Zem “LiLaEst-2003” karoga Aglonā

Par Baltijas valstu semināru “Nacionālā bibliotēka valsts bibliotēku tīklā”

Apsveikuma un svētības vārdus saka Rēzeknes un Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis (augšējā attēlā); Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga un Nacionālās analītikas nodaļas vadītāja Ilona Dukure darbojas Nacionālā kopkataloga, nacionālās bibliogrāfijas un bibliotēku standartizācijas sekcijā; Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktora vietnieks Alģirts Pļoplis, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības nodaļas galvenā bibliotekāre Silvija Liniņa, Igaunijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietnieks Mihels Volts Foto: Ligita Ieviņa

Pirms 30 gadiem Jūrmalā notika pirmais Baltijas valstu nacionālo bibliotēku vasaras seminārs. Sākotnēji Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valsts bibliotēku (toreizējais nosaukums) darbinieki pulcējās ik gadu pārmaiņus katrā valstī, kopš 1989.gada — katru otro gadu. Parasti semināros piedalās ap 60 speciālistu, pa 20 no katras valsts.

Šogad seminārs notika Latvijā, Preiļu rajonā, Aglonā. Semināra mērķis — savstarpēja informācija par Baltijas valstu nacionālo bibliotēku pašreizējām aktualitātēm un lomu savas valsts bibliotekārajā stratēģijā. Plenārsēdes referātos bibliotēku direktori Tiū Valma ( Igaunija) un Andris Vilks atklāja galvenās problēmas nacionālo bibliotēku darbībā. Tās ir līdzīgas, tomēr risinājumi dažkārt atšķiras. Nepieciešami regulāri sakari, koordinācija, kooperācija un integrācija valsts informācijas tīklu sistēmā; uzdevums ir nostiprināt nacionālās bibliotēkas kā centrus, kas strādā visai valsts bibliotēku sistēmai; izstrādāt kooperatīvus projektus, lai racionāli izmantotu bibliotēku, arhīvu un muzeju resursus. Kā rāda Igaunijas pieredze, ja nacionālās bibliotēkas infrastruktūra ir pietiekama un bibliotēka veic visas nacionālās bibliotēkas funkcijas, tā spēj nodrošināt sabiedrības daudzveidīgās informācijas vajadzības nacionālā līmenī. Lietuvas Nacionālās bibliotēkas direktora vietnieks Aļģirds Pļoplis stāstīja par bibliotēkas jaunās piebūves celtniecību. Ēka ir pabeigta un atklāta šā gada jūlijā. Tagad Latvijas Nacionālā bibliotēka ir vienīgā Baltijas bibliotēka bez modernas un bibliotēkas funkcijām atbilstošas ēkas. Mūsu viesi izteica izbrīnu un neizpratni par Latvijas valdības nespēju konstruktīvi risināt šo problēmu.

Lai aktualizētu nozīmīgākās problēmas, seminārā darbojās četras sekcijas, kuras vadīja speciālisti no visām trijām bibliotēkām: “Profesionālisms, bibliotekārā izglītība un mūžizglītība”, “Bibliotēku politika, bibliotēku stratēģija, bibliotēku statistika”, “Vienotais nacionālais katalogs, nacionālā bibliogrāfija un bibliotēku standartizācija”, “Nacionālā digitālā bibliotēka un arhīvu, muzeju un bibliotēku sadarbība”.

Igaunijas pārstāvji uzsvēra, ka nepieciešami nacionālo bibliotēku koordinēti pētījumi par aktuālām problēmām. Latvijas speciālisti rosināja pētīt interneta vides ietekmi uz bibliotēkas lasītājiem, interneta izmantošanas iespējas un intensitāti.

Problēmas rada nemitīgi pieaugošais nacionālās bibliogrāfijas apjoms, kā arī jaunie virzieni nacionālo bibliotēku darbā, kas prasa ievērojamu darba un līdzekļu ieguldījumu. Lai īstenotu uzdevumus, kas saistīti ar digitalizāciju, retrokonversiju, elektronisko resursu arhivāciju, nepieciešami kooperatīvie projekti līdzekļu piesaistei. Sadarbība visas valsts sistēmas ietvaros sekmē daudzu jautājumu risināšanu.

Jaunie virzieni prasa jaunas zināšanas. No nacionālajām bibliotēkām gaida augstu profesionālo kompetenci. Tas savukārt izvirza prasības izglītības sistēmai. Runātāji atzīmēja, ka bibliotēku pašreizējie cilvēkresursi ir nepietiekami jauno uzdevumu īstenošanai. Zemais algu līmenis rada jauno speciālistu aizplūšanu uz citām informācijas iestādēm, biznesa struktūrām vai privāto sektoru.

Semināra programmu papildināja iepazīšanās ar Latgales Centrālo bibliotēku un Daugavpils rajona Naujenes pagasta bibliotēku. Kultūras programmas ietvaros dalībnieki apmeklēja Raiņa muzeju un Latgales keramikas izstādi Jasmuižā, brāļu Skrindu muzeju Vabolē, neaizmirstamu pārdzīvojumu sniedza koncerts Līksnas baznīcā, kā arī Daugavas loku ieskautajā Slutišķu sādžā, baudot vecticībnieku muzejmājas saimnieku viesmīlību. Pēdējo vakaru pavadījām Raiņa bērnības vietā Berķenelē.

Šis bija īpašs “LiLaEst” seminārs. Tā norises vieta — Aglonas bazilikas Baltā zāle — šim pasākumam radīja nebijušu auru. Semināra atklāšanā apsveikuma un svētības vārdus teica Rēzeknes un Aglonas diacēzes bīskaps ekselence Jānis Bulis un Aglonas bazilikas dekāns Andris Aglonietis. Fantastiski skaisti dziedāja Aglonas bazilikas bērnu koris. Ar bazilikas vēsturi, garīgajām un mākslas vērtībām iepazīstināja Dagdas priesteris Viktors Naglis.

Semināra norises laiks bija piesātināts ar daudzveidīgo programmu un emocionāliem akcentiem, iezīmēja nacionālo bibliotēku turpmākās darbības laukus un vēlreiz apliecināja šo tradicionālo sanāksmju lietderību un nozīmību Baltijas nacionālo bibliotēku profesionālajā saskarsmē.

Silvija Liniņa, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības nodaļas galvenā bibliotekāre