Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, uzrunājot Stratēģisko un starptautisko studiju centra dalībniekus Vašingtonā 24.aprīlī:

Jaunās Eiropas pilnveidošana: Baltijas dimensija

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Dr. Hamre!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels pagodinājums uzrunāt tik izcilu auditoriju Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā, kas ir kļuvis par vienu no visievērojamākajiem valsts politikas pētniecības centriem Amerikas Savienotajās Valstīs. Šādiem institūtiem ir svarīga nozīme, jo to mērķis ir objektīvi analizēt un bez aizspriedumiem novērtēt tālejošās izmaiņas, kas ietekmē mūsu globalizēto pasauli 21. gadsimtā.

Pēdējos desmit gados vien daudzās Eiropas daļās, ieskaitot manu valsti Latviju, ir notikušas tik plaša mēroga politiskas, ekonomiskas un sociālas pārmaiņas, ka tas patiesi ir apbrīnojami.

Šodien ir izaugusi jauna paaudze, kam ir grūti iedomāties, ka nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem Vācija vēl bija sadalīta valsts un vēl stāvēja Berlīnes mūris. Lielvalsts, kas bija zināma kā Padomju Savienība, tikai sāka samazināt savu kontroli pār desmitiem nāciju, ko tā gadu desmitiem ilgi bija turējusi savā gūstā. Taču bija sākuši pūst pārmaiņu vēji, un aukstais karš tuvojās beigām. Visā Viduseiropā un Austrumeiropā miljoniem cilvēku iesaistījās nevardarbīgās protesta akcijās, lai demonstrētu savu ticību brīvības, demokrātijas, cilvēka pamatbrīvību un cilvēktiesību principiem. Kā to pareizi ir teicis bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais, viņi prasīja nesadalītas un brīvas Eiropas izveidošanu.

Padomju impērijas sabrukums radīja jaunu pasauli ar lielām cerībām, lielām gaidām un lielām iespējām. Tam sekoja milzīgas ekonomiskās, sociālās un politiskās pārmaiņas, un var patiesi apbrīnot to, cik mierīgi un konstruktīvi šīs pārmaiņas ir notikušas lielākajā daļā agrāko komunistisko valstu. Dažos gadījumos grūtības tiešām ir bijušas milzīgas, un tāpēc sasniegumi ir vēl jo iespaidīgāki. Nedaudz mazāk nekā pirms desmit gadiem mana valsts beidzot varēja atkal ieņemt savu vietu pasaules arēnā kā suverēna valsts pēc pusgadsimtu ilgas atrašanās svešas varas totalitārajā režīmā.

Dāmas un kungi!

Mazāk nekā desmit gados Latvija ir spējusi no pašiem pamatiem atjaunot funkcionējošu brīvā tirgus ekonomiku, un tagad Latvijā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi ir vieni no visātrākajiem Eiropā. Piemēram, pagājušajā gadā mūsu ekonomikas pieaugums bija 6,6 procenti, un mēs sagaidām, ka šāds pieauguma temps saglabāsies tuvākajā nākotnē.

Mūsu nacionālā valūta lats ir stabils jau vairākus gadus pēc kārtas. Mūsu banku sistēma ir starptautiski atzīta, stabila un droša. Mūsu valstī ikgadējie inflācijas pieauguma tempi ir vieni no viszemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā, tikai nedaudz virs 2 procentiem. Mēs esam sekmīgi pārorientējuši lielāko daļu ārējās tirdzniecības no austrumiem uz rietumiem un esam jau gandrīz pabeiguši valsts uzņēmumu privatizāciju.

Un beidzot, kas ir ne mazāk svarīgi, jāatzīmē, ka mēs esam radījuši labvēlīgu biznesa klimatu ārzemju investoriem. Ir taisnība, ka šo plašo ekonomisko pārmaiņu priekšrocības nav izjutušas visas Latvijas iedzīvotāju grupas, piemēram, vecuma pensijas ir zemākas, nekā mēs to gribētu, bet nav šaubu par šo pārmaiņu nepieciešamību un vispārējo ilgtermiņa ieguvumu.

Papildu Latvijas ievērojamajiem ekonomiskajiem sasniegumiem manā valstī ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas sociālajā un politiskajā sfērā. Mēs esam sekmīgi atjaunojuši demokrātisku politisko sistēmu un tādas cilvēka pamatbrīvības kā vārda un runas brīvība. Un mēs daudz strādājam, lai integrētu nepilsoņus, kas mums palikuši mantojumā no padomju okupācijas un piespiedu industralizācijas.

Mūsu mērķis ir izveidot integrētu un visaptverošu sabiedrību, kurā valda tolerance un savstarpēja sapratne Latvijas dažādo etnisko un sociālo grupu starpā. Vispusīgajā sabiedrības integrācijas programmā ir definēta Latvijas ilgtermiņa stratēģija dažādās sfērās, ieskaitot pilsonību, valodu un izglītību. Kopš 1998. gada ikviens pastāvīgais Latvijas iedzīvotājs pēc Naturalizācijas pārvaldes valodas un vēstures eksāmenu nokārtošanas var iegūt Latvijas pilsonību, un daudzi ir izmantojuši šo iespēju. Vairāk nekā 95 procenti no tiem, kas kārto naturalizācijas eksāmenus, to sekmīgi izdara pirmajā reizē. Durvis ir atvērtas, un tie, kas vēlas, ienāk pa tām.

Dāmas un kungi!

Latvija ir arī apņēmusies atrisināt jautājumus, kas saistīti ar traģiskajiem notikumiem mūsu zemē nacistiskās Vācijas un Padomju Krievijas okupācijas laikā, sākot ar holokaustu, bet ieskaitot arī masveida deportācijas un citus noziegumus Staļina režīma laikā. Mēs esam izveidojuši Vēstures komisiju, kuras sastāvā ir starptautiski atzīti zinātnieki, kas veic plašus pētījumus par šiem sāpīgajiem notikumiem mūsu pagātnē. Mēs esam apņēmušies atcerēties šos notikumus un izglītot mūsu bērnus, lai Latvijā vairs nekad nenotiktu līdzīgas zvērības un represijas.

Latvija ir atmaskojusi un turpina atmaskot holokausta masu slepkavības kā īpaši nežēlīgus noziegumus pret cilvēci. Mēs nosodām genocīdu kā šausmīgu un zemisku noziegumu un bez ierunām atsakāmies no jebkura indivīda, kas ir izdarījis šādus noziegumus. Mēs esam apņēmušies saukt pie atbildības jebkuru kara noziedznieku, kam līdz šim ir izdevies izvairīties no apsūdzības neatkarīgi no viņa tautības un neatkarīgi no tā, kur un kad šādi noziegumi izdarīti. Latvijā nav likuma ierobežojumu attiecībā uz holokaustu un citiem noziegumiem pret cilvēci. Mēs bargi sodīsim tos, kuri tiks atzīti par vainīgiem, izmantojot likumu.

Dāmas un kungi!

Tiesiskuma princips, ko es tikko minēju, cilvēktiesību ievērošana, brīvības un demokrātijas ideāli ir tas, ko Latvijas tauta centās sasniegt cīņā par neatkarību no Padomju savienības pirms desmit gadiem. Tās ir galvenās, nemainīgās vērtības, kas Latvijai ir kopīgas ar tās Rietumeiropas kaimiņvalstīm.

Pēdējo desmit gadu laikā mēs esam ielikuši stingru pamatu šo vērtību aizsardzībai un nostiprināšanai, kā arī pilsoniskas sabiedrības saliedēšanai mūsu valstī. Mēs esam radījuši modernu politisko vidi, kurā vadošie ir tādi Ziemeļvalstīm raksturīgi principi kā caurspīdīgums, atbildība un informācijas pieejamības.

Mēs esam daudz paveikuši un strādājam pie tā, lai nostiprinātu sasniegto, mēs iesaistāmies jaunos projektos, tādos kā e–pārvalde pašvaldību un valsts līmenī. Mūsu galvenais mērķis ir atkal pievienoties Eiropas valstu drošajai un plaukstošajai tautu saimei, ar kurām mums ir kopīgas vērtības un ideāli. Tāpēc mēs vēlamies iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO beidzot pieliks punktu Otrā pasaules kara pēdējam turpinājumam. Tas beidzot radīs taisnīgu un ilgstošu kārtību Eiropā.

Mēs nelūdzam nekādus pakalpojumus un nevēlamies neko par velti. Mēs atzīstam, ka iestāšanās aliansē, kuras darbība ir bijusi visveiksmīgākā mūsdienu vēsturē, uzliek saistības, atbildību un vienādu pienākumu nastu. Mēs izturamies nopietni pret savu apņemšanos nodrošināt mieru un stabilitāti ne tikai Baltijas jūras krastos, bet visā Eiropā. Mēs esam apņēmušies modernizēt mūsu aizsardzības spēkus, kas pirms desmit gadiem bija jāveido pilnīgi no jauna. Pēdējos trīs gados mēs esam palielinājuši aizsardzības budžetu par 30 procentiem un turpināsim to palielināt, līdz tas sasniegs 2 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta 2003. gadā.

Rīcības plāns dalībai NATO ir un bija nozīmīgs instruments progresa sasniegšanā. Mēs ieguldām līdzekļus mūsu militārā personāla izglītošanā un sniedzam viņiem Rietumvalstu prasībām atbilstošu apmācību. Mūsu militārie spēki ir sākuši strādāt ar NATO operatīvajām komunikāciju sistēmām. Mūsu aizsardzības plānošana notiek saskaņā ar NATO standartiem, un mēs aktīvi piedalāmies NATO programmā "Partnerattiecības mieram".

Latvijai ir politiskā griba un atbilstošs finansējums, lai dotu mērenu, bet noderīgu ieguldījumu alianses kopīgajās aizsardzības aktivitātēs. Savu iespēju robežās Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās, kas notikušas Dienvidaustrumeiropā kopš 1996. gada. Mana pirmā ārzemju vizīte kā jaunajai Latvijas Valsts prezidentei 1999. gadā bija vizīte Sarajevā. Man bija iespēja uz vietas redzēt kara cirstās rētas un sarunāties ar vienkāršiem cilvēkiem, kas cietuši no bruņotā konflikta zvērībām un šausmām.

Man bija arī izdevība tikties ar Latvijas karavīriem, kas kopā ar Igaunijas karavīriem Dānijas bataljona sastāvā piedalījās miera uzturēšanas misijā Bosnijā un Hercegovinā. Latvijas militārās policijas vienības ir dienējušas un vēl dienē Kosovā kā daļa no KFOR, tāpat arī mūsu mediķi.

Latvija cieši sadarbojas ar Igauniju un Lietuvu savu aizsardzības struktūru integrācijā. Visas trīs Baltijas valstis ir iesaistījušās vairākos trīspusējos projektos, ieskaitot Baltijas bataljonu, kopīgu Baltijas jūras spēku eskadru, Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmu un Baltijas Aizsardzības koledžu. Visi šie kopīgie projekti dos ieguldījumu aliansē pēc trīs Baltijas valstu uzņemšanas NATO, un tie jau demonstrē mūsu spējas sadarboties Eiropas drošības interesēs.

Dāmas un kungi!

NATO ir labi kalpojusi tās dalībvalstīm. Tā ir tām kalpojusi tik labi, ka arvien vairāk un vairāk valstu ir iestājušās aliansē, un ir notikusi tās paplašināšanās. Latvija vēlas iekļauties nākamajā paplašināšanās vilnī Prāgas sammitā 2002. gadā. Polijas, Čehijas un Ungārijas uzņemšana NATO bija vēsturiski nozīmīgs solis, kas jau ir devis ieguldījumu jaunās Eiropas drošībā, stabilitātē un saliedētībā. Tas apstiprināja principu, ka slavējama rīcība ir jāatalgo, nevis jāignorē. NATO ir deklarējusi, ka tās durvis ir atvērtas un ka lēmums par to, kuras valstis tiks uzņemtas nākamajā paplašināšanās kārtā, nebalstīsies uz vēsturiskiem vai ģeogrāfiskiem apsvērumiem, bet gan uz katras kandidātvalsts praktiskajām aizsardzības spējām.

Mēs ticam, ka NATO dalībvalstis un tikai NATO dalībvalstis būs tās, kas pieņems šo lēmumu. Neviena valsts, kas neietilpst aliansē, nevar izlemt, ko uzņemt un ko neuzņemt. Abi šie svarīgie principi ir deklarēti dažādos oficiālos paziņojumos, un vakar man bija ļoti liels gandarījums dzirdēt, ka tos atkal apstiprina ASV prezidents G.V.Bušs, viceprezidents Ričards Čeinijs, valsts sekretārs Kolins Pauels. Mēs ticam, ka visas NATO dalībvalstis patiešām ievēros šos principus, kad būs pienācis laiks tos lietot praksē.

Dāmas un kungi!

Krievijas iebildumi pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO aliansē ir nepamatoti un ir pretrunā EDSO 1990.gada Parīzes hartai, ko Krievija pati akceptēja un kas apstiprina katras valsts suverenās tiesības izvēlēties savus sabiedrotos. NATO ir aizsardzības, bet ne uzbrukuma alianse. NATO tās pašreizējā formā bez Baltijas valstīm tajā neapdraud Krieviju, un NATO tās nākotnes formā ar Latviju, Igauniju un Lietuvu kā alianses dalībvalstīm, nebūs lielāks drauds Krievijai kā šodien.

Es esmu pārliecināta, ka lielāks skaits plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO partneru uz Krievijas rietumu robežas īstenībā palīdzēs, nevis traucēs Krievijas interesēm. Latvijas kā nākamās Eiropas Savienības un NATO alianses dalībvalsts attiecības ar Krieviju noteikti uzlabosies un noteikti būs savstarpēji izdevīgas, ja tiks veidotas pragmatiski un saprātīgi.

Tas jau ir pierādījies Krievijas attiecībās ar NATO visjaunākajām dalībvalstīm, t.i., ar Poliju, Ungāriju un Čehiju. Es neredzu iemeslu, kādēļ tam vajadzētu būt citādi ar Latviju.

Atteikšanās vai nevajadzīga novilcināšana kādas no trim Baltijas valstīm uzņemšanai NATO dotu nepareizu signālu Krievijai un radītu atšķirīgas drošības zonas Baltijas jūras reģionā. Tā būtu atgriešanās pie vecā domāšanas veida, kas sadalīja Eiropu ietekmes sfērās, un tas būtu pretrunā ar mūsu vīziju par jaunas eiroatlantiskās sabiedrības izveidošanu.

Visas NATO kandidātvalstis, ko dažreiz sauc par "Viļņas devītnieku", vienprātīgi iestājas pret veco ideju, ka drošības pamatā ir ietekmes sfēras. Ievērojamā spēja sadarboties, ko jau demonstrējušas mūsu valstis kopš pēdējā paplašināšanās procesa sākuma, liecina par stipru savstarpēju atbalstu un solidaritāti, kas sniedzas no Baltijas līdz Melnajai jūrai mūsu kopējos centienos kļūt par eiroatlantiskās sabiedrības veiksmīgām un nozīmīgām dalībniecēm.

Dāmas un kungi!

Transatlantiskā saite ir svarīga mūsu kā NATO kandidātvalsts dimensija, un it īpaši tas attiecas uz mūsu partnerattiecībām ar ASV. ASV vienmēr bijusi Baltijas valstu nozīmīgs draugs un sabiedrotais. ASV bija līderis brīvajā pasaulē, kas neatzina apkaunojošo Baltijas valstu okupāciju, un šī konsekventā neatzīšanas politika sekmēja mūsu neatkarības atgūšanu 1991. gadā, kuras pamatā bija mūsu pirmskara valstu juridiskā pēctecība.

Mūsu īpašās attiecības ir atspoguļotas ASV un Baltijas valstu partnerības hartā, kas bijusi ļoti auglīga, un mēs vēlamies, lai tā būtu spēkā arī turpmāk. Ar prieku varu atzīmēt, ka jaunā ASV administrācija akceptējusi hartas principus. Ir daudz iespēju sadarbības paplašināšanai dažādās jomās arī ārpus aizsardzības jautājumiem, piemēram, ASV investīciju Latvijā veicināšana, izglītība un kultūra.

Esmu pārliecināta, ka šī vērtība un interešu kopība ļaus Baltijas valstīm reiz kļūt par pilntiesīgām NATO loceklēm. NATO paplašināšanas Baltijas dimensija ir kļuvusi par morālu, vēsturisku un stratēģisku prasību.

Mēs rēķināmies ar ASV lomu NATO paplašināšanā Prāgas sammitā 2002. gadā, kad ceram saņemt oficiālu uzaicinājumu pievienoties aliansei.

Dāmas un kungi!

NATO un Eiropas Savienība nodrošināja pamatu Eiropas panākumiem pēdējos 50 gados. Tās ir divi institucionālie eiroatlantiskie pīlāri. Cieši integrēta un veiksmīga Eiropas Savienība ar spēcīgas un paplašinātas NATO alianses atbalstu piepildīs mūsu kopīgās cerības par drošu, stabilu un plaukstošu kontinentu.

Lai gan Latvijas iestāšanās sarunas ar ES ilgst tikai gadu, mēs esam daudz paveikuši, lai tuvotos kandidātvalstīm, kas iestāšanās sarunas sākušas divus gadus agrāk.

Mēs tiešām virzāmies straujiem soļiem un darām visu iespējamo, lai iekļūtu nākamajā paplašināšanās kārtā. Mūsu likumdošanas saskaņošana ar ES " acquis communautaire " nodrošināja stingras vadlīnijas Latvijas iekšējām reformām un nostiprināja mūsu demokrātiskās institūcijas atbilstoši tām pašām pamatvērtībām, kas pieņemtas NATO valstīs.

Latvijai iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību ir jāpabeidz līdz nākamā gada beigām. Pēc manas ciešas pārliecības, Latvija 2004. gadā kļūs par pilntiesīgu ES locekli. Kaut arī iestāšanās paliek individuāla lieta, kas balstās uz katras kandidātvalsts pašas nopelniem, Latvijai un divām tās Baltijas kaimiņvalstīm ir reāla iespēja būt nākamo Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Kad pienāks laiks, Latvija būs gatava dot ieguldījumu Eiropas nākotnes aizsardzības spēkos, kuri savukārt varētu palielināt Eiropas iespējas dot ieguldījumu NATO aliansē un ļautu Eiropas Savienībai rīkoties, kad NATO izvēlētos palikt malā. Latvija ir apņēmusies iesaistīties NATO un Eiropas paplašinātajā drošības sistēmā. Latvija ir nolēmusi kļūt par aktīvu un veiksmīgu Eiropas Savienības locekli.

Dāmas un kungi!

Mana pārliecība par Latvijas nākotnes perspektīvām sakņojas mūsu lielajos sasniegumos kopš neatkarības atgūšanas. Apspiešanas un stagnācijas mūri ir sagrauti, bet mūsu jaunās Eiropas redzējums vēl nav pilnīgi skaidrs. Šo abu savstarpēji papildinošo organizāciju paplašināšana neapdraudēs Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu sasniegumus, bet gan veicinās tos. Tā nevājinās, bet stiprinās Eiropas kontinenta vispārējo drošību.

Latvija, tāpat kā Eiropa un NATO, atrodas savas vēstures izšķirošajā punktā. Mēs gribam piedalīties lēmumu pieņemšanā, kuri Eiropu veidos labāku, nekā tā ir bijusi līdz šim, tādu, kurā valdīs stabilitāte, miers, demokrātija un labklājība, vienotu un brīvu.

"LV" (Gunta Štrauhmane,

Juris Afremovičs) neoficiāls

tulkojums no angļu valodas

Runa Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā Vašingtonā 2001. gada 24. aprīlī