Ministru kabineta noteikumi Nr.388

Rīgā 2003.gada 15.jūlijā (prot. Nr.40, 4.§)

Noteikumi par vides kvalitātes normatīviem augsnei

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu”  12.panta otro daļu un likuma “Par vides aizsardzību” 18.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka vides kvalitātes normatīvus augsnei (1.pielikums).

2. Ir šādi augsnes kvalitātes normatīvi:

2.1. mērķlielums (A vērtība) — norāda līmeni, kas nodrošina ilgtspējīgu augsnes kvalitāti;

2.2. robežlielumi:

2.2.1. piesardzības robežlielums (B vērtība) — norāda piesārņojuma līmeni, kuru pārsniedzot iespējama negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai vidi, kā arī līmeni, kāds jāsasniedz pēc sanācijas, ja sanācijai nav noteiktas stingrākas prasības;

2.2.2. kritiskais robežlielums (C vērtība) — norāda, ka augsnes funkcionālās īpašības ir nopietni traucētas vai ka piesārņojums tieši apdraud cilvēku veselību vai vidi.

3. Ja ir pārsniegts robežlielums, aizliegts veikt jebkādas darbības, kas izraisa augsnes kvalitātes pasliktināšanos. Veic šādus pasākumus atbilstoši likumam “Par piesārņojumu”:

3.1. piesārņotās vietas izpēte un monitorings, ja ir pārsniegts piesardzības robežlielums (B vērtība);

3.2. piesārņotās vietas sanācija, ja ir pārsniegts kritiskais robežlielums (C vērtība).

4. Paraugus augsnes un grunts kvalitātes noteikšanai ņem tā, lai tie raksturotu piesārņotības līmeni:

4.1. paraugu ņemšanas dziļums ir 25 cm; ja trūdvielu horizonts ir plānāks, paraugus ņem visā horizonta biezumā, bet ne seklāk par 10 cm;

4.2. augsnes virsējā slāņa vidējo paraugu veido, sajaucot ne mazāk kā 25 atsevišķus paraugus, kas vienmērīgi noņemti paraugu ņemšanai paredzētajā teritorijā;

4.3. ja augsnes vidējā paraugā konstatēta piesārņojošās vielas koncentrācija, kas pārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību), piesārņojošās vielas izplatīšanās dziļumu nosaka, ņemot grunts papildu paraugus ar 50 cm intervālu, kamēr sasniedz dziļumu, kur piesārņojošās vielas koncentrācija nepārsniedz piesardzības robežlielumu (B vērtību).

5. Lai noteiktu smago metālu (Cd, Cr, Cu, Ni, Pb, Zn) koncentrāciju augsnē un gruntī, paraugus sagatavo, izmantojot standarta LVS ISO 11466 metodi, un testē, izmantojot standarta LVS ISO 11047 metodi. Lai noteiktu dzīvsudraba (Hg) koncentrāciju, paraugus sagatavo un testē, izmantojot standarta LVS 346 metodi. Lai noteiktu arsēna (As) koncentrāciju augsnē un gruntī, izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot arsēna (As) mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg.

6. Lai noteiktu naftas produktu koncentrāciju augsnē un gruntī, izmanto paraugu sagatavošanas un testēšanas metodes, kuras lietojot naftas produktu kopuma mazākā kvantitatīvi nosakāmā koncentrācija ir 1,0 mg/kg.

7. Augsnes granulometriskā sastāva klasi nosaka, ņemot vērā māla (< 0,002 mm), putekļu (0,002–0,005 mm) un smilts (0,005–2,00 mm) daļiņu relatīvās attiecības augsnē (2.pielikums).

8. Augsnes kvalitātes normatīvi nedrīkst būt pārsniegti, uzsākot jaunu piesārņojošu darbību. Piesārņotās vietās augsnes kvalitātes normatīvus sasniedz, izmantojot sanāciju, likumā “Par piesārņojumu” noteiktajā kārtībā.

9. Augsnes kvalitātes normatīvi attiecas uz visām augsnēm un gruntīm Latvijas teritorijā neatkarīgi no to izmantošana veida.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 19.jūliju.