"Baltijas valstis ir pelnījušas dalību NATO"

Turpinās Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas darba vizīte Amerikā

Otrdien, 24.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Vašingtonā tikās ar Amerikas senatoriem Džonu Makkeinu, Gordonu Smitu un Karlu Levinu

Latvijas prezidente informēja par valsts paveikto darbu dažādu sektoru reformās un atzīmēja uzdevumus, ko Latvija plāno īstenot līdz 2002.gada beigām, sagaidot lēmumus par ES un NATO paplašināšanos. Pārrunājot NATO aktualitātes, V.Vīķe-Freiberga senatoriem sacīja, ka "Latvija dara visu, lai turpinātu konsekventu virzību uz dalību NATO, un ir pārliecināta par ASV kā līderi transatlantiskās drošības stiprināšanā".

ASV senatori apliecināja Latvijas prezidentei savu atbalstu Baltijas valstu iekļaušanai NATO. "Baltijas valstis ir pelnījušas dalību NATO," sacīja Dž.Makkeins. Arī ASV Senāta Ārlietu komisijas Eiropas apakškomisijas priekšsēdētājs G.Smits pauda viedokli, ka Baltijas valstīm jābūt NATO loceklēm. Apspriežoties par drošības politikas aktualitātēm Eiropā, V.Vīķe-Freiberga un G.Smits bija vienisprātis, ka NATO ir Eiropas drošības politikas stūrakmens.

Senators G.Smits sarunā darīja zināmu, ka šā gada maijā kopā ar ASV Kongresa delegāciju plāno apmeklēt Latviju, lai izvērtētu turpmāka aktīva dialoga iespējas starp Latviju un Savienotajām Valstīm. Prezidente atzīmēja, ka Latvija arī turpmāk būs uzticama ASV partnere un ir gatava sadarbības padziļināšanai.

V.Vīķe–Freiberga 24.aprīlī Vašingtonā tikās arī ar ASV–Baltijas uzņēmējdarbības fonda vadītajiem, lai akcentētu šīs institūcijas nozīmi privātā sektora attīstībā Latvijā. ASV valdības dibinātā fonda mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību Baltijas valstīs.

Otrdien, 24.aprīlī, Valsts prezidentes vizītei ASV pievienojās aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Ministrs piedalījās V.Vīķes–Freibergas sarunā ar ietekmīgo Mičiganas senatoru Karlu Levinu, ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas locekli. Ar senatoru Karlu Levinu Ģ.V.Kristovskis iepriekš jau ticies šā gada marta vidū Mičiganas Nacionālās gvardes (MNG) vadības konferencē, kurā tika noteikta arī MNG darbības programma nākamajiem pieciem gadiem, tai skaitā sadarbības virzieni ar Latviju.

Vēlāk aizsardzības ministrs un Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs admirālis Gaidis Andrejs Zeibots oficiālo vakariņu laikā tikās ar ASV Aizsardzības departamenta pārstāvjiem. Vakariņās piedalījās ģenerālmajors Gregorijs A.Rountrijs, ASV Aizsardzības departamenta Eiropas un NATO lietu departamenta direktors. Šajā tikšanās reizē tika pārrunāts februāra vidū Latvijā strādājušās NATO ekspertu grupas vērtējums par Latvijas pagājušā gada darbu Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā. Pārrunāta arī tikko notikusī NATO dalībvalstu un Latvijas tikšanās Briselē, kā arī ASV politika sarunās ar NATO kandidātvalstīm. Ģenerālmajors G.A.Rountrijs uzsvēris, ka ASV militārā administrācija detalizēti un ļoti rūpīgi izvērtē kandidātvalstu sasniegumus un attīstību, kā arī paudis ASV gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu virzībā uz NATO.

Aizsardzības ministrs pēc sarunām teica: "ASV uzsver, ka Latvijai arī turpmāk jābūt tikpat neatlaidīgai un sekmīgai virzībā uz NATO, kā tā sevi parādījusi pēdējā laikā. ASV šādi redz Latvijas virzību uz drošības mērķu sasniegšanu."

Valsts prezidenta preses dienests, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību un preses nodaļa

Vakar, trešdien, 25.aprīlī, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Vašingtonā uzstājās ar uzrunu diskusijā, ko rīkoja Pasaules sieviešu līderu padome, par Latviju transatlantiskajā kopienā "No partneriem līdz sabiedrotajiem" un tikās ar senatori Hilariju Klintoni

Turpinot vizīti ASV, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Vašingtonā uzstājās ar uzrunu diskusijā, ko rīkoja Pasaules sieviešu līderu padome, par Latviju transatlantiskajā kopienā "No partneriem līdz sabiedrotajiem". Uz diskusiju bija ieradusies arī Ņujorkas senatore Hilarija Klintone, kura, tiekoties ar Latvijas prezidenti, pauda savu atbalstu šai diskusijai un Latvijas centieniem. Diskusijas moderatore bija ASV bijusī vēstniece Somijā un VDR Rozanna Ridžveja, un tajā piedalījās prominentas ASV sievietes gan no ASV departamenta un Kongresa, gan arī no ASV Miera institūta, Eiropas institūta, Kārnegi institūta un citām ietekmīgām valstiskajām un nevalstiskajām institūcijām.

Uzrunā Valsts prezidente vēlreiz pauda mērķus, ko Latvija sev ir izvirzījusi, un sacīja, ka Latvija neko nevēlas par brīvu; tā vēlas būt atbildīga locekle transatlantiskajā kopienā un tamdēļ ir gatava modernizēt savu valsti un strādāt pie savu aizsardzības spēju stiprināšanas, kā arī dot ieguldījumu kopējā Eiropas drošībā. V.Vīķe–Freiberga, iepazīstinot ar Eiropas pagājušā gadsimta vēsturi, sacīja, ka nu ir pienācis laiks, kad, tēlaini izsakoties, Eiropa beidzot varētu savienot savus krastus un Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO izdzēstu šīs valsts pagātnes okupācijas sekas. Valsts prezidente arī informēja par Baltijas valstu sadarbības projektiem no izglītības līdz praktiskiem militārajiem projektiem.

Diskusijā Latvija tika slavēta par to, kā tā veic ieguldījumu Eiropas drošībā un stabilitātē. No diskusijas loceklēm tika saņemts atbalsts Latvijas centieniem un apliecināta reģiona situācijas izpratne. Prezidente saņēma atzinīgus vārdus par to, ka viņas pirmā ārvalstu vizīte ir bijusi uz Balkāniem, lai tur satiktos ar Latvijas karavīriem, kuri dienē Dānijas bataljonā, lai tādējādi paustu savu atbalstu Eiropas kopējai drošībai.

Valsts prezidenta preses dienests