ATSAUCĒ IETVERT:
Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 102 pašvaldībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2001., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7724
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 102 pašvaldībām
Projektu izstrādājusi SIA "Sigma serviss", Kurzemes attīstības aģentūra
sadarbībā ar Kuldīgas rajona padomi
Ministru kabineta 2001.gada 17.aprīļa sēdē (prot. Nr.18, 23.§) tika nolemts sabiedriskai apspriešanai nodot pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta divus variantus. Šodien šie dokumenti - "Latvijas Vēstneša" lasītāju rīcībā.
1. Esošās situācijas raksturojums
Atgūstot valstisko neatkarību, Latvijas valsts mantoja padomju laikā veidoto teritorijas administratīvo iedalījumu, kurš bija pieskaņots kompartijas organizāciju tīkla ērtībām, nevis demokrātijas veicināšanai.
Šodien Latvijā pastāvošais vietējo pašvaldību teritoriālais iedalījums neataino ilgā vēsturiski laikā veidojušos administratīvi teritoriālo struktūru, bet gan iedalījumu, kas balstās uz kolhozu un sovhozu teritorijām.
Pēc neatkarības atgūšanas ir paplašinātas pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un paaugstināta to patstāvība un atbildība, bet pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums ar nelielām izmaiņām saglabājies no padomju laika. No tā izriet pretruna starp pārvaldes formu un saturu, jo pārvaldes formu veido vecais teritoriālais iedalījums, bet tās saturu nosaka jaunā pašvaldību kompetence.
Šobrīd Latvijā ir šāds pašvaldību sadalījums pēc iedzīvotāju skaita tajās:
Tātad vairums (71%) pašvaldību ir ar iedzīvotāju skaitu zem 2000. Toties kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajās pašvaldībās, sastāda tikai 15% no visu Latvijas iedzīvotāju kopskaita.
Šāda situācija rada finansu līdzekļu sadrumstalotību starp daudzajām nelielajām pašvaldībām, kas savukārt padara jau tā trūkstošo līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Pašvaldības savstarpējo norēķinu apjoms pagājušā gadā sastādīja 5,9 miljonus latu.
Daudzām pašvaldībām to nelielā mēroga dēļ ir maza pašu ieņēmumu bāze. Tā, piemēram, 1999. gadā 33 pašvaldību budžeta ieņēmumi, atskaitot mērķdotācijas nepārsniedza 50 tūkst. latu. Mazajā pašvaldībā nav iespējas koncentrēt finansu līdzekļus. Pašvaldībās, kurās gadā budžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām nepārsniedz 100 tūkst. latu, ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti, bet tādas pašvaldības mums ir vairāk nekā divi simti. Pašvaldību ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, dažādās pašvaldībās atšķiras desmit līdz divdesmit reizes.
Pašvaldību sadalījumu grupās atkarībā no pašvaldību ieņēmumiem raksturo šāda diagramma (1999.gada dati):
Nelielo pašvaldību pārvaldes izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārsniedz lielāko pašvaldību attiecīgos izdevumus. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā (rajona pilsētas, novadi, pagasti) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 tūkstošiem pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām sastāda 13,3 Ls/iedz., bet pašvaldību grupā ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 700 pašvaldību pārvaldes izdevumi sastāda 24,7 Ls/iedz.
Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu parasti nav pietiekamas savas infrastruktūras pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanai. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. 86% pašvaldību nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savu teritoriju attīstības plānojumus. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
Pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas traucē kvalificētas pašvaldības administrācijas izveidi un palielina korupcijas iespējamību.
Pašvaldības, kurās ir tikai daži simti vēlētāju, rodas problēmas pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, jo iespējamo politiķu skaits mazapdzīvotā pagastā ir ļoti ierobežots, vēlētāji praktiski paliek bez izvēles iespējām. (To apliecina arī pēdējo pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas process.) Mazo pašvaldību politiķiem nav ietekmes nacionālajā politikā, un savukārt valsts politiķiem ir maza interese par notiekošo nelielajās pašvaldībās.
Kā liecina rajonu administratīvo teritoriju izpētes dati, pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu nepilda daudzas ar likumu noteiktās funkcijas. Tā, piemēram, 262 pašvaldībās nav izveidoti sociālās palīdzības dienesti, lai gan likums nosaka, ka šādi dienesti jāizveido katrā pašvaldībā. Apkopojot rajonu izpētes projektus, iegūts šāds attēls, kas raksturo pašvaldību veikto funkciju procentuālo īpatsvaru atkarībā no iedzīvotāju skaita tās teritorijā:
Latvijas situācija pašvaldību jomā ir specifiska ar to, ka vienai pusei (50%) valsts iedzīvotāju ir tikai viena - vietējā pašvaldība, otrai pusei ir gan vietējā, gan rajona pašvaldība. To var tulkot kā neuzticēšanos un nevienādu attieksmi pret pusi iedzīvotāju un lielāko daļu pašvaldību. Ļoti atšķirīgie pašvaldību lielumi rada iedzīvotājiem nevienlīdzīgas iespējas saņemt pašvaldību pakalpojumus.
Iepriekšminētie apsvērumi uzskatāmi parāda, ka Latvijā ir nepieciešama pašvaldību reforma, veicot mēroga palielināšanu.
2. Problēmas nostādne
Teritoriālās pārvaldes sistēmai ir raksturīgi divi būtiski elementi:
1) teritorija, kurā pārvalde tiek realizēta,
2) pārvaldes funkcijas, kas šai teritorijā tiek veiktas.
Latvija vēsturiski ir pieredzējusi daudz dažādu pārvaldes sistēmu. Pārsvarā tās ir bijušas svešu varu veidotas. Pēc neatkarības atgūšanas valstī iedibināja demokrātisku teritoriālo pārvaldi. Bijušo ciema padomju teritorijās ievēlēja vietējās pašvaldības. Tām tika uzticētas jaunas funkcijas un piešķirta nozīmīga patstāvība. Vecā formā tika ielikts jauns saturs. Pārskatā "Par tautas attīstību Latvijā. 1999" tas ir novērtēts šādi:
"Valdības aparāts 90. gados piedzīvojis intensīvas reformas, turpretī vietējo pašvaldību un rajonu pašvaldību līmenī joprojām saglabājas no padomju laika mantota fragmentēta administratīva struktūra ar 26 rajoniem un 473 pagastiem. Tāds teritoriāls iedalījums nav efektīvs. Tā izveides pamatā bija ideoloģiski apsvērumi un komunistiskās partijas organizāciju tīkls, nevis ekonomiski un demokrātiski principi."
Tātad administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nepieciešamību nosaka pretruna starp pārvaldes veco formu (teritoriālo iedalījumu) un jauno saturu (pašvaldību kompetenci).
Atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem.
Reformas svarīgākais jautājums ir par mērogu:
Kādam jābūt pašvaldības mērogam, lai pašvaldība būtu demokrātiska un reizē arī ekonomiski efektīva?
Meklējot atbildi uz šo jautājumu, par analīzes sākuma jeb atskaites punktu ir jāpieņem pašvaldību funkcijas, jo tās visbūtiskāk ietekmē pašvaldību struktūru. Gadījumos, ja pašvaldības veic neliela apjoma un nenozīmīgas funkcijas, tās teritoriāli un institucionāli ir jāveido pavisam citādāk nekā tad, ja to kompetencē ir atbildīgi pienākumi.
Likumdošanas aktos Latvijas vietējām pašvaldībām noteikti būtiski uzdevumi. No demokrātijas viedokļa tas ir nozīmīgs ieguvums. Nav arī bijuši publiski paziņojumi, ka vietējo pašvaldību kompetence būtu jāsamazina. Tāpēc ir pilnīgi pamatoti uzskatīt, ka sabiedrība sagaida, ka vietējās pašvaldības ir stipras un tās veic nozīmīgus uzdevumus sabiedrības pārvaldes jomā.
Daudz sarežģītāka situācija ir ar reģionālo pārvaldi, jo gan politiski, gan sabiedriski šis jautājums ir samērā neskaidri definēts.
3. Pašvaldību mēroga ekonomiskais aspekts
Katra pašvaldība savā teritorijā veic daudz svarīgu funkciju iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Šo funkciju izpilde realizējas kā pašvaldības finansiāli saimnieciska darbība savā teritorijā. Pašvaldības ieņēmumus veido likumos noteiktie nodokļu atskaitījumi, dotācijas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda, valsts budžeta dotācijas, kā arī pašvaldību finansiālās un saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi. Pašvaldības izdevumi paredzēti vienīgi pašvaldības funkciju izpildei.
Pašvaldības funkcijas ir iedalāmas divās grupās:
1) pastāvīgās, kas definētas likumā "Par pašvaldībām";
2) nosacīti mainīgās, kurās ietilpst funkcijas, kas nepieder pirmajai grupai un kuras ir definētas citos likumos, vai kuras likumīgā kārtībā uz laiku nodotas vai deleģētas pašvaldībām, kā arī pašvaldību brīvprātīgās iniciatīvas.
Projektā ir analizēta katra pastāvīgā funkcija atsevišķi.
Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Šī ir izteikta saimnieciska funkcija. Jo lielākā apjomā to veic, jo relatīvi mazākas ir izmaksas, rēķinot uz vienu vienību. Lai izveidotu modernas attīrīšanas iekārtas, ir nepieciešamas lielas investīcijas, un, lai tās apmaksātu, nepieciešams liels izmantošanas apjoms. Apdzīvotai vietai ar 10 000 edzīvotāju skaitu nepieciešamais kapitāllīdzekļu apjoms attīrīšanas iekārtu uzbūvēšanai ir robežās no 1 līdz 2 miljoniem latu. Kā rāda pasaules prakse, atkritumu šķirošana ir ekonomiski izdevīga, ja apkalpojamās teritorijas iedzīvotāju skaits ir vairāki desmiti tūkstošu, bet pārstrāde - ja vairāki simti tūkstošu.
Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Arī šī ir saimnieciska funkcija, pie kuras darbojas tas pats iepriekš minētais princips - izpilde ir ekonomiska, ja darbu apjoms ir liels.
Kā rāda rajonu izpētes projekti, tad tādu specifisku funkciju kā klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu un beigtu dzīvnieku apbedīšanu mazas pašvaldības veic reti, jo pie maza mēroga tādi atgadījumi ar dzīvniekiem notiek reti, bet, ja notiek, tad nav piemērotu līdzekļu.
Noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi.
Tā ir administratīva funkcija.
Gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.).
Izglītības nodrošināšana ir viena no svarīgākajām pašvaldības funkcijām. Nodrošināt izglītību pašvaldībai pirmkārt nozīmē uzturēt vispārējas izglītības, pirmskolas un ārpusskolas mācību iestādes.
Ja pašvaldības teritorijā ir vidusskola vai ģimnāzija, tad tās klātbūtne aktivizē sabiedrisko dzīvi, jo vidusskola nozīmē daudzu speciālistu (pedagogu) ar augstāko izglītību klātbūtni un vairāku simtu rosīgu jauniešu darbošanos. Ja bērni varēs iegūt labu vidējo izglītību savā pašvaldības teritorijā, tad tas pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju izvēli dzīvot šajā teritorijā.
Uzdevums nodrošināt vidējo vispārējo izglītību nozīmē, ka pašvaldībai ir jābūt spējīgai uzturēt savu vidusskolu vai ģimnāziju.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.463 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu", lai vidējā izglītība būtu kvalitatīva, vēlams, ka vidusskolas klasēs būtu 4 apmācību programmu virzieni (vispārizglītojošais; humanitārais un sociālais; matemātikas, dabaszinību un tehnikas; profesionālais). Ņemot vērā, ka vidusskolā ir 3 klases un pieņemot, ka katrā klasē ir minimālais skolēnu skaits - 15 (komplektācijas norma 15 - 34 skolēni), iegūstam, ka lai veidotos apstākļi kvalitatīvas vidējās izglītības ieguvei, ir nepieciešami 3x4x15 = 180 skolēni vidusskolas klasēs.
Zinot to, ka pēc statistikas Latvijā vidēji uz 45 iedzīvotājiem ir viens vidusskolnieks, iegūstam, ka vidusskolas pastāvēšanai vēlams 180x45=8100 iedzīvotāju. Šāds iedzīvotāju skaits rada iespējas vietējai pašvaldībai uzturēt savu vidusskolu un nodrošināt kvalitatīvu vidējo izglītību.
Ja pašvaldības teritorija apvieno mazpilsētu un vairākus pagastus un tajā ir pietiekams skolēnu skaits, pašvaldība var izveidot savu skolu tīklu, kad nelielajās apdzīvotās vietās ir bērnudārzi un sākumskolas, lielākajos centros - pamatskolas, bet pilsētiņā vidusskola vai pat ģimnāzija. Tas nodrošinātu kvalitatīvu apmācību, skolēniem pārejot no zemāka līmeņa uz augstāku.
Ja pašvaldībā ir minētais iedzīvotāju skaits, tad tai ir racionāli uzturēt savu mūzikas, mākslas, sporta skolu un citas ārpusskolas mācību iestādes, organizēt daudzveidīgu un kvalitatīvu pieaugušo izglītību, kā arī izveidot savu skolu valdi.
Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.).
Neatkarīgi no iedzīvotāju skaita pašvaldības teritorijā iedzīvotāju vēlmju dažādība nodarboties ar kultūras jaunradi vai apmeklēt kultūras iestādes un pasākumus ir vienlīdz apjomīga gan lielās, gan mazās pašvaldībās.
Toties iespēja organizēt plašāku pasākumu dažādību lielākā pašvaldībā ir lielāka. Arī finansiālie izdevumi lielākās pašvaldībās būs relatīvi mazāki, jo vienu un to pašu inventāru un iekārtas varēs izmantot lielāks iedzīvotāju skaits.
Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.
Veselības aprūpe ir finansiāli dārga. Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir iespējams organizēt racionālāku dārgu medicīnisko iekārtu izmantošanu, palielināt augsti kvalificētu medicīnas darbinieku noslodzi, tādējādi celt veselības aprūpes kvalitāti un samazināt izdevumus. Kā rāda rajonu izpētes projektu ietvaros veiktās aptaujas, tad iedzīvotāji vairāk vadās no tā, vai veselības aprūpe ir kvalitatīva, nekā no tā, cik tālu ārstniecības iestāde atrodas. Vienlaikus tas nenozīmē mazo feldšeru punktu likvidāciju. Tieši otrādi - augstas kvalifikācijas medicīniskais personāls ir jāatslogo, veicot primāro veselības aprūpi daudzās ambulancēs.
Veselīga dzīvesveida organizēšanā lielākai pašvaldībai ir lielākas iespējas gan no pasākumu dažādības viedokļa, gan no to izmaksām (līdzīgi kā 5.funkcijas gadījumā). Pie lielāka iedzīvotāju skaita ir vieglāk dibināt dažādus sporta un citu brīvā laika aktivitāšu klubus.
Nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).
Sociālo palīdzību, ko realizē naudas sadalīšanas forma, vienlīdz labi var veikt gan liela, gan maza pašvaldība. Toties kvalificētas sociālās palīdzības veikšanai ir nepieciešami dažādu profesiju sociālie darbinieki. Mazām pašvaldībām nelielā apjomā tādus darbiniekus ir finansiāli neizdevīgi algot, kā arī grūti atbilstoši noslogot. Rajonu izpētes projekti rāda, ka veco ļaužu pansionātus, sociālās aprūpes centrus, bezpajumtnieku naktsmītnes parasti organizē lielākas pašvaldības (ar iedzīvotāju skaitu virs 4000), mazākās to neveic vai pērk šos pakalpojumus no citām pašvaldībām. Kā, piemēram, Kandavas pieredze rāda, pašvaldība spēja izveidot sociālās palīdzības centru, kad pašvaldības iedzīvotāju skaits reformas rezultātā no 3947 palielinājās uz 8689.
Kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus.
Šie ir tiesiski un sociāli sarežģīti pienākumi, kurus var veikt tikai augsti kvalificēti speciālisti. Mazām pašvaldībām ir problēmas attiecīgu darbinieku sameklēšanā un arī atalgošanā, tāpēc bieži vairākas mazas pašvaldības to veic kopīgi.
Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Ja arī dzīvojamo māju privatizācijas process būs sekmīgi pabeigts, pašvaldībai būs jāuztur savs dzīvokļu fonds, lai sniegtu sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupām palīdzību dzīvokļu jautājumos. Pie lielāka iedzīvotāju skaita labāk izlīdzinās vajadzības varbūtība pēc šādiem dzīvokļiem un līdz ar to šo dzīvokļu izmantošana, kā rezultātā samazinās uzturēšanas izmaksas.
Sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu.
Pašvaldībai ir ļoti izdevīgi, ja tās teritorijā ir daudz un dažādu veidu uzņēmumi, jo tāda situācija izlīdzina sociālos un ekonomiskos riskus un stabilizē pašvaldības ieņēmumus. Pieņemsim, ja pagastā (kā tas ir samērā bieži) ir tikai viena koku zāģētava un kokmateriālu eksportā iestājas krīze, tad sekas uzreiz jūt gan pašvaldības iedzīvotāji, gan pašvaldības budžets.
Uzņēmējdarbībā mērogam ir ļoti liela nozīme gan no jau minētā riska izlīdzināšanas faktora, gan no ražošanas investīciju piesaistes. Uzņēmumi veidosies tur, kur būs attīstīta tehniskā infrastruktūra, kur būs atbilstoši darbaspēka resursi.
Daudzas lauku pašvaldības cer uz tūrisma attīstību savās teritorijās, bet bieži vien šis biznesa veids neattīstās tāpēc, ka viena pašvaldība mazā mēroga dēļ nespēj piedāvāt plašu (vairāku dienu) programmu un kvalitatīvus pakalpojumus.
Lielāku pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības veicināšanā ir daudz lielākas nekā mazajām. Tām ir vieglāk pamatot projektus, piesaistīt investīcijas un saņemt kredītus. Tās parasti izveido biznesa informācijas un konsultāciju centrus. Nelielām pašvaldībām praktiski nav instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai un bezdarba samazināšanai. Rajonu izpētes projektos šī funkcija parādās kā visvairāk neveikta funkcija pagastos.
Izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos.
Administratīva funkcija.
Gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību.
Savu īpašo ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vietējā pašvaldība var realizēt, izveidojot municipālo policiju. Vairumam pagastu municipālās policijas nav, jo nelielajās pašvaldībās municipālās policijas uzturēšana ir relatīvi dārga.
Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.
Likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka, pildot savas funkcijas, pašvaldībai ir pienākums izstrādāt teritorijas attīstības plānu. Tas ir diezgan komplicēts pienākums, kas svarīgs pašvaldības attīstībai. Plānošanu pašvaldībā būtu jāveic regulāri, nevis kā vienreizēju pasākumu. Visiem nozīmīgiem teritorijas izmantošanas un apbūves pasākumiem ir jābūt saskaņotiem ar teritorijas attīstības plānu.
Rajonu izpētes projektos konstatēts, ka mazās pašvaldībās parasti attīstības plānošanu pastāvīgi un patstāvīgi neveic, bet vairumā gadījumu to nodod specializētajām firmām kā vienreizēju pasūtījumu.
Pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Būvniecības pārzināšanu var realizēt tikai ar atbilstošu speciālistu līdzdalību, jo process ir komplicēts. Pagastos būvniecības procesi nav tik bieži, tur arī nav viegli atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, tāpēc pagasti parasti vienojas par kopējas būvvaldes izveidošanu. Lielākās pašvaldības veido savas būvvaldes.
Veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
Tieslietu ministrijas metodiski vadīts un stingri reglamentēts reģistrācijas darbs, kuru vienlīdz labi iespējams veikt gan lielā, gan mazā pašvaldībā.
Savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas.
Uzskaites darbs, ko vienlīdz labi var veikt gan lielās, gan mazās pašvaldības.
Organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanās.
Vēlēšanu procesu koordinē Centrālā vēlēšanu komisija, tāpēc nav konstatētas atšķirības tā izpildē atkarībā no pašvaldības mēroga. Attiecībā uz tiesu piesēdētāju vēlēšanām vietējo pašvaldību mazais mērogs ir būtisks šķērslis šo vēlēšanu organizēšanai.
Piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā.
Pašvaldības šo funkciju realizē savu iespēju robežās, īpašu prasību tā izpildē nav, jo atbildību par to uzņemas valsts institūcijas (Iekšlietu ministrija).
Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Šo funkciju, kaut arī tā noteikta kā rajonu pašvaldību funkcija, realizē lielākās vietējās pašvaldības, visbiežāk pilsētu un novadu pašvaldības.
Veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti.
Īstenot bērnu tiesību aizsardzību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Šie ir jauni vietējo pašvaldību pastāvīgi pienākumi, kas aktualizējušies pēc pēdējā laika pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā. Vēl nav bijusi prakse, tāpēc grūti spriest, kā pašvaldības mērogs ietekmēs to izpildes apjomu un kvalitāti.
Veicot kopsavilkumu par funkciju izpildi atkarībā no pašvaldības lieluma (iedzīvotāju skaita), var konstatēt, ka lielāka mēroga pašvaldībās ir iespēja veikt lielāku funkciju apjomu, labākā kvalitātē nekā mazajās, un izmaksu ziņā arī lētāk.
Ja reforma netiek veikta, saglabājas situācija, ka dažādās teritorijās iedzīvotājiem būs dažādas kvalitātes un apjoma pakalpojumi atkarībā no pašvaldības mēroga. Kad pašvaldību lielums iedzīvotāju skaita ziņā pārsniedz 5000, tad pašvaldību administratīvās kapacitātes atšķirības samazinās.
4. Pašvaldību mēroga demokrātiskais aspekts
Vietējā pašvaldība ir iedzīvotājiem vistuvākā vara. Iedzīvotāji sagaida, ka vietējā pašvaldība nodrošinās saikni ar iedzīvotājiem un savas kompetences ietvaros risinās jautājumus atbilstoši sabiedrības interesēm.
Pašvaldību sistēmas demokrātiskums tiek nodrošināts, ja:
• iedzīvotājiem ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem pašvaldību lēmējinstitūcijā,
• iespējams iegūt informāciju par pašvaldības darbību,
• ir iespējams ietekmēt pašvaldības darbību,
• ir iespēja saņemt likumā noteiktos pašvaldību pakalpojumus.
Mūsu valstī ievēlējamības princips realizējas neatkarīgi no tā, cik liela ir administratīvā teritorija un cik liels tās iedzīvotāju skaits. Tā ir konstitucionāla norma, un pašvaldības mērogs to nemaina. Cits būtisks jautājums, kas saistās ar pašvaldību vēlēšanām, ir tas, kādu pārstāvniecības kārtību vēlēšanas nodrošina. Šobrīd pastāvošo situāciju var raksturot kā ļoti nevienmērīgu. Tā, piemēram, Rīgā, kur uz 788 283 iedzīvotājiem ir 60 deputāti, pārstāvniecības norma ir viens deputāts uz 13 138 iedzīvotājiem, bet Alūksnes rajona Kalncempju pagastā, kur uz 357 iedzīvotājiem ir 7 deputāti, pārstāvniecības norma ir 51, t.i. 258 reizes lielāka nekā Rīgā. Šī piemēra sakarā varētu būt iebildums, ka tiek salīdzinātas pilsētas un lauku pašvaldības, tāpēc salīdzināšanai paņemsim citu pagastu, piemēram, Bauskas rajona Iecavas pagastu, kur uz 9094 iedzīvotājiem ir 11 deputāti (pārstāvniecības norma 828). Tas nozīmē, ka pārstāvniecības norma Iecavas pagastā ir 16 reizes zemāka nekā Kalncempju pagastā. Pārstāvniecības normu atšķirības būtu iespējams novērst, samazinot iedzīvotāju skaita atšķirības pašvaldību teritorijā.
Veidojot jaunas - lielākas administratīvas teritorijas, īpaši aktuāls kļūst jautājums par bijušo pagastu (pilsētu) pārstāvniecību apvienotās pašvaldības lēmējinstitūcijā. Iedzīvotājiem ir bažas, ka, ņemot vērā viņu pagasta iedzīvotāju nelielo īpatsvaru, viņiem nebūs nekādas teikšanas apvienotajā pašvaldībā.
Ja šo jautājumu atrisina, tad iespējams būtiski samazināt pretestību ATR. Projektā tiek piedāvāts konkrēts šīs problēmas risinājums.
Iespēja iegūt informāciju par pašvaldības darbu ir vairāk atkarīga no tiesiskās sistēmas sakārtotības, nevis no pašvaldības mēroga. No vienas puses, tīri tehnisku apstākļu dēļ sekot pašvaldības darbībai mazākā mērogā ir vieglāk nekā lielā, bet, no otras puses, ja pašvaldība ir liela, tad tās darbībai uzmanību pievērš daudz lielāks masu mediju skaits un to sekošanas līmenis ir analītiskāks un dziļāks nekā neliela mēroga gadījumos. Turklāt lielāku pašvaldību gadījumā ir lielākas iespējas nevalstisko organizāciju veidošanai un to ietekmei uz pašvaldības darbību. Nevalstiskās organizācijas ir ļoti laba forma, kā demokratizēt sabiedriskos procesus, jo tādējādi ne tikai deputātiem, bet ļoti daudziem cilvēkiem ir iespēja iesaistīties aktuālu jautājumu risināšanā. Bez tam sabiedriskā organizācija ir daudz respektablāks spēks nekā indivīds.
Spēja ietekmēt pašvaldības darbību (te domāts periods pēc ievēlēšanas), lai tās atbilstu vairuma iedzīvotāju interesēm, nav viennozīmīgi saistīts ar pašvaldības teritorijas lielumu vai iedzīvotāju skaitu tajā. Ja varas tuvumu vērtē kā apstākli, cik tālu jādodas, lai tiktu pie vēlētiem vietējās varas pārstāvjiem, un cik sarežģīta ir procedūra, lai pie viņiem nokļūtu, tad pie lieliem mērogiem vara ir fiziski tālāk nekā pie maziem. Bet, kā rāda rajonu izpētes projekti, tad iedzīvotāji tikai 3 - 10 % gadījumu meklē pašvaldības deputātus. Vairumā gadījumu viņiem ir nepieciešami pašvaldības darbinieki, kas uzklausa un risina viņu problēmas. No šī apsvēruma darbinieki ir vienlīdz pieejami kā lielās, tā mazās pašvaldībās. Iedzīvotājiem, kas pieraduši pie nelielām pašvaldībām (pamatā lauku iedzīvotāji), liekas, ka mazākas pašvaldības ir demokrātiskākas par lielajām. Jautājumu risināšana nelielā pašvaldībā bieži vien ar izrunāšanos arī beidzas, jo mazai pašvaldībai un līdz ar to tās politiķiem nav tāda ietekmes un iespēju kā lielākām pašvaldībām.
Savukārt lielāko pašvaldību iedzīvotāji pašvaldības darbības ietekmēšanai izmanto ne tik daudz tiešas kontaktēšanās metodi, cik citas aktivitāšu formas, kā, piemēram, presi, nevalstiskās organizācijas, piketus u.c. Tātad pašvaldības mērogs nosaka metodes, kuras iedzīvotāji izvēlas pašvaldības ietekmēšanai, bet tas nenozīmē demokrātijas samazināšanos līdz ar mēroga palielināšanos.
Iedzīvotāju tiesību nodrošinājums par pašvaldību kompetencē esošajiem jautājumiem vērtējams gan pēc apjoma, kādā pakalpojumi tiek nodrošināti, gan pēc kvalitātes, kādā tie tiek realizēti. Sociāli taisnīgi būtu, ja iedzīvotāji varētu vienādā apjomā un kvalitātē izmantot tiesības un saņemt pakalpojumus, ko sniedz vietējās pašvaldības neatkarīgi no tā, kurā pašvaldības teritorijā viņi dzīvo. Pirmo lielāko atšķirību rada tas, ka vienai pusei Latvijas iedzīvotāju (republikas pilsētās) ir tikai viena pašvaldība - vietējā, bet otrai - divas, t.i. vietējā un rajona. Tas nozīmē, ka vienai daļai ir lielākas tiesības savā pašvaldībā atrisināt lielāku jautājumu klāstu nekā otrai.
Otra atšķirība izriet no tā, ka lielāka mēroga pašvaldībās iedzīvotājiem ir iespējas saņemt lielāku pakalpojumu klāstu labākā kvalitātē. ATR viens no uzdevumiem ir izlīdzināt šīs atšķirības. Lielākās pašvaldībās ir lielākas iespējas nodalīt lēmējvaru no izpildvaras un līdz ar to izveidot profesionālu administrāciju. Iedzīvotājiem varētu būt bažas, ka, veidojot lielākas pašvaldības, pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem, un tas būtu ekvivalents kvalitātes zudumam. Bet tas ir nepareizs priekšstats (bieži vien no ieinteresēto grupu puses veidots priekšstats), jo apvienošanās, lai izveidotu kopīgu lēmējinstitūciju un kopīgu saimniecisko darbību, nenozīmē pakalpojumu centru attālināšanos. Tieši otrādi - centru var būt vairāk nekā pirms reformas.
Rezumējot iepriekš apskatīto, var secināt, ka pašvaldības mērogs nav pamats, lai apgalvotu, ka pie viena mēroga pašvaldība ir demokrātiska, bet pie cita - ne. Bet ir daži būtiski sociālpsiholoģiski momenti, ar kuriem jārēķinās, veicot reformas. Pirmkārt, tā ir sabiedrības pretestība pastāvošās, ierastās kārtības grozīšanai. Tas nekas, ka esošā sistēma nav pati pilnība (piemēram, tagadējais pagasts ir bijušā kolhoza vai sovhoza teritorija) vai ir tālu no tās, no sociālpsiholoģiskā aspekta slikti ir tas, ka tiek veiktas tik būtiskas izmaiņas. Nerunājot par valsts ārējo robežu mainīšanu, arī iekšējo administratīvo teritoriju robežu grozīšanu cilvēki uztver kā stabilitātes apdraudējumu. Administratīvās robežas savos prātos cilvēki ir novilkuši daudz stingrāk, nekā tās pastāv reālajā darbībā.
Otrkārt, cilvēkiem patīk, ka lietas var lemt un risināt uz vietas. Viņiem liekas, ka liela pašvaldība nenodrošinās saikni ar iedzīvotājiem. Vietējās pašvaldības pastāvēšana noteiktā mērogā uztur lokālo identitāti attiecīgajā teritorijā. Ja pagastā vairs nebūs vietējās pašvaldības, tad cilvēki to uztvers kā pagasta likvidāciju, kā vietējās identitātes apdraudējumu, neskatoties uz to, ka apvienot pagastus vienā pašvaldībā nenozīmē likvidēt pagastu kā teritoriālu vienību.
Treškārt, Latvijā situāciju dara smagāku tas, ka vēsturiski īsā periodā bijušas daudzas administratīvas teritorijas. Un šīs reformas vienmēr kalpojušas varas nesēju ērtībām, nevis sabiedrības interesēm. Latvijā ilgstoši vara tautai bija sveša. Šī realitāte ir pārtapusi sindromā, kurš izpaužas tādējādi, ka pat pret tautas pašas demokrātiski vēlētu varu vairumā gadījumu sabiedrība turpina izturēties kā pret svešu. Bez tam sabiedrībā ir noturīgs viedoklis par to, ka cits (cits pagasts) noteikti ir svešinieks vai gandrīz naidnieks. Tāpēc apvienošanās process ir bīstams, jo par vietējo likteņiem sāks lemt naidīgi svešinieki.
Ceturtkārt, cilvēki maz saskata un viņus maz interesē reformas rezultāti ilgākā laika posmā, viņi vēlas redzēt augļus uzreiz. Diemžēl administratīvās reformas ieguvumi ir jūtami tikai pēc vairākiem gadiem.
Sabiedrību nevajadzētu traumēt ar biežām reformām. Tā kā reformas ir ļoti dārgas un grūti realizējams pasākums, reformas uzdevumi jāvērtē no iespējami tālākas perspektīvas. Reforma jāveic maksimāli īsā laikā, koncentrējot līdzekļus un pūles.
Būtībā cilvēkus baida nevis lielāka mēroga pašvaldības, bet gan pārmaiņas. Tāpēc, veicot reformu, ir jāveic rūpīgs izskaidrošanas darbs par to, kas un kā notiks.
5. Jaunu vietējo pašvaldību administratīvo teritoriju
veidošanas kritēriji
Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka divu veidu kritērijus.
Viens ir reformas vērtēšanas nepieciešamības kritērijs (10. pants), bet otrs - novadu veidošanas kritērijs (7. pants).
Pirmais ir:
1) pašvaldības teritorijas ilglaicīga attīstība;
2) finansu ieņēmumu bāze;
3) pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra;
4) iedzīvotāju skaits;
5) pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība;
6) pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība;
7) citi nosacījumi pēc rajona padomes priekšlikuma.
Saskaņā ar likumu novadu veidošanas kritērijus ir jāformulē rajonu izpētes projektos.
Apkopojot minētos projektus, dominē šādi kritēriji:
• Iedzīvotāju skaits novadā.
• Nozīmīgu sociāli-ekonomisko centru esamība novadā.
• Iespēja izveidot nepieciešamo satiksmi.
• Teritorijas ģeogrāfiskā vienotība.
• Iedzīvotāju un teritorijas kultūrvēsturiskā vienotība.
• Apdzīvojuma struktūra.
• Novada teritorijas ilglaicīgas attīstības spēja.
• Pašvaldību kopējā infrastruktūra.
• Pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra.
• Pašvaldību ekonomiskā vienotība.
• Pašvaldības spēja uzturēt vidusskolu.
• Pašvaldības ieņēmumu bāze.
• Pašvaldības pārvaldes izdevumu lielums;
• Iedzīvotāju viedoklis par reformu un iespējamiem apvienošanās partneriem.
• Iedzīvotāju kustība, izmantojot pakalpojumus.
• Pašvaldības pakalpojumu sasniedzamība.
• Pakalpojumu koncentrācijas vietas.
• Novada pašvaldības finansiāli ekonomiskā patstāvība un spēja piesaistīt investīcijas un kredītus.
• Pašvaldību sadarbība.
• Pašvaldības administratīvā kapacitāte (nepieciešamība un spēja kvalitatīvi veikt visas pašvaldību funkcijas, projektu spēja).
• Spēja nodalīt lēmējvaru no izpildvaras.
• Pašvaldību vērtējums par reformu un iespējamiem apvienošanās partneriem.
• Minimālas pilsētu un pagastu robežu izmaiņas, veidojot novadus.
• Novada līdzvērtība sadarbībai ar ārzemju partneriem.
Tā kā šeit minētie kritēriji ir projektos minēto kritēriju mehāniska summa, tie savstarpēji pārklājas un viens otru zināmā mērā atkārto.
Izteikti integrējošs rādītājs ir iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Kā to parādīja pašvaldības mēroga ekonomiskā analīze, tad daudzi rādītāji ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita, un faktiski visos gadījumos izdevīgi, ja pašvaldībā ir lielāks iedzīvotāju skaits. Pie liela iedzīvotāju skaita, kad pārvaldes struktūra kļūst sarežģīta, iestājas zināms piesātinājums. Latvijā tik lielu pašvaldību, izņemot Rīgu, nav.
Ņemot vērā, ka izglītības nodrošināšana ir viens no vissvarīgākajiem vietējās pašvaldības pienākumiem vietējās sabiedrības priekšā, tad, pamatojoties uz argumentiem, kas izklāstīti 2. nodaļā pie pašvaldību funkciju analīzes, vēlams, lai pašvaldībai būtu apstākļi savas vidusskolas uzturēšanai. Tas nozīmē, ka teritorijā būtu jābūt ne mazāk par 8100 iedzīvotājiem, ja mēs vēlamies, lai šajā skolā būtu plašas un kvalitatīvas apmācības iespējas. Ja pieļaujam, ka lauku vidē varētu būt vidusskolas, kurām grūti nodrošināt 4 programmas vidusskolas klasēs un to skaitu samazinām uz pusi (tādējādi arī samazinot apmācības kvalitāti), tad prasības pēc iedzīvotāju skaita pašvaldībā samazinātos uz pusi. Bet tai pašā reizē jārēķinās, ka tieši lauku vidē pārsvarā ir nelabvēlīgas demogrāfiskās tendences - iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir negatīvs, kā arī to, ka iedzīvotāju vecuma struktūrā dominē vecāku gadu cilvēki. Lai kompensētu minētos riskus, būtu pareizi nosacījumu par iedzīvotāju skaitu no 4050 palielināt līdz 5000.
Tāpēc kā pamatkritērijs tiek noteikts minimālais iedzīvotāju skaits pašvaldības teritorijā, un tas ir 5000.
Ja teritorijas vidējais iedzīvotāju blīvums ir 50 cilvēku uz kvadrātkilometru, tad ir nepieciešama teritorija ar platību 100 km2, ja blīvums ir 5 cilv./ km2, tad 1000 km2. Salīdzinājumam Latvijas lielākā - Dundagas - pagasta platība ir 554 km2.
Bez jau minētajiem pozitīvajiem faktoriem, kas izriet no iedzīvotāju skaita palielināšanās, būtu vēl jāatzīmē tas, ka, palielinoties iedzīvotāju skaitam vietējās pašvaldībās, teritorijā palielinātos ekonomisko un sociālo resursu dažādība un daudzums, pašvaldība kvalitatīvāk varētu veikt attīstības plānošanu un nodrošināt attīstību, palielinātos vietējo pašvaldību ietekme valsts dzīvē, uzlabotos iedzīvotāju sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšana, samazinātos vajadzība pēc sarežģītas pašvaldības finansu izlīdzināšanas. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma pie iedzīvotāju skaita, kas pārsniedz simt tūkstošus, pārvaldes sistēmai sāk parādīties neefektivitātes pazīmes.
Iedzīvotāju skaits nav vienīgais kritērijs jaunu administratīvo teritoriju veidošanai. Cilvēku dzīvei ir nepieciešama sociālā un tehniskā infrastruktūra. Infrastruktūras objekti jeb pakalpojumu centri izvietojas blīvi apdzīvotajās vietās, kas Latvijas apstākļos ir ciemi un pilsētas. Iedalījums pilsētās un ciemos Latvijā nav viennozīmīgs, jo pilsētas statuss ir Durbei ar 465, bet nav Ķekavai ar 6300 iedzīvotājiem un Iecavai ar 6400. Apdzīvoto vietu klasifikācijai ir nepieciešama sakārtošana ar normatīvo aktu palīdzību. Tātad svarīgākais ir nevis vietas apzīmējums, bet tas, kādi sociāli un ekonomiskie resursi tur koncentrējas. Pakalpojumu iestādes, kas atrodas šādos centros, apkalpo ne tikai pilsētas vai ciema iedzīvotājus, bet arī iedzīvotājus plašākā apkaimē. To ekonomiski nevar atļauties neviena valsts pasaulē, ka skolas, kultūras nami, bibliotēkas, muzejus, ārstniecības iestādes tiktu veidotas jebkurā mazā apdzīvotā vietā.
Lai ar kāds būtu administratīvais teritorijas dalījums, pilsētas (lielākie ciemi) un apkārtējās lauku teritorijas ir saistītas. Laika gaitā ir izveidojušies ceļi, sakari un ieradumi, kuru dēļ katrs lauku cilvēks ir izvēlējies sev tuvāko pilsētu (ciemu). Nelielas vai vidējas pilsētas iekļaušana administratīvajā teritorijā būtu vēlama no daudziem sociāli ekonomiskiem apstākļiem. Pilsētās parasti koncentrējas sociālās un tehniskās infrastruktūras objekti. Tuvāko lauku cilvēki tos izmanto neatkarīgi no tā, kuras pašvaldības teritorijā viņi dzīvo. Sīki iedalītu teritoriju administratīvā nošķirtība rada sarežģījumus pašvaldību savstarpējos norēķinos.
Lauku attīstība nav iespējama bez saistības ar tuvākajām pilsētām, jo lauku cilvēkiem pilsēta bieži vien nozīmē tirgu, darba vietu, iestādi, pakalpojumus, satiksmes mezglu tālākam ceļam utt. Administratīvi teritoriālajam iedalījumam šo vienotību vajadzētu tikai apstiprināt. Tāpēc no attīstības viedokļa katrā jaunveidojamā teritorijā ir nepieciešams vismaz viens šāds attīstības centrs vai nu esošs, vai nu topošs.
Pilsētām ir vietējā attīstības centra loma, kamēr tās nav pārāk lielas. Kļūstot par lielpilsētām, pazūd to lokālais raksturs un tās kļūst par lielākas teritorijas nozīmes centru.
Latvijas situācijā pilsēta sāk pildīt vietējā attīstības centra lomu, ja tās iedzīvotāju skaits ir virs 2000. Vidusskolas klasēs var izveidot 2 programmas parasti tajos centros, kur iedzīvotāju skaits nav mazāks par 2000. Ja iedzīvotāju skaits pilsētā tuvojas 25 000 un ir pāri, tad tā kļūst par lielpilsētu. Cilvēks, kas izvēlējies laukus par savu dzīvesvietu, lielpilsētu parasti neuztver kā savu sociālo vidi. Lielpilsētu dzīves organizācija ir pārāk atšķirīga salīdzinājumā ar lauku vidi. Ja lielpilsētas piegulošā teritorija atbilst kritērijiem, kas ļauj tajā izveidot novadus, tad ir labāk lielpilsētu atstāt kā patstāvīgu administratīvu vienību.
Lielpilsētu funkcionālās robežas parasti labi iezīmē apvedceļš. Tāpēc apvedceļš vai tā iespējamā trajektorija ir piemērota līnija administratīvajai robežai.
Ja lielpilsētas piegulošai teritorijai nav izteiktu patstāvības pazīmju, risinājums tiek meklēts individuālās analīzes veidā.
Tāpēc kā otrais kritērijs tiek noteikta nepieciešamība, lai jaunveidojamā teritorijā būtu attīstības centrs ar iedzīvotāju skaitu no 2 000 līdz 25 000.
Attīstības centru izvietojums Latvijā nav vienmērīgs, jo ir vietas, kur pilsētas sablīvējas, piemēram Talsu rajonā: Talsi, Valdemārpils, Stende, Sabile, vai Limbažu rajonā: Ainaži, Salacgrīva, Staicele, Aloja, Limbaži, vai arī posmā no Rīgas līdz Plaviņām: Salaspils, Ikšķile, Ogre, Ķegums, Lielvārde, Skrīveri, Aizkraukle, Koknese, un ir vietas, kur vairāk kā 30 km attālumā nav nevienas pilsētas kā, piemēram, Liepājas rajona dienvidu daļā, Cēsu rajona dienvidu daļā vai Talsu rajona ziemeļu daļā. Ir grūti definēt vienotu pieeju šādu specifisku situāciju izvērtēšanai.Jāpieļauj, ka vienā jaunveidojamā pašvaldībā var būt vairāki attīstības centri un ka citur, kur nav izteiktu attīstības centru, par tādu tiek ieteikts tas, kurš perspektīvā tikai varētu veidoties.
Veidojot jaunas administratīvas teritorijas, svarīgs ir jautājums par administratīvā centra atrašanās vietu. Lai arī reforma neparedz pašvaldības pakalpojumu koncentrāciju tikai centrā, bet no teritorijas vienotības viedokļa ir svarīgi, kur šis centrs atradīsies un kādas būs satiksmes iespējas. Satiksmes iespējas ir vērtējamas no ceļu esamības un attāluma. Sabiedriskā pasažieru transporta kustība, kaut arī nozīmīgs faktors, ir organizatoriski maināms lielums daudz vieglāk nekā ceļu tīkls. Reformas norises var veicināt atsevišķas ceļu tīkla izmaiņas, pieskaņojot to reālajām vajadzībām, bet pamatā jārēķinās ar esošo ceļu situāciju. Ja uz reformas brīdi nepastāv ceļu tīkls, kas no visas jaunveidojamās teritorijas ir virzīts uz centru, tad šāds centrs nepildīs savu funkciju un teritorija arī nebūs vienota, tai būs mākslīga veidojuma pieskaņa. Ceļi atstāj ļoti lielu iespaidu uz cilvēku kustības virzieniem, veidojot ieradumus, tradīcijas un vērtējumu par to, kas ir vietējais un kas nav. Ceļi zināmā mērā atspoguļo arī apdzīvojuma struktūru un vides ģeogrāfiskās īpatnības. Apdzīvojums neveidojas tur, kur nav ceļu. Ja nav ceļu, tad dabisko šķēršļu (ūdeņu, purvu un mežu) šķirtas teritorijas tā arī paliek šķirtas.
Tāpēc kā trešais kritērijs tiek noteikta nepieciešamība, lai būtu ceļu tīkls, kas virzīts no jaunveidojamās teritorijas atsevišķām daļām uz administratīvo centru.
Attālums ir būtisks lielums, kas ietekmē cilvēku izvēli par to, kas ir vietējais centrs. No diviem līdzvērtīgiem centriem cilvēks neapšaubāmi izvēlēsies to, kas tuvāks. Veidojot jaunas teritorijas, attālumam jābūt kā ierobežojošam faktoram. Ja noteikta attāluma robežās nav neviena attīstības centra, tad ir īpaši jādomā kā atrisināt situāciju. Nosakot pieļaujamo attālumu, varētu vadīties no šādiem apsvērumiem. Ja ģeometriskais attālums ir 30 km, tad attālums pa ceļu varētu būt no 30 līdz 40 km. Šo attālumu pārvarēšanai autosatiksmes gadījumā var plānot aptuveni pusstundas ilgu braucienu vai sliktākajā gadījumā - stundu. No ceļā pavadītā laika viedokļa to var uzskatīt par pieņemamu. Turklāt jāievēro, ka, maksimālais attālums, lai arī kāda nebūtu teritorijas konfigurācija, attieksies uz relatīvi nelielu vietējās pašvaldības iedzīvotāju daļu.
Tāpēc kā ceturtais kritērijs tiek noteikts maksimāli pieļaujamais attālums no administratīvā centra līdz robežai ne lielāks kā 30 km.
Ja nosacīti pieņem, ka teritorija ir riņķis ar rādiusu 30 km, tad maksimālās platības lielums ir 2826 km2 Latvijas teritorijā var izvietot 23 šādas vienības.
Lai veicinātu pēc iespējas vienmērīgāku valsts teritorijas attīstību, ir jāatrod un jāizmanto pēc iespējas lielāks iespējamo attīstības centru skaits. Galvenā vērība jāpievērš iedzīvotāju skaita, nevis teritorijas platības palielināšanai.
Ja, lietojot minētos kritērijus, paliek neatrisinātās teritorijas, tad kā papildus (piektais) kritērijs varētu kalpot individuālā analīze, kuras rezultātā noskaidro iespējamos un perspektīvos attīstības centrus, kā arī citus apstākļus, kuru dēļ varētu izveidoties novadi. Ja teritorija atrodas lielpilsētas tuvumā, analizē apvienošanās iespējas ar lielpilsētu, vai arī lielpilsētu aptverošās teritorijas izveidi kā atsevišķu novadu ar centru lielpilsētā.
Tāpēc kā papildu - piektais kritērijs tiek noteikta individuālā analīze, ja pirmo četru kritēriju lietošanas rezultātā ir palikušas neapgūtas teritorijas.
6. Apvienoto pašvaldību teritoriju noteikšanas procedūra
Apvienoto pašvaldību teritoriju noteikšanas procedūra balstās uz iepriekšējā nodaļā nosauktajiem 4+1 kritērijiem:
1) iedzīvotāju skaits jaunveidojamās pašvaldības teritorijā nedrīkst būt mazāks par 5000;
2) jaunveidojamā teritorijā jābūt attīstības centram ar iedzīvotāju skaitu no 2000 līdz 25000;
3) jaunveidojamās teritorijas ceļu tīklam jābūt virzītam no teritorijas atsevišķām daļām uz administratīvo centru;
4) attālums no jaunveidojamās teritorijas administratīvā centra līdz robežai nedrīkst pārsniegt 30 km.
+) individuālā analīze.
Procedūrai ir šādi soļi:
1.solis.
Par lielpilsētām tiek noteiktas pilsētas, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 25000. Un tās ir Rīga (788 283), Daugavpils (114 510), Liepāja ( 94 807), Jelgava (70 931), Jūrmala (58 993), Ventspils (46 423), Rēzekne (40 095), Valmiera(28 516), Jēkabpils (28 300), Ogre (27774). Šīs pilsētas 1.solī netiek apvienotas ar kaimiņu teritorijām, bet tiek pieņemts, ka tām tiek pievienotas cieši piegulošās teritorijas līdz esošajam vai nosacītajam apvedceļam.
2.solis.
Tiek noteiktas apdzīvotās vietas (pilsētas un ciemi), kuros iedzīvotāju skaits ir no 4000 līdz 25000. Šādas vietas ir izteikti un pārliecinoši attīstības centri, ap kuriem droši var veidot jaunas administratīvās teritorijas. Izmantojot minētos kritērijus, un ņemot vērā jau reāli iesākušos novadu veidošanās gadījumus, tiek iezīmētas šinī solī tapušās teritorijas.
3.solis.
Iepriekšējo soļu rezultātā ir "apgūta" liela daļa valsts teritorijas, bet vēl ir pietiekami daudz "baltu" plankumu, tāpēc šajā solī tiek apskatīti novadi ap centriem ar iedzīvotāju skaitu no 2000 līdz 4000. Saliekot kopā iepriekšējo soļu rezultātus, redzams, ka ir nepieciešams meklēt risinājumu lielpilsētu apkārtnē esošām teritorijām, jo tām nav pietiekošas patstāvības, lai varētu izveidot novadus atbilstoši nodefinētajiem kritērijiem.
4.solis.
Arī pēc trešā soļā veikšanas aizvien vēl paliek "baltie" plankumi. Tāpēc, turpinot individuālo analīzi, tiek piedāvāts izveidot Pāvilostas, Bārtavas, Ezeres, Jaunpils, Engures, Staicele - Alojas, Mazsalacas, Apes, Lizuma, Piebalgas, Līgatnes, Krimuldas, Madlienas, Ropažu, Neretas, Aknīste, Zasas un Aglonas novadu. Apkopojošie dati par visiem jaunveidojamiem novadiem ir doti tabulā, bet kartogrāfiskais materiāls par novadu veidošanas metodiku pievienots attēlos 5.1.-5.8. ( Šajā laikraksta publikācijā kā tehniski skaidri grūti reproducējami netiek pievienoti - "LV" red.)
7. Jaunveidojamās administratīvās teritorijas
| Nr. | Teritorija | Iedzīvotāju | Platība | Administratīvais |
| p.k. | skaits | km2 | centrs | |
| 1 | Ādažu novads | 6975 | 161,25 | Ādaži |
| 2 | Aglonas novads | 5314 | 394,34 | Aglona |
| 3 | Aizkraukles novads | 16558 | 678,20 | Aizkraukle |
| 4 | Aizputes novads | 12421 | 643,58 | Aizpute |
| 5 | Aknīstes novads | 5881 | 463,07 | Aknīste |
| 6 | Alojas novads | 7181 | 629,75 | Aloja |
| 7 | Alsungas novads | 5552 | 725,1 | Jūrkalne |
| 8 | Alūksnes novads | 20532 | 1577,27 | Alūksne |
| 9 | Apes novads | 6520 | 724,34 | Ape |
| 10 | Auces novads | 10950 | 669,70 | Auce |
| 11 | Babītes novads | 8242 | 243,34 | Piņķi |
| 12 | Baldones novads | 6163 | 245,48 | Baldone |
| 13 | Balvu novads | 20973 | 1475,24 | Balvi |
| 14 | Bauskas novads | 34096 | 1014,18 | Bauska |
| 15 | Carnikavas novads | 4704 | 80,49 | Carnikava |
| 16 | Cēsu novads | 42899 | 1346,74 | Cēsis |
| 17 | Cesvaines novads | 6037 | 415,43 | Cesvaine |
| 18 | Dagdas novads | 13332 | 1153,76 | Dagda |
| 19 | Daugavpils | 114510 | 73,93 | Daugavpils |
| 20 | Daugavpils novads | 18493 | 942,50 | Daugavpils |
| 21 | Dobeles novads | 27976 | 843,99 | Dobele |
| 22 | Dundagas novads | 6023 | 1067,91 | Dundaga |
| 23 | Elejas novads | 7141 | 343,44 | Eleja |
| 24 | Engures novads | 6039 | 432,56 | Engure |
| 25 | Ērgļu novads | 5976 | 593,28 | Ērgļi |
| 26 | Ezeres novads | 6499 | 490,03 | Ezere |
| 27 | Garkalnes novads | 7728 | 155,10 | Garkalne |
| 28 | Grīvas novads | 12570 | 809,70 | Daugavpils |
| 29 | Grobiņas novads | 16826 | 1002,23 | Grobiņa |
| 30 | Gulbenes novads | 21332 | 1043,48 | Gulbene |
| 31 | Iecavas novads | 9094 | 311,92 | Iecava |
| 32 | Ikšķiles novads | 6186 | 130,42 | Ikšķile |
| 33 | Ilūkstes novads | 11238 | 677,39 | Ilūkste |
| 34 | Jaunpils novads | 8651 | 682,97 | Jaunpils |
| 35 | Jēkabpils | 28300 | 25,70 | Jēkabpils |
| 36 | Jelgava | 70931 | 60,45 | Jelgava |
| 37 | Jelgavas novads | 27517 | 1264,40 | Jelgava |
| 38 | Jūrmala | 61232 | 149,70 | Jūrmala |
| 39 | Kandavas novads | 17723 | 1053,66 | Kandava |
| 40 | Kārsavas novads | 8787 | 630,70 | Kārsava |
| 41 | Kokneses novads | 6514 | 364,08 | Koknese |
| 42 | Krāslavas novads | 21100 | 879,53 | Krāslava |
| 43 | Krimuldas novads | 8215 | 502,80 | Ragana |
| 44 | Krustpils novads | 7550 | 810,00 | Jēkabpils |
| 45 | Kuldīgas novads | 26948 | 1631,7 | Kuldīga |
| 46 | Ķeguma novads | 4977 | 413,43 | Ķegums |
| 47 | Ķekavas novads | 15423 | 210,14 | Ķekava |
| 48 | Lejasciema novads | 7535 | 827,11 | Lizums |
| 49 | Lielvārdes novads | 9924 | 218,33 | Lielvārde |
| 50 | Liepāja | 94807 | 61,93 | Liepāja |
| 51 | Līgatnes novads | 6221 | 428,63 | Līgatne |
| 52 | Limbažu novads | 19857 | 1078,51 | Limbaži |
| 53 | Līvānu novads | 16297 | 678,23 | Līvāni |
| 54 | Lubānas novads | 4938 | 576,77 | Lubāna |
| 55 | Ludzas novads | 19521 | 972,08 | Ludza |
| 56 | Madlienas novads | 9731 | 872,44 | Madliena |
| 57 | Madonas novads | 22262 | 1246,73 | Madona |
| 58 | Mālpils novads | 5615 | 325,55 | Mālpils |
| 59 | Maltas novads | 12218 | 655,23 | Malta |
| 60 | Mārupes novads | 9617 | 103,85 | Mārupe |
| 61 | Mazsalacas novads | 4650 | 448,89 | Mazsalaca |
| 62 | Neretas novads | 5046 | 642,00 | Nereta |
| 63 | Nīcas novads | 6436 | 798,31 | Nīca |
| 64 | Ogre | 30353 | 109,54 | Ogre |
| 65 | Olaines novads | 18071 | 295,99 | Olaine |
| 66 | Piebalgas novads | 10910 | 1125,50 | Vecpiebalga |
| 67 | Pļaviņu novads | 9206 | 525,46 | Pļaviņas |
| 68 | Preiļu novads | 20204 | 1047,25 | Preiļi |
| 69 | Priekules novads | 11479 | 827,65 | Priekule |
| 70 | Rāznas novads | 6621 | 619,53 | Kaunata |
| 71 | Rēzekne | 40095 | 17,06 | Rēzekne |
| 72 | Rēzeknes novads | 10766 | 825,50 | Rēzekne |
| 73 | Rīga | 788283 | 301,86 | Rīga |
| 74 | Rojas novads | 4651 | 199,15 | Roja |
| 75 | Ropažu novads | 5874 | 322,96 | Ropaži |
| 76 | Rūjienas novads | 9716 | 689,40 | Rūjiena |
| 77 | Salacgrīvas novads | 8045 | 479,04 | Salacgrīva |
| 78 | Salaspils novads | 21976 | 123,31 | Salaspils |
| 79 | Saldus novads | 29758 | 1423,21 | Saldus |
| 80 | Saulkrastu novads | 9875 | 368,84 | Saulkrasti |
| 81 | Sēlpils novads | 5773 | 440,91 | Jēkabpils |
| 82 | Siguldas novads | 18381 | 272,13 | Sigulda |
| 83 | Skrīveru novads | 7165 | 266,91 | Skrīveri |
| 84 | Skrundas novads | 9362 | 787,70 | Skrunda |
| 85 | Smiltenes novads | 15346 | 949,74 | Smiltene |
| 86 | Stopiņu novads | 7072 | 53,82 | Ulbroka |
| 87 | Strenču novads | 7435 | 577,20 | Strenči |
| 88 | Talsu novads | 32563 | 1490,70 | Talsi |
| 89 | Tukuma novads | 29758 | 888,90 | Tukums |
| 90 | Ugāles novads | 4387 | 722,54 | Ugāle |
| 91 | Valkas novads | 11530 | 851,07 | Valka |
| 92 | Valmiera | 28516 | 18,78 | Valmiera |
| 93 | Valmieras novads | 16953 | 1204,97 | Valmiera |
| 94 | Varakļānu novads | 8067 | 670,32 | Varakļāni |
| 95 | Vecumnieku novads | 10262 | 845,53 | Vecumnieki |
| 96 | Ventspils | 46423 | 57,07 | Ventspils |
| 97 | Ventspils novads | 7836 | 1143,61 | Ventspils |
| 98 | Viesītes novads | 4883 | 596,92 | Viesīte |
| 99 | Viļakas novads | 9656 | 907,30 | Viļaka |
| 100 | Viļānu novads | 13512 | 690,59 | Viļāni |
| 101 | Zasas novads | 6508 | 859,24 | Zasa |
| 102 | Zilupes novads | 7998 | 811,15 | Zilupe | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Jaunveidojamo administratīvo teritoriju īss raksturojums Ādažu novads: Ādažu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ādaži • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Baltezers, Kadaga. Aglonas novads: Aglonas, Grāveru un Kastuļinas, Škeltovas pagasts • Ieteicamais administratīvais centrs : Aglona. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Grāveri, Priežmale, Šķeltova. Aizkraukles novads: Aizkraukles un Jaunjelgavas pilsētas, Aizkraukles, Daudzeses, Seces, Sērenes, Staburaga pagasti. • Ieteicamais administratīvais centrs : Aizkraukle. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Daudzeva, Jaunjelgava, Sece, Vīgante. Aizputes novads: Aizputes pilsēta, Aizputes, Cīravas, Kazdangas, Kalvenes, Lažas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Aizpute. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Apriķi, Cīrava, Kazdanga, Kalvene, Rokasbirze. Aknīstes novads: Aknīstes un Subates pilsētas ar lauku teritoriju, daļa Elkšņu pagasta, Gārsenes, Rites pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Aknīste. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Elkšņi, Gārsene, Rite. Alojas novads : Alojas pilsēta ar lauku teritoriju, Staiceles pilsēta ar lauku teritoriju, Braslavas un Brīvzemnieku pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Aloja • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Klāmaņi, Ozolmuiža, Puikule, Staicele. Alsungas novads : (alternatīvais nosaukums: Alsungas - Pāvilostas novads) Pāvilostas pilsēta, Alsungas, Gudenieku, Jūrkalnes, Sakas pagasts. Ieteicamais administratīvais centrs : Jūrkalne Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Alsunga, Gudenieki, Pāvilosta. Alternatīvie risinājumi 1) Alsungas un Gudenieku pagastu pievienošana Kuldīgas novadam un Pāvilostas novada izveide, iekļaujot tajā Pāvilostas pilsētu un Jūrkalnes, Sakas un Vērgales pagastu. 2) Atsevišķa Suitu (Alsungas) novada izveide, iekļaujot tajā kultūrvēsturiskās suitu teritorijas (Alsungas, Gudenieku un Jūrkalnes pagastu). Šajā gadījumā novads būtu izņēmums, kas neatbilst izvēlētajiem kritērijiem, bet veidots uz kultūrvēsturiskās identitātes pamata. Alūksnes novads: Alūksnes pilsēta, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Zeltiņu, Ziemeru pagasts • Ieteicamais administratīvais centrs : Alūksne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Alsviķi, Anna, Brenci, Jaunanna, Jaunzemji, Kalncempji, Māriņkalns, Mālupe, Mārkalne, Liepna, Pededze, Zeltiņi. Apes novads: Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas, Jaunlaicenes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zvārtavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ape. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Gaujiena, Korneti, Jaunlaicene, Stepi, Trapene, Vireši. Auces novads: Auces pilsēta ar lauku teritoriju, Bēnes, Īles, Jaunauces, Lielauces, Ukru, Vadakstes pagasts • Ieteicamais administratīvais centrs : Auce. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bēne, Īle, Jaunauce, Lielauce, Ukri, Vadakste. Babītes novads: Babītes un Salas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Piņķi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Babīte, Spuņņciems. Baldones novads: Baldones pilsēta ar lauku teritoriju, Daugmales pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Baldone. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Daugmale. Balvu novads: Balvu pilsēta, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Rugāju, Tilžas, Vectilžas, Vīksnas pagasti. • Ieteicamais administratīvais centrs : Balvi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bērzkalne, Bērzpils, Beņislava, Egļuciems, Kuprava, Krišjāni, Kurna, Naudaskalns, Rugāji, Tilža, Vectilža, Vīksna. Bauskas novads: Bauskas pilsēta, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Svitenes, Vecsaules, Viesturu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Bauska. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Birzes, Bērstele, Ceraukste, Code, Ērgļi, Mežotne, Pilsrundāle, Rītausmas, Svitene, Uzvara, Vecsaule. Carnikavas novads : Carnikavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Carnikava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vieta : Kalngale. Cēsu novads: Cēsu pilsēta, Amatas novads, Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Stalbes, Straupes, Vaives, Veselavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Cēsis. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Jāņmuiža, Ģikši, Ieriķi, Priekuļi, Rauna, Rīdzene, Raiskums, Liepa, Mārsnēni, Straupe, Stalbe, Veselava. Cesvaines novads: Cesvaines pilsēta ar lauku teritoriju, Dzelzavas pagasts un daļa Sarkaņu pagasta. • Ieteicamais administratīvais centrs : Cesvaine. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Biksēre, Dzelzava. Dagdas novads: Dagdas pilsēta, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Robežnieku, Svariņu, Šķaunes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Dagda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Andrupene, Andzeļi, Asūne, Auleja, Bukmuiža, Neikšāni, Konstantinova, Svariņi, Šķaune, Porečje, Robežnieki. Daugavpils novads: Ambeļu, Biķernieku, Dubnas, Kalupes, Līksnas, Maļinovas, Naujenes, Nīcgales, Vaboles, Višķu pagasts. Alternatīvais nosaukums: Augšdaugavas novads • Ieteicamais administratīvais centrs : Daugavpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ambeļi, Biķernieki, Dubna, Kalupe, Līksna, Maļinovka, Naujene, Nīcgale, Vabole, Višķi. Alternatīvais risinājums Novada centra izvietošana Višķos. Dobeles novads: Dobeles pilsēta, Augstkalnes, Auru, Bērzes, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules, Tērvetes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Dobele. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Auri, Augstkalne, Bukaiši, Gardene, Kroņauce, Krimūnas, Jaunbērze, Lejasstrazdi, Naudīte, Penkule, Šķibe, Tērvete. Dundagas novads: Ances, Dundagas, Kolkas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Dundaga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ance, Kolka, Mazirbe. Alternatīvais risinājums Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam. Elejas novads: Elejas, Lielplatones, Sesavas, Vilces pagasti • Ieteicamais administratīvais centrs : Eleja. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bērvircava, Sesava, Vilce. Engures novads: Engures, Ķūļciema, Mērsraga, Zentenes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Engure. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ķūļciems, Mērsrags, Zentene. Ērgļu novads: Ērgļu, Jumurdas, Mazozolu, Sausnējas, Vestienas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ērgļi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Braki, Gaitas, Sidrabiņi, Vestiena. Ezeres novads: Ezeres, Nīgrandes, Pampāļu, Rubas, Zaņas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ezere. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Baltaiskrogs, Kalni, Nīgrande, Pampāļi, Ruba. Garkalnes novads: Vangažu pilsēta, Garkalnes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Garkalne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Vangaži. Grīvas novads: Demenes, Kalkūnes, Laucesas, Medumu, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Daugavpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Demene, Medumi, Mirnijs, Kumbuļi, Saliena, Silene, Skrudaliena, Tabore. Grobiņas novads: Grobiņas pilsēta, Durbes novads, Bārtas, Dunalkas, Gaviezes, Grobiņas, Medzes, Vērgales, Vecpils pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Grobiņa. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bārta, Dubeņi, Dunalka, Durbe, Kapsēde, Gavieze, Vecpils (Dižlāņi), Vērgale. Alternatīvais risinājums Vērgales pagasta iekļaušana Pāvilostas novadā tā izveidošanas gadījumā. Gulbenes novads: Gulbenes pilsēta, Beļavas, Daukstu, Galgauskas, Jaungulbenes, Līgo, Litenes, Stāmerienas, Strazdu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Gulbene. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Beļava, Jaungulbene, Litene, Līgo, Stari, Vecstāmeriena, Veiši. Iecavas novads: Iecavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Iecava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : nav. Ikšķiles novads: Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ikšķile. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : nav. Ilūkstes novads: Ilūkstes pilsēta, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Sventes, Šēderes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ilūkste. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bebrene, Eglaine, Pašuliene, Dviete, Svente. Jaunpils novads: Annenieku, Bikstu, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Viesatu, Zebrenes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Jaunpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Biksti, Irlava, Kaķenieki, Lestene, Viesati, Zebrene. Jelgavas novads: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju, Cenu, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vircavas, Zaļenieku pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Jelgava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Kalnciems, Līvbērze, Nākotne, Ozolnieki, Platone, Tetle, Svēte, Staļģene, Vircava, Valgunde, Zaļenieki. Alternatīvie risinājumi 1) Jelgavas iekļaušana Jelgavas novadā, vienotas administratīvās teritorijas veidošana. 2) Novada teritorijas sadalīšana trīs novados: Bērzes, Ozolnieku un Dienvidjelgavas. 3) Kalnciema lauku teritorijas daļas iekļaušana Ķemeru novadā tā izveides gadījumā. Jūrmala: Jūrmalas pilsēta un Lapmežciema pagasts. Alternatīvais risinājums Ķemeru novada izveidošana tagadējā Ķemeru nacionālā parka robežās. Kandavas novads: Kandavas novads, Sabiles novads, Jaunsātu, Pūres, Strazdes, Vānes, Zantes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Kandava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Abavnieki, Cēre, Matkule, Pūre, Sabile, Zante, Zemīte, Vāne. Alternatīvais risinājums Sabiles novada izveide, iekļaujot tajā Matkules pagastu (pārdalot esošo Kandavas novadu), kā arī Abavas pagastu un daļu Rendas un Kabiles pagasta. Kārsavas novads: Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Salnavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Kārsava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Goliševa, Mežvidi, Mērdzene, Salnava. Kokneses novads: Bebru, Iršu, Kokneses pagastis • Ieteicamais administratīvais centrs : Koknese. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Irši, Vecbebri. Krāslavas novads: Krāslavas pilsēta, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Skaistas, Ūdrīšu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Krāslava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Indra, Izvalta, Kalnieši, Kaplava, Kombuļi, Piedruja, Skaista. Krimuldas novads: Krimuldas pilsēta, Lēdurgas, Vidrižu pagasts un daļa Sējas pagasta. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ragana. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Lēdurga, Inciems, Gravas. Krustpils novads: Krustpils, Atašienes, Kūku, Mežāres, Variešu, Vīpes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Jēkabpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Atašiene, Mežāre, Spuņģēni, Vīpe, Varieši, Zilāni. Alternatīvais risinājums Vienota Jēkabpils novada izveide. Kuldīgas novads: Kuldīga, Ēdoles, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Pelču, Padures, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Vārmes, Zlēku, Turlavas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Kuldīga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ēdole, Īvande, Kabile, Ķikuri, Mežvalde, Padure, Pelči, Renda, Turlava, Snēpele, Vilgāle, Zlēkas, Vārme. Alternatīvie risinājumi 1) Kabiles un Rendas pagasta daļas pievienošana Sabiles novadam tā izveides gadījumā. 2) Alsungas un Gudenieku pagasta iekļaušana Kuldīgas novadā. Ķeguma novads: Ķeguma pilsēta ar lauku teritoriju, Birzgales pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ķegums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Birzgale. Ķekavas novads: Baložu pilsēta un Ķekavas pagasts un Olaines pagasta teritoriāli šķirtā daļa Ķekavas pagasta dienvidos. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ķekava. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Valdlauči. Lejasciema novads: Druvienas, Lejasciema, Lizuma, Rankas, Tirzas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Lizums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Druviena, Lejasciems, Ranka, Tirza. Lielvārdes novads: Lielvārdes pilsēta ar lauku teritoriju, Lēdmanes un Rembates pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Lielvārde. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Kaibala, Lēdmane, Rembate. Līgatnes novads Līgatne, Līgatnes, Mores un Nītaures pagasts • Ieteicamais administratīvais centrs : Līgatne. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Augšlīgatne, Nītaure, More. Alternatīvais risinājums Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam. Limbažu novads : Limbažu pilsēta, Katvaru, Liepupes, Limbažu, Pāles, Umurgas, Viļķenes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Limbaži. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Liepupe, Pociems, Pāle, Umurga, Viļķene. Līvānu novads: Līvānu novads, Jersikas, Rudzātu pagasts, Rožkalnu un Upmalas pagasta daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Līvāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Rudzāti, Rimeicāni, Rožupe, Upmala, Upenieki, Zundāni. Lubānas novads: Lubānas pilsēta, Indrānu un Ošupes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Lubāna. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Degumnieki. Ludzas novads: Ludzas pilsēta, Ciblas novads, Blontu, Cirmas, Isnaudas, Ņukšu, Pildas, Pureņu, Pušmucovas, Zvirgzdenes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ludza. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Aizpūre, Blonti, Cibla, Ņukši, Kivdolova, Pilda, Pušmucova, Tutāni, Zvirgzdene. Madlienas novads: , Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Meņģeles, Suntažu, Taurupes un Zaubes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Madliena. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ķeipene, Meņģele, Laubere, Suntaži, Taurupe, Zaube. Alternatīvais risinājums Zaubes pagasta pievienošana Līgatnes novadam. Madonas novads: Madonas pilsēta, Aronas, Bērzaunes, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Praulienas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Madona. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bērzaune, Kusa, Ļaudona, Liezēre, Mārciena, Mētriena, Prauliena. Mālpils novads: Mālpils pagasts un Allažu pagasta daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Mālpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Sidgunda. Maltas novads: Feimaņu, Lūznavas, Maltas, Ozolaines pagasta daļa, Pušas, Silmales pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Malta. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Balbīši, Bekši, Feimaņi, Lūznava, Kruki, Puša, Vecružina. Alternatīvais risinājums Ozolaines pagasta atdalīšana un Mākoņkalna pagasta pievienošana gadījumā, ja tiek veidots viens Rēzeknes novads. Mārupes novads: Mārupes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Mārupe. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Jaunmārupe, Skulte. Mazsalacas novads: Mazsalacas pilsēta ar lauku teritoriju, Ramatas, Skaņkalnes un Vecates pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Mazsalaca. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Vecate, Ramata. Alternatīvais risinājums Sēļu pagasta iekļaušana Mazsalacas novadā. Neretas novads: Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Zalves pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Nereta. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ērberģe, Pilskalne, Zalve. Nīcas novads: Dunikas, Nīcas, Rucavas un Otaņķu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Nīca. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Rucava, Sikšņi. Ogres novads: Alternatīvais nosaukums: Ogre, Ogres pilsēta ar lauku teritoriju. Ogres pilsēta un Ogresgala pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ogre. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ciemupe, Ogresgals. Olaines novads: Olaines pilsēta, Olaines pagasts (bez teritoriāli šķirtās daļas Ķekavas pagasta dienvidos). • Ieteicamais administratīvais centrs : Olaine. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Jaunolaine, Gaismas. Piebalgas novads: Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Taurenes, Skujenes, Zosēnu un Vecpiebalgas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Vecpiebalga. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Dzērbene, Drusti, Ineši, Jaunpiebalga, Kaive, Melnbārži, Skujene, Taurene. Pļaviņu novads: Pļaviņu pilsēta, Aiviekstes, Kalsnavas, Klintaines, Vietalvas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Pļaviņas. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Aiviekste, Jaunkalsnava, Noras, Stukmaņi. Preiļu novads: Preiļu novads, Pelēču, Riebiņu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Stabulnieku, Sutru, Vārkavas pagasts, Rožkalnu un Upmalas pagasta daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Preiļi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Aizkalne, Aglonas stacija, Prīkuļi, Pelēči, Riebiņi, Stabulnieki, Sutri, Vārkava, Silajāņi/. Priekules novads: Priekules pilsēta, Bunkas, Embūtes, Kalētu, Gramzdas, Priekules, Vaiņodes, Virgas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Priekule. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bunka, Embūte, Kalēti, Gramzda, Paplaka, Vaiņode. Rāznas novads: Čornajas, Griškānu, Kaunatas, Mākoņkalna, Stoļerovas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Kaunata. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Čornaja, Lipuški, Stoļerova, Sprūževa. Alternatīvie risinājumi 1) Rēzeknes noteikšana par novada centru. 2) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus, kā arī atdalot Mākoņkalna pagastu un iekļaujot to Maltas novadā. 3) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā. Rēzeknes novads: Alternatīvais nosaukums: Ziemeļrēzeknes novads. Audriņu, Bērzgales, Dricānu, Gaigalavas, Ilzeskalna, Lendžu, Nautrēnu, Strūžānu Verēmu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Rēzekne (neietilpst novada teritorijā). • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Audriņi, Bikava, Bērzgale, Dricāni, Dekteri, Ilzeskalns, Lendži, Rogovka, Strūžāni, Sondori. Alternatīvie risinājumi 1) Viena Rēzeknes novada izveide, apvienojot Rāznas un Rēzeknes (Ziemeļrēzeknes) novadus un iekļaujot tajā Ozolmuižas un Ozolaines (un, iespējams, Sakstagala) pagastu, kā arī atdalot un pievienojot Viļānu novadam Gaigalavas pagastu. 2) Rēzeknes iekļaušana vienotajā novadā. Rojas novads: Rojas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Roja. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Kaltene, Melnsils, Rude. Alternatīvie risinājumi 1) Kolkas pagasta vai tā daļas pievienošana Rojas novadam. 2) Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam. Ropažu novads: Ropažu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ropaži. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Zaķi. Alternatīvais risinājums Stopiņu un Ropažu pagasta apvienošana vienā novadā. Rūjienas novads: Rūjienas pilsēta, Ipiķu, Jeru, Ķoņu, Lodes, Naukšēnu, Sēļu, Vilpulkas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Rūjiena. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Endzele, Ipiķi, Ķoņi, Lode, Naukšēni, Sēļi, Vilpulka. Alternatīvais risinājums Sēļu pagasta atdalīšana no Rūjienas novada un iekļaušana Mazsalacas novadā. Salacgrīvas novads : Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju. • Ieteicamais administratīvais centrs : Salacgrīva. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ainaži, Korģene, Svētciems. Salaspils novads: Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju. • Ieteicamais administratīvais centrs : Salaspils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Acone, Saulkalne. Saldus novads: Saldus pilsēta, Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju, Blīdenes, Gaiķu, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Novadnieku, Remtes, Saldus, Šķēdes, Zvārdes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Saldus. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Brocēni, Blīdene, Druva, Jaunlutriņi, Kursīši, Lutriņi, Satiķi, Šķēde, Remte, Striķi. Saulkrastu novads: Saulkrastu pilsēta ar lauku teritoriju, Skultes pagasts un Sējas pagasta daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Saulkrasti. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Murjāņi, Mandaga, Zvejniekciems. Sēlpils novads: Ābeļu, Sēlpils, Salas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Jēkabpils. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Birži, Sala, Sēlpils. Alternatīvais risinājums Vienota Jēkabpils novada izveide. Siguldas novads: Siguldas pilsēta, Allažu, Inčukalna, Siguldas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Sigulda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Allaži, Gauja, Inčukalns, Peltes. Skrīveru novads: Jumpravas, Krapes, Skrīveru pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Skrīveri. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Jumprava, Veckrape. Skrundas novads: Skrundas pilsēta ar lauku teritoriju, Laidu, Raņķu, Rudbāržu, Nīkrāces pagasts, Zirņu pagasta rietumu daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Skrunda. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Dzelda, Jaunāmuiža, Laidi, Raņķi, Rudbārži, Sermīte, Zirņi. Smiltenes novads: Smiltenes pilsēta, Bilskas, Blomes, Brantu, Gruntzāles, Launkalnu, Palsmanes, Smiltenes, Variņu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Smiltene • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Blome, Bilska, Dzeņi, Launkalne, Palsmane, Variņi. Stopiņu novads: Stopiņu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ulbroka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Saurieši. Strenču novads: Strenču pilsēta ar lauku teritoriju, Sedas pilsēta ar lauku teritoriju, Ēveles, Jērcēnu, Plāņu, Trikātas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Strenči. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Seda, Ēvele, Jaunjērcēni, Plāņi, Trikāta. Talsu novads: Talsu un Stendes pilsēta, Valdemārpils pilsēta ar lauku teritoriju, Balgales, Ģibuļu, Īves, Laidzes, Laucienas, Lībagu, Lubes, Valdgales, Vandzenes, Virbu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Talsi. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Dursupe, Dižstende, Jaunpagasts, Laidze, Lauciene, Lubezere, Pastende, Pūņas, Stende, Spāre, Tiņģere, Valdemārpils, Vandzene. Alternatīvais risinājums Lubes pagasta pievienošana Rojas novadam. Tukuma novads: Tukuma pilsēta, Degoles, Džūkstes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Tukums. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Džūkste, Milzkalne, Sēme, Smārde, Slampe, Tume, Vienība. Alternatīvais risinājums Smārdes, Slampes un Džūkstes pagastu daļas pievienošana Ķemeru novadam tā izveides gadījumā. Ugāles novads: Puzes, Ugāles, Usmas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ugāle. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņem™anas vietas : Puze, Stikli, Usma. Valkas novads: Valkas pilsēta, Ērģemes, Kārķu, Vijciema, Valkas pagasts, Zvārtavas pagasta ZR daļa. • Ieteicamais administratīvais centrs : Valka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Ērģeme, Kārķi, Vijciems. Valmieras novads: Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Kauguru, Kocēnu, Matīšu, Rencēnu, Vaidavas, Valmieras, Zilākalna pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Valmiera. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bērzaine, Brenguļi, Burtnieki, Dikļi, Kocēni, Matīši, Mūrmuiža, Rencēni, Rubene, Vaidava, Zilaiskalns. Alternatīvais risinājums Vienas administratīvās teritorijas veidošana, iekļaujot novada teritorijā arī Valmieru. Varakļānu novads: Varakļānu pilsēta, Barkavas, Dekšāru, Murmastienes, Sīļukalna, Varakļānu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Varakļāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Barkava, Dekšāres, Kokari, Mūrmastiene, Sīļukalns. Vecumnieku novads: Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles, Vecumnieku pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Vecumnieki. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Bārbele, Kurmene, Misa, Taurkalne, Skaistkalne, Valle, Vecstelpe. Ventspils novads: Piltenes pilsēta ar lauku teritoriju, Popes, Tārgales, Užavas, Vārves, Ziru pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Ventspils (neietilpst novada teritorijā). • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Piltene, Pope, Tārgale, Užava, Vārve, Ventava, Ziras. Viesītes novads: Viesītes pilsēta ar lauku teritoriju, Saukas un Sunākstes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Viesīte. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Lone, Sauka, Sunākste. Viļakas novads: Viļakas pilsēta, Baltinavas, Briežuciema, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu, Žīguru pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Viļaka. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Baltinava, Borisova, Briežuciems, Rekova, Semanova, Žīguri. Viļānu novads: Viļānu pilsēta, Galēnu, Kantinieku, Nagļu, Ozolmuižas, Rikavas, Sakstagala, Sokolu, Viļānu pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Viļāni. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Galēni, Nagļi, Ozolmuiža, Rikava, Strupļi, Sakstagals. Alternatīvais risinājums Ozolmuižas (un, iespējams, Sakstagala) pagasta pievienošana vienotajam Rēzeknes novadam tā izveides gadījumā un Gaigalavas pagasta pievienošana Viļānu novadam. Zasas novads: Asares, Dignājas un Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes, Zasas pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Zasa. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Asare, Dunava, Dignāja, Leimaņi, Rubeņi, Vidsala. Zilupes novads: Zilupes pilsēta, Briģu, Istras, Lauderu, Nirzas, Pasienes, Rundēnu, Zaļesjes pagasts. • Ieteicamais administratīvais centrs : Zilupe. • Ieteicamās pašvaldības pakalpojumu saņemšanas vietas : Briģi, Lauderi, Nirza, Pasiene, Rundāni, Vecsloboda, Zaļesje. Jaunveidojamo novadu teritoriju kartes dotas 6.1.-6.12.attēlā. ( Šajā laikraksta publikācijā kā tehniski skaidri grūti reproducējami netiek pievienoti - "LV" red.). Saskaņā ar projektā noteiktajiem kritērijiem izveidoto 102 pašvaldību iedzīvotāju skaitu raksturo šāda diagramma:
Veidojot šādas pašvaldības, ievērojami palielinās pašvaldību budžeta līdzekļu koncentrācija, būtiski samazinās savstarpējo norēķinu apjoms, kā arī vismaz par 20% , tas ir par 4 miljoniem, samazināsies pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām, kurus reformētās pašvaldības varēs izmantot citiem mērķiem. Reformēto pašvaldību minimālo iespējamo budžetu bez mērķdotācijām raksturo šāda diagramma:
Latvijas dienvidu kaimiņš - Lietuva - ir veikusi administratīvi teritoriālo reformu. Tur ir izveidota viena līmeņa pašvaldību sistēma ar 60 vietējām pašvaldībām. Vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā - 57 tūkst. Igaunijā šobrīd ir 254 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā - 5,7 tūkstoši. Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu zem 1000 veido tikai 9,4% (Latvijā 31%). Igauņi plāno veikt teritoriālo reformu un pašvaldību skaitu samazināt aptuveni par 150 pašvaldībām. Eiropas Padome 1993.gadā ir apkopojusi dažādu valstu pētījumus par municipalitāšu minimālo dzīvotspējīgo lielumu (minimālo iedzīvotāju skaitu). Iegūtie dati ir šādi:
8. Problēmas reformas procesā un to iespējamie risinājumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā ir nepieciešami precizējumi. Likumā noteiktais pašvaldību brīvprātīgās apvienošanās process (noteikts līdz 2003. gada decembrim) noris ļoti lēni, lai gan ar visiem iespējamajiem līdzekļiem tiek veicināts. Pašreizējā pašvaldību apvienošanās procedūra ir sarežģīta un darbietilpīga, tā pēc attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumu pieņemšanas par apvienošanos aizņem 4 līdz 5 mēnešus. Reformu kavējošie faktori ir: - ceļu un sakaru infrastruktūras zemais līmenis, - bezdarbs, - kompensāciju trūkums par pārreģistrēšanas izdevumiem, kas saisti ar reformu, - garantiju trūkums pašvaldību politiķiem un darbiniekiem, ja viņi pašvaldību apvienošanās procesā zaudē algotu amatu. Tāpēc konkrētos pašvaldību apvienošanas projektus būtu vēlams "pavadīt" ar valsts finansējumu ceļu uzlabošanai, informatizācijas ieviešanai, attīstības plānošanai, īpašumu pārreģistrācijai un darbinieku kompensāciju izmaksai. Negatīvi reformas procesu ietekmē daudzu pašvaldību politiķu uzskats, ka šobrīd nav nepieciešamība pārveidot esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu. Administratīvo teritoriju izpētes dati liecina, ka pagastu pašvaldības vairumā gadījumu pašvaldību apvienošanos vēlas aizstāt ar sadarbību starp pašvaldībām, pamatā saglabājot līdzšinējo administratīvo iedalījumu (un tādējādi arī savu amatpersonas statuss). Šeit vietā būtu lietderīgi atcerēties Jaunzēlandes finansu ministra Rodžersa Duglasa, kurš savulaik savā valstī veica sekmīgas reformas, principu: "Pamatīgas reformas ir jāveic "lielos vilcienos", jo citādi interešu grupām ir laiks mobilizēt klientūru, kādu nogurdināt un visu padarīt "seklu". Ātrums ir tikpat svarīgs kā princips - "nogriezt dažādu grupu privilēģijas". Kā liecina pieredze, neviena valsts Eiropā nebija spējīga balstīt teritoriālo reformu uz brīvprātīgu apvienošanos. Arī Latvijā nebūs iespējams šo procesu veikt tikai brīvprātīgi. Šis ir vispārnacionāls valsts ilgtspējīgas attīstības jautājums. Tāpēc būtu nepieciešams pieņemt Administratīvi teritoriālās reformas likumu jaunā redakcijā, nosakot, ka; - Ministru kabinets nosaka jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu bez pašvaldību piekrišanas; - pieņemot lēmumu, jaunveidojamo administratīvo teritoriju robežas tiek noteiktas aptuveni, robežu apraksti tiek sagatavoti pēc pašvaldību apvienošanas; - jaunizveidotās pašvaldības dome līdz kārtējām pašvaldību vēlēšanām tiek ievēlēta no apvienoto pašvaldību deputātiem, bet - tiem deputātiem, kas neiekļūst jaunās pašvaldības domē, tiek izmaksāta kompensācija. Vienlaikus ar vietējo pašvaldību reformu jāparedz, ka rajonu pašvaldību funkcijas, līdzekļi un īpašumi tiek nodoti reformētajām pašvaldībām. Turklāt, lai noņemtu bažas par apvienotu pagastu pārstāvniecības garantijām jaunveidojamās pašvaldībās, ir jāveic attiecīgas pašvaldību vēlēšanu likuma izmaiņas.
Administratīvi teritoriālās reformas prognozētās izmaksas Pašvaldību administratīvo robežu kartēšanas un robežu aprakstu sagatavošanas izmaksa - 600 tūkst. latu. Izdevumi pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kas saistīti ar kompensāciju izmaksu sakarā ar štatu samazināšanu, valsts reģistru kārtošanu, izkārtņu maiņu utt. prognozējami 360 tūkst. latu apjomā. Izdevumi jauno pašvaldību administratīvā centra ēkas sakārtošana atbilstoši jaunajām pārvaldes prasībām - orientējoši 540 tūkst. latu. Izdevumi valsts iestādēm, kas saistīti ar valsts reģistru pārkārtošanu un iestāžu apkalpes zonu koriģēšanu, izkārtņu, zīmogu maiņu (Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests, Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija, tiesu sistēma utt.) - orientējošas izmaksas - 1, 9 milj. latu. Mērķdotācijas pašvaldībām attīstības plānu izstrādei atbilstoši jaunizveidotajām teritorijām - 1,53 milj. latu. Investīcijas lauku autoceļu attīstībai atbilstoši jaunizveidotajām administratīvajām teritorijām - 17 milj. latu. Investīcijas pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidei - 15,8 milj. latu. Finansiālie reformas ieguvumi. Iespējams ieekonomēt gadā 3 milj. latu pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā. Iespējama ekonomija gadā vismaz 4 milj. latu pašvaldību pārvaldes izdevumos, kurus varēs izmantot citu pašvaldību funkciju veikšanai. Vietējām pašvaldībām būs iespējams nodot rajona pašvaldību funkcijas un finansējumu 16 milj. latu apmērā gadā. 9. Iespējamais process reformas pabeigšanai 2002.gadā
Paātrinātās reformas programmas akceptēšana politiskajā līmenī Administratīvi teritoriālā reforma nav iespējama bez politiskā atbalsta. Lai reforma būtu efektīva, pozīcijā esošiem politiskiem spēkiem ir jāvienojas par reformas konceptuālām nostādnēm un jādod Ministru kabinetam pilnvarojums un atbalsts to realizācijai. Reformas procesu virzībai ir jābūt straujai un konsekventai. Lēnas reformas gaitā iegūtos atsevišķos rezultātus reformas pretinieki spēj neitralizēt un tādējādi panākt, ka reformai kopumā nav nekādu panākumu. Vērtējot pašreizējo situāciju, sekmīgas reformas realizēšana ir vispārnacionāls valsts ilgtspējīgas attīstības jautājums, tāpēc nepieciešama vienošanās par: • vietējo pašvaldību teritoriālā iedalījuma pamatvariantu; Atbilstoši izstrādātajam projektam tas varētu būt Latvijas teritoriālais iedalījums 102 vietējās pašvaldībās. Iespējams, ka politiski elastīgāk ir šo punktu formulēt kā vietējo pašvaldību mēroga palielināšanos vidēji 5 reizes jeb pašvaldību skaita samazināšanu 5 reizes. • reformas termiņiem; To nepieciešams darīt, ja ir iespējams vienoties par reformas pabeigšanu ātrāk nekā noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Ātrākai reformas pabeigšanai piemērots būtu 2002. gads, jo tas ir gads, kad Latvijas nacionālā pozīcija paredz sakārtot saskaņošanas jautājumus ar Eiropas Savienību. • vai pēc pašvaldību apvienošanās tiek veiktas ārkārtējas pašvaldību vēlēšanas; Šis ir aktuāls jautājums, ja reforma tiek pabeigta 2002. gadā, jo tad pusi no pilnvaru perioda esošiem pašvaldību deputātiem būtu jādarbojas arī teritorijās, kurās viņi netika vēlēti, kā arī jaunizveidotajās novadu pašvaldībās nebūs proporcionāla deputātu pārstāvniecība. • to, ka reformas procesu pilnībā vada Ministru kabinets; Tas nozīmētu, ka nekādas citas institūcijas vai padomes reformas procesa nodrošināšanai netiek veidotas, izņemot tās, par kurām lemj Ministru kabinets. Valdība operatīvai reformas jautājumu risināšanai varētu izveidot reformas komiteju, kas sastāv no īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās, finansu ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, vai arī piešķirt nepieciešamās pilnvaras īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās.
Pašvaldību un ministriju priekšlikumi par administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu Tiesību aktu projekti, kas attiecas uz reformu, ir saskaņojami ar pašvaldībām un ministrijām. Bet pats svarīgākais dokuments, par kuru vispirms ir nepieciešams iegūt minēto institūciju atzinumus un priekšlikumus, ir teritorijas administratīvā iedalījuma projekts. Ministru kabinets 102 pašvaldību projektu varētu pieņemt kā pamatvariantu, kuru nodod apspriešanai un priekšlikumu izteikšanai. Priekšlikumu iesniegšanas termiņam ir jābūt pietiekami ilgam un reizē arī tādam, lai konstruktīvus priekšlikumus varētu paspēt iestrādāt reformu pavadošajos tiesību aktu projektos. Ja par reformas pabeigšanas termiņu izvēlas 2002. gadu, tad tiesību aktu projektus jāsāk gatavot pirms minēto priekšlikumu saņemšanas, bet priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir jānosaka pirms tiesību aktu projektu sagatavošanas pabeigšanas (skat. Paātrinātās reformas pasākumu grafiku).
Normatīvo aktu grozījumu sagatavošana Grozījumi tiesību aktos gatavojami atbilstoši politiskajām nostādnēm. Acīmredzot svarīgākā politiskās vienošanās par reformu izpausmes forma būs grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā. "Atverot" šo likumu, ir jārēķinās ar citu būtisku jautājumu aktualizēšanos, kā piemēram, reģionālo pašvaldību izveidošana, vietējo pašvaldību apvienošanas aizstāšana ar sadarbību un rajonu padomju reorganizācija. Administratīvi teritoriālā reforma nozīmē daudzas izmaiņas, kuras ir jāatspoguļo tiesību aktos. Svarīgākās no tām ir saistītas ar: • administratīvo teritoriju robežām, klasifikāciju un adresāciju; • pašvaldību finansēm, to izlīdzināšanas sistēmu; • pašvaldību kompetenci un organizatorisko struktūru; • pašvaldību vēlēšanu sistēmu un deputātu statusu. Tādi ir vairāk nekā 20 likumi, kuros jāizdara grozījumi sakarā ar reformu. Šiem aktiem ir jāiegūst juridiskais spēks līdz 2002. gada beigām.
Reformas atbalsta programmu sagatavošana Reformu sekmīgai norisei ir nepieciešams valsts atbalsts pašvaldībām reformas procesā un arī periodā pēc tā. Atbalsta programmas, kurām ir paredzēts finansiāls segums valsts budžetā 2002. gadā, kā arī turpmākajos gados, nostiprinātu pašvaldību un sabiedrības pārliecību, ka valsts patiesi ieinteresēta reformu veikšanā un ka tā necenšas problēmu smagumu novelt tikai uz pašvaldībām. Šajā sakarā pašvaldībām būtu nepieciešams atbalsts šādās jomās: • tiešo reformas izdevumu segšanai; • ceļu sakārtošanai un attīstībai atbilstoši jauno administratīvo teritoriju struktūrai; • pašvaldību informācijas sistēmu izveidei; • attīstības plānošanai; • atsevišķu (atkarībā no pašvaldības vajadzībām) attīstības projektu realizācijai. Valsts reformu atbalsta programmas būtu gatavojamas vienlaikusar tiesību aktu projektiem. Šo abu bloku pasākumi būtu jāplāno 2001. gadā, lai 2002. gads varētu būt reformas rīcības gads, kad reformas pasākumi notiek vietējās pašvaldībās un kad visi nepieciešamie sagatavošanas priekšdarbi ir izpildīti.
Vietējo pašvaldību apvienošana Apkopojot pašvaldību un ministriju priekšlikumus, 2001. gadā ir jāveic korekcijas par pamatu pieņemtajā Latvijas teritoriālais iedalījuma 102 vietējo pašvaldību projektā un jāpieņem Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, kāds ir galīgais jaunveidojamo pašvaldību teritoriālais iedalījums visā Latvijā. Periodā pirms šī iedalījuma apstiprināšanas nevajadzētu veikt atsevišķas pašvaldību apvienošanas, jo var gadīties, ka tās neatbilst kopējam iedalījumam, un tādējādi rada problēmas ar citām teritorijām. Pašvaldību apvienošana atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam projektam, jāveic periodā no 2002. gada sākuma līdz 2002. gada 1. augustam. Tas jādara, lai pēc apvienošanas pabeigšanas var paspēt sagatavoties vietējo pašvaldību ārkārtas vēlēšanām, gadījumā ja tādas sakarā ar reformu tiek noteiktas un notiek reizē ar Saeimas kārtējām vēlēšanām. Ja pašvaldību ārkārtas vēlēšanas netiek noteiktas, tad pašvaldību apvienošana varētu ilgt līdz 2002. gada 1. novembrim ar apsvērumu, lai jaunizveidotās pašvaldības pēc to izveidošanas varētu paspēt savlaicīgi sagatavot un pieņemt 2003. gada budžetu. Veicot vietējo pašvaldību apvienošanas procesu, jācenšas maksimāli daudzu risinājumu iespējas iekļaut likumdošanas aktos, lai nebūtu nepieciešami apjomīgi individuālie projekti. Pašvaldībām pirms apvienošanās vēlams izstrādāt jaunās pašvaldības struktūras projektu, lai apvienojamo pašvaldību darbinieki redzētu gaidāmās izmaiņas darbā un iedzīvotāji - izmaiņas pašvaldības pakalpojumu saņemšanā. Lai reformas gaitā mazinātu sociālo spriedzi, pagastu centros vēlams izvietot jaunās pašvaldības administrācijas teritoriālās vienības, kurās pamatā turpina strādāt iepriekšējie pašvaldības darbinieki.
Rajonu padomju reorganizācija (likvidācija) Izveidojot lielas novadu pašvaldības, ir jāveic reforma arī rajona posmā, jo daudzos rajonos pēc vietējo pašvaldību reformas būs tikai divas līdz trīs vietējās pašvaldības. Rajonu padomes varētu beigt pastāvēt 2002. gada beigās. Sastādot 2002. gada budžetu un veicot izmaiņas pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmā, ir jāparedz rajonu padomju funkciju, finansu līdzekļu, nekustamā īpašuma nodošana jaunizveidotajām vietējām pašvaldībām. Tas būtu paralēls process pašvaldību apvienošanai, jo rajona padomes funkcijas tiktu nodotas novadu pašvaldībām līdz ar to izveidošanu.
Jaunizveidoto pašvaldību vēlēšanas Jautājums par vēlēšanām ir ļoti svarīgs temats, jo apvienotās pašvaldības tiek izveidotas vairāk nekā divus gadus pirms kārtējām vēlēšanām. Formāli nevarētu būt iebildumi, ja, izveidojot jaunas administratīvās teritorijas, tiek noteiktas jaunas vēlēšanas. Ja par tādām politiski izšķiras, tad būtu izdevīgi tās pieskaņot Saeimas kārtējām vēlēšanām. Tas, ka pašvaldību un parlamenta vēlēšanas turpmāk notiktu vienlaikus, būtu pozitīvi tāpēc, ka līdz ar to vēlēšanu cikls Latvijā būtu 4, nevis 2 gadi kā tagad. Tas stabilizētu valsts politisko dzīvi un samazinātu vēlēšanu izdevumus. Ja jaunas vēlēšanas jaunizveidotajās pašvaldībās neveic, tad to lēmējinstitūcijās veidojas neproporcionāla pārstāvniecība un deputātiem ir jāuzņemas atbildība arī par teritorijām, no kurām viņi nav vēlēti. Ņemot vērā, ka reformām vairumā gadījumu būs piespiedu raksturs, nevis brīvprātīgs, jaunas vēlēšanas "nedraudzīgu partneru" starpā būtu labākas par "piespiedu draudzību". Ja vairumā būtu gadījumi, kad notiek brīvprātīga visu novadā ietilpstošo pašvaldību apvienošanās, tad varētu pastāvēt līdzšinējā kārtība par apvienoto pašvaldību darbību līdz kārtējām vēlēšanām. Kā negatīvs moments ārkārtas vēlēšanu sakarā jāmin tas, ka deputāti ir vēlēti uz 4 gadu termiņu un jaunas vēlēšanas var tikt uzlūkotas kā nepamatota deputātu pilnvaru pārtraukšana. Ja, vērtējot valsts politisko dzīvi kopumā, tiek atzīts, ka ir izdevīgi, ja Saeimas un pašvaldību vēlēšanas notiek vienlaikus, tad pašvaldību reforma ir ļoti piemērota reize, lai šādas izmaiņas ieviestu.
Sabiedrisko attiecību pasākumi Administratīvi teritoriālajai reformai ir nepieciešama labvēlīga publicitāte visā tās realizācijas periodā. Sabiedrība savlaicīgi jāinformē par gaidāmajiem reformas pasākumiem, veicot pacietīgu, sistemātisku skaidrošanas darbu. Iedzīvotāji ir jāinformē par to, kāpēc reforma nepieciešama, ko tā dos iedzīvotājiem, pašvaldībām, valstij, kā arī to, kas kurā reformas periodā notiks un kā pašvaldība darbosies pēc reformas. 10. SVID analīze Stiprās puses • materiālo un finansu resursu koncentrācija •demokrātiskas pašvaldības, liels potenciālo pašvaldības politiķu piedāvājums • liels potenciālo pašvaldības darbinieku piedāvājums • liela pašvaldības resursu dažādība • optimāls mērogs pašvaldības funkciju izpildes organizēšanai • visi pašvaldības pakalpojuma veidi pieejami vienā pašvaldībā • liela pašvaldības patstāvība, maz riska faktoru • stabila pašvaldības ieņēmumu bāze • pievilcīga uzņēmējdarbības vide, lielākas pašvaldības ir pievilcīgākas investoriem • vienā pašvaldībā urbanizētās un lauku teritorijas (savstarpējās papildināmības efekts) Vājās puses •lieli attālumi līdz pašvaldības administratīvajam centram, liela teritorija •pašvaldību politiķi attālināti no iedzīvotājiem • starp novadiem lielas atšķirības iedzīvotāju skaitā un ekonomiskajā potenciālā • vienā pašvaldībā apvienotas teritorijas ar dažādām interesēm Iespējas • uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību • racionāli izmantot pašvaldības finansu resursus, samazināt pārvaldes izdevumus • iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību visiem ar likumu noteiktajiem pašvaldības pakalpojumiem • veikt reālu pašvaldības attīstības plānošanu, piesaistīt kredītresursus un investīcijas • veicināt uzņēmējdarbību, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus • realizēt lielus valsts investīciju projektus • izveidot profesionālu pašvaldības administrāciju • pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem veidot vienas pieturas aģentūras • atdalīt pašvaldības lēmējvaru no izpildinstitūcijām, samazināt korupcijas iespējas • izveidot optimālu skolu tīklu pašvaldībā • izveidot optimālu sociālās aprūpes sistēmu pašvaldībā • samazināt iedzīvotāju migrāciju uz lielpilsētām • samazināt savstarpējos norēķinus ar kaimiņu pašvaldībām • pašvaldību deputātu vēlēšanās iesaistīt politiskās partijas • veicināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi • veidot līdzvērtīgu sadarbību ar pašvaldībām ārzemēs
• iedzīvotāju pretestība reformas procesam • politiska pretdarbība reformai • Eiropas vietējo pašvaldību hartas prasību neievērošana, ja reforma tiek realizēta direktīvā ceļā • iedzīvotāju un politiķu pretestības rezultātā reforma tiek veikta tikai daļēji vai reformas process ir ļoti ilgs • pašvaldību politiķu attālināšanās no iedzīvotājiem, pārstāvniecības samazināšanās pašvaldības lēmējinstitūcijā • pašvaldību politiķu un darbinieku nespēja efektīvi vadīt lielas, komplicētas pašvaldības darbību • nevienlīdzīga izveidoto novadu konkurētspēja • darba vietu samazināšanās pašvaldību institūcijās, it sevišķi teritorijās, kas ir tālu no pašvaldības administratīvā centra • "nomales efekta" veidošanās, resursu ieguldīšana tikai pašvaldības attīstības centros
Ieguvumi un zaudējumi, ja reforma tiek veikta Ieguvumi • uzlabosies iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāte; · • vienas pašvaldības ietvaros būs iespējams nodrošināt vispārējo izglītību (sākot ar apmācību sākumskolās un beidzot ar vidusskolām) un izveidot optimālu sociālās palīdzības sistēmu; • samazināsies pārvaldes izdevumi (ap 4 milj. lati), būs iespējams racionālāk izmantot pašvaldību līdzekļus; • tiks koncentrēti pašvaldību finansu līdzekļi, palielināsies kredītu piesaistes iespējas; • palielināsies pašvaldību patstāvība; • pieaugs pašvaldību resursu apjoms un daudzveidība; • būs iespējams lēmējvaru nodalīt no izpildinstitūcijām un tādejādi: - paaugstināt pašvaldībasprofesionālo līmeni, - samazināt korupcijas iespējas; • palielināsies pašvaldību ietekme valsts politiskajā dzīvē, pašvaldību vēlēšanās tiks iesaistītas politiskās partijas; • palielināsies nevalstisko organizāciju darbības iespējas un to ietekme uz pašvaldības darbu; • veidosies ciešāka saikne starp laukiem un pilsētām; • samazināsies un vienkāršosies pašvaldību savstarpējie norēķini •pašvaldībām būs lielākas iespējas veidot līdzvērtīgu sadarbību ar partneriem ārzemēs. Zaudējumi • būs jāiegulda finansu līdzekļi reformas realizēšanā; • atsevišķi pašvaldību politiķi un darbinieki zaudēs darba vietas; • mainīsies ierastā administratīvā kārtība.
Ieguvumi un zaudējumi, ja reforma netiek veikta
• nebūs reformas izdevumu; • nebūs nekas jāmaina; • nenotiks politiska cīņa starp reformas virzītājiem un pretiniekiem Zaudējumi • nebūs sociālā un ekonomiskā pamata nelielo pašvaldību teritoriju attīstībai; nelielās pašvaldības nespēs nodrošināt teritoriju attīstību līdzvērtīgu citām; • valstij būs jāmeklē iespējas un jārada mehānisms to funkciju izpildei, kuras neveic mazās pašvaldības; • aglabāsies pašvaldību finansu sadrumstalotība, lieli savstarpējie finansu norēķinu apjomi, zema pašvaldību kredītspēja; • pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāte būs ļoti atšķirīga; • iedzīvotāji būs neapmierināti par atšķirīgo dzīves līmeni, ko rada atšķirīgas pašvaldību iespējas; • iks kavētas reformas valsts pārvaldē, izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē un citās jomās; • administratīvo teritoriju lielās sadrumstalotības dēļ, neracionāli tiks izmantoti pašvaldībām atvēlētie līdzekļi; • mazajās pašvaldībās netiks atdalīta lēmējvara no izpildinstitūcijām, izveidota profesionāla administrācija; • mazo pašvaldību vēlēšanās dominēs vietējās vēlēšanu apvienības; • būs pārmetumi no ES un citām starptautiskajām institūcijām, ka Latvija nemeklē risinājumus pārvaldes uzlabošanai un attīstības veicināšanai; • nelielajām pašvaldībām būs grūti atrast sadarbības partnerus ārzemēs. 11. Iedzīvotāju ieguvumi teritoriālās reformas rezultātā Iedzīvotājs iegūs:
• Konkurētspējīgu izglītību. Izglītības jomā novada pašvaldības var nodrošināt konkurētspējīgu izglītības sistēmu ar kvalificētiem skolotāju kadriem, labu skolu materiālo bāzi ar vairākām vidusskolas apmācību programmām un labu svešvalodu apmācību. • Vispusīgu interešu izglītību bērniem. Novada pašvaldības var nodrošināt plašas interešu izglītības iespējas (sporta skolu, mūzikas skolu, mākslas skolu utt.). Ir iespējas nodrošināt interešu izglītības pieejamību arī attālākajiem lauku bērniem, izveidojot skolu autobusu maršrutus. Skolu autobusu izmantošana nodrošinās skolēnu drošību ceļā uz skolu un mājup. • Lielāku atbalstu kultūras dzīvei, pašdarbības un sporta kolektīviem. Novadu pašvaldības radošāk organizēs kultūras un sporta pasākumus, piešķirot tiem pienācīgu vērienu. • Iespēju saņemt visus pašvaldību kompetencē esošos sociālās aprūpes pakalpojumus. Mazās pašvaldības nenodrošina daudzus sociālās aprūpes uzdevumus. Novada pašvaldība var nodrošināt sociālo aprūpi mājās, dienas centru pakalpojumus pensijas vecuma personām; aprūpi mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumus invalīdiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Liela mēroga vietējās pašvaldības var izveidot un ekonomiski uzturēt veco ļaužu pansionātus, nakts patversmes, krīžu centrus un rehabilitācijas centrus. Daudzo mazo pašvaldību iedzīvotājiem šie pakalpojumi nav pieejami savā pašvaldības teritorijā. • Iespējas saņemt pašvaldībā juridiski korektus administratīvos aktus. Administratīvo aktu izdošanas process daudzās mazajās pašvaldībās šobrīd ir ļoti zemā kvalitātē, pašvaldības nav spējīgas pirkt juristu pakalpojumus, administratīvie akti tiek izdoti nekvalitatīvi. To iespējams veikt daudz kvalitatīvāk novada pašvaldībā.
Novada pašvaldībām ir daudz lielākas iespējas piesaistīt investīciju projektus, attīstīt infrastruktūru, kas veicina uzņēmējdarbību. Izstrādāt kvalitatīvu pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus. Tas viss kopumā dos iedzīvotājam jaunas darba vietas un iespēju dažādotai ekonomiskās darbības aktivitātei. 4) Iedzīvotājs iegūs demokrātisku pašvaldību Novada pašvaldībās būs daudz lielākas izvēles iespējas pašvaldību vēlēšanās, iespēja iesaistīties politisko partiju darbā savas pašvaldības līmenī. Obligāta prasība būs lēmējvaras atdalīšana no pašvaldības izpildinstitūcijām, lielākas iespējas ierobežot korupciju. 5) Iedzīvotāja intereses aizsargās spēcīga, liela mēroga pašvaldība, tas dos iedzīvotājam lielāku sociālo drošību, sava novada spēka izjūtu Novada pašvaldībai daudzveidīgāki resursi. Palielinās pašvaldības kredītspēja. Samazinās pārvaldei atvēlētā budžeta daļa. Izbrīvētie finansu resursi tiks novirzīti novada attīstībai, infrastruktūrai. Kopā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanos tas dos sinerģijas efektu. Mazinās riska faktori kopējai attīstībai. Sakārtojas kultūrvide. Rodas iespējas harmonizēt cilvēka un publiskās varas mijiedarbību, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Spēcīga novada pašvaldība būs spējīga nodrošināt katra cilvēka potenciālo iespēju kvalitatīvu un efektīvu realizāciju.
Dažādu sabiedrības grupu guvums teritoriālās reformas rezultātā Pensionāri Novada pašvaldība būs spējīga izveidot sociālās aprūpes dienestu, sociālās aprūpes centrus. Pensijas vecuma personām nepieciešamības gadījumā būs iespēja regulāri saņemt kvalificētu aprūpi mājās vai sociālās aprūpes iestādēs, kā arī saņemt dienas centru pakalpojumus. Novada pašvaldības mērogs atļaus veidot sociālās aprūpes iestādes pašvaldības teritorijā, līdz ar to vecie cilvēki, kuriem būs nepieciešams šāds pakalpojums, nebūs jāpārvietojas uz attālu sociālās aprūpes kompleksu. Viņiem būtiski nemainīsies dzīves vide un sabiedrība. Dienas centros pensionāriem var nodrošināt interesantas nodarbības, interešu sabiedrību, kultūras pasākumus. Pensionāru nokļūšanu šajos centros un atgriešanos mājās var nodrošināt pašvaldības autobusi. Mazajās pašvaldībās visi šie pasākumi ir relatīvi dārgi, to mērogs neatbilst efektīvai šo pašvaldības pienākumu izpildes organizēšanai. Tā, piemēram, 262 pašvaldībās nav izveidots sociālās palīdzības dienests. Bērni, skolu jaunieši Novada pašvaldība izveidos optimālu skolu un pirmsskolas iestāžu tīklu. Skolēniem būs iespēja savā pašvaldības teritorijā iegūt konkurētspējīgu izglītību, saņemt plašas interešu izglītības iespējas (sporta skola, mūzikas skola, mākslas skola). Kvalificēti bāriņtiesas darbinieki nodrošinās bērnu tiesību aizsardzību izglītības jomā, palīdzību bērniem nelabvēlīgajās ģimenēs. Invalīdi Novada pašvaldība nodrošinās likumā noteiktos pakalpojumus invalīdiem, kā arī atbilstoši savām iespējām paplašinās viņiem sociālās palīdzības pakalpojumus. Novada mērogs ir optimāls, lai nodrošinātu aprūpi mājās personām ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kā arī dienas rehabilitācijas centra pakalpojumus. Liela mēroga pašvaldības risinās jautājumus par iespējām personām ar redzes traucējumiem un garīga rakstura traucējumiem strādāt specializētās darbnīcās, būs iespējams risināt jautājumu par servisa dzīvokļiem personām, kurām nepieciešama īpaša aprūpe. Šobrīd mazās pašvaldības šos jautājumus nerisina, pašvaldību vadītāji un deputāti bieži vien nezina, ka vietējai pašvaldībai ir šādi invalīdu aprūpes pienākumi. Labi pie šiem jautājumiem strādā Kandavas novada pašvaldība, tās sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs dienu no dienas paplašina sniegto pakalpojumu klāstu, turpretī kaimiņu pašvaldībās, kā Tukuma rajona Zantes pagastā un Jaunsātu pagastā šajā jomā maz ko dara. To pašu var teikt par Limbažu rajona Brīvzemnieku, Braslavas un Pāles, kā arī daudziem citiem pagastiem. Uzņēmēji Novada pašvaldības nodrošinās teritorijas plānojuma izstrādi, infrastruktūras nodrošinājumu, pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, kas savukārt atvieglos uzņēmējam atvērt ražotnes. Lielās pašvaldības ir spējīgas izveidot un uzturēt uzņēmējdarbības centrus, sniegt informāciju par produkcijas realizācijas iespējām, kā arī organizēt darba ņēmēju pārkvalificēšanu atbilstoši uzņēmēju pieprasījumam. Darba ņēmēji Uzņēmējdarbības attīstība darba ņēmējam dos iespēju izvēlēties sev piemērotu darba vietu, interesantu, savām spējām un izglītībai atbilstošu darbu. Novada pašvaldība spēs organizēt darba ņēmēju pārkvalificēšanu atbilstoši darba tirgus prasībām, palielināt darba ņēmēju konkurences spējas. Spēcīgas, uz attīstību orientētas pašvaldības ir spējīgas veicināt jaunu darba vietu izveidi, panākt bezdarba samazināšanos. Tā, piemēram, Kandavas apvienotās pašvaldības pastāvēšanas laikā tajā ir izveidotas 360 jaunas darba vietas, tiek piesaistītas investīcijas, un tuvā nākotnē uzņēmēji plāno izveidot vēl ap 150 jaunu darba vietu. Pielikumi Projektēto novadu pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķini (uz 2001. gada aprēķinu bāzes bez rajona pašvaldību funkcijām)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 20001.g. | (16 699 641) | (4 440 775) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Lauku pašvaldību grupā 2001. gadā dotāciju no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda saņem 447 pašvaldības un tās kopējais apjoms ir 16,7 milj. latu. Ja pašvaldības būtu reformētas 2001. gadā, tad dotāciju pie līdzīgiem nosacījumiem saņemtu 61 jaunizveidotā pašvaldība un tās kopējais apjoms sastādītu 12, 9 milj. latu vai par 3,8 milj. latu mazāk. Lauku pašvaldību grupā 2001. gadā pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksu veic 50 pašvaldības, kopējā iemaksu summa sastāda 4, 4 milj. latu. Reformētās pašvaldību pie līdzīgiem nosacījumiem donoru skaits būtu 16 un iemaksas summa sastādītu 3,5 milj. latu, tātad par 0,9 milj. latu mazāk. Tātad pašvaldību apvienošanās rezultātā ekonomija pašvaldību finansu izlīdzināšanas jomā lauku pašvaldību grupā būtu 3,1 (3,8 - 0,9) milj. latu. Administratīvās teritorijas pēc reformas (minimālais pašvaldību budžets pēc 2001. g. prognozēm)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 700> | 70 | 24,72 | 7,75 | 45,58 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Izdevumi pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām Ls/iedz. (1999.g.)
Izdevumi par citu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem Ls/iedz. (1999.g.)
Pašvaldību nodokļu ieņēmumi Ls/iedz. (1999.g.)
Pagastu un pilsētu 1999. gada budžeta ieņēmumu apjoma grupējums (bez mērķdotācijām)
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| % no pašvaldību skaita | 5 | 4 | 9 | 37 | 396 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pašvaldību finansu darba analīze 1999.gadā
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
