Lai aizsargātu vidi un sabiedrību

Vakar beidzās Eiropas Parlamenta vides komisijas delegācijas vizīte

Foto: Aksels Tuklers Delegācijas vadītāja Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības politikas komitejas priekšsēdētāja Karolina Džeksone un Latvijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis

Par tikšanos ar Saeimas deputātiem

Vakar, 10.jūlijā, beidzās Eiropas Parlamenta vides komisijas delegācijas vizīte Latvijā. Šīs vizītes mērķis bija gūt pilnvērtīgu priekšstatu par Eiropas Savienības (ES) likumdošanas īstenošanu vides jomā (atkritumu apsaimniekošana, ūdens kvalitāte, dabas aizsardzība), kā arī veselības, pārtikas drošības un patērētāju aizsardzībā.

Eiropas Padomes deputāti tikās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Induli Emsi un komisijas deputātiem.

Tikšanās ietvaros pārrunāta Latvijas likumdošanas saskaņošana ar Eiropas Savienības likumdošanu vides jautājumos.

Sarunas sākumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs I.Emsis iepazīstināja viesus ar komisijas darbu un tās kompetencē esošajām jomām. Savukārt Eiropas Parlamenta komisijas delegācija informēja, ka tās interešu lokā ir jautājumi, kas skar atkritumu savākšanas un pārstrādes jomu, ķīmisko vielu reģistrāciju, stratēģisko vides novērtēšanu, kā arī jūras drošību un degvielas kvalitāti. Delegācijas vadītāja Karolīna Džeksone uzvēra, ka ir svarīgi iegūt informāciju par jauno ES likumdošanas iniciatīvu iespējamo ietekmi uz jaunajām dalībvalstīm, jo to ieviešana saistīta arī ar būtiskiem finansiālajiem resursiem.

I.Emsis pastāstīja, ka lielākā daļa no pēdējos gados paveiktā Latvijas likumdošanā ir saistīta ar ES normu ieviešanu un nacionālo likumu pieskaņošanu tai. Normatīvo aktu sagatavošanas darbs galvenokārt notiek ministrijās, tomēr saņemtajos likumprojektos Saeimas Tautsaimniecības komisija veic būtiskus labojumus, lai tie pilnībā iekļautos kopējā likumdošanas struktūrā un atbilstu ES normām. Kā būtiskāko vides aizsardzības jomā paveikto I.Emsis minēja Iepakojuma likuma, likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Ķīmisko vielu likuma un Atkritumu apsaimniekošanas likuma pieņemšanu. “Lielākās problēmas Latvijai rada ES likumdošanas stratēģiskās, taktiskās un praktiskās iedzīvināšanas gaita, kā arī administratīvās kapacitātes nepietiekamība,” sacīja komisijas vadītājs. Viņš uzsvēra, ka līdztekus savam tiešajam darbam ministrijas daudz dara savu darbinieku izglītošanā, tomēr salīdzinoši nelielā atalgojuma dēļ, kuru saņem valsts sektorā strādājošie, labākie no tiem aiziet uz privātstruktūrām vai aizplūst uz ārzemēm, tostarp arī uz ES institūcijām.

Pārrunājot jautājumus, kas skar atkritumu apsaimniekošanas jomu, I.Emsis norādīja, ka Latvijā tiek veidoti sanitārās deponēšanas poligoni. “Atkritumu apsaimniekošana tiek organizēta reģionos, nevis katrā municipalitātē atsevišķi; pretējā gadījumā tas būtu neefektīvi”, teica I.Emsis. Pārstrādātas tiek tikai tās atkritumu kategorijas, kas ir ekonomiski izdevīgas, bet citas, piemēram, stikls un baterijas, tiek izvestas ārpus Latvijas robežām.

Puses pārrunāja konkrētu projektu īstenošanas gaitu Latvijā, kas tiek finansēti no ES strukturālo fondu līdzekļiem.

Eiropas Parlamenta deputātiem bija arī tikšanās gan ar valdības pārstāvjiem (Zemkopības un Vides ministrijas pārstāvjiem), gan arī ar nozīmīgāko vides nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Par likumdošanas attīstību

Delegācijas vadītāja Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības politikas komitejas priekšsēdētāja Karolina Džeksone preses konferencē atzina, ka viena no problēmām ES, uz ko norādījuši gan Latvijas, gan citu kandidātvalstu parlamentārieši, ir straujā likumdošanas attīstība, kas topošajām dalībvalstīm posmā starp iestāšanās sarunu noslēgšanu un faktisko iestāšanos rada visai ievērojamas problēmas. Kā divus svarīgākos dokumentus, kas radušies šajā laikā, K. Džeksone minēja direktīvu par elektronisko iekārtu atkritumiem un direktīvu par iepakojuma pārstrādi.

Kā atzina EP deputāte, ES institūcijām itin bieži tiek pārmests, ka likumdošanas darbā tās kā vilciens traucoties uz priekšu, neraugoties uz to, cik veiksmīgi tiek ieviesti agrāk pieņemtie likumi. Viņa pauda atbalstu viedoklim, ka turpmāk vairāk jāstrādā pie jau esošo likumu konsolidēšanas, nevis nemitīgi jāpieņem jauni likumi. Šī ir laba ziņa gan Latvijai, gan citām kandidātvalstīm.

Par pārtikas drošību

Preses konferencē piedalījās arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis. Viņš pauda gandarījumu par Eiroparlamenta deputātu vizīti Latvijā un atzina, ka diskusijas ar deputātiem bijušas ļoti dziļas un produktīvas. Saeimas deputāts īpaši akcentēja jautājumu par pārtikas drošību un kontroli. I. Emsis atzina, ka Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar vietējās pārtikas drošību un kvalitāti, kam pievienojās arī Eiropas Parlamenta deputāti.

Tika skarts arī jautājums par ģenētiski modificētas pārtikas audzēšanu un izplatību Eiropā. K. Džeksone norādīja, ka jautājums par ģenētiski modificētas pārtikas iespaidu uz cilvēku veselību vēl nav pietiekami dziļi izpētīts, tādēļ saistībā ar šīs pārtikas izplatību svarīgi ir divi aspekti: marķēšana un izsekojamība. Proti, būtu ļoti svarīgi īpaši marķēt šādus produktus, lai cilvēkiem, tos iegādājoties, būtu zināma to izcelsme. Bet pēc tam šis jautājums būtu atstājams galvenokārt ražotāju ziņā, kuru piedāvātā informācija un skaidrojošais darbs arī noteiks šo pārtikas produktu tālāko likteni un patērētāju uzticību tiem.

Par kuģošanas drošību

Tika skarts arī jautājums par kuģošanas drošību Baltijas jūrā. Eiropas Parlamenta deputāti atzina, ka, iespējams, vēl šogad varētu tikt lemts par ierobežojumiem naftas pārvadāšanā Baltijas jūrā vienkorpusa tankkuģos, bet ar 2010.gadu ir cerība šādu tankkuģu lietošanu ES ūdeņos aizliegt vispār. Arī I. Emsis pastāstīja, ka, tiekoties triju Baltijas valstu parlamentāriešiem, ir panākta vienošanās — Baltijas jūra ir īpaši aizsargājama, un tādēļ tuvākajā laikā būtu jāaizliedz vienkorpusa tankkuģu pārvietošanās šajā teritorijā. Tomēr I. Emsis arī atzina, ka Krievija tikšanās laikā ministru līmenī nav atbalstījusi šādu nostāju.

Eiropas Parlamenta deputāti vērsa uzmanību arī uz to, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš kuģošanas kontroles un uzraudzības pastiprināšanai, jo, kā pierādīja nesenā tankkuģa “Prestige” avārija pie Ziemeļspānijas krastiem, šajā gadījumā nebūtu lielas starpības, vai attiecīgais tankkuģis ir viena vai divu korpusu, bet galvenā problēma bijusi tieši tehnisko darbinieku nolaidība ostā, no kuras savā ceļā devies attiecīgais tankkuģis.

Noslēgumā K. Džeksone pauda lielu gandarījumu par vizīti Rīgā un atzina, ka Eiroparlamenta deputāti ieguvuši ļoti plašu un vērtīgu informāciju par vides, sabiedrības veselības un patērētāju aizsardzības stāvokli Latvijā.

Saeimas preses dienests

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors