Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 10.jūlija sanāksmē

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 15. janvāra noteikumos Nr.29 “Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus””.

Ekonomikas ministrijai bija uzdots sagatavot informatīvo ziņojumu par kārtību, kādā tiek izsolīti elektroenerģijas ražošanas veidu limiti, un ierosinājumu jaudu sadalei rīkot konkursu. Tādējādi izstrādāti grozījumi noteikumos.

Atbilstoši šiem grozījumiem Ekonomikas ministrija rīko konkursu jaunu jaudu uzstādīšanai, hidroelektrostacijām ar uzstādīto jaudu līdz 2 MW un elektrostacijām, kuras izmanto biogāzi ar uzstādīto jaudu līdz 7 MW, ja iesniegtajos pieteikumos pieprasītais jaudu apjoms pārsniedz Ministru kabineta noteikto apjomu attiecīgajam gadam šīm grupām.

Tiem elektroenerģijas ražošanas veidiem, kuros saražotās elektroenerģijas iepirkuma cena noteikta normatīvajos aktos, ja prasībām atbilstošajos pieteikumos pieprasīto jaudu apjomi pārsniedza Ministru kabineta noteikto jaudu apjomu konkrētajam elektroenerģijas ražošanas veidam attiecīgajā gadā, līdz šim Ekonomikas ministrija atļaujas izsniedza, pamatojoties uz prasībām atbilstošo pieteikumu iesniegšanas hronoloģisko secību.

Ja prasībām atbilstošajos pieteikumos pieprasītie jaudu apjomi nepārsniedz Ministru kabineta noteikto jaudu apjomu konkrētajam elektroenerģijas ražošanas veidam attiecīgajā gadā, konkurss netiek rīkots un Ekonomikas ministrija izsniedz atļaujas jaunu jaudu ieviešanai visiem prasībām atbilstošus pieteikumus iesniegušajiem pretendentiem.

Prakse liecina, ka nepieciešama Ekonomikas ministrijas operatīvāka kontrole pār atļaujas saņēmušajām mazajām elektrostacijām. Līdz šim pastāvošā kārtība, kad kontroles un pārskata funkcijas īstenoja par enerģētiku atbildīgais ministrs, sevi parādījusi kā nepietiekami efektīvu. Tādēļ Ekonomikas ministrija ierosina izdarīt attiecīgus grozījumus noteikumu 18. punktā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 18.jūlijam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam jaudu uzstādīšanai 2003. gadā, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus”.

Atbilstoši Enerģētikas likuma 40. panta ceturtās daļas prasībām noteikumu projektā noteikts kopējais apjoms jaudu uzstādīšanai 2003. gadā, kā arī konkrētais apjoms katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus. Paredzēts noteikt, ka kopējais apjoms jaudu uzstādīšanai 2003. gadā, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus, ir 3 megavati. Konkrētais apjoms katram elektroenerģijas ražošanas veidam ir šāds: hidroenerģija (ūdens potenciālā enerģija) – 2 megavati; vēja enerģija – 1 megavats; enerģija, kas iegūta no biomasas, koksnes vai kūdras, – 0 megavatu; enerģija, kas iegūta no sadzīves atkritumiem vai to pārstrādes produktiem (biogāze), – 0 megavatu; saules, jūras viļņu un ģeotermālā enerģija – 0 megavatu.

Ņemot vērā noteikumu projektā paredzētos apjomus, Ekonomikas ministrija izskatīs pieteikumus jaudu uzstādīšanai mazajās hidroelektrostacijās un vēja elektrostacijās. Šajā projektā paredzētie apjomi neattiecas uz jaudām, kuru uzstādīšanai atļaujas izsniegtas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu Vides, Zemkopības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 18.jūlijam.

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu 2004.gadā”.

Noteikumu projekts paredz noteikt valsts nodevas likmi (latos) 2004.gadā par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu atsevišķi katram regulējamās nozares regulējamam sabiedrisko pakalpojumu veidam, pamatojoties uz regulējamo sabiedrisko pakalpojumu gada neto apgrozījumu 2003.gadā un regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem izdevumiem 2004.gadā.

Paredzēts noteikt, ka valsts nodevas likme 2004.gadā katram regulējamās nozares regulējamam sabiedrisko pakalpojumu veidam ir divi lati par katriem 1000 latiem (0,2 procenti) no uzņēmuma sniegtā attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma veida neto apgrozījuma 2003.gadā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 18.jūlijam.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Uzņēmuma mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā”.

Finanšu ministrija saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību” izstrādājusi minēto noteikumu projektu. Līdz šim mantas, arī prasījumu un saistību novērtēšana grāmatvedībā un atspoguļošana finanšu pārskatos uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā normatīvajos aktos netika reglamentēta. Tādēļ grāmatvedībā un finanšu pārskatos tika izmantotas dažādas novērtēšanas metodes un piemēroti atšķirīgi informācijas sniegšanas paņēmieni, kas apgrūtināja šajos pārskatos sniegtās informācijas izpratni.

Paredzams, ka projektā ietvertie noteikumi uzlabos minēto finanšu pārskatu kvalitāti un tie būs skaidrāk saprotami finanšu pārskatu lietotājiem, arī Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Projektā ietvertie noteikumi attiecas uz visiem likuma “Par grāmatvedību” 1.pantā minētajiem šā likuma subjektiem, izņemot uzņēmumus, kuri tiek likvidēti koncerna reorganizācijas ietvaros, ja likvidējamā uzņēmuma aktīvus un saistības pilnībā pārņem koncerna mātes uzņēmums vai cits šā koncerna meitas uzņēmums.

Projekts paredz, ka bilances aktīva posteņos ietvertos pamatlīdzekļus, krājumus un citus īpašuma objektus uzņēmuma darbības izbeigšanas gadījumā tā likvidācijas procesā novērtē summās, kas atbilst šo objektu paredzamajiem tīrajiem pārdošanas ieņēmumiem.

Projekts paredz atvieglotus noteikumus atsevišķiem šā likuma subjektiem attiecībā uz minēto īpašuma objektu novērtēšanu uzņēmuma likvidācijas gadījumā, paredzot iespēju izvēlēties novērtēšanu bilances vērtībā saskaņā ar grāmatvedības datiem. Tie ir gadījumi, kad tiek izbeigta individuālā komersanta, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības, sabiedriskās vai reliģiskās organizācijas, valsts vai pašvaldības iestādes (aģentūras vai uzņēmuma) darbība un nav paredzēta īpašuma objektu pārdošana, jo tas nav nepieciešams kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet visu mantu, kā arī saistības pārņem vienīgais minētā uzņēmuma īpašnieks vai cita persona.

Projekts ietver paskaidrojošas papildinformācijas sniegšanas prasību uzņēmuma struktūrvienības darbības izbeigšanas gadījumā.

Noteikumu projektā ir ievērotas likumu prasības attiecībā uz likuma “Par grāmatvedību” 1.pantā minēto šā likuma subjektu darbības izbeigšanu un likvidāciju, kā arī Starptautisko grāmatvedības standartu prasības saistībā ar struktūrvienības darbības izbeigšanas atspoguļojumu finanšu pārskatos. Projekta sagatavošanas procesā ir bijušas konsultācijas ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Valsts kontroli, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju un Latvijas Republikas grāmatvežu asociāciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 26.septembra noteikumos Nr.287 “Noteikumi par medību šaujamieročiem””.

Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem Ieroču aprites likumā ir noteikts, ka šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju aizliegts izsniegt personai, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – agrāk nekā trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Noteikumu par medību šaujamieročiem 15.1. un 15.2.punkts nosaka, ka medību šaujamieroča iegādes atļauju, lietošanas atļauju un realizācijas atļauju aizliegts izsniegt personai, kura sodīta par nozieguma izdarīšanu vai divas vai vairāk reizes sodīta par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Ņemot vērā to, ka noteikumos noteiktais aizliegums atšķiras no Ieroču aprites likumā noteiktā aizlieguma, ir nepieciešams precizēt minētos noteikumos, lai saskaņotu normatīvajos aktos ietvertās normas.

Paredzēts noteikt, ka medību šaujamieroča iegādes atļauju, lietošanas atļauju un realizācijas atļauju aizliegts izsniegt personai: kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, – agrāk nekā trīs gadus pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; kurai konstatēti psihiski traucējumi vai kurai tādi bijuši konstatēti agrāk un ir medicīniska prognoze, ka tie varētu atkārtoties; kura ir ārstniecības iestādes uzskaitē (reģistrā) alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas dēļ; kura pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodīta par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem vai par sīko huligānismu; kura fizisku trūkumu dēļ nav spējīga lietot medību šaujamieročus; par kuru Valsts policijai ir pamatotas ziņas, ka tā ieroci var pielietot ļaunprātīgi, kā arī personai, par kuru Valsts policijai, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm ir ziņas, kas apliecina šīs personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām; kurai nav deklarēta (reģistrēta) dzīvesvieta; kura tiek sauktas pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Veselības, Zemkopības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 21.jūlijam.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”.

Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 46.panta trešās daļas 3.punktā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta specializētā valsts civildienesta ierēdņiem paredzēts pabalsts amatalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Saskaņā ar minētā likuma Pārejas noteikumiem šī pabalsta izmaksa tika atlikta līdz 2004.gada 1.janvārim.

Likumprojekts paredz atlikt pabalsta sakarā ar aiziešanu ikgadējā atvaļinājumā piešķiršanu līdz 2005.gada 1.janvārim.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””.

Likumprojekts paredz policijas darbiniekiem tiesības saņemt pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Minēto pabalstu izmaksu plānots sākt ar 2005.gada 1.janvāri. Turklāt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā līdz minētajam termiņam attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros varēs piešķirt attiecīgās iestādes vadītāja noteiktajā apmērā.

Šobrīd Iekšlietu ministrijā notiek darbs pie vienota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma projekta izstrādes, kurā paredzēts arī iekļaut Valsts civildienesta likumā paredzētos pabalstus un kompensācijas, tādā veidā arī sakārtojot sociālo garantiju sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs strādājošajiem specializētā civildienesta ierēdņiem.

Likumprojekts nepieciešams, lai palielinātu policijas darbinieku sociālās garantijas līdz vienota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm likuma pieņemšanai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Likumprojekts paredz robežsargiem tiesības saņemt pabalstu sešu mēnešalgu apmērā bērna piedzimšanas gadījumā, kā arī atvaļinājuma pabalstu mēnešalgas apmērā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Minēto pabalstu izmaksu plānots uzsākt ar 2005.gada 1.janvāri. Turklāt pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā līdz minētajam termiņam attiecīgajam gadam apstiprinātā darba samaksas fonda ietvaros varēs piešķirt attiecīgās iestādes vadītāja noteiktajā apmērā.

Likumprojekts nepieciešams, lai palielinātu robežsargu sociālās garantijas līdz vienota Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm likuma pieņemšanai.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 3.janvāra noteikumos Nr.3 “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība””.

Noteikumi tika apstiprināti Ministru kabinetā 2002.gada 3.janvārī saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 11.punktu, pēc noteikumu spēkā stāšanās pieaudzis licencējamo programmu skaits, jo tiek licencētas gan visas valsts augstskolu studiju programmas, gan koledžu studiju programmas. Tādēļ nepieciešamas izmaiņas licencēšanas komisijas sastāvā un to skaitā, kā arī precizējami licencēšanas procedūras jautājumi.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Kultūras, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijā.

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.462 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu””.

Grozījumi noteikumos paredz precizēt terminus mācību priekšmetu un valsts pārbaudes darbu nosaukumos.

Pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma pilnveidota vērtēšanas sistēma sākumskolā, pakāpeniski pārejot uz vērtējumu 10 ballu skalā nevis no 4.klases, bet jau no 2.klases matemātikā, latviešu valodā un mazākumtautību valodā. 3. un 4.klasē pakāpeniski notiek pāreja uz vērtējumu 10 ballu skalā arī citos mācību priekšmetos.

Paredzēts, ka grozījumi noteikumos stāsies spēkā ar 2004.gada 1.septembri.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā.

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 5.jūlija noteikumos Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai””.

2003.gada 6.martā stājās spēkā noteikumi “Kārtība, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu”, kas nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi un materiālais stāvoklis.

Minētie noteikumi atzīst par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1994.gada 19.aprīļa noteikumus Nr.89 “Par izmaiņām minimālajā darba algā”, kas noteica krīzes iztikas minimumu, pamatojoties uz ko attiecīgajai personu kategorijai saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai” tika noteikta valsts nodevas likme par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu – trīs lati.

Ņemot vērā, ka atsevišķām personu kategorijām – vecuma un izdienas pensionāriem, otrās un trešās grupas invalīdiem, valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem — iztikas līdzekļi ir nepietiekami noteiktās valsts nodevas likmes – desmit latu — samaksai par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu, līdz ar to personām faktiski ir liegtas iespējas saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā materiālo apstākļu dēļ, Naturalizācijas pārvalde ierosina izdarīt grozījumus noteikumos un noteikt valsts nodevas likmi – trīs latus — iepriekšminētajām personu kategorijām.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Veselības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 12.septembra noteikumos Nr.312 “Zāļu un farmaceitisko produktu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanas kārtība””.

Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas norādīto par nepieciešamību reģistrēt personas datu apstrādes sistēmas saistībā ar zāļu klīnisko izpēti un lietošanas novērojumiem, lai nodrošinātu to atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, tiek papildināts to dokumentu saraksts, kas kopā ar pieteikumu zāļu klīniskās izpētes vai lietošanas novērojuma uzsākšanai jāiesniedz Valsts zāļu aģentūrā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Lai nodrošinātu iespēju katru aģentūru izvērtēt atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem, likumprojekts paredz pagarināt termiņu valsts un pašvaldību uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju pārveidošanai par aģentūrām. Termiņš attiecībā uz valsts iestādēm ir 2004.gada 30.septembris, savukārt pašvaldību uzņēmumiem – 2004.gada 31.jūlijs.

Likumprojektā paredzēta aģentūras izveidošana ne tikai ministra, bet arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra padotībā (likuma 4.pants).

Likumprojekts paplašina Ministru kabineta tiesības nodot valsts aģentūrām funkcijas, kas saistītas ar administratīvo aktu izdošanu – ne tikai likumā, bet arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos (likuma 5.pants).

Likumprojekts paredz, ka valsts aģentūru direktoru ieceļ amatā un atceļ no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Publisko aģentūru likuma saskaņošanai ar Valsts civildienesta likumu likumprojektā iekļautas normas, kas regulē citu aģentūras amatpersonu, kā valsts civildienesta ierēdņu, iecelšanu amatā, atcelšanu no amata.

Lai nodrošinātu valsts aģentūru pārraudzību, ministram tiek piešķirtas tiesības ierosināt finanšu revīzijas, funkciju izpildes un citu pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā un atcelt valsts aģentūras direktora prettiesiskus rīkojumus un iekšējos normatīvos aktus (likuma 9.pants).

Likumprojekts paredz tiesības valsts aģentūrām veidot koleģiālu vadības institūciju – valsts aģentūras padomi, kas daļēji pilda valsts aģentūras direktora funkcijas. Koleģiāla vadības institūcija nodrošinās objektīvāku valsts aģentūras lēmumu pieņemšanu.

Tā kā Valsts aģentūru darbinieki ir iekļauti vienotā tiešajā pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmā, tiek izslēgta norma, kas paredz noteikt atšķirīgu darba samaksas sistēmu valsts aģentūrās nodarbinātajiem (likuma 11.pants, Pārejas noteikumu 9. un 10.punkts). Attiecīgi tiek precizēta norma par darba samaksu pašvaldību aģentūrās, izslēdzot norādi uz Ministru kabineta noteikumiem (likuma 32.panta otrā daļa).

Lai novērstu neprecizitāti likumā, ka ministrs pārvaldes līgumu slēdz valsts vārdā, bet aģentūras vadītājs atbilstoši panta redakcijai – savā, tiek izslēgta norma, ka ministrs līgumu slēdz valsts vārdā (likuma 13.panta pirmās daļa).

Lai novērstu varbūtību, ka tiek dublētas privātā sektora funkcijas, kā arī lai Publisko aģentūru likuma terminoloģiju saskaņotu ar Likumu par budžetu un finanšu vadību, tiek izslēgta norāde, ka publiskā aģentūra tiek finansēta no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem (likuma 17. un 36.pants).

Sakarā ar Iekšējā audita likuma pieņemšanu no likuma izslēgta norma, kas paredz, ka iekšējā audita veikšanas kartību nosaka Ministru kabinets (likuma 20. pants).

Pēc analoģijas precizētas normas saistībā ar pašvaldību aģentūrām.

Publisko aģentūru likums tiek saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, vienādojot terminoloģiju (valsts pārvaldes iestāde, valsts pārvaldes funkcijas, ministra padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, aģentūras reorganizācija, aģentūras direktora funkcijas) un saskaņota terminoloģija ar Ministru kabineta noteiktajiem plānošanas dokumentu veidiem – iestādes vidēja termiņa darbības stratēģijā (likuma 12.pants).

Likumprojekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 15.janvāra noteikumos Nr.16 “Kārtība, kādā valsts (pašvaldību) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) pārveidojami par valsts (pašvaldību) aģentūrām””.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto koncepciju “Par valsts un pašvaldību aģentūru izveidi”.

Projekts precizē nosacījumus, izvērtējot valsts uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) funkcijas arī atbilstoši Publisko aģentūru likuma 7.pantam. Papildus iekļauti izvērtējamie apstākļi, kuros valsts nevarētu atteikties no funkcijas veikšanas.

Atbilstoši apstiprinātajai koncepcijai projektā noteikta detalizēta aģentūru izvērtēšanas kārtība, kas paredz noteiktas veidlapas aizpildīšanu aģentūras izvērtēšanai un pagarinātu Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas kopīga atzinuma sniegšanas termiņu.

Projekts paredz koncepcijas izstrādi tādos gadījumos, kad valsts uzņēmumi veic viendabīgas funkcijas un atrodas vairāku ministriju pārziņā, kā, piemēram, namīpašuma apsaimniekošanas jautājumi.

Noteikumu projekts visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra sekretariātā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks