Par Eiropas vēju grieztajām dzirnavām

Lai arī AS “Rīgas dzirnavnieks” (RDz) biezākās akciju paketes ir Zviedrijas un Somijas uzņēmumu rokās, RDz graudus iepērk tikai no Latvijas lauksaimniekiem. Neliela daļa produkcijas pamet Latviju un dodas Melnās jūras un Urālu, nevis Eiropas virzienā. Lai gan RDz uzskata, ka tam sākotnēji nebūs pa spēkam iekarot Eiropas Savienības tirgu, jau vairākus gadus uzņēmums graudu pārstrādi attīstīta pēc ES prasībām. Pārstrāde nebeigsies līdz ar Latvijas pievienošanos ES, tādēļ ražotnes jāmodernizē tā, lai spētu strādāt arī pēc ES robežas pārkāpšanas – savu skatījumu pamato LDz.

RDz ģenerāldirektors Andris Sedmalis teic, ka viņa vadītais uzņēmums ir viens no retajiem Baltijas valstīs, kas var pārstrādāt jebkurus graudaugus, kas mūsu zemē tiek izaudzēti.

Kopš 1997.gada, kad izveidojās pašreizējā RDz akcionāru struktūra un lielākā akciju pakete nonāca Zviedrijas uzņēmuma “Nord Mills” īpašumā, RDz veicis prāvas investīcijas – vairāk nekā 4,5 miljonu latu. Taču no daudzajām RDz pārstrādes un ražošanas ēkām, kurās jūtams pagājušā gadsimta pirmās puses pamatīgums, modernizētas tikai vissvarīgākās. Tajā skaitā uzlabots graudu pieņemšanas punkts, lai karstākajā graudu nodošanas laikā šajā Rīgas nomalē neveidotos garumgarās kravas automašīnu rindas.

A.Sedmalis atzīst, ka zviedru mātesuzņēmuma pieredze palīdzējusi saprast – kur jāpieliek roka, kas jāuzlabo, kas varbūt var nedaudz pagaidīt. Viņš stāsta, ka no ziemeļniekiem ir mācījušies sadarbību ar zemniekiem uzturēt visu gadu, ierosinot, kas RDz kā graudu pārstrādātājam ir vajadzīgs no audzētājiem.

Brokastu produktu līnijā ražotie dažādu graudaugu pārslu maisījumi tiek realizēti ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņu zemēs, tiesa, galvenokārt austrumu virzienā. A.Sedmalis to nenoliedz un paskaidro: «Kādēļ mēģināt izgāzt aizslēgtas durvis.» Tādi spēlētāji kā, piemēram, “Nestle” mūsu ražotājiem neesot «pa zobam».

Savukārt ar miltiem situācija ir pavisam citāda. «Milti nav produkts, kuru atmaksājas tālu pārvadāt. To realizācijas tirgus ir 300 kilometru attālumā ap ražošanas vietu,» stāsta A.Sedmalis. Latvijas Labības pārstrādātāju asociācijas vadītājs Vitauts Paškausks norāda, ka vietējiem uzņēmējiem nav jāsatraucas par Eiropas miltu ražotāju invāziju. «Lielajām Eiropas firmām tas vienkārši nebūs izdevīgi,» viņš paskaidro. Turklāt Baltijas reģionā miltu patēriņš esot stabils – tas strauji nepieaugs, bet arī krasi nesamazināsies – tātad tirgus saglabāsies līdzšinējā apjomā.

Tajā pašā laikā visām Latvijas dzirnavām jādomā par pielāgošanos Eiropas Savienības noteiktajām pārtikas drošības un ražošanas kvalitātes normām. «Prasības ir augstas, bet realizācijas cenas zemas – uzņēmumiem ir jāprot strādāt visai spiedīgos apstākļos,» atzīst V.Paškausks. Viņš uzsver, ka šo slogu spēs izturēt tikai tie pārstrādātāji, kuri pratīs gudri investēt.

“DIENAS” pielikums “LIETIŠĶĀ DIENA”; pēc E. Ercmanes raksta “Dzirnavas griežas pēc ES vējiem”