Ar profesionālismu un patriotismu

11.jūlijā Ministru prezidents apmeklēja Latvijas Austrumu robežu

Austrumu robežas apmeklējuma laikā 11.jūlijā: Ministru prezidents Einars Repše, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš un iekšlietu ministrs Māris Gulbis Foto: Andris Kļaviņš – “Latvijas Vēstnesim”

11. jūlijā Ministru prezidents Einars Repše, izmantojot helikopteru un sauszemes transportlīdzekļus, apmeklēja vairākus Austrumu robežas Valsts robežsardzes objektus un iepazinās ar “zaļās” robežas aizsardzības organizāciju. Braucienā piedalījās iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš.

Gaisā, ūdenī, pa mežiem un purviem

Latvijas — Krievijas robeža 276 km garumā, Latvijas — Baltkrievijas robeža 161 km garumā stiepjas pa mežiem, purviem un upēm. Vientuļu, Punduru, Grebņevas, Aizgāršas, Terehovas, Meikšānu, Vorzovas, Patarnieku, Piedrujas, Kaplavas robežšķērsošanas vietas un Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē tika inspicētas gan no gaisa, gan sauszemes. Garais maršruts prasīja īsti sportisku tempu, turklāt premjerministrs, gribēdams ne tikai redzēt būves un aprīkojumu, runāt ar robežsargiem, bet iejusties viņu lomā, pats pilotēja helikopterus (mums to ir vairāk par vienu), brauca ar ātrlaivu un kvadraciklu (visurgājējs četrriteņu motocikls), kāpa 32 m augstajā Apoļinovščinas novērošanas tornī. Labā sportiskā formā būdams, valdības vadītājam līdzi turēja iekšlietu ministrs Māris Gulbis un ģenerālis Gunārs Dāboliņš. Kaplavas eglēs jau krēsloja, sijāja sīks lietutiņš, kad uz takas nelielā uzkalniņā uz Latvijas — Baltkrievijas robežjoslas pie 233. robežstaba notika improvizēta premjerministra preses konference. Einars Repše rezumēja brauciena rezultātus:

Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš un Ministru prezidents Einars Repše Apoļinovščinas robežtornī; Latvijas–Baltkrievijas “zaļā” robeža Kaplavas apkārtnē; iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Ministru prezidents Einars Repše, tiekoties ar Ātrās reaģēšanas vienības komandieri

Einars Repše rezumēja brauciena rezultātus:

— Iepazinos ar robežsargu dienesta apstākļiem, tikos un runāju ar viņiem. Labu iespaidu atstāja viņu militārā stāja. Mani militāri sveicināja stalti, braši puiši un meitenes savos skaistajos zaļajos formas tērpos ar patriotisku mirdzumu acīs, sargājot Latvijas robežu. Es redzēju arī robežceļus un teritoriju no augšas. Ja mēs Rīgas apkārtnē nereti meklējam neizbraucamus ceļus, lai rīkotu kādas bezceļu braukšanas sacensības, šeit tādi nav jāmeklē. Šeit autoceļi faktiski ir bezceļi, pierobežā tie ir pielijuši, dubļaini, ar izdangātām sliedēm. Ar parastu automobili tie nav izbraucami, te tiešām vajadzīgi speciāli džipi. Vietām gar robežu vispār nav ceļu, bet robežsargi teic, ka ceļš nepieciešams gar visu robežu, lai operatīvi varētu to kontrolēt un ķert pārkāpējus. Tā bija ļoti vērtīga situācijas izvērtēšana uz vietas. Apskatījām arī dažus no patlaban strīdīgajiem būvobjektiem. Domāju, ka svarīgi vispirms uzbūvēt mājai sienas un jumtu un tad, kad vairs uz galvas nelīst un vējš nepūš, var veikt iekšējos apdares darbus tādos apmēros, ko atļauj līdzekļi. Svarīgi, lai robežsargiem virs galvas būtu jumts un puslīdz civilizēti sadzīves apstākļi. Diemžēl ne visur tādi šodien uz Austrumu robežas ir, piemēram, Vientuļu robežkontroles punktā. Tur ir veca tehnika, veci dīzeļģeneratori, nevienas modernas celtnes, kādas, par laimi, redzēju citos robežkontroles punktos. Celtne varētu būt neliela, nedārga, bet tai jābūt modernai, kur būtu darba un atpūtas telpas un viss nepieciešamais. Mums nebija mērķa nodarboties ar padziļinātu bilanču izpēti un inventarizāciju, tāpēc nevaru apgalvot, ka nekur nebūtu konstatējama nelietderīga līdzekļu izlietošana, bet tajos robežkontroles punktos, kuros mēs bijām, telpas bija salīdzinoši pieticīgas, pielāgotas nepieciešamam minimumam, un tur man nav nekādu iebildumu. Cita lieta, vai Valsts robežsardzes koledžai Rēzeknē ir nepieciešami tikai mācību korpusi vai arī stadions un peldbaseins. Kaut arī baseins nepieciešams mācību procesā un sportiskās formas uzturēšanai, ar tā būvniecību tomēr varētu mazliet pagaidīt. Rēzeknē paredzēts būvēt divus stadionus, divus sporta kompleksus, kuros tādā vai citādā veidā būs iesaistīta valsts un pašvaldības nauda. Varbūt var būvēt vienu, bet izmantot to visi rēzeknieši. Kāpēc jābūvē divu trīs kilometru attālumā viens no otra? Runa ir par saprātīgu līdzekļu izmantošanu. Kas attiecas uz robežsardzes koledžas būvdarbiem, redzēju, ka darbi tiek veikti, izcenojumi izklausās ļoti samērīgi, bet tas jāvērtē speciālistiem.

Kad Latvijas robežstabam blakus būs ES robežzīme

Eiropas integrācijas process robežsardzē attīstās šādās galvenajās sadaļās:

— robežapsardzības regulējošās normatīvās bāzes saskaņošana ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas prasībām;

— Valsts robežsardzes administratīvās kapacitātes palielināšana un infrastruktūras attīstīšana, sadarbojoties ar ES dalībvalstīm;

— papildus valsts budžeta līdzekļiem piesaistot ES finansiālos līdzekļus, stiprināt robežapsardzības sistēmu kopumā.

Izstrādāta integrēta Latvijas robežas vadības stratēģija, kas iesniegta Ministru kabinetā (MK), sadarbības modelis starp institūcijām, kas atbild par robežu drošību, — Valsts robežsardzi, Valsts policiju, muitu, sanitāro robežinspekciju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu un NBS Jūras spēkiem. Veicot normatīvās bāzes pilnveidošanu, ievērotas Eiropas Savienības un Šengenas līguma prasības. Lai sagatavotos Latvijas dalībai ES viltoto un autentisko dokumentu sistēmā, robežu šķērsošanas vietas apgādātas ar viltojumu atklāšanas aparatūru. Sagatavots un apstiprināts Eiropas Komisijā projekts “Jūras robežas šķērsošana” par 3,85 milj. eiro, kas jārealizē 2003.—2005. gadā.

Valsts robežsardzes priekšnieks, robežsardzes ģenerālis Gunārs Dāboliņš:

— Līdz šim esam saņēmuši vislabākās atsauksmes no ES komisijām par robežsardzi, jo Latvijas valsts visas apņemšanās pilda konsekventi. Ministru prezidents redzēja, ka visas piecpadsmit nodaļas uz robežas ir, visi robežkontroles punkti ir uzbūvēti, izņemot Vientuļu kontrolpunktu, kura izbūve tiks risināta. Tehniskais aprīkojums vienmēr var būt labāks, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka, salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, esam attiecīgā līmenī. Būtiskas izmaiņas, kas skars iedzīvotājus, notiks 2004. gada maijā, kad atvieglosim robežšķērsošanas procedūras Latvijas pilsoņiem uz eventuālajām ES iekšējām robežām, kā arī tad, kad pievienosimies Šengenas līgumam.

Ministru prezidents Einars Repše:

— Dāboliņa kungs, manuprāt, ir lielisks karavīrs, viņš lieliski pilda savus pienākumus, un viņa padotie patiešām ir ar augsti novērtējamu stāju. Ja viņam nāktu talkā civilie speciālisti, kas palīdzētu ar muitas aparatūras novērošanas sistēmas kompjūtertīklu un citām lietām, tad tā robeža būtu perfekta. Un mums nav vajadzīgi nekādi citi robežsargi, mēs varētu saņemt finansējumu no Eiropas Savienības, jo mēs sargāsim ES kopējo robežu, tātad tās valstis, kas ir Eiropas iekšienē, varētu maksāt mums. Mums ir pašiem labi robežsargi, tikai jānodrošina viņiem apstākļi.

Austrumu robežas gatavība Eiropas Savienības ārējai robežai jāvērtē no dažādiem parametriem. Ja skatāmies no tā viedokļa, cik labi ir robežsargu uzturēšanās apstākļi, tad vēl neesam tam gatavi, ja no aprīkojuma, piemēram, torņiem, kuri drīzumā tiks aprīkoti ar modernām elektroniskajām iekārtām, saskaņā ar līgumu ar “Siemens”, tad šķiet, ka minimums būtu nodrošināts. Protams, torņu vēl nav tik daudz, cik vajadzētu, lai redzētu no viena nākamo, tāpat jāseko, lai no “Siemens” puses līgums tiktu izpildīts laikā, lai visas sistēmas saslēgtu vienotā tīklā. Tāpat jāveic tehniski uzlabojumi, lai modernizētu muitas darbu, kas palīdzētu to pietuvināt ES prasībām un novērstu nepareizības ES nodokļu iekasēšanā. Dzelzceļa stacijas robežkontroles punktos nepieciešami tiltiņi, lai robežsargs no augšas varētu pārliecināties, ka tukšajās platformās nav paslēpušies cilvēki vai noslēptas kravas. Pagaidām robežsargi rāpjas iekšā katrā vagonā. Stacijas nav iežogotas, gandrīz vai jāveido dzīva ķēde, lai no sastāva, kas iebrauc kontrolpunktā, nenolec bēgļi vai kontrabandisti un nepazūd tuvākajās šķērsielās. Vieglas konstrukcijas tiltiņi vai sētas nemaz nemaksā tik daudz, salīdzinot ar sporta kompleksa izmaksām. Arī tas ir vajadzīgs, bet mums jāskatās, kas ir prioritāri nepieciešams. Sadarbība starp robežsardzi un muitas dienestiem jāveido viņiem pašiem. Nav pareizi, ja šie dienesti domā katrs par savām interesēm, gandrīz vai tā — katrs liks savas novērošanas kameras. Nav pareizi, ka muitas posteņi ir pakļauti Valsts ieņēmumu dienesta vietējām filiālēm. Tiem jābūt pakļautiem Centrālajai muitas pārvaldei Rīgā. Man iebilst, ka pārorganizēšana prasa līdzekļus. Varbūt negribēšana ir lielāka par vajadzīgajiem līdzekļiem.

Daugavpils pārvaldes Robežapsardzības dienesta Dienesta organizācijas nodaļas priekšnieks kapteinis Juris Livdāns:

— Viens no mūsu uzdevumiem ir izveidot labu sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem, viņi bieži griežas pie mums pēc palīdzības, pat tad, kad nav nekāda sakara ar robežu. Dažreiz aizvedam vecu tantiņu uz veikalu maizīti nopirkt. Nereti robežpārkāpumi notiek, lai apciemotu savus radiniekus. Līdz robežšķērsošanas punktam ir tālu, tur vēl jādabū vīza, kas maksā naudu. Vīza maksā ap divdesmit dolāru, kas laukos, sevišķi vēl baltkrieviem, ir liela nauda. Tad nu cilvēki mēģina šķērsot robežu pa mežiem un purviem. Mums ir laba sadarbība starp robežsargiem, aizturētie tiek nodoti pretējai pusei. Kad sāku strādāt, bija daudz pārkāpēju, tagad robeža ir aprīkota, iedzīvotāji informēti, ar katru gadu pārkāpēju skaits samazinās. Bija gadījums, kad prasīja politisko patvērumu, tad mēs izsaucām speciālistus no imigrācijas dienesta.

Patarnieku robežkontroles punkts; Ministru prezidents Einars Repše, robežsardzes pulkvedis Georgijs Kitajevs un Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Začests

Eiropas ārējo “zaļo” robežu aprīkos ar modernām tehnoloģijām. Noteiktās vietās tiks novietoti sensori — infrasarkanie vai seismiskie. Robežsargam automašīnā būs pults, ar kuru viņš kontrolēs sensoru signālus. Novērošanas torņi tiks aprīkoti ar jaudīgām kamerām, kameras būs paslēptas arī sevišķi bīstamos robežas sektoros. Tās būs saslēgtas kopējā tīklā. Kameras filmētais materiāls būs pierādījums krimināllietās.

Tagad robežjosla no Latvijas puses ir izcirsta un uzarta piecu metru platā joslā, ES prasība ir divpadsmit metru, lai no helikoptera un torņiem būtu pārredzama, bīstamās vietās būtu žogi. Robeža iedalīta posmos — īpaši nozīmīgie, nozīmīgie un maznozīmīgie posmi. Robežpatruļu intensitāte ir atšķirīga šajos posmos. Daugavpils pārvalde kontrolē visu Baltkrievijas un 77 km Latvijas — Lietuvas robežas. ES prasības ir augstas, ja mums būtu vairāk finansējuma, varētu pieņemt vairāk cilvēku personālā, labāk aprīkot robežu. Konkurss Valsts robežsardzes koledžā ir ap desmit pretendentu uz vietu.

Šajā brīdī mūsu sarunu pārtrauca gar Kaplavas robežas malu joņojošie robežsargi. Viņu lomās bija iejutušies premjerministrs, ministrs, ģenerālis un robežsargi, sēžot kvadraciklos. Gunārs Dāboliņš, noņēmis aizsargķiveri, nebeidza slavēt šos braucamrīkus, cerot, ka drīzumā ar Eiropas atbalstu katra nodaļa saņems vismaz pārīti “Artic cat”.

Aug jaunā robežsargu paaudze

Fransuā Žandemanžs	Dāvids Langaņs

Jaunās robežsargu paaudzes veidošanā un skološanā piedalījušās vairākas atjaunotās valsts mācību iestādes. Pirmajos gados tā bija Nacionālā aizsardzības akadēmija (NAA), kuras absolventi — tagad jau kapteiņu un majoru pakāpēs — ieņem atbildīgus amatus robežsardzē, tad Rēzeknes robežsargu skola, kas izveidota 1998. gadā uz Rēzeknes robežsargu mācību centra bāzes. Tagad tā ir Latvijas Policijas akadēmija un Valsts robežsardzes koledža Rēzeknē, kura darbojas no 2002. gada 1. aprīļa. Jācer, ka, zvērot uzticību valstij un izvēlētajai profesijai, jaunais robežsargs saglabās patriotisko mirdzumu acīs par spīti nabadzībai un postam pierobežas lauku sētās, ka viņš godprātīgi strādās, līdz ar to arī dodot savu artavu tēvu un māsu ticībai labākiem laikiem. Uzticīgi kalpot un ziedot sevi aicina mūsu pirmās brīvvalsts robežsargi ar ģenerāli Ludvigu Bolšteinu kā simbolu patriotismam. Par viņiem atgādināja vēsturiskas ekspozīcijas kontrolpunktos un koledžā. Jaunajam cilvēkam patriotisms būs pilnasinīgs, kad, izejot skaistā formas tērpā no moderni ierīkota kontrolpunkta ar apziņu par labi paveiktu darbu, pievienosies arī lepnums par savu zemi un tās cilvēku dzīvi.

Runājot ar NAA absolventu kapteini Juri Livdānu un Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Kinoloģijas centra priekšnieku virsleitnantu Uldi Barkānu, ar Pāternieku robežkontroles punkta priekšnieka vietas izpildītāju virsleitnantu Arvīdu Beinaroviču, kurš savukārt beidzis Latvijas Policijas akadēmiju, visi kā viens apliecināja, ka lepojas ar savu profesiju, kā arī ar to, ka mūsu robežsardze nepārtraukti attīstās, ka šeit, pierobežā, robežsargu dienests skaitās ļoti prestižs.

Arvīds Beinarovičs:

— “Zaļās” robežas personāls izvietots Piedrujā, tas ir ap 12 km no šejienes. Patruļdienests veic dienestu kājām. Sunim vajadzīga sava taka, lai viņš neņemtu iepriekšējā robežsarga pēdas. Robežu apseko arī ar helikopteru. Man dienests patīk, pats esmu no Krāslavas rajona Ezerniekiem. Tagad man ir ģimene, trijatā dzīvojam Krāslavā, uz darbu braucu 35 km. Gandrīz viss Pāternieku RKP personāls ir no Krāslavas vai tās rajona.

Juris Livdāns

Četrkājainie skaistuļi un talanti

Kinoloģijas centrs mūsu robežsardzē ir pilnīgi jauns dienests un tiek veidots no pašiem pamatiem, sākot ar 1995. gadu, tāpēc bija vajadzīgi gan talantīgi suņi, gan viņus mīloši un zinoši speciālisti. Lielu palīdzību sniedz Somijas, Dānijas un Vācijas kinologi.

VRK Kinoloģijas centrā divu nedēļu kursos, kurus vadīja Francijas Nacionālās policijas kinologi Fransuā Žandemanžs un Dāvids Langaņs, piedalījās 14 kinologi no Iekšlietu ministrijas struktūrām — no robežsardzes, policijas, drošības policijas un Sardzes pulka. Kursu nosaukums — “Patruļsuns”, uzdevums — apmācīt suņus noziedznieku atklāšanai un aizturēšanai. Kursu beidzējiem sertifikātus pasniedza Francijas vēstniecības policijas atašejs Filips Masons, kas arī pasniedza Francijas dāvinājumu — kinologu ekipējumu. Francijas policisti arī apmeklējuši mūsu Dziesmu svētkus. Viņi apbrīnoja latviešu spēju ilgstoši saglabāt savas kultūras tradīcijas, kā arī to, ka tās ciena, ka tajās piedalās tik daudz jaunās paaudzes pārstāvju. “Tajā visā bija kaut kas dvēselisks, un tas mūs dziļi saviļņoja.” Taujāti par profesionālām lietām, Fransuā un Dāvids pastāstīja, ka viņi, lai kļūtu par policistiem, mācījušies ilgus gadus, pārstāvot policijas nodaļu netālu no Parīzes, pirms kļuvuši par kinologiem, ilgus gadus dienējuši kā patruļpolicisti. Viņi pastāstīja, ka Latvija savas robežsardzes attīstībā ir uz pareizā ceļa, ka te ir labi un talantīgi suņi...

— Piedodiet, bet jūsu rokas ir vienās rētās?

Fransuā Žandemanžs:

— Lai jūsu kinologi varētu labi strādāt, mums ir samērā īsā laikā jāparāda viss apmācības process, tā ka arī par to mums iznāk maksāt ar rētām. Suns ir ierocis, suns strādā ar zobiem. Mēs mācām, kā suni vadīt, kā šo ieroci izmantot tikai specifiskos gadījumos.

Dāvids Langaņs:

— Mēs esam izstrādājuši jaunu suņu apmācības skolu, mums ir savas metodes, kas ir pārbaudītas praksē. Tagad cenšamies šo pieredzi atdot jūsu kinologiem, jo redzam, ka viņi ļoti mīl suņus, ka viņi ir labi speciālisti.

Kinologu un ātrās reaģēšanas vienības demonstrējumos pārliecinājāmies, ka uzticamie robežsargu draugi, prasmīgi dresēti, spēj atrast pistoles čaulīti siena kaudzē vai pļavā, ka var panākt un nogāzt bruņotu robežpārkāpēju. Redzējām vilkus — skaistuļus, kas lepni nesa robežsardzes zīmi pie “parādes kažoka”, arī ne tik brašus krančiem līdzīgus, bet ar apbalvojumiem. Ko tu padarīsi — talants!

Ministru prezidents Einars Repše:

“... Mums nav vajadzīgi nekādi citi robežsargi, mēs varētu saņemt finansējumu no Eiropas Savienības, jo sargāsim visas Eiropas kopējo robežu, tātad tās valstis, kas ir Eiropas iekšienē, varētu maksāt mums. Mums ir pašiem labi robežsargi, tikai jānodrošina viņiem apstākļi.”

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”