Ar savām iecerēm Eiropas darba cēlienā

Par Itālijas nodomiem, vadot Eiropas Savienību

Pagājušajā nedēļā, 1. jūlijā, vadības grožus Eiropas Savienībā (ES) no Grieķijas pārņēma Itālija, kas prezidentūru Savienībā uzņemas jau vienpadsmito reizi. Itālijas prezidentūras laiks ES Latvijai, šķiet, nebūs tik svarīgs kā šā gada pirmajā pusē prezidējošās Grieķijas posms, kad Atēnās starp visām Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kas aicinātas pievienoties ES nākamajā gadā, tika parakstīts Pievienošanās līgums ES. Itālijas prezidentūra nelīdzināsies arī laikam, kad ES vadības groži bija Dānijas rokās un tika slēgtas iestāšanās sarunas ar Latviju un vēl deviņām kandidātvalstīm, kas ES pievienosies jau nākamgad.

Par tuvākā pusgada aktivitātēm ES zināmā mērā var spriest pēc prezidējošās valsts noteiktajām prioritātēm — jautājumiem, kam tuvākā pusgada laikā tiks pievērsta īpaša uzmanība. Itālija šajā laikā apņēmusies īpašu uzmanību veltīt darbam pie topošās Eiropas konstitūcijas, Savienības ekonomiskajai izaugsmei, paplašināšanās procesa stimulēšanai Eiropas dienvidaustrumu virzienā, kā arī Savienības klātbūtnes veicināšanu pasaules notikumu arēnā un īpaši rūpēties par pilsoņu drošību, lekcijā par pašlaik prezidējošās valsts prioritātēm 9. jūnijā stāstīja Itālijas vēstnieks Latvijā Maurīcio Lo Re.

Turpinās darbu pie konstitūcijas

Viens no svarīgākajiem darbiem Itālijas prezidentūrai ir Savienības institucionālās reformas turpināšana, strādājot pie nākotnes konstitūcijas projekta. Ir nolemts oktobrī sasaukt starpvaldību konferenci, kurā apspriedīs Eiropas pamatlikuma projektu un nepieciešamības gadījumā arī izdarīs tajā izmaiņas. Nav sagaidāms, ka Itālijas prezidentūras laikā starpvaldību konference varētu beigt savu darbu, bet, kā apliecināja M. Lo Re, Itālija veicinās sekmīgu starpvaldību konferences darbu un iespējami drīzāku tās darba noslēgumu. M. Lo Re cer, ka jaunais līgums tiks parakstīts Romā laika periodā no nākamā gada 1. maija līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tas sekmēs pilsoņu tuvināšanos ES, padarot daudzus jautājumus saprotamākus katram Savienības iedzīvotājam. Viens no Itālijas prezidentūras uzdevumiem ir arī sekmēt 16. aprīlī parakstītā Pievienošanās līguma ratifikāciju visās ES dalībvalstīs. Ne mazāk svarīgi Itālijai ir sekmēt diskusijas par jautājumiem, kas svarīgi, lai sekmīgi funkcionētu ES pēc nākamā gada paplašināšanās, uzsvēra M. Lo Re.

Sekmēs ekonomikas attīstību

Kā otru Itālijas prezidentūras prioritāti vēstnieks minēja Savienības ekonomisko atbalstu ES dalībvalstīm. Tas nozīmē sekmēt investīciju pieplūdumu, sadarbojoties dažādām ES institūcijām un fondiem. Īpašiem ieguvējiem ekonomikas atbalsta politikas rezultātā vajadzētu būt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā ES. Itālijas prioritāte ir arī efektīva transporttīkla izveidošana virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un no austrumiem uz rietumiem, lai efektīvi darbotos vienotais tirgus un sekmīgi attīstītos uzņēmējdarbība. Itālijas prezidentūras laikā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku tiks strādāts pie efektīva finanšu instrumenta izveidošanas, lai sekmētu visu Eiropu aptveroša transporta tīkla izveidošanu, iesaistot privāto investoru, nacionālo valstu un Eiropas naudu. M. Lo Re uzsvēra, ka šīs prioritātes īstenošana ir svarīga arī Latvijai un varētu sekmēt mūsu valsts ekonomisko izaugsmi.

Stiprinās Eiropu pasaulē

Bez ES svarīgajiem iekšpolitiskajiem mērķiem Itālija par svarīgu uzskata arī Eiropas klātbūtnes stiprināšanu pasaules politiskajā arēnā. Vēstnieks ir pārliecināts, ka ES var kļūt pamanāmāka starptautiskā mērogā. Lai sekmētu šā mērķa sasniegšanu, Eiropas valstīm ir jāmācās runāt kopējā balsī, paust vienotu viedokli. Tāpat jāturpina darbs pie transatlantisko saišu stiprināšanas, risinot starptautiskas krīzes un konfliktus, tādējādi rūpējoties par mieru un drošību pasaulē. Šīs prioritātes ietvaros Itālija sekmēs arī Eiropas aizsardzības spēju stiprināšanu, skaidroja vēstnieks.

Turpinās Eiropas apvienošanu

Lai arī jau nākamgad gaidāma līdz šim vērienīgākā paplašināšanās ES vēsturē, Itālija ir paudusi apņemšanos turpināt darbu arī ar tām kandidātvalstīm, kas nav saņēmušas uzaicinājumu iestāties Savienībā, kā arī sekmēt paplašināšanās procesu dienvidaustrumu virzienā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta rietumu Balkānu valstīm, kuru integrācija Savienībā nozīmētu visas Eiropas apvienošanu. M. Lo Re apliecināja, ka Itālija ir izstrādājusi grafiku, lai iestāšanās sarunas ar Rumāniju un Bulgāriju tiktu pabeigtas līdz 2004. gadam , kas nodrošinātu to pievienošanos ES 2007. gadā. Itālijas prezidentūras laikā īpaši tiks strādāts, lai uzlabotu attiecības ar Krievijas Federāciju, intensificējot politisko dialogu starp Savienību un Krieviju, kā arī aktīvāk sadarbojoties ārējās un drošības politikas jautājumos un krīžu pārvarēšanā. M. Lo Re uzsvēra, ka, gatavojoties paplašināšanās procesam, ir svarīgi attīstīt arī ciešāku sadarbību ar tā dēvētajām jaunajām kaimiņvalstīm Ukrainu, Baltkrieviju, Moldovu — valstīm, kas būs ES robežvalstis pēc jauno dalībvalstu pievienošanās. Nenoliedzami, Itālija strādās, arī lai atjaunotu un stiprinātu sadarbību starp sev tuvākajām Vidusjūras baseina valstīm, skaidroja M. Lo Re.

Prioritāra arī pilsoņu drošība

M. Lo Re uzsvēra, ka svarīgs Itālijas prezidentūras uzdevums ir arī pilsoņu drošības jautājums. Tas nozīmē cīņu pret starptautisko terorismu, starptautisko noziedzību, kā arī cīņu ar nelegālo imigrāciju.

Prezidējošās valsts statuss Savienībā ir ne vien liels gods, bet arī smags darbs vismaz pusgada garumā. Prezidentūra ir lieliska iespēja valstij virzīt savas prioritātes apspriešanai ES līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka prezidējošās valsts iespējas izstrādāt jaunas prioritātes ir ierobežotas, jo prezidentūrā pastāv zināma “pēctecības saite” - prezidējošā valsts pārņem arī iepriekšējās prezidentūras uzsāktos darbus un turpina to tālākvirzību Savienībā.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente