Ministru kabineta noteikumi Nr.392
Rīgā 2003.gada 15.jūlijā (prot. Nr.40 14.§)
Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika
Izdoti saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 59.panta pirmo daļu
1. Noteikumi nosaka valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto nekustamo kultūras pieminekļu (turpmāk — kultūras pieminekļi) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) (turpmāk — aizsardzības zona) noteikšanas metodiku.
2. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonu nosaka atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk — inspekcija) apstiprinātam aizsardzības zonas projektam. Aizsardzības zonas projektā ietver:
2.1. zonas grafisko attēlu topogrāfiskajā kartē (mērogā 1:10000) vai topogrāfiskajā plānā (mērogā 1:5000);
2.2. zonas robežu aprakstu, izmantojot ģeogrāfiskās koordinātas (LKS-92 koordinātu sistēmā);
2.3. uzturēšanas režīma noteikumus (izsniedz inspekcija);
2.4. vēsturisko izziņu par objektu (izsniedz inspekcija);
2.5. kultūras pieminekļa apkārtnes fotofiksāciju, kompleksu un integrētu ainavu analīzi no skatu punktiem, priekšlikumus par vidi degradējošiem objektiem, esošās apbūves vērtējumu;
2.6. zemes īpašumu robežas;
2.7. aizsardzības zonas projekta izstrādes gaitā saņemtos priekšlikumus, iebildumus un motivētās atbildes uz tiem.
3. Aizsardzības zonu projektus apdzīvotām vietām izstrādā fiziskas vai juridiskas personas, kurām ir sertifikāts vai licence teritoriju plānošanas, restaurācijas vai ainavu arhitektūras darbu veikšanai. Sertifikāts vai licence nav nepieciešama, ja projektus izstrādā kultūras pieminekļiem, kas atrodas ārpus apdzīvotām vietām. Arheoloģisko pieminekļu aizsardzības zonu izstrādē pieaicina arheologus.
4. Aizsardzības zonu projektus izstrādā pēc inspekcijas, pašvaldības, kultūras pieminekļa īpašnieka (valdītāja), zemes īpašnieka vai citas ieinteresētās personas pasūtījuma, un tos apstiprina inspekcija. Izdevumus, kas saistīti ar projekta izstrādi un apgrūtinājumu reģistrāciju zemesgrāmatā, sedz pasūtītājs.
5. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonas projekta izstrādātājs (turpmāk — projekta izstrādātājs):
5.1. 30 dienas pirms aizsardzības zonas projekta izstrādes uzsākšanas rakstiski informē kultūras pieminekļa īpašnieku (valdītāju), aizsardzības zonā ietilpstošo zemju un objektu īpašniekus (valdītājus) un vietējo pašvaldību, kā arī ievieto attiecīgu informāciju vietējā laikrakstā;
5.2. apkopo aizsardzības zonas projekta izstrādes gaitā saņemtos priekšlikumus un ņem tos vērā projekta izstrādē. Ja priekšlikums netiek ņemts vērā, sniedz motivētu atbildi priekšlikuma iesniedzējam un atbildi pievieno projektam.
6. Izstrādājot aizsardzības zonas projektu, ņem vērā:
6.1. vēsturiskā plānojuma struktūru;
6.2. kultūras pieminekļu un tiem piegulošās vēsturiskās vides dabiskās robežas;
6.3. jaunu kultūras pieminekļa daļu atklāšanas iespējamību;
6.4. iespējas piekļūt kultūras piemineklim;
6.5. kultūras pieminekļa kultūrvēsturiskās ainavas saglabāšanas nepieciešamību;
6.6. kultūras pieminekļa redzamību no galvenajiem skatu punktiem un redzamību no kultūras pieminekļa.
7. Nosakot aizsardzības zonas lielumu, ņem vērā kultūras pieminekļa statusu, ainaviskās vērtības un teritorijas attīstības prioritātes atbilstoši vietējās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam.
8. Ja aizsardzības zona pārklājas ar citām aizsargjoslām, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, spēkā ir stingrākās teritorijas aizsardzības un izmantošanas prasības.
9. Uzturēšanas režīmu aizsardzības zonā nosaka, ievērojot:
9.1. likumu un citu normatīvo aktu prasības;
9.2. objekta un tā kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas un uzturēšanas prasības atbilstoši kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskajai nozīmībai;
9.3. to saimnieciskās darbības veidu attīstības iespējas, kuri atbilst kultūras pieminekļa un tam piegulošās vides raksturam.
10. Kultūras pieminekļa aizsardzības zonu uztur kārtībā kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) un to nekustamo īpašumu (zemesgabalu) īpašnieki (valdītāji, lietotāji), kuru īpašumi atrodas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Aizsardzības zonas robežas dabā ar īpašām zīmēm neiezīmē.
11. Aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu nosaka inspekcija, pamatojoties uz izstrādāto aizsardzības zonas projektu. Uzturēšanas režīmu un inspekcijas apstiprināto aizsardzības zonas robežu plānu iesniedz kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam), to nekustamo īpašumu (zemesgabalu) īpašniekiem (valdītājiem, lietotājiem), kuru īpašumi atrodas kultūras pieminekļa aizsardzības zonā, kā arī vietējai pašvaldībai.
12. Aizsardzības zonu stāvokli kontrolē inspekcija.
13. Aizsardzības zonu iekļauj vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā. Vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, precizē kultūras pieminekļa aizsardzības zonas robežas teritorijas plānojuma kartogrāfiskajā materiālā.
Ministru prezidents E.Repše
Kultūras ministre I.Rībena
