Latvija un Austrija pārstāv vienādus viedokļus
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzrturas trīs dienu darba vizītē Austrijas Republikā
Foto: A.F.I./epa Vīnē 10.jūlijā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Austrijas prezidents Tomass Klestils |
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 10.jūlijā, Austrijas galvaspilsētā Vīnē ar Austrijas prezidentu Tomasu Klestilu pārrunāja mazo un vidējo valstu tālākās sadarbības un partnerības iespējas Eiropas Savienībā (ES). Sarunā uzsvērts, ka jaunajām ES valstīm ir jābūt vienlīdzīgām iespējām kopīgu lēmumu pieņemšanā un arī mazajām un vidējām valstīm ir tādas pašas tiesības kā ES lielākajām valstīm noteikt, kāda būs jaunās ES nākotne.
Pārrunātas abu valstu pozīcijas dažādos ar jaunās Eiropas perspektīvu saistītos jautājumos, un abas puses secināja, ka Latvijas un Austrijas pozīcijas faktiski ir vienādas, aizstāvot rotējošās prezidentūras principu ES, kā arī viena līmeņa komisāru darbību, tas nozīmētu, ka ES nav divu līmeņu dalībvalstu komisāru, bet ka katram ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.
Abas puses apspriedās arī par gaidāmo ES referendumu Latvijā, kā arī par ES līguma ratifikāciju Austrijā.
Latvijas un Austrijas prezidenti tikšanās laikā risināja arī ar Eiropas drošības politiku saistītus jautājumus. Šajā saistībā Austrijas prezidents T.Klestils atzīmēja, ka Austrijai jāieņem aktīvāka loma Eiropas aizsardzības politikas veidošanā un jāvelta lielāki ieguldījumi, lai piedalītos Eiropas drošības politikā.
Pārrunāta arī reģionālā sadarbība Eiropas ietvaros. T.Klestils sarunā apliecināja, ka Austrijai ir īpaša interese sadarbībā ne tikai ar kaimiņos esošajām Viduseiropas valstīm, bet arī trijām Baltijas valstīm.
Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, uzsvērts, ka ir jāintensificē ekonomiskās saites, un tika pausta abu pušu ieinteresētība stiprināt un izvērst kontaktus.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga tikās ar Austrijas federālo kancleru Volfgangu Šiselu un uzaicināja viņu vizītē Latvijā pirms gaidāmās tautas nobalsošanas par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES) šā gada septembrī. Prezidente uzsvēra, ka Latvijai būtu interesanti dzirdēt Austrijas kā relatīvi nesen ES pievienojušās valsts pieredzi un ieguvumiem ES dažādās jomās.
Foto: A.F.I./epa Vīnē 10.jūlijā: Austrijas prezidents Tomass Klestils un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga |
Runājot par jauno Eiropu, abas puses secināja, ka Latvija un Austrija pārstāv vienādus viedokļus vairākās aktuālās pozīcijās par ES nākotni, tajā skaitā par ES drošības jautājumiem, rotējošo ES prezidentūru, kā arī par dalībvalstu komisāriem.
Abas puses apspriedās arī par nacionālo valdību lomu pēc valstu iestāšanās ES. Aktuālajās Latvijas un Austrijas attiecībās tika akcentēta turpmākā sadarbība iekšlietu jautājumos, kas varētu vēl pastiprināties pēc pilnīgas Latvijas dalības ES.
Interesējoties par Latvijas ekonomisko izaugsmi, pārrunātas iespējas padziļināt Latvijas un Austrijas ekonomiskās attiecības, tajā skaitā minēts, ka tiek plānota tālākā sadarbība tūrismā, augstākajā izglītībā, kā arī tālāku uzņēmēju kontaktu izvēršanā. Atzīmēts, ka Latvijas uzņēmējiem, kas pārstāv mašīnbūves nozari, ir aktīva interese par sadarbību ar Austrijas uzņēmējiem. Prezidente sarunā uzsvēra Latvijas zinātņu potenciālu un iespēju izvērst Latvijas zinātnieku dalību uzņēmējdarbības projektos, kur liela nozīme ir augstajām tehnoloģijām un zinātnes pienesumam.
Prezidente atzīmēja, ka Latvijai būtu interesanti uzklausīt Austrijas pieredzi saistībā ar valsts iesaisti ES strukturālo fondu izmantošanā, jo īpaši prezidente aicināja Austrijas pusi palīdzēt Latvijai ar atbalstu vidējo un mazo uzņēmēju pieredzē, kā izvērst mazo un vidējo uzņēmēju zināšanas par iespējām iesaistīties ES projektos.
Kanclers ļoti augstu novērtēja to, ka Latvija veido attiecības ar Austrijas federālajām zemēm un ka rīt tiek atklāts Latvijas goda konsulāts Grācā, kas palīdzēs veicināt Štīrijas federālās zemes un Latvijas tālākos kontaktus.
Abas puses apspriedās arī par dažādiem jautājumiem saistībā ar vienotu ES ārpolitikas veidošanu.
Valsts prezidenta preses dienests