbību; veic sertificēto speciālistu profesionālās darbības uzraudzību. Būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķir uz laiku līdz pieciem gadiem.

Akceptēts rīkojums “Par Nacionālās inovāciju programmas vadības padomi”.

Lai īstenotu Nacionālo inovāciju programmu 2003.–2006.gadam, apstiprināta Nacionālās inovāciju programmas vadības padome. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Juris Lujāns, ekonomikas ministrs, par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Andris Liepiņš, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Padomes sastāvā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Attīstības aģentūras, Latvijas Pašvaldību savienības, Augstākās izglītības padomes. Nacionālās inovāciju programmas vadības padomes uzdevums ir vadīt inovatīvos procesus Latvijā, veicināt nacionālās inovāciju sistēmas attīstību un sniegt priekšlikumus nacionālās inovāciju programmas rīcības plānam nākamajiem gadiem.

Ja nepieciešams, Ekonomikas ministrija nodrošina Tautsaimniecības padomes pārstāvju piedalīšanos Nacionālās inovāciju programmas vadības padomes darbā.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Būvniecības padomi”.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 5.pantu izveidota Latvijas Būvniecības padome, par tās priekšsēdētāju iecelts Juris Lujāns, ekonomikas ministrs, par priekšsēdētāja vietniekiem — Raimonds Vējonis, vides ministrs, un Roberts Zīle, satiksmes ministrs.

Latvijas Būvniecības padomes galvenie uzdevumi ir: izstrādāt priekšlikumus par būvniecības attīstības koncepciju un stratēģiju; izvērtēt būvniecības ilglaicīgas attīstības programmu, kā arī likumdošanas aktu saskaņotību un to atbilstību būvniecības attīstības koncepcijai; izskatīt priekšlikumus normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanai būvniecībā; izstrādāt priekšlikumus attiecībā uz nozarei nepieciešamo kvalificēto speciālistu (arhitektu, plānotāju, inženieru, tehniķu un strādnieku) profesionālās sagatavošanas stratēģiju; izskatīt priekšlikumus par valstiski svarīgām būvēm un dot atzinumus par to projektēšanu, būvniecību un finansēšanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Noteikumi nosaka procentu likmju starpības samaksas kārtību gadījumos, kad kredītiestādes gada procentu likme ir zemāka par 5%, kā arī saskaņo noteikumus ar Saeimā 17.10.2002. pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību budžetiem”, precizē kārtību, kādā kredīti tiek izmaksāti studiju programmu maiņas gadījumā, precizē kredītu dzēšanas kārtību no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī precizē dokumentu aprites kārtību starp kreditēšanas procesā iesaistītajām institūcijām.

Sagatavotie grozījumi noteikumos ir redakcionāli, un tie nemaina studiju un studējošo kreditēšanas konceptuālās nostādnes.

Akceptēts rīkojums “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumiem Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts” un Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, apstiprināts šāds speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaits un profesiju saraksts 2003.gadam, kuriem studējošo kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem:  113 skolotāji;  20 skolotāji – logopēdi, defektologi un speciālo skolu skolotāji;  15 lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji un tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos, septiņi izglītības psihologi un sociopsihologi;  20 sociālie pedagogi un sociālie darbinieki, kā arī 10 aktieri, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi vai muzeju vecākie speciālisti, trīs vides pārvaldības speciālisti, 12 veselības aprūpes speciālisti šādā secībā: neatliekamās palīdzības ārsti, anesteziologi un reanimatologi; medicīnas māsas (augstākā profesionālā izglītība); sabiedrības veselības speciālisti.

Akceptēts rīkojums “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem” un Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu”, apstiprināts šādu speciālistu – valsts un pašvaldību institūciju darbinieku – skaits un profesiju saraksts 2003.gadam, kuriem studiju kredītu var sākt dzēst no valsts budžeta līdzekļiem:  108 skolotāji (šādā secībā – vispirms valsts un pašvaldību izglītības iestādēs rajonos, pēc tam – republikas pilsētās); 10 skolotāji – logopēdi, defektologi un speciālo skolu skolotāji;  10 lektori, asistenti, pasniedzēji, metodiķi, inženieri, laboranti, laboratoriju vadītāji un tehniķi valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts dibinātajos zinātniskās pētniecības institūtos; pieci izglītības psihologi un sociopsihologi; 17 sociālie pedagogi un sociālie darbinieki, kā arī 10 aktieri, bibliotekāri, diriģenti, koncertmeistari, koru vadītāji, mūziķi un muzeju vecākie speciālisti valsts un pašvaldību institūcijās, pieci vides pārvaldības speciālisti pašvaldību un valsts institūcijās; 12 veselības aprūpes speciālisti šādā secībā: neatliekamās palīdzības ārsti, anesteziologi un reanimatologi; medicīnas māsas (augstākā profesionālā izglītība); sabiedrības veselības speciālisti.

Akceptēts rīkojums “Par valstij piederošo publiskās akciju sabiedrības “Ventspils zivju konservu kombināts” kapitāla daļu pārdošanu”.

Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nolemts pārdot valstij piederošās un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas publiskajā akciju sabiedrībā “Ventspils zivju konservu kombināts” (30 000 akcijas) Uzņēmumu reģistrā reģistrētajai akciju sabiedrībai “Ventspils tirdzniecības osta”.

Noteikts, ka akcijas pārdod par cenu 0,09 lati par akciju un maksājumi izdarāmi latos. Valsts kapitāla daļu turētājai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” uzdots veikt rīkojuma izpildei nepieciešamās darbības.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā nosaka jūrnieku veselības atbilstību darbam uz kuģa, un atbilstības noteikšanas kritēriji”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā veic jūrnieka veselības pārbaudi un izsniedz ārsta atzinumu par jūrnieka veselības stāvokļa atbilstību noteiktajiem kritērijiem, kā arī nosaka kritērijus, pēc kādiem veselības pārbaudē konstatē jūrnieka atbilstību darbam uz kuģa atbilstoši 1978.gada 7.jūlija Starptautiskajai konvencijai par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu un tās grozījumiem un Starptautiskās darba organizācijas prasībām.

Personai, kura vēlas saņemt jūrnieka kvalifikācijas dokumentu vai sākt darbu uz kuģa, kā arī personai, kura jau ir nodarbināta uz kuģa, veic veselības pārbaudi. Ja jūrnieka veselība atbilst šajos noteikumos noteiktajiem pārbaudes kritērijiem un jūrnieks saskaņā ar ārsta atzinumu ir atzīts par derīgu darbam uz kuģa, jūrniekam izsniedz jūrnieka veselības pārbaudes protokolu/sertifikātu.

Atzinumu par jūrnieka veselības stāvokli un viņa atbilstību darbam uz kuģa, kā arī sertifikātu izsniedz internists, kas saskaņā ar Latvijas Jūrnieku reģistra novērtējumu un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 12.punktu atbilst STCW konvencijā noteiktajām prasībām.

Jūrnieku ārsts, kas sniedz atzinumu par jūrnieka veselības stāvokli un viņa atbilstību darbam uz kuģa, ir profesionāli un finansiāli neatkarīgs no jūrnieka darba devējiem, viņu pārstāvjiem, jūrnieka darba devēju iestāžu darbiniekiem, kuģu īpašniekiem vai ar jūrlietām saistītām organizācijām.

Kuģa īpašnieka un kapteiņa pienākums ir kontrolēt, lai jūrnieks tiktu norīkots un pieņemts darbā uz kuģa tikai pēc attiecīgā sertifikāta saņemšanas.

Akceptēti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 440 pilsonības pretendenti, t.sk. 44 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumos Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti””.

Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr.567 “Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kas tika izdoti Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā, noteikta kompetences sadale starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē. VID veiks valsts amatpersonu deklarāciju sākotnējo pārbaudi, līdz ar to arī turpmāk deklarācijas būs jāiesniedz VID, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu ievērošanu.

Tādējādi nepieciešams veikt grozījumus kārtībā, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas, aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti.

Akceptēts rīkojums “Par B.Čagajeva (Chagayev) izdošanu Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai”, kas paredz, saskaņā ar Latvijas kriminālprocesa kodeksa 501.panta otro daļu, izdot Batu Čagajevu, Kazahstānas pilsoni, Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai.

2002.gada 18.oktobrī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Lietuvas Republikas Ģenerālprokuratūras lūgums, saskaņā ar Eiropas Padomes 1957.gada 13.decembra konvencijas “Par izdošanu” 16.pantu, par Kazahstānas pilsoņa Batas Čagajeva izdošanu kriminālvajāšanai Lietuvas Republikai.

Lietuvas Republikas Raseiņu rajona Apilinku prokuratūras lietvedībā atrodas krimināllieta Batas Čagajeva apsūdzībā pēc Lietuvas Republikas Kriminālkodeksa 272.panta 3.daļas par laupīšanu lielā apmērā.

Ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2002.gada 20.novembra lēmumu tika pieļauta Bata Čagajeva izdošana Lietuvas Republikai kriminālvajāšanai.

Akceptēts rīkojums “Par J.Celmiņu”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta sesto daļu (Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc augstskolas senāta vai attiecīgās ministrijas ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi.), Juris Celmiņš atcelts no Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektora amata.

Akceptēti “Noteikumi par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Noteikumi nosaka pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību, kā arī pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību. Pabalsta apmērs ir 32 lati mēnesī.

Noteikts, ka pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Akceptēti “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”, kuri nosaka bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, apmēra pārskatīšanas kārtību, pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.

Pabalsta apmērs ir 98 lati (33% no zīdaiņa pūriņa vērtības naudas izteiksmē 2003.gadā, proti, 296,02 latiem). Mātēm, kurām grūtniecības medicīniskā aprūpe ārstnieciski profilaktiskajā iestādē uzsākta līdz 12. grūtniecības nedēļai un kurām veikta visa nepieciešamā klīniski laboratoriskā izmeklēšana, pabalstu piešķir divkāršā apjomā — 196 latus.

Noteikts, ka pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo faktisko patēriņa cenu indeksu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likumprojektā tiek precizēta Saeimas kompetence saistībā ar nacionālās drošības vajadzībām piešķirtā budžeta izlietojuma kontroli.

Tiek precizēta Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetence: saglabājas galvenie valsts drošības iestāžu (VDI) parlamentārās kontroles instrumenti, kas ietver VDI darbības prioritāšu un budžetu izvērtējumu; komisija uzklausa Ministru prezidenta ziņojumus, kā arī VDI vadītāju ziņojumus; komisijai nav tiešas VDI darbības uzraudzības funkcijas, kā arī tiesību dot tiešus uzdevumus VDI. Tiek svītrotas komisijas līdzšinējās tiesības noteikt VDI struktūru.

Tiek paplašināta Ministru prezidenta kompetence, nosakot, ka Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi.

Tiek noteikts Informācijas analīzes dienesta statuss, padotība un funkcijas.

Tiek precizēta Nacionālās drošības padomes (NDP) sastāvs un kompetence. NDP turpmāk nav pārstāvēts Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, tomēr tās sēdēs var uzaicināt piedalīties VDI un Informācijas analīzes dienesta vadītājus ar ekspertu un padomdevēju tiesībām.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”.

Likumprojektā tiek precizēta (likuma 3.pants) izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību veikšana un saskaņošana ar Valsts drošības iestāžu padomi.

Noteikta informācijas, kura skar vai var skart valsts drošības intereses, sniegšana Informācijas analīzes dienestam (likuma 10.pants).

Precizēts (likuma 12.pants) Valsts drošības iestāžu padomes sastāvs un funkcijas.

Mainīts (likuma 13.pants) Satversmes aizsardzības biroja (SAB) statuss, nododot to Ministru prezidenta pārraudzībā.

Precizētas Drošības policijas funkcijas valsts drošības jomā (likuma 15.pants). Tiek redakcionāli precizēts 14.un 15.pants, attiecīgi norādot, ka Militārās pretizlūkošanas dienests un Drošības policija ir valsts drošības iestāde.

Noteikta (likuma 24.pants) atšķirīga valsts drošības iestāžu personāla sastāva un amatu izvērtēšanas un akceptēšanas, kā arī darba samaksas noteikšanas kārtība. Likumprojekts paredz, ka minēto atbilstoši veiks Ministru kabineta loceklis un Ministru kabinets, aizstājot Saeimas Nacionālās drošības komisiju iepriekšējā likuma 24.panta redakcijā.

Tiek svītrota SAB direktora tiesība kontrolēt valsts drošības iestādēm noteikto prasību un doto uzdevumu izpildi (likuma 25.pants).

Tiek noteikts (likuma 26.pants), ka valsts drošības iestāžu pārbaudes un to apjoms saskaņojams ar Valsts drošības iestāžu padomi, svītrojot Saeimas Nacionālās drošības komisiju.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”.

Grozījumi paredz noteikt, ka tiek mainīts (likuma 1.pants) Satversmes aizsardzības biroja (SAB) statuss, nododot to Ministru prezidenta pārraudzībā. Tiek precizēti (likuma 3.pants) SAB uzdevumi, tiek precizētas (likuma 31.pants) SAB tiesības izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību veikšanā.

Mainīta (likuma 4.pants) SAB darbības organizācija, nosakot, ka SAB parlamentāro kontroli veic Saeima un Saeimas Nacionālās drošības komisija.

Precizēti (likuma 5.un 6.pants, 9.panta (4) daļa) jautājumi saistībā ar SAB direktora iecelšanu amatā, viņa darbību un atbildību. Tiek precizēti (likuma 7.pants) SAB amatpersonu pienākumi.

Akceptēti noteikumi “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota institūcija, kas veic Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzību.

Padomei ir šādas funkcijas: apstiprināt projekta īstenošanas darbu un to finansējuma plānu un grafiku; apstiprināt valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanas rīcības plānu; izskatīt iesniegtos pārskatus par projekta īstenošanas gaitu; koordinēt projekta īstenošanā iesaistīto institūciju darbību; reizi gadā iesniegt Ministru kabinetā ziņojumu par projekta īstenošanas gaitu.

Noteikts, ka padomes darbību (telpas padomes sēžu norisei, nepieciešamo aprīkojumu, personālu padomes darba dokumentēšanai, padomē izskatīto dokumentu un padomes sēžu protokolu glabāšanu) nodrošina Finanšu ministrija. Padomes darbībai nepieciešamo informāciju sagatavo un sniedz Kultūras ministrija un atbilstoši kompetencei citas projekta īstenošanā iesaistītās institūcijas.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes sastāvu”.

Saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 3.panta otro daļu apstiprināta Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padome. Par padomes priekšsēdētāju iecelts Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs, par padomes locekļiem apstprināti: B.Brigmane, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja; N.Ikstena, Latvijas Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja; J.Strazdiņš, Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs; V.Tamužs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda valdes priekšsēdētājs; J.Zviedris, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments