ATSAUCĒ IETVERT:
Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 33 pašvaldībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.04.2001., Nr. 65 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7725
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 33 pašvaldībām
Projektu izstrādājusi Pašvaldību lietu pārvalde
sadarbībā ar atsevišķu pašvaldību vadītājiem
1. Esošās situācijas raksturojums
Pēc neatkarības atgūšanas ir paplašinātas pagastu un pilsētu pašvaldību funkcijas un paaugstināta to patstāvība un atbildība, bet pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums ar nelielām izmaiņām saglabājies no padomju laika. No tā izriet pretruna starp pārvaldes formu un saturu, jo pārvaldes formu veido vecais teritoriālais iedalījums, bet tās saturu nosaka jaunā pašvaldību kompetence.
Šobrīd Latvijā dominē pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu. Tā, piemēram, 170 vietējās pašvaldībās iedzīvotāju skaits nepārsniedz tūkstoti, bet 220 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir starp vienu un diviem tūkstošiem.
Šāda situācija rada finansu līdzekļu sadrumstalotību starp daudzajām nelielajām pašvaldībām, kas savukārt padara jau tā trūkstošo līdzekļu izmantošanu vēl neracionālāku. Pašvaldības savstarpējo norēķinu apjoms pagājušajā gadā bija 5,9 miljoni latu.
Daudzām pašvaldībām to nelielā mēroga dēļ ir maza pašu ieņēmumu bāze. Tā, piemēram, 1999. gadā 33 pašvaldību budžeta ieņēmumi, atskaitot mērķdotācijas, nepārsniedza 50 tūkst. latu. Mazajā pašvaldībā nav iespējas koncentrēt finansu līdzekļus. Pašvaldībās, kurās gadā budžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām nepārsniedz 100 tūkst. latu, ir lielas problēmas ar investīciju piesaisti, bet tādas pašvaldības mums ir vairāk nekā divi simti. Pašvaldību ienākumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, dažādās pašvaldībās atšķiras desmit līdz divdesmit reižu.
Nelielo pašvaldību pārvaldes izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pārsniedz lielāko pašvaldību attiecīgos izdevumus. Tā, piemēram, lauku pašvaldību grupā (rajona pilsētas, novadi, pagasti) ar iedzīvotāju skaitu virs 10 tūkstošiem pašvaldību izdevumi varas un pārvaldes institūcijām sastāda 13,3 Ls/iedz., bet pašvaldību grupā ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 700 pašvaldību pārvaldes izdevumi sastāda 24,7 Ls/iedz.
Izdevumus pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām 1999. gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saistībā ar iedzīvotāju skaitu pašvaldībā raksturo šāda diagramma:
Administratīvajās teritorijās ar nelielu iedzīvotāju skaitu parasti nav pietiekami savas infrastruktūras pašvaldībām uzticēto funkciju veikšanai. Daļa pašvaldību savas kompetences robežās nav spējīgas nodrošināt savas teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. 86% pašvaldību nav izstrādājušas un tiesiski akceptējušas savu teritoriju attīstības plānojumus. Tas kavē investīciju piesaisti, saimniecības pārstrukturēšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
Pašvaldībās ar nelielu iedzīvotāju skaitu nav iespējams atdalīt lēmējvaru no izpildvaras. Tas traucē kvalificētas pašvaldības administrācijas izveidi un palielina korupcijas iespējamību.
Pašvaldības, kurās ir tikai daži simti vēlētāju, rodas problēmas pašvaldību vēlēšanu organizēšanā, jo iespējamo politiķu skaits mazapdzīvotā pagastā ir ļoti ierobežots, vēlētāji praktiski paliek bez izvēles iespējām. (To apliecina arī pēdējo pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas process.) Mazo pašvaldību politiķiem nav ietekmes nacionālajā politikā, un savukārt valsts politiķiem ir maza interese par notiekošo nelielajās pašvaldībās.
Kā liecina rajonu administratīvo teritoriju izpētes dati, pašvaldības ar mazu iedzīvotāju skaitu nepilda daudzas ar likumu noteiktās funkcijas. Tā, piemēram, 262 pašvaldībās nav izveidoti sociālās palīdzības dienesti, lai gan likums nosaka, ka šādi dienesti jāizveido katrā pašvaldībā.
Apkopojot administratīvo teritoriju izpētes datus, ir secināts, ka mazās pašvaldības pilda tikai 66 līdz 70 % no likumos paredzētajām funkcijām.
Iepriekšminētie apsvērumi uzskatāmi parāda, ka Latvijā ir nepieciešama pašvaldību reforma, veicot pašvaldību mēroga palielināšanu.
2. Jaunveidojamo pašvaldību mērogs
Atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas un pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Reformas svarīgākais jautājums ir par mērogu. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, par analīzes sākuma jeb atskaites punktu ir jāpieņem pašvaldību funkcijas, jo tās visbūtiskāk ietekmē pašvaldību struktūru.
Likumos noteiktās galvenās vietējo pašvaldību funkcijas ir šādas:
Organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds.
Gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; industriālo atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Noteikt kārtību, kādā izmantojami publiskā lietošanā esošie meži un ūdeņi, ja likumos nav noteikts citādi.
Gādāt par iedzīvotāju izglītību (iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšana pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā; pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs; organizatoriska un finansiāla palīdzība ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.).
Rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai u.c.).
Nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu.
Nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.).
Kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas lietas, kā arī ar audžuģimenēm saistītos jautājumus
Sniegt palīdzību iedzīvotājiem dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Sekmēt uzņēmējdarbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā, rūpēties par bezdarba samazināšanu.
Izsniegt atļaujas un licences uzņēmējdarbībai, ja tas paredzēts likumos.
Gādāt par sabiedrisko kārtību, apkarot žūpību un netiklību.
Saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanas un apbūves kārtību.
Pārzināt būvniecību attiecīgajā administratīvajā teritorijā.
Veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju.
Savākt un sniegt valsts statistikai nepieciešamās ziņas.
Organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas un veikt nepieciešamos pasākumus vietējās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanas.
Piedalīties civilās aizsardzības pasākumu nodrošināšanā.
Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Šo funkciju, kaut arī tā noteikta kā rajonu pašvaldību funkcija, realizē lielākās vietējās pašvaldības, visbiežāk pilsētu un novadu pašvaldības.
Veikt attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošo bērnu uzskaiti.
Īstenot bērnu tiesību aizsardzību administratīvajā attiecīgajā teritorijā.
Veicot kopsavilkumu par funkciju izpildi atkarībā no pašvaldības lieluma (iedzīvotāju skaita), var konstatēt, ka lielāka mēroga pašvaldībās ir iespēja veikt lielāku funkciju apjomu, labākā kvalitātē nekā mazās, un izmaksu ziņā arī lētāk.
3. Priekšlikumi jauno pašvaldību veidošanai
Izteikti rādītājs ir iedzīvotāju skaits pašvaldībā. Kā to parādīja pašvaldības mēroga analīze, daudzi rādītāji ir atkarīgi no iedzīvotāju skaita un faktiski visos gadījumos izdevīgi, ja pašvaldībā ir lielāks iedzīvotāju skaits. Pie ļoti liela iedzīvotāju skaita, kad pārvaldes struktūra kļūst sarežģīta, iestājas zināms piesātinājums. Latvijā tik lielu pašvaldību, izņemot Rīgu, nav.
Lieluma ziņā rajona teritorija ir piemērota optimālas vispārējās izglītības mācību iestāžu sistēmas izveidei, kā arī optimālās sociālās aprūpes sistēmas izveidei.
Lai gan administratīvi teritoriālo iedalījumu rajonos ir veidojusi okupācijas vara un tas kalpoja komandekonomikas realizācijai, tomēr gadu gaitā infrastruktūra ir veidota tieši šim iedalījumam. Esošo infrastruktūru var racionāli izmantot novadu pašvaldības, kuras izveidotas uz rajonu teritoriju bāzes.
Līdzīga prakse tika realizēta Lietuvā. Uz bijušo rajonu bāzes tika izveidotas 56 vietējās pašvaldības ar vidējo iedzīvotāju skaitu 66,3 tūkstoši vienā teritorijā. Minētie argumenti ir par pamatu priekšlikumam reorganizēt rajona pašvaldības par vietējām - novadu pašvaldībām, likvidējot pagastu un rajona pilsētu pašvaldības. Republikas pilsētu pašvaldības saglabā vietējās pašvaldības statusu.
4. Projektētās administratīvās teritorijas
| Nr. | Teritorija | Apvienotas pašvaldības | Iedzīvotāju | Administratīvais | |
| p.k. | skaits | centrs | |||
| 1. | Aizkraukles novads | 3 pilsētas 19 pagasti | 42 000 | Aizkraukle | |
| 2. | Alūksnes novads | 2 pilsētas 18 pagasti | 26 487 | Alūksne | |
| 3. | Balvu novads | 2 pilsētas 19 pagasti | 30 814 | Balvi | |
| 4. | Bauskas novads | 1 pilsēta 16 pagasti | 53 322 | Bauska | |
| 5. | Cēsu novads | 2 pilsētas 1 novads 22 pagasti | 60 707 | Cēsis | |
| 6. | Daugavpils novads | 2 pilsētas 24 pagasti | 43 443 | Daugavpils | |
| 7. | Daugavpils pilsēta | 1 pilsēta | 115 592 | Daugavpils | |
| 8. | Dobeles novads | 2 pilsētas 18 pagasti | 40 271 | Dobele | |
| 9. | Gulbenes novads | 1 pilsēta 13 pagasti | 28 293 | Gulbene | |
| 10. | Jelgavas novads | 1 pilsēta 15 pagasti | 37 519 | Jelgava | |
| 11. | Jelgavas pilsēta | 1 pilsēta | 63 916 | Jelgava | |
| 12. | Jēkabpils novads | 3 pilsētas 20 pagasti | 56 634 | Jēkabpils | |
| 13. | Jūrmalas pilsēta | 1 pilsēta | 55 573 | Jūrmala | |
| 14. | Krāslavas novads | 2 pilsētas 24 pagasti | 37 015 | Krāslava | |
| 15. | Kuldīgas novads | 2 pilsētas 17 pagasti | 38 288 | Kuldīga | |
| 16. | Liepājas novads | 4 pilsētas 1 novads 24 pagasti | 47 017 | Liepāja | |
| 17. | Liepājas pilsēta | 1 pilsēta | 89 515 | Liepāja | |
| 18. | Limbažu novads | 5 pilsētas 11 pagasti | 40 214 | Limbaži | |
| 19. | Ludzas novads | 3 pilsētas 1 novads 20 pagasti | 35 455 | Ludza | |
| 20. | Madonas novads | 4 pilsētas 20 pagasti | 46 386 | Madona | |
| 21. | Ogres novads | 4 pilsētas 13 pagasti | 63 029 | Ogre | |
| 22. | Preiļu novads | 2 novadi 15 pagasti | 41 817 | Preiļi | |
| 23. | Rēzeknes novads | 1 pilsēta 28 pagasti | 43 111 | Rēzekne | |
| 24. | Rēzeknes pilsēta | 1 pilsēta | 39 677 | Rēzekne | |
| 25. | Rīgas novads | 7 pilsētas 17 pagasti | 144 762 | Rīga | |
| 26. | Rīgas pilsēta | 1 pilsēta | 769 503 | Rīga | |
| 27. | Saldus novads | 2 pilsētas 18 pagasti | 39 056 | Saldus | |
| 28. | Talsu novads | 3 pilsētas 1 novads 16 pagasti | 49 983 | Talsi | |
| 29. | Tukuma novads | 1 pilsēta 1 novads 17 pagasti | 54 645 | Tukums | |
| 30. | Valkas novads | 4 pilsētas 17 pagasti | 34 419 | Valka | |
| 31. | Valmieras novads | 3 pilsētas 21 pagasts | 60 403 | Valmiera | |
| 32. | Ventspils novads | 1 pilsēta 11 pagasti | 14 618 | Ventspils | |
| 33. | Ventspils pilsēta | 1 pilsēta | 44 046 | Ventspils | |
| Vidēji iedzīvotāji pašvaldībās | 72 349 |
| Vidēji iedzīvotāji novadā | 46 527 | ||
|
5. Pasākumi 33 pašvaldību izveidei Administratīvi teritoriālās reformas variantu apspriešana Iespējamie reformas varianti tiek apspriesti ar Administratīvi teritoriālās reformas padomi, Latvijas Pilsētu savienību, Latvijas Pagastu apvienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, kā arī organizē to sabiedrisko apspriešanu Latvijas reģionos. Reformas variantu izvēle Ministru kabineta sēdē Pēc reformas variantu apspriešanas tiek sagatavota un apkopota informācija par apspriešanas rezultātiem un iesniegta Ministru kabinetā. Valdība jautājumu par pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu atkārtoti izskata maijā. Pašvaldību un ministriju priekšlikumi par administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu Ja Ministru kabinets 33 pašvaldību izveides projektu pieņem par reformas pamatvariantu, tas tiek nodots pašvaldībām un ministrijām priekšlikumu izteikšanai. Priekšlikumi iesniedzami īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās līdz š.g. 1. septembrim. Ministrs izvērtē priekšlikumus un, ja tie nerada problēmas plānotajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, uzdod veikt attiecīgus projekta grozījumus. Koriģēto projektu akceptē Ministru kabinets. Grozījumi tiesību aktos Administratīvi teritoriālās reformas paātrināta realizācija nozīmē daudzas izmaiņas, kuras ir jāatspoguļo tiesību aktos. Svarīgākās no tām ir: - grozījumi administratīvi teritoriālās reformas procesa kārtībā; - grozījumi pašvaldību finansu un izlīdzināšanas sistēmā; - grozījumi pašvaldību kompetencē un organizatoriskajā struktūrā; - grozījumi pašvaldību vēlēšanu sistēmā un deputātu statusā. Šiem tiesību aktu grozījumiem ir jāiegūst juridiskais spēks līdz 2002. gada sākumam. Nepieciešams organizēt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā apspriestu jautājumu par administratīvi teritoriālās reformas paātrinātu realizāciju un grozījumu izdarīšanu attiecīgajos tiesību aktos. Reformas atbalsta programmu sagatavošana Reformu sekmīgai norisei ir nepieciešams valsts atbalsts pašvaldībām reformas procesā un arī periodā pēc tā šādās jomās: - tiešo reformas izdevumu segšanai; - ceļu sakārtošanai un attīstībai atbilstoši jauno administratīvo teritoriju struktūrai; - pašvaldību informācijas sistēmu izveidei; - pašvaldības attīstības plānošanai; - atsevišķu (atkarībā no pašvaldības vajadzībām) attīstības projektu realizācijai; - sabiedrisko attiecību pasākumu organizēšanai. Valsts atbalsta programmas reformai gatavojamas vienlaikus ar valsts budžeta projektu 2002. gadam, lai nākamā gada budžetā jau būtu paredzēti attiecīgie līdzekļi reformas pasākumu veikšanai vietējās pašvaldībās. Rajonu pašvaldību pārveidošana par vietējām pašvaldībām Rajona pašvaldības tiek pārveidotas par vietējām pašvaldībām - novadiem. Republikas pilsētas saglabā pašvaldības statusu. Rajona teritorijā esošās vietējās pašvaldības tiek likvidētas, to funkcijas, finansu resursi un īpašumi tiek nodoti jaunizveidotajām novadu pašvaldībām. Pagastu administratīvajos centros un pilsētās (bijušajās rajona pilsētās) tiek izveidotas pašvaldību pakalpojumu sniegšanas vietas. Jaunizveidoto pašvaldību vēlēšanas Izveidojot jaunas administratīvās teritorijas - 26 novadus, tiek noteiktas ārkārtas vēlēšanas. Pašvaldību ārkārtas vēlēšanas organizējamas vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām. Otrs variants, ka pašvaldības domi veido pagastu un rajona pilsētu deputātu ievēlēti pārstāvji. Šajā gadījumā jaunizveidoto pašvaldību lēmējinstitūcijās veidojas neproporcionāla pārstāvniecība un deputātiem ir jāuzņemas atbildība arī par teritorijām, no kurām viņi nav vēlēti. Sabiedrisko attiecību pasākumi Administratīvi teritoriālajai reformai ir nepieciešama labvēlīga publicitāte visā tās norises laikā. Sabiedrība laikus jāinformē par gaidāmajiem reformas pasākumiem, veicot pacietīgu skaidrojošo darbu. Iedzīvotāji ir jāinformē par to, kāpēc reforma nepieciešama, ko tā dos iedzīvotājiem, pašvaldībām, valstij, kā arī par to, kā pašvaldība darbosies pēc reformas. Reformas pasākumu laika grafiks 33 pašvaldību izveidei
6. SVID analīze Stiprās puses - materiālo un finansu resursu koncentrācija - demokrātiskas pašvaldības, liels potenciālo pašvaldības politiķu kā deputātu kandidātu piedāvājums - lielāka potenciālo pašvaldības darbinieku izvēle pēc profesionālajiem kritērijiem - liela resursu daudzveidība pašvaldībā - viena pašvaldība nodrošina visu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem - liela pašvaldības patstāvība ilgtspējīgai attīstībai, maz riska faktoru - stabila pašvaldības ieņēmumu bāze - pievilcīga uzņēmējdarbības vide, lielākas pašvaldības ir pievilcīgākas investoriem - vienā pašvaldībā urbanizētās un lauku teritorijas (savstarpējās papildināmības efekts) Vājās puses - neatbilst administratīvo teritoriju izpētes rekomendācijām - tiek saglabāts okupācijas laikā veidotais administratīvais iedalījums - lieli attālumi līdz pašvaldības administratīvajam centram, liela teritorija - pašvaldību politiķi attālināti no iedzīvotājiem - starp novadiem lielas atšķirības iedzīvotāju skaitā un ekonomiskajā potenciālā - vienā pašvaldībā apvienoti vairāki savstarpēji konkurējoši attīstības centri - negatīva pieredze Lietuvā, realizējot analoģisku projektu Iespējas - uzlabot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un daudzveidību - racionāli izmantot pašvaldības finansu resursus, samazināt pārvaldes izdevumus - iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību visiem ar likumu noteiktajiem pašvaldības pakalpojumiem - veikt reālu pašvaldības attīstības plānošanu, piesaistīt kredītresursus un investīcijas - veicināt uzņēmējdarbību, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus - realizēt lielus valsts investīciju projektus - izveidot profesionālu pašvaldības administrāciju - pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem veidot vienas pieturas aģentūras - atdalīt pašvaldības lēmējvaru no izpildinstitūcijām, samazināt korupcijas iespējas - izveidot optimālu skolu tīklu pašvaldībā - izveidot optimālu sociālās aprūpes sistēmu pašvaldībā - samazināt iedzīvotāju migrāciju uz lielpilsētām samazināt savstarpējos norēķinus ar kaimiņu pašvaldībām - pašvaldību deputātu vēlēšanās iesaistīt politiskās partijas - veicināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidi - veidot līdzvērtīgu sadarbību ar pašvaldībām ārzemēs Draudi - iedzīvotāju un politiķu pretestības rezultātā reforma tiek veikta tikai daļēji vai reformas process ir ļoti ilgs - pašvaldību politiķu attālināšanās no iedzīvotājiem, pārstāvniecības samazināšanās pašvaldības lēmējinstitūcijā - pašvaldību politiķu un darbinieku nespēja efektīvi vadīt lielas, komplicētas pašvaldības darbību - nevienlīdzīga izveidoto novadu konkurētspēja - darba vietu samazināšanās pašvaldību institūcijās, it sevišķi teritorijās, kas ir tālu no pašvaldības administratīvā centra - "nomales efekta" pastiprināšanās, resursu ieguldīšana tikai pašvaldības attīstības centros - novada administratīvā centra dominēšana pār citiem attīstības centriem 7. Iedzīvotāja ieguvumi teritoriālās reformas rezultātā Iedzīvotājs iegūs: 1. Pieejamību visiem likumos noteiktajiem pašvaldības pakalpojumiem. 2. Pašvaldības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos: - Konkurētspējīgu izglītību. Izglītības jomā novada pašvaldības var nodrošināt konkurētspējīgu izglītības sistēmu ar kvalificētiem skolotāju kadriem, labu skolu materiālo bāzi ar vairākām vidusskolas apmācību programmām un labu svešvalodu apmācību; - Vispusīgu interešu izglītību bērniem. Novada pašvaldības var nodrošināt plašas interešu izglītības iespējas (sporta skolu, mūzikas skolu, mākslas skolu utt.). Ir iespējas nodrošināt interešu izglītības pieejamību arī attālākajiem lauku bērniem, izveidojot skolu autobusu maršrutus. Skolu autobusu izmantošana nodrošinās skolnieku drošību ceļā uz skolu un mājup; - Lielāku atbalstu kultūras dzīvei, pašdarbības un sporta kolektīviem. Novadu pašvaldības radošāk organizēs kultūras un sporta pasākumus, piešķirot tiem pienācīgu vērienu; - Iespēju saņemt visus pašvaldību kompetencē esošos sociālās aprūpes pakalpojumus. Mazās pašvaldības nenodrošina daudzus sociālās aprūpes uzdevumus. Novada pašvaldība var nodrošināt sociālo aprūpi mājās, dienas centru pakalpojumus pensijas vecuma personām; aprūpi mājās un dienas aprūpes centru pakalpojumus invalīdiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Liela mēroga vietējās pašvaldības var izveidot un ekonomiski uzturēt veco ļaužu pansionātus, naktspatversmes, krīžu centrus un rehabilitācijas centrus. Daudzo mazo pašvaldību iedzīvotājiem šie pakalpojumi nav pieejami savā pašvaldības teritorijā; - Iespējas saņemt pašvaldībā juridiski korektus administratīvos aktus. Administratīvo aktu izdošanas process daudzās mazajās pašvaldības šobrīd ir ļoti zemā kvalitātē, pašvaldības nav spējīgas pirkt juristu pakalpojumus, administratīvie akti tiek izdoti nekvalitatīvi. To iespējams veikt daudz kvalitatīvāk novada pašvaldībā. 3. Jaunas darba vietas, dažādotas ekonomiskās aktivitātes iespējas. Novada pašvaldībām ir daudz lielākas iespējas piesaistīt investīciju projektus, attīstīt infrastruktūru, kas veicina uzņēmējdarbību. Izstrādāt kvalitatīvu pašvaldības attīstības programmu un teritorijas plānojumu, veidot uzņēmējdarbības atbalsta centrus. Tas viss kopumā dos iedzīvotājam jaunas darba vietas un iespēju dažādotai ekonomiskās darbības aktivitātei. 4. Iedzīvotājs iegūs demokrātisku pašvaldību. Novada pašvaldībās būs daudz lielākas izvēles iespējas pašvaldību vēlēšanās, iespēja iesaistīties politisko partiju darbā savas pašvaldības līmenī. Obligāta prasība būs lēmējvaras atdalīšana no pašvaldības izpildinstitūcijām, lielākas iespējas ierobežot korupciju. 5. Iedzīvotāja intereses aizsargās spēcīga, liela mēroga pašvaldība, tas dos iedzīvotājam lielāku sociālo drošību, sava novada spēka izjūtu. Novada pašvaldībai ir daudzveidīgāki resursi. Palielinās pašvaldības kredītspēja. Samazinās pārvaldei atvēlētā budžeta daļa. Izbrīvētie finansu resursi tiks novirzīti novada attīstībai, infrastruktūrai. Kopā ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanos tas dos sinerģijas efektu. Mazinās riska faktori kopējai attīstībai. Sakārtojas kultūrvide. Rodas iespējas harmonizēt cilvēka un publiskās varas mijiedarbību, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Spēcīga novada pašvaldība būs spējīga nodrošināt katra cilvēka potenciālo iespēju kvalitatīvu un efektīvu realizāciju.
|
