Ar ticību gan savas valsts, gan Latvijas gaišajai nākotnei

Šodien, 26.aprīlī, Izraēla atzīmē savus valsts svētkus — Neatkarības dienu

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Abrahams Bendžamins ( Abraham Benjamin ), Izraēlas vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, ar kādām jūtām jūs šogad atzīmējat savus valsts svētkus? Situācija Izraēlā ir visnotaļ saspringta, un mūsu lasītājiem būs lietderīgi uzzināt jūsu viedokli arī par to.

— Arī šogad, kā allaž, savus valsts svētkus atzīmējam ar dalītām jūtām, jo Izraēlas Neatkarības diena sasaucas ar Piemiņas dienu, kad mēs godinām savus kritušos karavīrus. Neatkarība mums netika pasniegta uz paplātes, par to vajadzēja smagi cīnīties. Būtībā šī cīņa turpinās jau vairāk nekā piecdesmit gadus, kopš pastāv Izraēlas valsts. Protams, pašreizējā situācija Izraēlā ir daudz labāka nekā kādreiz kara laikā. Jo tagad mums tomēr ir miers. Miers ar lielāko arābu valsti Ēgipti, ar Jordāniju. Diemžēl mums vēl nav miera ar Sīriju un Libānu. Tas mūs spiež domāt, kā darīt galu šai vardarbībai. Mums arī intensīvi jādomā, kā atsākt sarunas, ko esam risinājuši jau vairākus pēdējos gadus. Mēs ceram, ka arī palestīnieši to sapratīs un izbeigs vardarbību. Jo, lai arī kā attīstītos pašreizējie notikumi, viss, ko palestīnieši sasnieguši, panākts sarunu ceļā, nevis ar vardarbību. Taču Neatkarības dienu mēs Izraēlā svinēsim kā ik gadu. Mums šajā dienā ir uz ko atskatīties. Izraēla tagad ir suverēna, ekonomiski plaukstoša starptautiskās sabiedrības locekle.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, vērtējat Latvijas un Izraēlas divpusējās attiecības?

— Mūsu valstis atrodas ģeogrāfiski tālu, taču mēs aizvien ciešāk raugāmies uz Baltijas reģionu un Ziemeļaustrumu Eiropu kopumā. Mēs vēlamies vēl vairāk attīstīt attiecības ar Latviju kā nozīmīgu Baltijas jūras reģiona valsti, kas, domājams, jau visai drīz iestāsies Eiropas Savienībā (ES).

Izraēlai ar ES ir 1975. gadā noslēgts asociācijas līgums, kas dod daudzus ekonomiskus labumus un ir īpaši izdevīgs ārējai tirdzniecībai. Tādēļ mums līdz ar ES paplašināšanos vajadzēs aktivizēt arī savu darbību. Domāju, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs tas būs jau visai drīzas nākotnes uzdevums. Arī tādēļ mūsu divpusējās attiecības ir ļoti svarīgas. Nozīmīga sadarbība ir arī daudzpusējo attiecību kontekstā. Protams, nākas pārvarēt arī specifiskas grūtības. Diemžēl Latvija sakarā ar okupāciju Otrā pasaules kara laikā gandrīz uz piecdesmit gadiem bija pazudusi no pasaules kartes. Formāli jūsu zeme bija daļa no Padomju Savienības. Tādēļ ilgu laiku nevarēja attīstīties kontakti starp mūsu valstīm. Bija sarauti arī sakari starp mūsu tautām, un šajā kontekstā īpaša nozīme ir arī Latvijas un Izraēlas cilvēku tiešajiem kontaktiem.

— Izraēlā tagad dzīvo daudzi bijušie rīdzinieki, jo padomju okupācijas laikā tūkstošiem ebreju Latvijā gaidīja, kad padomju režīms viņiem ļaus izceļot. Kad Latvija atjaunoja neatkarību, visi šie ebreji ieguva iespēju brīvi lemt par savu turpmāko dzīvi, un desmitiem tūkstošu jūsu tautiešu nekavējoties devās uz Izraēlu.

— Jums taisnība, Latviju, un īpaši Rīgu, ebreju sabiedrība Padomju Savienībā uzskatīja par tādu maģisku vietu, no kuras cīnīties par savām tiesībām, īpaši tiesībām emigrēt uz Izraēlu. Ebreju vidū valdīja uzskats, ka no Latvijas emigrēt vieglāk nekā no citām Padomju Savienības daļām. Es to sapratu jau sešdesmitajos gados no sarunām ar ebrejiem, kas tolaik Izraēlā ieradās no Rīgas. Iespējams, ka vietējā sabiedrība Latvijā ar lielākām simpātijām raudzījās uz cilvēkiem, kuri vēlējās emigrēt no Padomju Savienības. Varbūt latvieši šos ebrejus identificēja ar savām brīvības alkām. Arī vēsturiski Rīgā jau gadsimtiem ilgi bijusi liela, ne kvantitatīvi, bet proporcionāli liela, ebreju kopiena ar nozīmīgu vietu tirdzniecībā un daudzās intelektuālās dzīves jomās. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā šo kopienu piemeklēja traģisks liktenis, jo 1941. gadā nacistiskais režīms iznīcināja lielāko daļu Latvijas ebreju.

— Kā bijušie rīdzinieki Izraēlā izturas pret savu kādreizējo dzīvesvietu?

— Pēc maniem vērojumiem, šo cilvēku bērni sevi jau pilnībā identificē ar jauno apkārtni. Vecākajai paaudzei sirdī joprojām ir atmiņas par Latviju, un viņiem ir daudz grūtāk iejusties jaunajā situācijā. Taču dzīves realitāte prasa iespējami ātrāk integrēties jaunajā vietā, un nostalģija pēc pagātnes nav īpaši ilga. Tas nebūt nenozīmē necieņu vai sliktu attieksmi pret savu kādreizējo dzīvesvietu, vienkārši ikdienas problēmas prasa savu.

— Taču bijušo rīdzinieku kontakti var lieti noderēt ekonomiskajās attiecībās starp Izraēlu un Latviju?

— Nenoliedzami. Latviešu valodas zināšanas, tāpat arī jūsu mentalitātes, tradīciju un Latvijas iespēju pazīšana un izpratne ir ļoti noderīgas. Daudziem Izraēlas darījuma aprindu pārstāvjiem tas ļoti palīdz veiksmīgi darboties tirdzniecībā ar Latviju.

— Kādas, jūsuprāt, ir mūsu valstu ekonomiskās attiecības?

— Atklāti sakot, šīs attiecības nav tik labas, kā varētu būt un kādām tām vajadzētu būt. Taču tās tomēr ir labākas nekā agrāk, jo vēl pirms diviem gadiem šādu attiecību gandrīz nebija. Tagad situācija ir mainījusies. Varu atzīties: kad es pirms ierašanās darbā Rīgā painteresējos par mūsu ekonomiskās sadarbības datiem, un skaitļi mani sarūgtināja. Taču ierēdņi Izraēlas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā teica, ka viņi ir noskaņoti optimistiski, jo šie skaitļi visu laiku pieaug. Tiesa, mūsu ekonomiskās sadarbības apjoms joprojām nav liels, taču tas pieaug. Pastāv arī labs tālākā pieauguma potenciāls, un mēs pie tā gribam ļoti nopietni strādāt.

— Kas varētu būt galvenie mūsu ekonomiskās sadarbības virzieni?

— Es domāju, mēs ar Latviju varam sadarboties daudzās augstās tehnoloģijas jomās. Latvijā ir neliels iedzīvotāju skaits, taču jūsu sabiedrībai ir augsts izglītības līmenis. Latvija virzās uz ES, jūsu standarti nemitīgi paaugstinās, un Latvijas rūpniecības ražojumiem ir labs vārds vēl kopš cariskās Krievijas laika. Šis vārds var dot labus rezultātus smagajā, vieglajā, elektroniskajā rūpniecībā vai augstās tehnoloģijas jomā, kā arī lauksaimniecībā. Visās šajās jomās varam meklēt sadarbības iespējas. Drīz notiks abu valstu ārlietu ministriju konsultācijas, kurās apspriedīsim arī turpmākās sadarbības iespējas.

— Kā jūs raugāties uz otru Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO?

— Izraēla pati nav un sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī nevar būt NATO valsts. Taču mums ir visai plaša sadarbība ar NATO un atsevišķām NATO dalībvalstīm tehnoloģijas un vairākās citās jomās. Mūsu valstij ir arī novērotājas statuss NATO. Mēs neaizmirstam, ka NATO radusies Rietumu demokrātijas valstīs. Arī Izraēla sevi identificē ar Rietumu demokrātijas ideāliem un principiem, ar Rietumu demokrātijas vērtībām, kuru aizsargāšanai NATO radīta. Un mēs saprotam un cienām Latvijas lēmumus, ko jūs pieņemat savas drošības nostiprināšanai.

— Vēstnieka kungs, drīz būs apritējis pusgads, kopš jūs iesniedzāt Latvijas Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli. Kāds jums bijis šis laiks Latvijā?

— Uzskatu, ka mums ir labas attiecības gan ar Latvijas sabiedrību, gan arī ar valdības ierēdņiem. Latvieši pret mums ir atklāti, izpalīdzīgi, mums ir viegli sadarboties. Ir daudz vieglāk strādāt, ja zinām, ka varam viegli sarunāties gan ar jūsu ierēdņiem, gan valdības pārstāvjiem, īpaši Ārlietu ministrijā. Mūsu vēstniecība strādā tiešām ļoti labā gaisotnē. Rīga ir arī ļoti skaista pilsēta. Es to izjūtu ik reizi, kad paskatos apkārt. Šeit ir tik daudz skaisti restaurētu namu! Šeit ir ļoti patīkami dzīvot un strādāt. Rīgā es dzīvoju kopā ar sievu. Bērni jau ir pieauguši un dzīvo brīžiem Izraēlā, brīžiem citās valstīs. Meita pašlaik saskaņā ar studentu apmaiņas programmu uz trim mēnešiem ieradusies Rīgā un studē tērpu modelēšanu Latvijas Mākslas akadēmijā, bet jaunākajam dēlam jāiet obligātajā karadienestā.

— Vai jūs neraizējaties, ka dēlam karadienestā jāiet tieši tagad, kad Izraēlā ir tik saspringta situācija?

— Es domāju, vecākiem dēla karadienests vienmēr ir satraukuma pilns laiks. Izraēlā karadienests ilgst trīs gadus. Tas ir visai ilgs laiks, un mūsu armija visu laiku ir iesaistīta patiešām aktīvā dienestā. Parasti gan mūsu karavīriem iznāk dienēt mierīgā laikā, taču nereti ir tā kā pašlaik, ka atkal un atkal uzliesmo vardarbība, tiek rīkoti terora akti. Īsi pirms mūsu intervijas uz Libānas robežas tika nogalināts izraēliešu karavīrs. Vardarbības un teroristu uzbrukumos jau nogalināti apmēram septiņdesmit, astoņdesmit Izraēlas karavīru.

— Acīmredzot grūti paredzēt situācijas tālāko attīstību. Bet kāds ir Izraēlas valdības mērķis?

— Mūsu mērķis ir iegūt mieru. Taču negribam tikai tā saukto auksto mieru ar formālu dokumentu parakstīšanu. Protams, arī šāds miers ir labāks par karu. Taču negribam situāciju, ka formāli mums ar kaimiņvalstīm gan būtu parakstīti dokumenti par mieru, taču turpinātos teroristu uzbrukumi mūsu karavīriem un civiliedzīvotājiem. Mēs gribam mieru, kas garantē patiesu drošību mūsu iedzīvotājiem. Lūk, tas ir mūsu valdības mērķis, ko gribam panākt sarunās ar palestīniešiem un arābu valstīm. Es nevaru pateikt, pēc kāda scenārija attīstīsies turpmākie notikumi. Tāpēc, lai pateiktu, kas gaidāms nākotnē, es paskatīšos atpakaļ. Un pagātnē redzams, ka, par spīti gandrīz nepārtrauktajai vardarbībai pret mums, Izraēlā bijusi nemitīga attīstība. Tāda būs arī mūsu valsts nākotne. Protams, mēs darīsim visu iespējamo, lai atkal ar palestīniešiem sēstos pie sarunu galda, jo nav citas iespējas. Jo viss, ko esam sasnieguši attiecībās ar palestīniešiem un ko sasnieguši palestīnieši, iegūts vienīgi sarunu ceļā.

— Acīmredzot drīzu atgriešanos pie sarunu galda gaida visa pasaules demokrātiskā sabiedrība. Ko jūs pats sarunas izskaņā vēlaties pateikt Latvijas sabiedrībai?

— Es ceru, ka Latvijas un Izraēlas attiecības turpinās nostiprināties līdz ar Latvijas pieņemšanos spēkā un integrēšanos Rietumu pasaulē. Nav šaubu, ka jūsu valsts joprojām strauji attīstīsies. Lai to saprastu, atliek vien paraudzīties atpakaļ, cik lielas pārmaiņas notikušas desmit gados kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Kurš gan pirms desmit gadiem varēja iedomāties, ka 2001. gadā Izraēlas vēstniecība Latvijā rīkos Izraēlas Neatkarības dienas svinības? Bet lielāko ticību jūsu valsts gaišai nākotnei manī rada optimisms latviešu sejās. Jūsu sejas skaidri rāda, ka latviešus gaida gaiša nākotne. Kaut arī tās labā, protams, vēl būs daudz jāstrādā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors