Ministru kabineta rīkojums Nr.453

Rīgā 2003.gada 16.jūlijā (prot. Nr.40, 52.§)

Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam

1. Apstiprināt Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam (turpmāk — programma) 31815778 latu apmērā.

2. Saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 7.panta trešo daļu zemkopības ministram noteikt un apstiprināt detalizētas procedūras programmas ieviešanai.

3. Ja programmā paredzētais līdzekļu sadalījums gada laikā tiek grozīts, zemkopības ministram iesniegt noteiktā kārtībā programmu atkārtotai apstiprināšanai Ministru kabinetā.

4. Noteikt, ka par programmas īstenošanu atbildīgā institūcija ir Zemkopības ministrija.

5. Zemkopības ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2004.gada 1.februārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanu.

6. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2003.gada 31.marta rīkojumu Nr.192 “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2003.gadam” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 51.nr.).

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Apstiprināta

ar Ministru kabineta

2003.gada 16.jūlija rīkojumu Nr.453

Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2003.gadam

I. Vispārējā daļa

1. Programma sagatavota, pamatojoties uz 2003.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdes protokola Nr.35 41.§ izskatīto “Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju 2003.–2005.gadam” un 2003.gada 25.marta Ministru kabineta sēdes protokola Nr.17 30.§ Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma izstrādāta, pamatojoties uz Lauksaimniecības attīstības gada programmu, kas atbilst “Lauksaimniecības likuma” 7.panta prasībām un Ministru kabineta deklarācijā izvirzītajām prioritātēm. “2003.gada lauksaimniecības attīstības programmā” ir noteikti subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi, galvenie pasākumi 2003.gadā un pamatuzdevumi turpmākajam triju gadu periodam, kā arī valsts atbalsta pasākumi, ievērojot atbalsta ilglaicīguma principu un publiskumu.

2. Zemkopības ministrija izstrādā lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības attīstības valsts atbalsta politiku, un Lauku atbalsta dienests atbild par vienotu valsts atbalsta un Eiropas Savienības atbalsta politikas realizāciju valstī, kuras mērķis ir efektīvas un ilgtspējīgas lauksaimniecības preču un nepreču produktu ražošanas harmoniska izaugsme, dodot ieguldījumu lauku kā sociālekonomiskās telpas dzīvotspējas attīstībā.

3. Subsīdiju programmas mērķis — sekmēt ražošanas efektivitāti un konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, valstij mērķtiecīgi iejaucoties lauksaimnieciskajā ražošanā un tirgus sakārtošanā, piešķirot naudas līdzekļus noteiktiem pasākumiem.

Programmas apakšmērķi:

* Saskaņā ar Eiropas Komisijā noslēgtajām sarunām sadaļā “Lauksaimniecība” līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā, lai realizētu nepieciešamos strukturālos pārkārtojumus un palielinātu nozaru konkurētspēju starptautiskajā tirgū, jāievieš efektīva lauksaimniecības atbalsta politika atbilstoši Eiropas Savienības valsts atbalsta principiem;

* Nepieciešama nacionālās maksājumu sistēmas pakāpeniska tuvināšana un mijiedarbība ar Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešo atbalsta maksājumu sistēmu (hektārmaksājumi, maksājumi par dzīvnieku). Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politika tiešos maksājumus ir formulējusi, kā efektīvāko atbalsta veidu nozaru attīstībai;

* Ņemot vērā patreizējo situāciju lauksaimniecībā ar valsts atbalstu jānodrošina nozaru stabilizācija līdz iestājai Eiropas Savienībā, saglabājot iepriekšējā gada noteiktās prioritātes nemainīgas, t.i. piensaimniecība, cūkkopība, laukaugu audzēšana paredzot procentuāli lielāku atbalstu nekā pārējām nozarēm. Saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtībā lopkopības īpatsvars 2000.gadā pieauga līdz 51,5 %, kļūstot par galveno lauksaimniecības produkcijas komponenti.

4. Lauksaimniecības subsīdijas paredzētas Lauksaimniecības likumā noteikto valsts funkciju un uzdevumu realizēšanai:

a) lauksaimniecības — vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstības veicināšanai;

b) līdzīgu sociālo un ekonomisko labklājības iespēju radīšanai lauksaimniecībā un citās tautsaimniecības nozarēs strādājošajiem, gada vidējo ienākumu nodrošināšanai;

c) nodarbinātības nodrošināšanai lauku apvidos, lauku kultūrvides attīstībai, vides un teritorijas apsaimniekošanai;

d) racionālai lauku uzņēmumu daudzveidības attīstībai, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanai, lai ražotu kvalitatīvu un konkurētspējīgu produkciju;

e) ekonomiski stabilas, vidi saudzējošas lauksaimniecības attīstībai;

f) lauksaimniecību attīstošas kredītpolitikas nodrošināšanai.

5. Atbalsts no valsts subsīdijām uzlabos lauksaimnieciskās ražošanas efektivitāti, patērējot mazākus darbaspēka resursus, lai attīstītu konkurētspējīgu nozaru attīstību, uzlabotu ārējās tirdzniecības bilanci un palielinātu lauksaimniecībā nodarbināto ienākumus.

Sagaidāmie politikas rezultāti:

6. Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu valsts atbalsts lauksaimniecībai subsīdiju veidā nedrīkst būt mazāks par trim procentiem no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas tiek segti no dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem. Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam” plānoto pasākumu izpildei 2003.gadam piešķirti līdzekļi Ls 31 815 778 apjomā.

Zemkopības ministrija sagatavojot priekšlikumus par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”, lūgs prioritāri piešķirt no vispārējiem ieņēmumiem papildu dotāciju 2 311 537 latu apmērā Zemkopības ministrijas valsts pamatbudžeta apakšprogrammai “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem”.

Valsts pamatbudžeta apakšprogrammai “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” rezultatīvos rādītājus nosaka saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2003.gadam”, un tie paredz veicamā darba (pasākumu) apjomu un raksturo valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un mērķtiecīgumu.

Ņemot vērā līdzšinējo iekšējā tirgus aizsardzības pasākumu efektivitāti un valsts atbalsta pasākumu apjoma līmeņa saglabāšanos, subsīdiju nozīme lauksaimnieciskajā ražošanā pieaugs, saglabājot šādas galvenās funkcijas:

* ražošanas izmaksu daļēja kompensācija, ņemot vērā pieaugošās vides, pārtikas drošības un nekaitīguma prasības;

* produkcijas ražošanas apjomu pieaugums sektoros ar zemu pašnodrošinājuma līmeni;

* faktors, kas liecina par lauksaimniecības politikas stabilitāti un attīstības optimizāciju.

Plānotie 2003.gada rezultatīvie rādītāji:

1 Ja ieskaita agroklimatisko apstākļu radīto zaudējumu kompensāciju, tad kopā subsīdijas saņēma 64053 saimniecību, jeb 89 % no saimniecību kopskaita.

Lauku atbalsta dienests iesniedz Zemkopības ministrijai līdz 2004.gada 15.janvārim paskaidrojumu par rezultatīvo rādītāju izpildi 2003.gadā, lai sagatavotu informatīvo ziņojumu iesniegšanai Ministru kabinetam noteiktajā termiņā. Zemkopības ministrija līdz 2004.gada 1.jūlijam iesniedz Ministru kabinetam lauksaimniecības gada ziņojumu, kurā sniedz pārskatu par lauksaimniecības nozaru attīstību un noteikto uzdevumu izpildi. Zemkopības ministrijas 2003.gada publiskajā pārskatā tiks sniegta programmas “Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem” rezultatīvo rādītāju izpildes analīze un valsts budžeta līdzekļu efektivitātes izvērtējums.

7. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Programmu 2000 (Agenda 2000) no 2001.gada Latvijai ir pieejama Eiropas Savienības finansiālā palīdzība tautsaimniecības strukturālajām reformām. Finansējums lauksaimniecības un lauku attīstībai paredzēts pirmsiestāšanās programmās SAPARD, tādēļ vairākās programmās, kuras iepriekšējos gados tika finansētas no nacionālajām subsīdijām, sākot ar 2001.gadu, finansu resursi tiek piesaistīti no SAPARD programmas līdzekļiem:

SAPARD programmas finansējums 2003. gadam (tūkst. latu)

* Apakšprogrammas 2002.gadā netika akreditētas, to darbības sākums paredzams vēlāk

SAPARD programmā paredzētie pasākumi papildina valsts atbalsta pasākumus un nav analoģiski tiem.

8. Par nepieciešamā papildus finansējuma apjomu Zemkopības ministrija iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iekšējo un ārējo apstākļu ietekmes sekām uz lauksaimniecisko ražošanu, kurā tiks paredzēti pasākumi situācijas stabilizācijai un kompensācijas aprēķina metodika.

9. Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma ir spēkā 2003.gadā. Programmas finansējums attiecas arī uz 2002.gada pārejošajiem maksājumiem 2002.gada nolikumu nosacījumu ietvaros.

II. Subsīdiju piešķiršanas pamatprincipi

1. Valsts atbalsta metode — līdzfinansēšana. Programmas mērķu sasniegšanai tiek subsidēti 25–30 % no projekta izmaksām (izņemot 1.programmu, kur valsts atbalsts paredzēts 75 % apmērā), pārējo daļu sedz subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai kredīta.

2. Vispārējie noteikumi subsīdiju pretendentiem:

2.1. reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāji;

2.2. uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu parādu;

2.3. iesnieguši pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām.

3. Atbilstoši nolikumiem subsīdiju pretendentam tiek izvirzītas šādas prasības:

3.1. ir vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība;

3.2. īpašumā esošie mājlopi reģistrēti atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumiem Nr.10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”;

3.3. meliorācijas sistēmas uzturētas saskaņā ar likumu “Par meliorāciju”;

3.4. subsīdijas izmaksājamas pēc līguma noslēgšanas, pamatojoties uz personu darījumu un samaksu apliecinošiem dokumentiem;

3.5. programmās, kurās finansu līdzekļi paredzēti darba devēju atbalstam, kā subsīdijas saņemšanas priekšnoteikums noteikts jaunu darba vietu izveidošanas kritērijs.

III. Valsts programmas finansējuma sadalījums 2003.gadam

1. Lauksaimniecības zemes ielabošana — Ls 1 200 000

Šīs programmas mērķis — veicināt konkurētspējīgas un kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanu, atbalstot augsnes mitruma režīma, augsnes reakcijas optimizēšanas un augšņu agroķīmiskās izpētes pasākumus. Valsts līdzfinansējums ir līdz 75 % procentiem no skābo augšņu kaļķošanas, meliorācijas sistēmu renovācijas un rekonstrukcijas būvdarbu un augšņu agroķīmisko izpētes darbu izmaksām, atkarībā no zemes kadastrālās vērtības.

2. Lopkopības attīstība — Ls 6 687 400

Šī programma paredzēta lopkopības nozares attīstībai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspēju. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām un apstiprinātajiem normatīvajiem dokumentiem no valsts budžeta paredzēts finansēt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu un dažādu sugu mājlopu ciltsdarba programmu realizēšanu. No subsīdijām paredzēts maksājums Ls 5,50 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi reģistrētos ganāmpulkos, kam uzsākta pārraudzība līdz 2002.gada 1.oktobrim. Tiks realizēta pārraudzības un Zemkopības ministra apstiprinātā ciltsdarba programma cūku, liellopu, zirgu, aitu un kazu ganāmpulkos.

3. Augkopības attīstība — Ls 7 392 958

Šīs programmas mērķis — augkopības saimniecības virzīšana uz ražošanas potenciāla palielināšanu, tādu apstākļu radīšanu, lai īsā laikā izveidotos specializētas saimniecības noteikta produkcijas veida ražošanai. Piemērotu šķirņu izvēle, augstas kvalitātes sēklas materiāla un šķirnei atbilstošas agrotehnikas izmantošana rada iespēju ievērojami samazināt ražošanas izmaksas augkopībā. Šim mērķim ir pakārtoti pasākumi sertificētas sēklas realizācijas, genofonda saglabāšanas, sākotnējās sēklkopības, cietes kartupeļu, dārzeņu subsidēšanai. Graudu tirgus stabilizācijai paredzētas subsīdijas intervences pasākumu nodrošināšanai. Lai veicinātu pārstrādātāju savlaicīgu norēķināšanos ar piegādātājiem, paredzētas subsīdijas graudu un kartupeļu iepirkšanai ņemtā kredīta procentu daļējai dzēšanai. Saglabāts atbalsts vietējās izcelsmes dārzeņu ražotājiem siltumnīcu platībās. Atbalstīti kompensācijas maksājumi par graudaugu, pākšaugu, eļļas augu sējplatībām. Ja katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par 1,0 ha, izmaksāt Ls 16,5 par vienu ar sertificētu sēklu apsētu hektāru un Ls 8 par vienu ar nesertificētu sēklu apsētu hektāru. Lai saņemtu kompensācijas maksājumus par sējplatību, ikvienam laukaugu ražotājam līdz katra gada 1.oktobrim jāiesniedz Lauku atbalsta dienesta attiecīgajai reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei deklarācija par realizācijai piedāvāto pārtikas un lopbarības graudu daudzumu.

4. Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana — Ls 847 600

Lauksaimniecības potenciālo iespēju izmantošanā izšķiroša nozīme ir ražotāju intelektuālajam potenciālam un profesionālās sagatavotības līmenim. Sākot ar 1999.gadu, subsīdiju saņēmējiem ir nepieciešama vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskā izglītība, tādēļ izglītības programmā tiek subsidēta:

4.1. zemnieku izglītošana;

4.2. informatīvo materiālu sagatavošana un izplatīšana;

4.3. pēcdiploma studijas ārvalstu augstskolās, izglītojošos kursos;

4.4. lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti;

4.5. atbalsts lauksaimniecības prakšu saimniecībām.

5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums — Ls 235 800

Latvijas lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas paaugstināšanā ievērojama nozīme ir ārvalstu sadarbības partneru palīdzībai. Ievērojot to, ka Latvijas lauksaimnieki un produkcijas ražotāju organizācijas ir vairāku starptautisku organizāciju dalībnieki, sadarbības projektu skaits pieaug, tomēr visos gadījumos saglabājas nosacījums, ka Latvijai jāpiedalās kopprojekta realizēšanā ar noteiktu finansējuma daļu. Šajā programmā paredzētais finansējums nodrošinās starptautisko kopprojektu realizēšanu, piesaistot ārzemju investīcijas lauksaimniecības nozarē.

6. Zivsaimniecības attīstība — Ls 550 000

Šajā programmā subsīdijas nodrošina zivsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, piekrastē un iekšējos ūdeņos, akvakultūras (zivkopības, vēžkopības) attīstību un darbavietu saglabāšanu piekrastes ciemos un lauku rajonos. Līdzekļi nepieciešami nozaru attīstībai un ES integrācijas prasību ieviešanai.

7. Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija — Ls 2 115 000

Šī programma paredzēta efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai un konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas paplašināšanas pasākumiem, kuriem nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus.

Nodrošināt no lauksaimniecības subsīdiju budžeta Latvijas Hipotēku un zemes bankai to kredītprocentu likmju starpības kompensāciju, kas rodas starp lauksaimniekiem izsniegto kredītu un ar savstarpējo līgumu atrunāto bankas izmaksu gada procentu likmi.

8. Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts — Ls 452 000

Programma paredzēta lauku uzņēmēju sadarbības un kooperācijas veicināšanai. Tiek atbalstītas lauksaimnieku sabiedriskās un lauku jaunatnes organizācijas.

9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts — Ls 400 000

Programma paredzēta bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanai, kompensējot zaudējumus ekoloģiski tīras produkcijas ražotājiem par lauksaimniecības kultūrām un lauksaimniecības dzīvniekiem.

Papildus programmā paredzēts atbalsts netradicionālās lauksaimniecības nozarēs un investīcijas lauksaimniecībai alternatīvo darba vietu saglabāšanas pasākumiem, kuriem nav iespējams saņemt SAPARD līdzekļus.

10. Tirgus veicināšana — Ls 550 000

Programmā paredzēta tirgus cenu informācijas apkopošana, analīze un izplatīšana lietotājiem, kā arī atbalsts lauksaimniecības produktu standartu izstrādei. Paredzēti līdzekļi kvalitatīvas vietējas izcelsmes produkcijas pozīciju nostiprināšanai tirgū.

11. Lauksaimniecības nozares stabilizācija — Ls 6 660 400

Programmas mērķis ir stabilizēt situāciju cukura ražošanas un biškopības nozarē, izmaksājot kompensāciju cukura pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētiem bišu saimju īpašniekiem. Cūkgaļas un liellopu gaļas ražotājiem atbilstošā kompensācija piešķirama mājdzīvnieku ganāmpulku īpašniekiem par īpašumā esošiem mājlopiem, kuri ir reģistrēti Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā. Piena preču produkcijas ražošanas saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) tiek piešķirts finansējums stabilizācijas un kompensācijas pasākumu realizēšanai nozarē.

12. Līdzfinansējums SAPARD programmai — Ls 4 424 620

Eiropas Savienības kandidātvalstīm dalībai SAPARD programmā, kurai finansējums piešķirts 2001.gada decembrī, jānodrošina valsts līdzfinansējums vismaz 25 % apmērā no kopējā sabiedriskā finansējuma apjoma.

13. Rezerve — Ls 300 000

Līdzekļi paredzēti vienreizējiem maksājumiem lauksaimniecībā neparedzētiem gadījumiem.

Zemkopības ministrs M.Roze