Par jaunu pakāpienu Lietuvas ārpolitikā

Lietuvas Republikas Valsts prezidents Rolands Pakss:

Foto: A.F.I.

Kā jūs vērtējat Lietuvas tautas balsojumu referendumā par dalību ES, vai bijāt gaidījis tik labu rezultātu?

Mani pilnīgi apmierina referenduma rezultāts, es lepojos ar Lietuvas tautu. Es ne tikai gaidīju, bet arī paredzēju šādu rezultātu. Divas nedēļas pirms referenduma es teicu, ka tajā piedalīsies 64 procenti balsstiesīgo pilsoņu, un tā arī notika. Pirms referenduma tāpat kā pirms prezidenta vēlēšanām apbraukāju, aplidoju un kājām apstaigāju daudzas Lietuvas pilsētas un lauku rajonus. Es jutu cilvēku noskaņojumu, tāpēc biju ļoti mierīgs tajā laikā, kad daži politiķi nervozēja.

Savulaik jūs teicāt, ka vēlaties mainīt dažus nosacījumus sarunās ar ES, īpaši lauksaimniecībā. Vai pašreizējā situācija jūs apmierina?

Redzat, kad sarunas ar ES noritēja laikā, kad es kandidēju uz prezidenta amatu, protams, es vēlējos izteikt savu viedokli vairākos jautājumos, lai panāktu pēc iespējas labākus nosacījumus Lietuvas sarunās ar ES. Taču, kad es kļuvu par prezidentu, daudzas sadaļas sarunās jau bija noslēgtas un parakstītas, un man jārūpējas par pēctecību. Kā zināms, katrā civilizētā valstī, lai tiktu nodrošināta stabila attīstība, jābūt pēctecībai – ir jāturpina jau iepriekšējo valdību politika svarīgākajos jautājumos. Nevar būt tā, ka atnāk jauns prezidents, premjers vai Seima vadītājs un sāk veidot principiāli atšķirīgu, savu politiku, īpaši ārlietās. Otrkārt, vienmēr sarunās ir jāmeklē kompromiss un, kādu to mūsu sarunvedēji ir spējuši panākt, ar tādu ir jādzīvo. Treškārt, un, iespējams, tas ir pats galvenais, Lietuva no nākamā gada 1. maija kļūs par ES dalībvalsti, līdz ar to sarunas turpināsies visu laiku. ES ietvaros mēs vienmēr diskutēsim par to, lai Lietuvas intereses tiktu ievērotas un mūsu viedoklis uzklausīts.

Kādi ir svarīgākie darbi, kurus jūs jau veicat un veiksiet eirointegrācijas kontekstā?

Pirmkārt, ar gandarījumu secinām, ka mūsu galvenie mērķi ir sasniegti – Lietuva būs ES un NATO dalībvalsts. Tagad galvenais ir apzināties, kā mēs tur strādāsim, ir laiks domāt, kā labāk izdarīt, lai mūsu balss tiktu sadzirdēta un mūsu projekti saņemtu finansējumu. Tas ir jauns pakāpiens mūsu ārpolitikā. Ir jāmeklē un mēs jau meklējam sadarbības partnerus Baltijas reģionā un citur, lai kopīgi aizstāvētu savu viedokli un projektus. Šodien nepietiek ar aizbraukšanu uz Briseli un gudras runas norunāšanu, ir vajadzīgi sabiedrotie, kuri atbalsta mūsu iniciatīvas. Es šiem jautājumiem veltu ļoti lielu uzmanību.

Kuras valstis jūs redzat kā galvenās partneres Lietuvai un Baltijai ES ietvaros?

Pirmkārt, domāju, ka līdz galam nav izmantotas Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības iespējas. Vienmēr esmu teicis un tagad atkārtošu, ka Baltijas jūras reģionam ir vislielākais potenciāls attīstībai ES ietvaros. Tas būtu ļoti liels ieguvums un nozīmīgs spēks, ja Baltijas jūras reģiona valstis ES kopīgi aizstāvētu mūsu reģiona intereses. Otrkārt, jāmeklē ieinteresētie sadarbības partneri citu valstu vidū, kopīgi realizējot atomenerģētikas vai infrastruktūras projektus.

Kas šodien tiek darīts, lai paaugstinātu Lietuvas iedzīvotāju dzīves līmeni?

Es domāju nedaudz savādāk. Paaugstināt dzīves līmeni nav nemaz tik grūti, ja visi normāli strādās. Pats grūtākais ir izmainīt mūsu domāšanu. Prezidentūrā pašlaik tiek strādāts pie programmas, kuras mērķis ir ieaudzināt cilvēkos lepnumu par savu valsti. Tieši lepnuma par savu valsti mums pietrūkst pēdējā laikā, un tam ir daudzi iemesli. Es ar to gribēju sacīt, ka lepnums par savu valsti ir galvenais ceļš uz pārtikušu valsti, pārējais viss ir kā ceļazīmes.

Lielas ārzemju investīcijas tiek ieguldītas galvaspilsētā Viļņā. Kā būs ar reģioniem?

Labs un smags jautājums. Tiešām, ja mēs nemainīsim investīciju politiku, tad gandrīz visa nauda tiks ieguldīta galvaspilsētā. Strādājam pie vairākām programmām, lai mainītu situāciju un reģionos tiktu radīts vairāk jaunu darbavietu. Šeit liela nozīme ir nodokļu politikai, lai uzņēmējam būtu izdevīgi ieguldīt naudu ārpus lielajām pilsētām.

Jūs vairākkārt esat teicis, ka vēlaties saglabāt Lietuvu kā kodolenerģētikas valsti. Kādi soļi tiek veikti šajā virzienā?

Prezidentūrā ir izveidota padome enerģētiskajos jautājumos. Līdz nākamā gada sākumam jau būs konkrētas iestrādes, kā saglabāt Lietuvā kodolenerģētiku. Par šiem jautājumiem esmu runājis ar kaimiņvalstu vadītājiem, ES vadošajiem politiķiem un esmu sajutis viņu izpratni. Pēc manas sarunas ar Žaku Širaku uz Lietuvu atbrauca vesela grupa franču kodolenerģētikas speciālistu. Pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009. gadā, mums jau konkrēti būs jādomā par turpmāko rīcību. Starp citu, igauņi jau izteikuši piedāvājumu kļūt par jaunās AES akcionāriem.

Latvijas iedzīvotājus uztrauc kaimiņos esošā Ignalinas AES. Ko jūs teiktu viņiem?

Vēlos nomierināt Latvijas iedzīvotājus, jo abi Ignalinas reaktori stipri atšķiras no tiem, kuri bija Černobiļā. Ignalinas AES drošībā ir ieguldīti vairāk nekā 200 miljonu dolāru, abi mūsu reaktori ir pilnīgi droši. Kas attiecas uz jaunas AES būvniecību, domāju, ka tāds lēmums ar laiku tiks pieņemts. Jaunā AES būs visiem mūsdienu standartiem atbilstoša. Mūsu labākajiem kaimiņiem Latvijā par Lietuvas AES drošību nevajadzētu uztraukties.

Vai jūs esat apmierināts ar līdzšinējo Baltijas valstu sadarbību un kas būtu tajā uzlabojams?

Mums ir ļoti laba sadarbība visos līmeņos. Ne velti Baltijas valstu sadarbība tiek pasniegta kā labs piemērs daudzām citām valstīm. Tomēr gribētu teikt, ka mums vienreiz vajadzētu apsēsties pie sarunu galda un nolemt, kā uzlabot “Via Baltica”, Baltijas enerģētiskā loka un citus kopīgus projektus, lai mēs labāk spētu iekļauties līdzīgos Eiropas līmeņa projektos.

“LAUKU AVĪZE”; pēc J. Sologubova intervijas “Rolands Pakss: “Lepnums par savu valsti ir galvenais ceļš.””