LZA Terminoloģijas komisijas informācija

Par sniegtajām konsultācijām

Jautājums

Kas ir “fitness” un “fitnesa” klubi? Vai tas ir oficiāli apstiprināts termins? Kā to saukt latviski? (Jautātājs — Rīgas Stradiņa universitāte.)

Atbilde

LZA Terminoloģijas komisijā “fitness” nav apstiprināts.

Tas ir angļu vārda fitness tiešs pārcēlums latviešu valodā. Angļu– latviešu vārdnīcā angļu vārds fitness tulkots kā “piemērotība; derīgums; (fiziska) sagatavotība”. Diemžēl neviens no šiem tulkojumiem nav piemērots ne kluba nosaukšanai, ne attiecīgo nodarbību apzīmēšanai. Iespējams, ka tieši tas ir sekmējis anglisma* “fitness” ienākšanu latviešu valodā. Taču, dziļāk izzinot attiecīgo nodarbību būtību, latviešu valodas vārdu krājumā latviskais termins ir atrasts.

Oksfordas vārdnīcā vārds fit (kas ir pamatā vārdam fitness) vienā no nozīmēm skaidrots kā ‘būt ar labu veselību vai labā atlētiskā stāvoklī’. To attiecina uz lietām, kas ir harmoniski veidotas, labā kondīcijā, kvalitātē, lai būtu noderīgas, piemērotas noteiktam lietojumam, darbībām. Vārda “fitness” lietojums praksē liecina, ka runa ir par nodarbībām, kas saistītas ar vingrošanu, sportu, fizisko sagatavotību. Šo nodarbību mērķis ir veidot labu stāju, vingru augumu, sekmēt spraigumu kustībās, radīt možu, mundru noskaņojumu, palīdzēt uzturēt labu fizisko un garīgo labsajūtu un veselību, jo “veselā miesā mājo vesels gars”.

Pēc LZA TK Sporta terminoloģijas apakškomisijas priekšēdētāja pedagoģijas doktora Ulda Švinka formulējuma definīcija varētu būt šāda: tā ir “spēja dzīvot laimīgu un līdzsvarotu dzīvi; tas ietver ne tikai cilvēka fiziskās sagatavotības rādītājus, bet arī viņa intelektuālo, emocionālo, sociālo, garīgo stāvokļa raksturojumu”.

Secinājums: tā kā pašu nodarbību pamatā ir vingrošana, kas veido vingru augumu, stāju un ir veselības un labā garīgā noskaņojuma ķīla, angļu vārdam fitness par atbilstošo terminu latviešu valodā ieteicams vārds vingrums. Tas labi noder arī kluba nosaukumā: vingruma klubs — saprotami un pievilcīgi.

*Vārds anglisms lietots bez piedēkļa -ic-, jo šim elementam vārda “anglicisms” sastāvā nav semantiskas slodzes, tāpēc terminā tas ir lieks.

Jautājums

Kā latviešu valodā tulkot angļu terminu allowance, kas lietots Eiropas Savienības direktīvā par vides piesārņojuma apjomiem? (Jautātājs — LR Vides ministrija.)

Atbilde

Vārds allowance angļu valodā ir daudznozīmīgs, arī termina funkcijā: ekonomikā to attiecina uz naudas pabalstu, kabatas naudu, atlaidēm u.c., tehnikā — uz pielaidi vai uzlaidi, bet tā pamatā esošais darbības vārds allow tiek lietots ar nozīmi ‘atļaut; pieļaut; atzīt’ un zināmā mērā krustojas ar darbības vārda permit nozīmi ‘atļaut; pieļaut; paciest’. Vārdu allow un permit nozīmju krustošanās dažos kontekstos ietekmē arī vārda allowance izpratni un līdz ar to tā tulkojumu latviešu valodā.

Vārdi atļaut, pieļaut, atzīt, paciest nav sinonīmi: atļaut nozīmē ‘dot atļauju’; pieļaut nozīmē ‘ļaut kam notikt’ (t. i., ‘nelikt šķēršļus’, arī ‘neaizliegt’); atzīt — ‘uzskatīt, parasti, par pieņemamu, likumīgu, pareizu u. tml.’; paciest — ‘izturēt (ko nepatīkamu) neiebilstot’.

Vides piesārņošana principā ir nevēlama parādība, tāpēc vārda atļauja lietošanai saistībā ar piesārņojumu nav loģiska pamata. Taču vides piesārņojums daudzos gadījumos ir nenovēršams pavadprocess, ar ko iznāk samierināties. Tiek regulēts piesārņojuma daudzums, kādu var pieļaut, lai tas neradītu nevēlamas sekas.

Secinājums: ES direktīvā, kur runa ir par direktīvas prasībās pieļaujamo ogļskābās gāzes ekvivalenta izstarojuma daudzumu noteiktā laika periodā, angļu terminam allowance atbilstošais latviskais termins ir pieļāvums. Tā nav ne “atļauja”, ne “licence”.

Ja runa ir par dokumentu, kas apstiprina noteikta piesārņojuma daudzuma pieļāvumu, to var saukt par pieļāvuma kvotu vai emisijas kvotu.

Jautājums

Vai latviešu valodā netulkoti pārņemams angļu vārds foresight, kā tas ieteikts dažās zinātniskās publikācijās, piem., Dr. Artura Pugas rakstā “Nākotnes studijas Eiropā” (ZV, 26.05.2003.)? (Jautātājs — “Zinātnes Vēstneša” redakcija.)

Atbilde

Atbilstoši terminoloģijas izstrādes principiem, izvēloties terminu latviešu valodā, arī jaunai parādībai, vispirms novērtē valodā jau lietotu vārdu derīgumu vai nederīgumu. Ja atbilstoša vārda nav, novērtē iespēju darināt jaunu vārdu vai vārdkopu un tikai pēc tam izšķiras par vārda aizgūšanu. Aizgūstot vārdu, aizguvums tiek iekļauts aizguvējvalodas sistēmā. Tas nozīmē, ka latviešu valodā aizgūto vārdu raksta pēc oriģinālizrunas, ar latviešu alfabēta burtiem un ar lietvārdam atbilstošu galotni.

Ievērojot šos pamatprincipus un A. Pugas rakstā izteiktās domas, secināsim, ka:

latviešu valodā principā nav paturams angļu vārds foresight oriģinālrakstībā, jo tas ir pretrunā pat ar vārdu aizgūšanas normām;

ir pamatots A. Pugas atzinums, ka “foresight nav nākotnes pareģošana”;

ir apsverama iespēja izmantot angļu–latviešu vārdnīcā doto angļu vārda foresight pamattulkojumu — paredzējums.

Kā liecina viensējuma skaidrojošā vārdnīca, paredzēt nozīmē ‘veidot priekšstatu, plānu par ko tādu, kas iespējami notiks, būs’ (piem., paredzēt nākotni, notikumu gaitu, sekas). Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā vārda paredzēt pamatnozīme papildināta ar nozīmes niansi ‘noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām’. Tieši šī nianse vistiešāk saistāma ar angļu vārda foresight nozīmi nākotnes studiju kontekstā.

Secinājums: nākotnes studiju jomā, runājot par attīstības tendenču novērošanu un atklāšanu, par mērķtiecīgu darbību apzinātu iespēju sasniegšanai un mēģinājumiem novērst nevēlamās sekas, angļu terminam foresight latviešu valodā par piemērotu ekvivalentu atzīstams termins paredzējums.

Ar paredzējumu var saistīt sistemātisku darbību, kurā tiek sekmēta zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo sfēru mijiedarbības ilgtermiņa attīstība, balstoties uz labi pamatotiem projektiem, par ko ir runa arī minētajā Dr. A. Pugas rakstā. Vārds paredzējums labi harmonē arī ar šajā rakstā minēto terminu nākotnes redzējums un ir labi iekļaujams saliktos terminos paredzējuma loma, paredzējumu plašums, paredzējumu uzdevumi, paredzējumu darbības sistēma, paredzējumu izpētes objekti, paredzējumu rezultāti u. tml.