Par sparīgo tautsaimniecības lokomotīvi

Būvniecības apjomi šāgada pirmajā ceturksnī pieauguši par 17,5%, salīdzinot ar šo laikposmu pērn, kļūstot par Latvijā otro visstraujāk augošo tautsaimniecības nozari pēc tirdzniecības. Būvnieki izaugsmi galvenokārt skaidro ar Eiropas Savienības fondu un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā. Par spīti veiksmīgajai attīstībai, būvnieki tomēr stāsta, ka nozarē netrūkst problēmu, kā piemēru minot negodīgu konkurenci un valsts pasūtījumus. Uzņēmēji sūdzas arī par valdības nekonsekvenci nekustamā īpašuma nodokļa nesamazināšanā, kas varētu izraisīt investīciju kritumu, tādēļ ārvalstu investori skatus varētu vērst kaimiņvalstu virzienā, kur šis nodoklis ir daudz zemāks. Kā presei izplatītā paziņojumā skaidro SIA “Kalnozols Celtniecība” direktors Ojārs Bite, nepildot uzņēmējiem dotos solījumus samazināt nodokli no pusotra līdz vienam procentam, valdībai būtu jāmeklē citi veidi, kā veicināt investīciju ieplūdi Latvijā.

Būvdarbu apjoms šogad sasniedzis 74,5 miljonus latu, pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītāju pārsniedzot par 10 miljoniem latu. Arī jaunās būvniecības apjomi šogad palielinājušies – par 20%, remontu un rekonstrukciju darbu apjomi – gandrīz par 16%.

«Es uzskatu, ka konkurence Latvijā ir mežonīga,» teic būvfirmas RE&RE komercdirektors A.Pauniņš un piebilst, ka godprātīgie būvnieki nevar sacensties ar tiem, kuri, piesakoties konkursos, ir gatavi strādāt par nepamatoti zemām cenām. Turklāt, lai gan Latvijā ir vairāk nekā trīs tūkstoši reģistrētu celtniecības uzņēmumu un konkurence ir sīva, arī LEC valdes priekšsēdētāju J.Kolu vairāk uztrauc fakts, ka par valsts un pašvaldību pasūtījumiem plecu pie pleca ar tiem uzņēmumiem, kas regulāri maksā nodokļus, var cīnīties firmas, kas ieplānojušas tos apiet. Šīs problēmas risināšanā pozitīvu artavu sniegtu būvniecības izcenojumu krājuma sagatavošana, pēc kuriem pasūtītāji varētu orientēties darbu izmaksās, min A.Pauniņš. Taču Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents V.Puriņš to komentē šādi: «Kamēr pasūtītājs tēlo muļķi, visvairāk cietīs tieši uzņēmēji.» Viņš to pamato ar nesakārtoto likumdošanu, korupciju un neprofesionāli sagatavotajiem konkursu nolikumiem, kas nereti vērsti kādā noteiktā virzienā. «Vai kāds no mūsu uzņēmējiem negribētu, lai viss notiek pilnīgi godīgi? Godīgs konkurss un godīga darbu izpildīšana, samaksājot visus nodokļus, – ikviens to gribētu, lai naktīs varētu mierīgi gulēt!» Pēc LBA prezidenta domām, patlaban uzņēmējam, kurš samaksā visus nodokļus, nākas strādāt par dempinga cenām. V.Puriņš uzskata, ka sīvo konkurenci, kas kvalitātei tirgū kopumā nāk par labu, pirmie neizturēs mazie uzņēmēji. Arī lielās firmas ne vienmēr to spēj.

Dienas aptaujātie būvfirmu pārstāvji vienprātīgi atzīst, ka peļņas procents nozarē nav pietiekams. LBA prezidents stāsta, ka, piemēram, no plānotās peļņas, kas vidēji ir tikai 5%, reāli uzņēmējs saņem pusi, par ko nevar iegādāties jaunas tehnoloģijas un attīstīties, cik tas būtu nepieciešams. Tāpēc, lai uzņēmums normāli attīstītos, plānotajai peļņai no objekta jābūt vismaz 10–12 procentiem. Pašlaik uzņēmums ir priecīgs, ja lielajos objektos izdodas sasniegt 2–3% peļņu.

Būvfirmu izaugsmi patlaban nodrošina to lielais apgrozījums. Kā liecina LBA dati, vadošā būvfirma pēc kopējā apgrozījuma ir SIA “Kalnozols un partneri” un lielākais būvuzņēmums pēc izpildīto darbu apjoma ir RE&RE, kas 2002.gadā veicis būvdarbus par 22,3 miljoniem latu. Lielākā būvfirma pēc pašu spēkiem veikto darbu apjoma ir SIA LEC, kuras valdes priekšsēdētājs J.Kols atklāj: «Tajā pašā laikā mēs nosedzam tikai 2,5 procentus no kopējā tirgus apjoma, kas liecina par ļoti sadrumstalotu tirgu un to, ka lielu projektu realizācijai nepieciešams apvienoties.»

Vienisprātis ir pārējie “Dienas” aptaujātie būvfirmu pārstāvji un LBA vadītājs. Asociācijas analīze liecina, ka Latvijā ir tikai aptuveni desmit firmu, kas pēc Eiropas standartiem dēvējamas par lielām (virs 250 darbinieku). Tāpēc būvniekiem, raugoties nākotnē, nāksies pieņemt sešu vadošo būvfirmu paraugu un domāt par apvienošanos ne tikai iekšēju projektu veikšanai, bet arī Eiropas tirgus apgūšanai.

“DIENAS” pielikums “ LIETIŠĶĀ DIENA”; pēc N. Kalniņas raksta “Konkurence aug līdz ar tirgu”