Ministru kabineta instrukcija Nr.4

Rīgā 2003.gada 15.jūlijā (prot. Nr.40, 21.§)

Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā valsts civildienesta ierēdņu dienesta gaitas reglaments

Izdota saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 18.panta trešo daļu, 19.pantu un 21.panta trešo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Instrukcija nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk — pārvalde) specializētā valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk — ierēdnis) dienesta gaitu:

1.1. kārtību, kādā pretendentu pieņem dienestā, ierēdni ieceļ amatā, pārceļ, atstādina un atbrīvo no ierēdņa amata;

1.2. kārtību, kādā ierēdni atestē, piešķir speciālo dienesta pakāpi un ierēdņa amatam atbilstošo maksimālo speciālo dienesta pakāpi un piešķirto speciālo vai militārā dienesta pakāpi pielīdzina justīcijas dienesta pakāpei;

1.3. ierēdņa apbalvošanas, disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtību;

1.4. kārtību, kādā ierēdni var atsaukt no atvaļinājuma.

 

II. Pieņemšana dienestā

2. Stājoties dienestā, pretendents uzrāda šādus dokumentus:

2.1. Latvijas pilsoņa pasi;

2.2. izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju;

2.3. dokumentu par amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un iesniedz tā kopiju (izņemot personas, kuras ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā).

3. Pēc šīs instrukcijas 2.punktā minēto dokumentu saņemšanas iestāde:

3.1. pretendentu norīko veikt veselības pārbaudi;

3.2. pārbauda, vai pretendents nav agrāk sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3.3. ja ieņemamais amats ir saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, organizē pārbaudi speciālās atļaujas izsniegšanai.

4. Pēc visu dokumentu izskatīšanas, kuri attiecas uz pretendentu, un darba intervijas atestācijas komisija sagatavo atzinumu par pretendenta atbilstību amatam un iesniedz to pārvaldes vai iestādes priekšniekam.

 

III. Iecelšana, pārcelšana, atstādināšana no amata un atbrīvošana no dienesta

5. Ierēdņa amatā ieceļ:

5.1. virsniekus — pārvaldes priekšnieks;

5.2. ierindniekus un instruktorus — brīvības atņemšanas iestādes vai izmeklēšanas cietuma priekšnieks.

6. Ja ierēdnis ir pirmajā radniecības pakāpē ar iestādes priekšnieku vai tiešo priekšnieku vai tā laulātais, viņu nedrīkst iecelt amatā, kurā viņš būtu priekšnieka tiešā pakļautībā.

7. Dienesta interesēs ierēdni var pārcelt citā augstākā, līdzvērtīgā vai zemākā ierēdņa amatā.

8. Dienesta interesēs pārceļot ierēdni citā līdzvērtīgā vai zemākā amatā, ierēdnim saglabā dienesta pakāpi un iepriekšējo amata mēnešalgu, kā arī sociālās garantijas un normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu.

9. Zemākā amatā ierēdni var pārcelt arī šādos gadījumos:

9.1. pēc paša vēlēšanās;

9.2. veselības stāvokļa dēļ;

9.3. ja ierēdnis neatbilst amatam saskaņā ar atestācijas komisijas atzinumu;

9.4. disciplinārpārkāpumu dēļ.

10. Ja ierēdni paredzēts pārcelt līdzvērtīgā vai zemākā amatā saskaņā ar šīs instrukcijas 7.punktu vai pārcelt zemākā amatā saskaņā ar šīs instrukcijas 9.2., 9.3. vai 9.4.apakšpunktu, bet viņš piedāvājumam nepiekrīt, ierēdni atbrīvo no dienesta.

11. Ierēdni pārceļ:

11.1. pārvaldes centrālā aparāta, iestādes priekšnieka un iestādes priekšnieka vietnieka amatā — pārvaldes priekšnieks;

11.2. pārējos amatos, izņemot šīs instrukcijas 11.1.apakšpunktā minētos amatus, — iestādes priekšnieks;

11.3. no vienas iestādes uz citu — pārvaldes priekšnieks.

12. Ierēdni no dienesta atbrīvo ar tās amatpersonas rakstisku rīkojumu, kura ir tiesīga iecelt amatā. Rīkojumā norāda dienesta attiecību izbeigšanas pamatojumu saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 20.pantu.

13. Ierēdnis ir tiesīgs lēmumu par atbrīvošanu no dienesta apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu augstākai amatpersonai, vai pārsūdzēt tiesā, izņemot gadījumu, ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

14. Ja ierēdnis vēlas atvaļināties no dienesta pēc paša vēlēšanās, viņš ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to rakstiski brīdina amatpersonu, kura ir tiesīga iecelt ierēdni amatā.

15. Ierēdni var atvaļināt no dienesta sakarā ar noteiktā izdienas laika sasniegšanu tikai pēc 50 gadu vecuma sasniegšanas.

16. Ja ierēdnis ir sasniedzis 50 gadu vecumu un dienesta laiks likumā noteiktajā kārtībā nav pagarināts, bet izdienas laiks un citi nosacījumi neatbilst tām prasībām, kuras dod tiesības uz izdienas pensiju, viņš tiek atbrīvots no dienesta sakarā ar noteiktā vecuma sasniegšanu.

17. Ierēdni sakarā ar veselības stāvokli no dienesta atbrīvo, pamatojoties uz medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinumu.

18. Ja ierēdni no dienesta atbrīvo sakarā ar ierēdņu skaita samazināšanu, ierēdnim par to rakstiski paziņo 30 dienas pirms viņa atbrīvošanas.

19. Ja ierēdni, kuram ir izmaksāts atvaļināšanas pabalsts, pēc atjaunošanas dienestā atkārtoti atbrīvo no dienesta, viņam izmaksā atbrīvošanas kompensācijas daļu. To aprēķina kā starpību starp atkārtoti aprēķināto atbrīvošanas kompensāciju un jau izmaksāto atvaļināšanas pabalstu.

20. Ierēdnim, kurš tiek atbrīvots no dienesta, par atbrīvošanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto kārtējo atvaļinājumu izmaksā kompensāciju.

 

IV. Atestācija

21. Lai noteiktu ierēdņa kvalifikāciju, novērtētu viņa darbu un personiskās īpašības, kā arī atbilstību amatam un piemērotību dienestam iestādē, veic ierēdņa atestāciju.

22. Ierēdni atestē ne retāk kā reizi trijos gados, ievērojot nosacījumu, ka attiecīgajā amatā ir nodienēti vismaz seši mēneši.

23. Ierēdņus atestē:

23.1. Tieslietu ministrijas atestācijas komisija — pārvaldes priekšnieku un tos ierēdņus, kuri pārsūdzējuši pārvaldes atestācijas komisijas lēmumu;

23.2. pārvaldes atestācijas komisija — pārvaldes centrālā aparāta ierēdņus, iestāžu priekšniekus un vietniekus, kā arī tos ierēdņus, kuri pārsūdzējuši iestādes atestācijas komisijas lēmumu;

23.3. iestāžu atestācijas komisijas — iestāžu ierēdņus, izņemot šīs instrukcijas 23.2.apakšpunktā minētos ierēdņus.

24. Atestācijas komisijas atzinumā un lēmumā ir ietverts viens no šādiem formulējumiem:

24.1. atbilst amatam;

24.2. atbilst amatam, var izvirzīt augstākā amatā;

24.3. atbilst amatam, novērst norādītos trūkumus;

24.4. novērst norādītos trūkumus, atkārtoti atestēt pēc sešiem mēnešiem;

24.5. neatbilst amatam, pazemināms amatā;

24.6. neatbilst amatam, atbrīvojams no dienesta sakarā ar neatbilstību dienestam saskaņā ar atestācijas rezultātiem.

25. Ierēdni iepazīstina ar atestācijas komisijas lēmumu par atestācijas rezultātiem.

26. Ierēdnis desmit dienu laikā pēc iepazīšanās ar atestācijas komisijas lēmumu ir tiesīgs apstrīdēt atestācijas gaitu un komisijas lēmumu.

27. Iestādes atestācijas komisijas lēmumu var apstrīdēt pārvaldes atestācijas komisijā, bet pārvaldes atestācijas komisijas lēmumu — Tieslietu ministrijas atestācijas komisijā. Tieslietu ministrijas atestācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

28. Atestācijas komisijas lēmums par pazemināšanu amatā vai atbrīvošanu no dienesta izpildāms mēneša laikā pēc tā pieņemšanas, izņemot gadījumu, ja lēmums ir apstrīdēts vai pārsūdzēts.

 

V. Dienesta pakāpju piešķiršana

29. Pieņemot dienestā, darbiniekam piešķir šādu dienesta pakāpi:

29.1. ieceļot ierindnieka vai instruktora amatā, — justīcijas ierindnieks;

29.2. ieceļot jaunākā virsnieka amatā, ja ir nokārtots attiecīgā dienesta pamata profesionālās sagatavošanas kvalifikācijas eksāmens, — justīcijas seržants;

29.3. ieceļot jaunākā vai vecākā virsnieka amatā:

29.3.1. ja ir augstākajai izglītībai atbilstoša profesionālā koledžas izglītība, — justīcijas leitnants;

29.3.2. ja ir atbilstoša augstākā profesionālā izglītība, — justīcijas virsleitnants;

29.3.3. ieceļot augstākā virsnieka amatā, — justīcijas pulkvežleitnants.

30. Dienesta pakāpes piešķir:

30.1. augstākajiem virsniekiem — pēc tieslietu ministra priekšlikuma Ministru kabinets;

30.2. vecākajiem virsniekiem — tieslietu ministrs;

30.3. jaunākajiem virsniekiem — pārvaldes priekšnieks;

30.4. ierindniekiem un instruktoriem — iestādes priekšnieks.

31. Dienesta pakāpi piešķir, ievērojot dienesta pakāpju secību, amatam atbilstošo maksimālo dienesta pakāpi (1.pielikums) un izdienas laiku iepriekšējā dienesta pakāpē (2.pielikums).

32. Dienestā pieņemtajām personām, kurām iepriekš ir piešķirta speciālā vai militārā dienesta pakāpe, saglabā izdienas laiku un piešķirto dienesta pakāpi pielīdzina pārvaldes ierēdņa speciālajai — justīcijas dienesta — pakāpei (3.pielikums).

33. Ja ierēdnim piemērotais disciplinārsods ir spēkā, kārtējo dienesta pakāpi viņam nepiešķir.

34. Ierēdni var pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes likuma 18.panta piekto daļu. Laikposmu no dienesta pakāpes pazemināšanas līdz tās atjaunošanai neieskaita izdienā, kas nepieciešama kārtējās dienesta pakāpes piešķiršanai.

 

VI. Ierēdņa apbalvošana

35. Par priekšzīmīgu dienestu ierēdnim var piešķirt šādus apbalvojumus:

35.1. pateicību;

35.2. naudas balvu;

35.3. apmaksātu papildatvaļinājumu uz laiku līdz 10 dienām;

35.4. Tieslietu ministrijas, pārvaldes vai iestādes atzinības rakstu vai krūšu nozīmi;

35.5. personīgo šaujamieroci;

35.6. kārtējo dienesta pakāpi pirms termiņa.

36. Piešķirot ierēdnim apbalvojumu, ievēro šādu kārtību:

36.1. pateicību izsaka amatā augstāka amatpersona saviem padotajiem darbiniekiem;

36.2. naudas balvu piešķir amatpersona, kura ir tiesīga rīkoties ar naudas līdzekļiem;

36.3. apmaksātu papildatvaļinājumu piešķir amatpersona, kura ir tiesīga piešķirt atvaļinājumu;

36.4. atzinības rakstu vai krūšu nozīmi piešķir tieslietu ministrs vai pārvaldes priekšnieks;

36.5. personīgo ieroci piešķir tieslietu ministrs;

36.6. kārtējo dienesta pakāpi pirms termiņa piešķir amatpersona, kura ir tiesīga piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi.

37. Kārtējo amatam atbilstošo dienesta pakāpi pirms noteiktā termiņa var piešķirt ierēdnim, kas attiecīgajā dienesta pakāpē ir nodienējis vismaz pusi no noteiktā termiņa.

38. Ierēdnim apbalvojumu piešķir saskaņā ar šīs instrukcijas 36.punktā minētās attiecīgās amatpersonas rīkojumu. Pateicību var izteikt arī mutiski.

39. Par piešķirto apbalvojumu ierēdnim paziņo personīgi (ja iespējams, svinīgos apstākļos).

40. Ja ierēdnis pelnījis apbalvojumu, bet ir disciplināri sodīts un disciplinārsods ir spēkā, apbalvojumu piešķir, dzēšot viņam agrāk uzlikto disciplinārsodu. Pirms noteiktā termiņa disciplinārsodu dzēš amatpersona, kura ir uzlikusi disciplinārsodu, vai augstāka amatpersona.

41. Apbalvojumus (izņemot mutiskos apbalvojumus) uzskaita ierēdņa personas lietā.

 

VII. Ierēdņa disciplinārsodīšana

42. Ierēdņa saukšana pie disciplināratbildības neatbrīvo viņu no iespējamās administratīvās atbildības vai kriminālatbildības.

43. Ja ierēdņa darbība vai bezdarbība ārpus dienesta vietas un laika kaitē ierēdņa prestižam, tā uzskatāma par dienesta disciplīnas pārkāpumu (turpmāk — pārkāpums).

44. Priekšnieks ir tiesīgs disciplinārsodu piemērot tikai viņam padotajiem ierēdņiem.

45. Pēc pārkāpuma atklāšanas priekšnieks noskaidro lietas apstākļus un, ja nepieciešams, norīko veikt dienesta pārbaudi.

46. Pamatojoties uz dienesta pārbaudes rezultātiem, priekšnieks pieņem lēmumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un nosaka tā veidu.

47. Aizliegts par vienu un to pašu pārkāpumu ierēdnim piemērot vairākus disciplinārsodus.

48. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

49. Par pārkāpumu, kas izdarīts dienesta norīkojuma laikā, ierēdni soda pēc dienesta norīkojuma pienākumu izpildes vai pēc atstādināšanas no dienesta norīkojuma pienākumu izpildes.

50. Lietas apstākļus noskaidro un dienesta pārbaudi veic mēneša laikā pēc tam, kad priekšniekam ir kļuvis zināms par pārkāpumu. Ierēdņa darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

51. Disciplinārsodu piemēro 10 dienu laikā pēc lietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas, bet ne vēlāk kā gadu pēc pārkāpuma izdarīšanas.

52. Piemērot disciplinārsodu ir tiesīgas šādas amatpersonas:

52.1. izteikt mutisku piezīmi — jebkura amatpersona tai padotajam ierēdnim;

52.2. izteikt rakstisku piezīmi vai rājienu — amatpersona, kura ir tiesīga izdot rakstisku rīkojumu;

52.3. izteikt brīdinājumu par neatbilstību amatam — amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatā;

52.4. atbrīvot no amata un pārcelt zemākā amatā — amatpersona, kura ir tiesīga iecelt amatā;

52.5. pazemināt dienesta pakāpē par vienu pakāpi — amatpersona, kura ir tiesīga piešķirt attiecīgo dienesta pakāpi;

52.6. atbrīvot no dienesta — amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt dienestā.

53. Disciplinārsodu (izņemot mutisko piezīmi) piemēro, izdodot rakstisku rīkojumu.

54. Disciplinārsods stājas spēkā rīkojuma izdošanas dienā.

55. Par piemēroto disciplinārsodu paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

56. Ierēdnim ir tiesības disciplinārsodu apstrīdēt mēneša laikā no dienas, kad viņš ir informēts par disciplinārsoda piemērošanu.

57. Iesniegto dienesta sūdzību priekšnieks var izskatīt pats vai arī dot rīkojumu to darīt pilnvarotai amatpersonai, kura nav pakļauta sūdzības iesniedzējam vai priekšniekam, par kuru ir iesniegta sūdzība.

58. Augstāks priekšnieks atbilstoši savai kompetencei var grozīt vai atcelt disciplinārsodu šādos gadījumos:

58.1. disciplinārsods ir piemērots nepamatoti;

58.2. disciplinārsods neatbilst izdarītā pārkāpuma smagumam;

58.3. zemāka amata priekšnieks ir pārsniedzis viņam piešķirtās tiesības.

59. Par disciplinārsoda grozīšanu vai atcelšanu paziņo ierēdnim, kuram disciplinārsods piemērots, un amatpersonai, kura ir piemērojusi disciplinārsodu.

60. Disciplinārsods ir spēkā:

60.1. piezīme — mēnesi;

60.2. rājiens — sešus mēnešus;

60.3. brīdinājums par neatbilstību amatam — gadu;

60.4. atbrīvošana no amata, pārceļot zemākā amatā, — gadu;

60.5. pazemināšana dienesta pakāpē — gadu.

61. Disciplinārsodus (izņemot mutiskos disciplinārsodus) uzskaita ierēdņa personīgajā lietā.

 

VIII. Atsaukšana no atvaļinājuma

62. Ierēdni no kārtējā atvaļinājuma var atsaukt tikai īpašu dienesta apstākļu dēļ — ārkārtas situācijās (piemēram, masu nekārtības, ieslodzīto bēgšana, ķīlnieku sagrābšana, ugunsgrēks ieslodzījuma vietā, plūdi) un to seku novēršanai — vai darba izpildes nodrošināšanai (ja ir saslimis darbinieks, kurš aizvieto ierēdni). Ierēdni no kārtējā atvaļinājuma atsauc ar tās amatpersonas rakstisku rīkojumu, kura ir tiesīga piešķirt atvaļinājumu.

63. Ja ierēdnis ir atsaukts no kārtējā atvaļinājuma, tā neizmantoto daļu piešķir līdz kārtējā gada beigām. Pēc ierēdņa vēlēšanās neizmantoto atvaļinājuma daļu var pievienot nākamajam kārtējam atvaļinājumam.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2003.gada 19.jūliju.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 15.jūlija instrukcijai Nr.4

Ieslodzījuma vietu pārvaldes specializētā civildienesta ierēdņu amatu maksimālās speciālās dienesta pakāpes

Nr. p.k.	Amata nosaukums	Maksimālā speciālā dienesta pakāpe
1	2	3
1.	Pārvaldes priekšnieks	justīcijas ģenerālis
2.	Pārvaldes priekšnieka vietnieks	justīcijas ģenerālis
3.	Pārvaldes dienesta priekšnieks	justīcijas pulkvedis
4.	Ieslodzījuma vietas priekšnieks	justīcijas pulkvedis
5.	Mācību centra priekšnieks	justīcijas pulkvedis
6.	Pārvaldes dienesta priekšnieka vietnieks	justīcijas pulkvežleitnants
7.	Ieslodzījuma vietas priekšnieka vietnieks	justīcijas pulkvežleitnants
8.	Mācību centra priekšnieka vietnieks	justīcijas pulkvežleitnants
9.	Slimnīcas priekšnieks	justīcijas pulkvežleitnants
10.	Pārvaldes daļas priekšnieks	justīcijas pulkvežleitnants
11.	Pārvaldes galvenais inspektors	justīcijas pulkvežleitnants
12.	Pārvaldes daļas priekšnieka vietnieks	justīcijas majors
13.	Mācību centra priekšnieka vietnieks	justīcijas majors
14.	Pārvaldes vecākais inspektors	justīcijas majors
15.	Pārvaldes priekšnieka palīgs	justīcijas majors
16.	Virskapelāns	justīcijas majors
17.	Ieslodzījuma vietas priekšnieka dežurējošais palīgs	justīcijas majors
18.	Ieslodzījuma vietas daļas priekšnieks	justīcijas majors
19.	Ieslodzījuma vietas daļas priekšnieka vietnieks	justīcijas majors
20.	Mācību centra vecākais pasniedzējs	justīcijas majors
21.	Pārvaldes inspektors	justīcijas kapteinis
22.	Pārvaldes preses sekretārs	justīcijas kapteinis
23.	Ieslodzījuma vietas vecākais inspektors	justīcijas kapteinis
24.	Ieslodzījuma vietas vienības priekšnieks	justīcijas kapteinis
25.	Mācību centra pasniedzējs	justīcijas kapteinis
26.	Ieslodzījuma vietas inspektors	justīcijas virsleitnants
27.	Ieslodzījuma vietas inženieris	justīcijas virsleitnants
28.	Mācību centra inspektors	justīcijas virsleitnants
29.	Jaunākais inspektors	justīcijas virsnieka vietnieks
30.	Sardzes priekšnieks	justīcijas virsnieka vietnieks
31.	Vecākais apsargs	justīcijas virsseržants
32.	Vecākais uzraugs	justīcijas virsseržants
33.	Apsargs	justīcijas seržants
34.	Uzraugs	justīcijas seržants
35.	Jaunākais apsargs	justīcijas kaprālis
36.	Jaunākais uzraugs	justīcijas kaprālis

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Kārtējās speciālās dienesta pakāpes piešķiršanai nepieciešamā izdiena

Nr. p.k.	Ierēdņa dienesta pakāpe	Dienesta pakāpes piešķiršanas nosacījumi
1	2	3
1.	Justīcijas kaprālis	1. Pēc profesionālās ievirzes kursu apgūšanas Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā.
		2. Pēc divu gadu izdienas justīcijas ierindnieka dienesta pakāpē
2.	Justīcijas seržants	1. Pēc viena gada izdienas justīcijas kaprāļa dienesta pakāpē — ierēdnim, kas apguvis profesionālās ievirzes kursu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā.
		2. Pēc divu gadu izdienas justīcijas kaprāļa dienesta pakāpē
3.	Justīcijas virsseržants	1. Pēc divu gadu izdienas justīcijas seržanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kas apguvis profesionālās ievirzes kursu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā.
		2. Pēc triju gadu izdienas justīcijas seržanta dienesta pakāpē
4.	Justīcijas virsnieka vietnieks	1. Pēc triju gadu izdienas justīcijas virsseržanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kas apguvis profesionālās ievirzes kursu Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā.
		2. Pēc četru gadu izdienas justīcijas virsseržanta dienesta pakāpē
5.	Justīcijas leitnants	1. Pēc Penitenciārās koledžas beigšanas.
		2. Pēc piecu gadu izdienas justīcijas virsnieka vietnieka dienesta pakāpē
6.	Justīcijas virsleitnants	1. Pēc divu gadu izdienas justīcijas leitnanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kam ir augstākā izglītība.
		2. Pēc triju gadu izdienas justīcijas leitnanta dienesta pakāpē
7.	Justīcijas kapteinis	1. Pēc triju gadu izdienas justīcijas virsleitnanta dienesta pakāpē — ierēdnim, kam ir augstākā izglītība.
		2. Pēc četru gadu izdienas justīcijas virsleitnanta dienesta pakāpē
8.	Justīcijas majors	Pēc četru gadu izdienas justīcijas kapteiņa dienesta pakāpē — ierēdnim, kam ir augstākā izglītība
9.	Justīcijas pulkvežleitnants	1. Pēc piecu gadu izdienas justīcijas majora dienesta pakāpē.
		2. Pēc iecelšanas augstākā virsnieka ierēdņa amatā
10.	Justīcijas pulkvedis	1. Pēc triju gadu izdienas augstākā virsnieka amatā pulkvežleitnanta dienesta pakāpē.
		2. Pēc piecu gadu izdienas justīcijas pulkvežleitnanta dienesta pakāpē
11.	Justīcijas ģenerālis	Pēc triju gadu izdienas augstākā virsnieka amatā pulkveža dienesta pakāpē

3.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 15.jūlija instrukcijai Nr.4

Ieslodzījuma vietu pārvaldes dienesta pakāpju pielīdzinājums Iekšlietu ministrijas un tās sistēmas iestāžu ierēdņiem un Aizsardzības ministrijas karavīriem piešķirtajām dienesta pakāpēm

Nr. p.k.	Ierēdņu kategorija	Dienesta pakāpe Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošiem	Dienesta pakāpe Iekšlietu ministrijā un tās sistēmas iestādēs strādājošiem	Dienesta pakāpe Aizsardzības ministrijas karavīriem
1	2	3	4	5
1.	Ierindas sastāva darbinieki (ierēdņi)	justīcijas ierindnieks	policijas ierindnieks; robežsardzes ierindnieks; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ierindnieks	kareivis, dižkareivis; matrozis (Jūras spēkos), dižmatrozis (Jūras spēkos)
2.	Instruktoru sastāva darbinieki (ierēdņi)	justīcijas kaprālis justīcijas seržants justīcijas virsseržants justīcijas virsnieka vietnieks	policijas kaprālis; robežsardzes kaprālis; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kaprālis seržants virsseržants virsnieka vietnieks; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta virsnieka vietnieks tehniķis	kaprālis seržants virsseržants vecākais virsseržants; bocmanis (Jūras spēkos), vecākais bocmanis (Jūras spēkos)
3.	Jaunāko virsnieku sastāva darbinieki (ierēdņi)	justīcijas leitnants   justīcijas virsleitnants justīcijas kapteinis	policijas leitnants; robežsardzes leitnants; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta leitnants, leitnants tehniķis, leitnants inženieris virsleitnants; virsleitnants tehniķis, virsleitnants inženieris kapteinis; kapteinis tehniķis, kapteinis inženieris	leitnants virsleitnants kapteinis; kapteiņleitnants (Jūras spēkos)
4.	Vecāko virsnieku sastāva darbinieki (ierēdņi)	justīcijas majors justīcijas pulkvežleitnants justīcijas pulkvedis	policijas majors; robežsardzes majors; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta majors, majors inženieris pulkvežleitnants; pulkvežleitnants inženieris pulkvedis; pulkvedis inženieris	majors pulkvežleitnants pulkvedis; komandleitnants (Jūras spēkos), komandkapteinis (Jūras spēkos), jūras kapteinis (Jūras spēkos)
5.	Augstāko virsnieku sastāva darbinieki (ierēdņi)	justīcijas ģenerālis	policijas ģenerālis; robežsardzes ģenerālis; ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ģenerālis	brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants; flotes admirālis (Jūras spēkos), kontradmirālis (Jūras spēkos), viceadmirālis (Jūras spēkos)

Tieslietu ministrs A.Aksenoks