Vakar, 15. jūlijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”. Noteikumu mērķis ir nepieļaut starptautisko teroristisko organizāciju finansēšanu caur Latvijas Republikas kredītiestādēm. Noteikumi nosaka, ar kādiem nosacījumiem starptautiskas organizācijas vai valsts sastādīts teroristu organizāciju vai personu saraksts tiek atzīts un ieviests Latvijas Republikā.

Noteikts, ka Latvijas Republikā tiek atzīti šajos noteikumos noteikto valstu un starptautisko organizāciju sastādītie saraksti, kuros iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests informē Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes par to valstu sastādītajiem teroristu sarakstiem, kuras atbilst vismaz diviem šādiem kritērijiem, proti, valsts ir vismaz vienas šādas starptautiskās organizācijas dalībvalsts: Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalsts; Eiropas Savienības dalībvalsts; Eiropas Padomes dalībvalsts; Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts; Interpola dalībvalsts; Eiropola dalībvalsts; valsts ir 1999.gada 9.decembra Starptautiskās konvencijas par cīņu pret terorisma finansēšanu dalībvalsts; valsts ir Finanšu izlūkošanas vienības apvienojošās (Egmonta) grupas dalībvalsts.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam ir tiesības atteikties (pēc atteikuma iepriekšējas rakstiskas saskaņošanas ar Ārlietu ministriju) pilnīgi vai daļēji informēt Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes par visām vai atsevišķām teroristu sarakstā iekļautajām personām šādos gadījumos: informācijas sniegšana var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm; ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona teroristu sarakstā iekļauta, lai to vajātu vai sodītu rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ; persona, kura iekļauta teroristu sarakstā, noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi vienas valsts teritorijā, ir šīs valsts pilsonis, atrodas šajā valstī un nevienā citā valstī nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

Ārlietu ministrija izveido to valstu sarakstu, kuras atbilst šajos noteikumos minētajiem kritērijiem, izdara tajā nepieciešamos grozījumus un reizi trijos mēnešos vai pēc pieprasījuma par to informē kontroles dienestu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””.

Grozījumi likumā paredz noteikt, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kas sniedz sabiedriskos pakalpojumus valsts un pašvaldību regulējamās nozarēs saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, nedrīkst dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu.

Likumprojekts papildināts ar nosacījumu, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, var dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus un mantu tikai kultūras, zinātnes, izglītības, sporta, veselības un vides aizsardzības, kā arī sociālās palīdzības veicināšanai, bet ne vairāk kā 5000 latu kalendāra gadā, ja dāvināšanas (ziedošanas) brīdī attiecīgais uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība: normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir samaksājusi valstij un pašvaldībai visus nodokļus; izpildījusi saistības pret saviem darbiniekiem.

Noteikts, ka attiecīgās pašvaldības domes (padomes) revīzijas komisijai, kā arī auditorfirmai vai zvērinātam revidentam, kas saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 71.pantu veic finanšu revīziju pašvaldībā, ir tiesības pārbaudīt, kā fiziskās un juridiskās personas ir izlietojušas finanšu līdzekļus vai mantu, ko tām ziedojuši (dāvinājuši) attiecīgās pašvaldības uzņēmumi, statūtsabiedrības, kā arī uzņēmējsabiedrības, kurās ir attiecīgās pašvaldības kapitāla daļa.

Akceptēts likumprojekts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”.

Likuma mērķis ir  samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, arī nosakot prasības jaunu transportlīdzekļu ražošanai, kā arī veicināt nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi. Nodrošināt nolietoto transportlīdzekļu apstrādi un apglabāšanu cilvēka veselībai un videi drošā veidā, ņemot vērā normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību, piesārņojuma novadīšanu vidē un vides kvalitāti.

Saskaņā ar iestāšanās procesu Eiropas Savienībā Latvijai ir jāpārņem ES direktīva 2000/53/EC, kuras mērķis ir novērst atkritumu rašanos no nolietotiem transportlīdzekļiem un veicināt to detaļu savākšanu, otrreizēju izmantošanu un utilizāciju, lai aizsargātu vidi.

Likums nosaka nosacījumus transportlīdzekļu ražotājiem, kā arī prasības transportlīdzekļu detaļām un materiāliem. Daļa no šiem nosacījumiem jāpārņem no direktīvas formāli, saistībā ar likumdošanas saskaņošanas nepieciešamību, jo attiecīgās ražošanas Latvijā šobrīd nav.

Likums nosaka transportlīdzekļu importētāju pienākumus un atbildību, kā arī vides prasības nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas uzņēmumiem.

Likums nosaka ekonomisko modeli direktīvas prasību ieviešanai, kā arī informācijas savākšanas un apkopošanas kārtību gan sabiedrībai, gan arī Eiropas Komisijai.

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei”.

Saskaņā ar 2001.gada 20.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība” ir iesākta piesārņoto vietu apzināšana, novērtēšana un reģistrācija. Lai noteiktu piesārņoto vietu platību un piesārņojuma apjomu, ir nepieciešami indikatori un to robežlielumi. Vieni no tiem ir augsnes kvalitātes normatīvi, pēc kuriem būtu iespējams novērtēt augsnes un grunts piesārņotības pakāpi, kā arī aprēķināt videi nodarīto kaitējumu augsnes un grunts piesārņojuma gadījumā.

Ieviešot augsnes kvalitātes normatīvu, vides aizsardzības institūcijām tiks nodrošināts juridiskais pamats izvirzīt prasības piesārņotājiem, kā arī pieprasīt videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Sabiedrībai būs skaidrība par to, kurās vietās augsne ir piesārņota un kur vielu koncentrācijas nepārsniedz dabisko saturu, līdz ar to iedzīvotājiem būs pamats risināt strīdīgus jautājumus tiesas ceļā.

Noteikumi nosaka šādus augsnes kvalitātes normatīvus: mērķlielums (A vērtība) – norāda līmeni, kas nodrošina ilgtspējīgu augsnes kvalitāti; robežlielumi: piesardzības robežlielums (B vērtība) – norāda piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības; kritiskais robežlielums (C vērtība) – norāda, ka augsnes funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai ka piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi.

Noteikts, ja ir pārsniegts robežlielums, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas izraisa augsnes kvalitātes pasliktināšanos. Veic šādus pasākumus atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”: piesārņotās vietas izpēte un monitorings, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība); piesārņotās vietas sanācija, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība).

Noteikts, ka augsnes kvalitātes normatīvi attiecas uz visām augsnēm un gruntīm Latvijas teritorijā neatkarīgi no to izmantošana veida.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā finanšu ministrs dzēš valsts aizdevumus”.

Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam norādītās norakstāmās valsts aizdevumu kopsummas ietvaros finanšu ministrs dzēš tikai likvidēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai komercsabiedrības (turpmāk – uzņēmums) parādsaistības – valsts budžeta līdzekļus, kurus aizdevuma ņēmējs palicis parādā valstij.

Noteikts — lai dzēstu valsts aizdevumu, Valsts kase iesniedz Finanšu ministrijā šādus dokumentus: Valsts kases iesniegumu; Valsts kases izziņu par likvidēta uzņēmuma parādsaistību kopējo apmēru, norādot pamatparādu, procentu maksājumu parādu, nokavējuma naudu un līgumsodu, ja tāds aprēķināts; Uzņēmumu reģistra (komercreģistra) izziņu par uzņēmuma izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra (komercreģistra); informāciju par darbībām, kas veiktas likvidētā uzņēmuma parādsaistību piedziņas procesā.

Finanšu ministrs 20 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izvērtē dokumentus un izdod rīkojumu dzēst likvidētā uzņēmuma parādsaistības, rīkojumā norādot pamatparādu, procentu maksājumu parādu, nokavējuma naudu un līgumsodu, ja tāds aprēķināts, valūtu, kādā aizdevums izsniegts, vai pieņem motivētu lēmumu nedzēst likvidētā uzņēmuma parādsaistības.

Valsts kase 10 dienu laikā pēc minētā rīkojuma saņemšanas noraksta likvidēta uzņēmuma dzēstās parādsaistības (parādsaistības ārvalstu valūtā noraksta pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas maiņas kursa parādsaistību dzēšanas dienā) un reģistrē norakstītās parādsaistības uzskaites sistēmā.

Akceptēti noteikumi “Noteikumi par sezonas rakstura iepirkumiem”.

Noteikumu uzdevums ir noteikt konkrētus iepirkumus un termiņus, kuru laikā saņemtā sūdzība par šiem iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā jāizskata 15 kalendāro dienu laikā.

Ir daudz iepirkumu veidu, kas ir jāveic noteiktā laikā (sezonā). Sūdzības iesniegšanas gadījumā, kad tiek kavēta iepirkuma procedūra, iepirkumam var zust jēga. Sūdzību skaits ir liels, un visas sūdzības izskatīt saīsinātā termiņā nav iespējams. Tāpēc ir paredzēts, ka atsevišķus iepirkumus, kuru gadījumā, ja tiek iesniegta sūdzība par tiem, šī sūdzība ir jāizskata paātrināti. Līdz ar to šo noteikumu izpratnē minētais sezonas laiks nav domāts kā sezonas laiks pēc būtības attiecīgajam iepirkumam, bet gan kā termiņš, kura laikā sūdzība jāizskata paātrināti, lai iepirkums arī pēc sūdzības izskatīšanas būtu iespējams un lietderīgs.

Par pamatu projektā uzskaitītajiem iepirkumiem ir ministriju un citu valsts institūciju sniegtie priekšlikumi atbilstošajās nozarēs. Projektā netika iekļauti tie iepirkumi, kam nebija izteikti sezonāls raksturs vai arī kuru sezonas laiks bija nenosakāms. Tā, piemēram, netika iekļauti lauksaimniecības ražojumi, pārtikas produkti, apģērbi, kas paredzēti sezonālai valkāšanai utt.

Sezonas rakstura iepirkumi šo noteikumu izpratnē ir iepirkumi, kas veikti attiecīgajā periodā konkrētās nozarēs. Mežsaimniecībā: pakalpojumi, kas saistīti ar meža ugunsdrošības pasākumiem (valstī izsludinātajā ugunsbīstamajā periodā mežos); darbi meža sēklu plantācijās (1.oktobris–1.decembris); meža reproduktīvā materiāla iegāde (1.februāris–1.aprīlis); insekticīdu lietošana (1.marts–1.septembris); repelentu lietošana (1.septembris–1.novembris); feromonu lietošana (1.maijs–1.augusts); meža augsnes sagatavošana un stādīšana (1.marts–1.jūnijs); meža sējumu un stādījumu kopšana (1.janvāris–1.jūnijs). Būvniecībā un komunālajā saimniecībā: autoceļu melnā seguma rekonstrukcija un periodiska uzturēšana (1.maijs–1.septembris); ēku fasāžu un jumtu remonts (1.maijs–1.septembris); maģistrālo cauruļvadu nomaiņa (1.maijs–1.septembris); ēku iekšējo apkures tīklu remonts (1.maijs –1.septembris); katlumāju remonts un rekonstrukcija (1.maijs–1.septembris); ēku jumtu un karnīžu attīrīšana no sniega un ledus (ziemas sezonā atkarībā no laika apstākļiem); kurināmā iegāde apkurei (15.oktobris–15.marts). Medicīnā: ērču encefalīta vakcīnas iegāde (1.janvāris–1.aprīlis); gripas vakcīnas iegāde (1.septembris–1.janvāris). Dabas aizsardzībā: dabas tūrisma infrastruktūras objektu (piemēram, dabas takas, laipas, kāpnes, tūristu apmetnes) būvniecība un remonts (15.aprīlis–1.septembris).

Akceptēts rīkojums “Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “V&V” VentMet verificēšanas un kalibrēšanas laboratorijas pilnvarošanu mērīšanas līdzekļu verificēšanai”.

Saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” sabiedrība ar ierobežotu atbildību “V&V” VentMet verificēšanas un kalibrēšanas laboratorija pilnvarota tās akreditācijas apliecībā noteiktajā jomā verificēt atsvaru masu, svarus, manometru spiedienu un degvielas uzpildes iekārtu tilpumu saskaņā ar Starptautiskās reglamentētās metroloģijas organizācijas un Eiropas Savienības prasībām.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.218 “Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu””.

Grozījumi noteikumos paredz izdarīt izmaiņas ailē “preču kombinētās nomenklatūras kods” atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem preču kodiem visos noteikumu pielikumos. Tiek precizētas Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas atskaites formas: aizstājot 1. un 2.pielikuma 4.un 8.ailē vārdu “atlikumi” ar vārdiem “rezervju apjoms”; papildinot 3.pielikumu ar aili “atlikumi muitas/akcīzes preču noliktavās pārskata perioda beigās”. Pēc esošās atskaites formas tiek iegūta informācija par naftas produktu atmuitotiem atlikumiem, kas atrodas komersantu (uzņēmējsabiedrību), kam izsniegta licence degvielas ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam un licence degvielas ražošanai, uzglabāšanas vietās ārpus akcīzes preču noliktavām. Lai sagatavotu un iesniegtu ikmēneša ziņojumu ES par naftas produktu rezervēm valstī, kā arī izveidotu energoresursu datu bāzi, nepieciešama informācija par naftas produktu (rezervju) apjomiem, kas glabājas muitas/akcīzes preču noliktavās, kas ir ekonomiski visizdevīgākā rezervju glabāšanas vieta.

Akceptēti noteikumi “Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika”, kuri nosaka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto nekustamo kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodiku.

Noteikumu mērķis ir nodrošināt kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazināt dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem. Ja aizsardzības zona ap kultūras pieminekli nav noteikta individuāli, tā saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību’’ 23.pantu lauku apvidos ir 500 metri, bet pilsētās — 100 metri. Noteikumi paredz, ka nepieciešamības gadījumā, lai aizsargātu kultūras pieminekli, ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu var noteikt platāku vai šaurāku aizsargjoslu nekā minimālā.

Akceptēti noteikumi “Ieslodzījuma vietu pārvaldes nolikums”, kuri nosaka, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde ir Tieslietu ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tās galvenās funkcijas ir apcietinājuma kā drošības līdzekļa un brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildes nodrošināšana.

Lai nodrošinātu minēto funkciju izpildi, pārvalde: organizē un kontrolē pārvaldes pakļautībā esošo iestāžu darbību un nodrošina to finansiālo un materiāltehnisko bāzi; nodrošina pārvaldes un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku profesionālās ievirzes un profesionālās pilnveides izglītību; sagatavo pārvaldes budžeta projektu; normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē pārvaldei iedalīto valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Noteikts, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldi vada priekšnieks, kurš ir specializētā valsts civildienesta ierēdnis.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā ir šādas iestādes: Brasas cietums; Centrālcietums; Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem; Daugavpils cietums; Grīvas cietums; Iļģuciema cietums; Jelgavas cietums; Jēkabpils cietums; Liepājas cietums; Matīsa cietums; Olaines cietums; Pārlielupes cietums; Šķirotavas cietums; Valmieras cietums; Vecumnieku cietums; Mācību centrs.

Akceptēti trīs rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 705 pilsonības pretendenti, t.sk. 60 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēts likumprojekts “Par 1954.gada 14.maija Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā”.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija izstrādāt likumprojektu par pievienošanos 1954. gada 14. maija Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā.

Darba grupa izvērtēja konvenciju, kā arī 1954.gada 14.maija protokolu par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un 1999.gada 26.marta otro protokolu 1954.gada Hāgas konvencijai par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un secināja, ka pašreiz iespējams izpildīt saistības, kuras uzliek konvencija un tās protokols.

Arī vairākums NATO valstu, izņemot Dāniju un Lielbritāniju, ir konvencijas un tās protokola dalībvalstis, bez tam pārējās Baltijas valstis jau ir pievienojušās konvencijai, Lietuvas Republika ir pievienojusies arī tās protokolam. Tādējādi Latvija ir to nedaudzo valstu vidū, kuras kultūras vērtības nav starptautiski aizsargātas bruņotu konfliktu gadījumā. Lai šādu situāciju novērstu, ir nepieciešams pievienoties konvencijai un tās protokolam. Tā tiks radīta tiesiskā bāze Latvijas Republikas kultūras vērtību starptautiskai aizsardzībai bruņota konflikta gadījumā. Konvencija pēc savas būtības ir viens no starptautisko humanitāro tiesību pamatdokumentiem, kas nodrošina konvencijas dalībvalstu kultūras mantojuma starptautisku aizsardzību bruņota konflikta gadījumā, tomēr galvenais akcents vērsts uz to, ka šāda aizsardzība var būt efektīva vienīgi tad, ja valstu un starptautisku līmeņu pasākumi tiek veikti miera laikā. Konvencijas 25.pants paredz konvencijas un tās izpildes noteikumu izplatīšanu, konvencijā ietverto prasību apguvi militārajās un civilajās mācību programmās.

Savukārt protokols rada tiesisko bāzi kultūras vērtību apsardzībai, kas tieši vai netieši ievestas/izvestas no Latvijas teritorijas, kā arī uzliek par pienākumu pēc karadarbības beigām protokola dalībvalstīm atdot iepriekš okupētajām teritorijas iestādēm izvestās kultūras vērtības.

Akceptēti noteikumi “Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”, kuri nosaka cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību.

Noteikumi neattiecas uz reproduktīvajiem audiem un orgāniem; embrija audiem un orgāniem; asinīm, asins šūnām un preparātiem; autologo transplantāciju.

Noteikts, ka cilvēka audus un orgānus atļauts uzkrāt un uzglabāt šādiem mērķiem: sterilu medicīnisko transplantātu izgatavošanai un izmantošanai; transplantācijai; patologanatomiskiem izmeklējumiem; zinātniskiem pētījumiem; studiju programmu īstenošanai augstskolās.

Cilvēka audus un orgānus atļauts izmantot: ārstniecībā, arī transplantācijā; zinātniskiem pētījumiem; studiju programmu īstenošanai augstskolās.

Cilvēka audus un orgānus atļauts izmantot tikai atbilstoši to izņemšanas mērķim. Ja audi un orgāni nav izmantojami atbilstoši mērķim, tos iznīcina vai izmanto zinātniskiem pētījumiem un mācībām.

Ārstniecības persona informē audu un orgānu recipientu par plānoto audu un orgānu transplantāciju un saņem viņa rakstisku piekrišanu. Ja audu un orgānu recipients veselības stāvokļa dēļ nespēj sniegt rakstisku piekrišanu, bet audu un orgānu transplantācija nepieciešama, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību un nodrošinātu optimālo sasniedzamo ārstniecisko rezultātu recipienta interesēs, audu un orgānu transplantāciju atļauts veikt ar recipienta likumīgo pārstāvju rakstisku piekrišanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumos Nr.491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu aprites noteikumi””.

Grozījumi noteikumos paredz iespēju dzīvnieku īpašniekiem (piena ražotājiem) realizēt pienu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

Noteikumi nosaka, kādām prasībām jāatbilst dzīvnieku novietnei un pienam, lai to varētu realizēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā, kā arī prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam, kas iegādājas pienu tieši no ražotāja.

Pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā piena ražotājiem, ievērojot zināmus nosacījumus, bija atļauts realizēt nepasterizētu pienu un piena produktus mazumtirdzniecības uzņēmumiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. Tā kā pieauga neatbilstošas pārtikas izraisītu cilvēku saslimšanas gadījumu skaits, 1995.gadā piena un piena produktu tiešā realizācija tika ierobežota, atļaujot tos realizēt tikai tirgos, kur nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība.

Minētā kārtība pieļaujama līdz brīdim, kad Latvija pievienosies Eiropas Savienībai, jo attiecīgie Eiropas Savienības normatīvie akti paredz, ka piena ražotājs pienu var realizēt tikai tiešajam patērētājam vai piena savākšanas un pārstrādes uzņēmumam.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments