Par neatrastajiem draudīgajiem ieročiem

Vai, pakļaujoties politiķu spiedienam, amerikāņu CIP nav pārspīlējusi savus ziņojumus par Irākas masu iznīcināšanas ieročiem? Ja ASV Kongresa izmeklēšanas gaitā šī teorija apstiprināsies, tad prezidentam Bušam radīsies nopietnas problēmas ar atkārtotu ievēlēšanu un turpmāko cīņu pret terorismu.

“Prezidents ir apkrāpis amerikāņus, viņš ir apkrāpis visu pasauli, mūsu prestižs ir zaudēts uz visiem laikiem!” sēžu zālē sauca demokrātu senators Roberts Bērds no Rietumvirdžīnijas štata. Bērds ir pārliecināts, ka Pentagons Irākā neatradīs masu iznīcināšanas ieročus, jo tādu tur nav.

Kopš paša sākuma Bērds pretojās invāzijai Irākā. Tagad viņš ir pārliecināts, ka ziņas par Sadāma ķīmisko un bioloģisko ieroču krājumiem ir safabricētas, lai ASV sabiedrisko domu pārliecinātu par kara nepieciešamību.

Saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām vairāk nekā puse amerikāņu tik un tā atbalstītu karu Irākā, pat tad, ja jau sākumā būtu skaidrs, ka Irākā ķīmisko vai bioloģisko ieroču nav. Šī iedzīvotāju daļa uzskata, ka Sadāms bija pietiekami ļaunprātīgs diktators, lai viņu gāztu ar varu.

Komentētāji vienprātīgi uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču atrašana Irāka ir būtiski svarīga ASV sabiedrotajiem, galvenokārt – Eiropā. Pazīstamais konservatīvā spārna komentētājs Bobs Novaks domā, ka, neatrodot ieročus, Bušs turpmāk nevarēs rēķināties pat ar sava vistuvākā sabiedrotā – Lielbritānijas – labvēlību. Analītiķi brīdina, ka arī liela daļa Amerikas vēlētāju novērstos no Buša.

Tātad debates par Irākas bruņojumu ir būtiski svarīgas gan turpmākajai antiterorisma kampaņai, gan arī nākamā gada prezidenta vēlēšanām. Senators Bērds nav vienīgais, kurš uzskata, ka republikāņiem karš Irākā bija nepieciešams, lai novērstu vēlētāju uzmanību no problēmām pašu mājās – no ekonomikas sašaurināšanās, no lēni, bet noteikti pieaugoša bezdarba un ārkārtīgi konservatīvās un lielai daļai sabiedrības nepieņemamās sociālās politikas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, Savienotajās Valstīs ir atgriezusies lielākā daļa no vairākiem simtiem masu iznīcināšanas ieroču ekspertu, kuri kopš aprīļa veica meklējumus Irākā. Bagdādē katram gadījumam ir palikuši tikai pāris desmit cilvēku. Nav apstiprinājies neviens no retajiem ziņojumiem par šādu ieroču atklāšanu. Amerikāņi var lielīties vienīgi ar divu pārvietojamo bioloģisko lādiņu ražošanas laboratoriju atklāšanu. Tomēr abas laboratorijas bija kārtīgi iztīrītas.

Vairāki CIP virsnieki un citu NATO valstu izlūkdienestu darbinieki sarunā ar GW apgalvo, ka Irākā noteikti ir bijuši masu iznīcināšanas ieroči. “Mani tracina tas, ka mēs nespējam tos atrast,” saka kāds amerikānis ar ilggadēju izlūkošanas pieredzi Tuvajos Austrumos. “Taču tas nebūt nenozīmē, ka ieroču tur nav.” Kādas Eiropas valsts speciālo dienestu virsnieks, kas daudzkārt ir apmeklējis Irāku, arī ir pārliecināts, ka Sadāmam ir izdevies ieročus noslēpt. “Daļa šāviņu tika iznīcināta, daļa tika aprakta tuksnesī, daļa tika nogādāta uz Sīriju un, iespējams, arī uz Irānu,” stāsta mūsu sarunu biedrs. “Sadāms līdz pilnībai bija izkopis ANO bruņojuma kontroles ekspertu apmuļķošanas mākslu.”

Taču amerikāņu kongresmeņi par to nav pārliecināti...

Pēc “GAZETA WYBORCZA”