Par atbildību, savu darbu darot

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters:

Foto: A.F.I.

Kas notiek šobrīd, kad jau pienācis 1. jūlijs, no kura paredzēta reāla administratīvi teritoriālās reformas ieviešana?

Par esošo situāciju esmu gandrīz sajūsmā. Nepārtraukti no pašvaldībām saņemam atzinumus par to, vai tās ir gatavas novadu veidošanai. Tikai 12 atzinumos ir teikts, ka pašvaldība negrib neko mainīt. Domāju, ka šāds rezultāts ir izcils. Turklāt starp šiem saņemtajiem 12 atzinumiem ir arī tādi, kuros teikts: nu, ja reforma tiešām nepieciešama, tad mēs esam gatavi iekļauties novados.

Mēs gaidām argumentētus atzinumus. Ja pagasts negrib apvienoties, tad tam ir jāpaskaidro, kāpēc tas to negrib un kā tas spēs attīstīties. Nevar atrakstīt tikai, ka mēs negribam apvienoties un ka mēs izdzīvosim, izdzīvošanas režīmā pagasts bez novada varbūt arī izdzīvos, bet tas arī būs viss, attīstības nebūs.

Tomēr kopumā no saņemtajiem atzinumiem jau ir redzams, ka pašvaldību attieksme pret reformu ir būtiski mainījusies. Pirms pieciem gadiem tik labvēlīgu pašvaldību attieksmi pret pārmaiņām nevarēju iedomāties.

Dažas pašvaldības jau izveidojušas novadus.

Jā, priekšsēdētājs jau ievēlēts Siguldas novadam. Novadu veidošanas process ir nepārtraukts, patlaban starp ministrijām tiek saskaņota Ozolnieku un Cenu pagasta apvienošana Ozolnieku novadā.

Šobrīd veidojam datu bāzi par visiem iesniegtajiem priekšlikumiem. Pašvaldības iesniedz tiešām labus priekšlikumus par infrastruktūru, par tehnoloģijām, par ceļiem. Šis process arī licis pašvaldībām sasprindzināties un padomāt, kas tām ir vissvarīgākais. Pašvaldībām ir bijis jādomā, kādi ceļi, kāda infrastrūktūra tām vajadzīga.

Kopš esat amatā, Saeima pirmo reizi nolēmusi atlaist kādu pašvaldību. Valdība un parlaments piekrita jūsu ierosinājumam atlaist Rendas pagasta padomi.

Es nevaru par šo gadījumu runāt bez rūgtuma, jo tas savā būtībā ir traģisks, un es tiešām ceru, ka šādas situācijas vairs neatkārtosies.

Jūs esat vērsies arī pret Rīgas domi. Jaunākais jūsu veikums: ar savu rīkojumu esat noteicis, ka izmaiņas pilsētas plānojumā būs jāpieņem visai domei, nevis tās Attīstības komitejai. Kāpēc izdevāt šādu rīkojumu?

Tas ir viens no rezultātiem “Saules akmens” epopejai. No paša sākuma ministrija uz to raudzījās no diviem aspektiem. Viens aspekts ir pati biroju ēka “Saules akmens”, bet otrs aspekts ir Rīgas dome un tās šajā sakarā pieņemtie lēmumi. Rīgas dome ir ignorējusi pašas pieņemtos saistošos noteikumus.

Ja runājam par ēkas būvniecību, tad varu teikt, ka pašlaik “Saules akmens” būvnieki veic projekta izmaiņas. Paredzēts, ka tiks kompensēta zaļā zona: ja ēkas dēļ tā tiek samazināta, tad citur to palielinās, tiks nojaukti konstrukcijas elementi, kas aizsedz Vecrīgu. Ja šīs projekta izmaiņas būs ar mieru apstiprināt visas tās iestādes, kuras pirms tam saskaņoja Ķīpsalas detaļplānojumu, tad no ministrijas puses pretenziju pret ēku nebūs un arī UNESCO, visticamāk, šai būvniecībai piekritīs.

Taču līdz ar to nebūs beidzies ministrijas vēstuļu karš ar Rīgas domi. Mēs rakstām: “likums vai noteikumi ir pārkāpti”, domes priekšsēdētājs Bojārs raksta pretī: “nav pārkāpts”. Mēs rakstām: “pārkāpti tie, tie un tie panti”, viņš atkal raksta, ka nav, nav pārkāpti.

Situāciju analizējām pēc būtības: kā novērst konflikta cēloņus, kā situāciju normalizēt. To pašu vajadzētu darīt arī Rīgas domei, kas gan ne pirkstu nepakustināja. Pētot situāciju, nonācām pie Rīgas domes attīstības plāna 15. punkta, kas pieļauj, ka Attīstības komisija var pieņemt, viņuprāt, nenozīmīgas izmaiņas plānā. Šis punkts ir pretrunā likumam, kas nosaka, ka pašvaldība apstiprina teritorijas plānojumu un lemj par izmaiņām. Noteikumos nav noteikts, kas ir nebūtiskas izmaiņas un kas nosaka, ka izmaiņas ir nebūtiskas. Tāpēc izdevu rīkojumu, kas aptur šā punkta darbību, lai novērstu jebkādas tālākas spekulācijas.

Turpmāk domei pašai būs jāpieņem visas izmaiņas teritorijas attīstības plānā un tā nevarēs novelt atbildību uz Attīstības komiteju.

Vai tiešām būtu pamats atlaist pašvaldību?

Likums ļoti skaidri pasaka, kad ir runa par pašvaldības priekšsēdētāja atstādināšanu no amata un kuros gadījumos var atlaist visu domi. Lai atlaistu priekšsēdētāju, pietiek, ja viņš pārkāpj likumus. Visu domi vai padomi var atlaist, ja atkārtoti pārkāpj likumus. Ja dome ir informēta par to, ka ir pārkāpumi, bet turpina pārkāpt likumus, tas var novest pie zināmām sekām. Vairākkārt uzsvēru, ka mana rīcība vērsta uz to, lai Rīgas dome un jebkura cita pašvaldība ievērotu likumus un strādātu saskaņā ar tiem.

Atklāti sakot, par Rīgas domi mēs joprojām saņemam ļoti daudz dažādu sūdzību gan par būvniecību, gan par ostām, gan par mikroautobusu tarifiem, tuneļu būvi un Daugavas šķērsošanu. Skatāmies un vērtējam. Arī citām ministrijām ir pienākums to vērtēt.

Tātad Rīgas dome arī turpmāk tiks pamanīta un vērtēta?

Ļoti nopietni ir ko vērtēt. Protams, tas varbūt ir tāpēc, ka tā ir lielākā pašvaldība, tomēr nav labi, ja katru nedēļu mēs saņemam iesniegumus un dokumentus, kuri satur sūdzības par Rīgas domi.

Ar savu rīcību es gribu aicināt visas pašvaldības – gan lielas, gan mazas – saprast, ka viss jādara saskaņā ar likumu. Turklāt esmu gatavs uzklausīt pašvaldības, kuras redz, ka kāda likuma norma nedarbojas vai kādu citu iemeslu dēļ nav izpildāma, un ieteikt valdībai un Saeimai šos likumus mainīt. Lai pašvaldības nevis domā, kā pārkāpt likumu, bet skatās, kā šo likumu varētu uzlabot!

Tātad kaut kas būtu jāmaina tāpēc, lai Rīgas domē turpmāk tiktu ievēlēti domnieka amata cienīgāki cilvēki?

Jā, arī tāpēc. Lai ievēlētie cilvēki izvēlētos šo amatu ļoti atbildīgi. Lai viņi ne tikai lepni teiktu: “Esmu Rīgas domes deputāts”, bet būtu arī godprātīgi, spētu uzņemties atbildību par katru pieņemto lēmumu.

Patlaban strādājam pie izmaiņām pašvaldību likumā, un domāju, ka tajā būtu jānosaka domei daudz lielāka atbildība par to, ko tā dara vai nedara. Tāpat daudz lielāka, reālāka atbildība jānosaka domes priekšsēdētājam. Ja tu esi domes priekšsēdētājs, tad tev arī jāatbild par pieņemtajiem lēmumiem. Pašreiz mērs var teikt: es jau neko, lēmumu pieņēmām visi.

“LAUKU AVĪZE”; pēc I. Kuzminas un J. Lorenca intervijas “Ivars Gaters: “Varbūt mani ciena.””

“LV” piebilde: pēc šīs intervijas sniegšanas partija “Jaunais laiks” negaidīti nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu veidot nevis 102, bet gan ekonomiski izdevīgāku 33 novadu modeli. Šajā sakarā publiski izskanējuši jau pirmie komentāri. Acīmredzot galavārds piederēs Saeimai, izdiskutējot gan ekonomiskos, gan politiskos un valsts pārvaldes decentralizācijas aspektus, gan pašvaldību ieskatus un Briseles ieteikumus.