Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 17.jūlija sanāksmē

Valsts sekretāru sanāksmē 17.jūlijā Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments”” .

Šā gada 3.jūlijā tika izsludināts likums “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, atbilstoši kuram noteiktais disciplinārsods “pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana” tika aizstāts ar disciplinārsodu “pazemināšana amatā”.

Ministru kabineta noteikumos “Karavīru militārās disciplīnas reglaments” ir noteikta disciplinārsodu piemērošanas kārtība, tādējādi noteikumos nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus, aizstājot disciplinārsoda veidu “pazemināšana dienesta pakāpē vai dienesta pakāpes atņemšana” ar pazemināšanu amatā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.jūlijam.

 

Aizsardzības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mobilizācijas plāniem”.

Noteikumu projekts sagatavots atbilstoši Mobilizācijas likuma 9.panta 4.punkta deleģējumam, tas nosaka: mobilizācijas plānu un plānošanas sistēmu; mobilizācijas plānošanas apjomu valsts iestādēs un pašvaldībās un plānošanas kārtību; mobilizācijas plānu apstiprināšanas kārtību.

 

Mobilizācijas plānu sistēmas mērķis ir: nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas sagatavošanu un tās norisi mobilizācijas izsludināšanas gadījumā. Nodrošināt valsts drošībai un aizsardzībai svarīgu tautsaimniecības objektu sagatavošanu izmantošanai un to izmantošanu valsts apdraudējuma situācijās. Nodrošināt plānveidīgu valsts materiālo rezervju izveidi, uzturēšanu un atjaunošanu.

Mobilizācijas plānošanas sistēma ietver valsts un vietējās pārvaldes iestādes, tautsaimniecības objektus un Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās personas, kurām noteikti mobilizācijas pieprasījumi.

Mobilizācijas plānošanas sistēmā tiek noteikta šāda plānošanas secība: uzdevumus (vadlīnijas) plānošanai augstāk stāvoša institūcija nosaka zemāk stāvošai institūcijai; plāni tiek izstrādāti secībā no zemāk stāvošas institūcijas uz augstāk stāvošu institūciju.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Ministru prezidenta biedra birojā, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Ārlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Latvijas Kriminālprocesa kodekss (ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2002. gada 6. novembrim), nosakot procesuālo kārtību krimināllietās Latvijas Republikas teritorijā, nosaka arī drošības līdzekļu (ieskaitot apcietinājumu un mājas arestu) piemērošanas kritērijus, termiņus, kā arī to likumības un pamatotības izvērtēšanas kārtību.

Likumprojekts paredz tādu grozījumu izdarīšanu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, kas nodrošinātu tā atbilstību Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5. pantā (tiesības uz brīvību un drošību) noteiktajiem kritērijiem. Tie uzlabotu indivīdu, kuriem tiek piemēroti ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļi, tiesību aizsardzību.

Grozījumi kodeksa 68., 71, 72., 76. un 77. pantā nosaka pienākumu procesa virzītājam izvērtēt pēc būtības ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumību un pamatotību katrā procesa stadijā, pamatojoties uz konkrētiem lietā savāktiem pierādījumiem.

Grozījumi kodeksa 77.pantā, 83. panta trešajā daļā, 225., 226. pantā nodrošina efektīvu tiesas kontroli ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumības un pamatotības pārbaudei visās procesa stadijās, ievērojot tiesu neatkarības principu un principu, ka ar brīvības atņemšanu saistītie drošības līdzekļi personai var tikt piemēroti tikai uz tiesas lēmuma pamata.

Grozījumi kodeksa 83. panta otrajā daļā, 130. pantā, 226. panta otrajā daļā un 233. panta pirmajā daļā nodrošina pušu vienlīdzības tiesas priekšā principa ievērošanu ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas vai to termiņa pagarināšanas likumības un pamatotības pārbaudē, dodot tiesības aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamam ierosināt viņam piemērotā drošības līdzekļa likumības un pamatotības izvērtēšanu un piedalīties tiesas sēdē, kurā šī izvērtēšana notiek.

Grozījumi kodeksa 226. pantā, papildinot to ar jaunu ceturto daļu, nosaka procedūru, kādā tiesa iztiesāšanas stadijā izvērtē ar brīvības atņemšanu saistīto drošības līdzekļu piemērošanas un to termiņa pagarināšanas likumību un pamatotību, kā arī paredz regulāru izvēlētā ar brīvības atņemšanu saistītā drošības līdzekļa likumības un pamatotības pārbaudi.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Augstākajā tiesā, Valsts kancelejā.

 

 

Ekonomikas ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par vertikālo vienošanos atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma un vertikālām vienošanām ar nebūtisku ietekmi uz konkurenci”.

Konkurences likums pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus, kuri reglamentē atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, kas tiek atbrīvota no Konkurences likuma 11.pantā pirmajā daļā minētajiem aizliegumiem, ja šī darbība atbilst konkrētām šajos noteikumos izvirzītajām prasībām, un atsevišķu tirgus dalībnieku vienošanās, lēmumus un saskaņotu darbību, par kuru nav jāinformē Konkurences padome saskaņā ar Konkurences likuma 11.panta otro un trešo daļu, ja šī darbība būtiski neietekmē konkurenci.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem vienošanās, kuras noslēguši divi vai vairāki tirgus dalībnieki, no kuriem katrs saskaņā ar vienošanos veic saimniecisko darbību atšķirīgā ražošanas vai izplatīšanas līmenī un kuras attiecas uz preču pirkšanas vai pārdošanas noteikumiem, ir atbrīvotas no Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā vienošanās aizlieguma; kritērijus, saskaņā ar kuriem vienošanām vai to noteikumiem nav piemērojams šajos Noteikumos noteiktais atbrīvojums, kā arī vienošanās ar nebūtisku ietekmi uz konkurenci.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

 

 

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kompetence un kārtība, kādā veicama valsts ugunsdrošības uzraudzība”.

Ministru kabineta noteikumu izdošanu deleģē Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 13.panta trešās daļas norma.

Noteikumi nepieciešami, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, realizējot valsts funkciju — valsts ugunsdrošības uzraudzību, precīzi reglamentētu šo funkciju realizējošo amatpersonu kompetenci un garantētu personas interešu un tiesību aizsardzību.

Noteikumu projekta normas regulē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu tiesības un pienākumus, ugunsdrošības pārbaužu veidus, to kārtību un ilgumu, pārbaužu dokumentu uzskaitījumu, to noformēšanas un iesniegšanas kārtību, būvnormatīvu ugunsdrošības prasību piemērošanas kārtību ekspluatācijā esošām ēkām, kad šo ēku, būvju un iekārtu izmantošana rada nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām vai tiek mainīts ēku un būvju plānojums, konstruktīvie risinājumi, funkcionālā nozīme. Projekts arī nosaka fizisku un juridisku personu tiesības apstrīdēt valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoru rīcību un lēmumus un šo lēmumu apstrīdēšanas kārtību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Labklājības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Latvijas Darba devēju konfederācijā, Valsts kancelejā.

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 13.septembra noteikumos Nr.399 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā)””.

“Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo (gadā)” nosaka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmu izmaksu vidējo izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo gadā. Noteikumu 6.punkts nosaka kārtību, kādā piemērojams vispārējās pamatizglītības programmas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo. Noteikumu 12.punkts nosaka kārtību, kādā piemērojams vispārējās pamatizglītības programmas izmaksu minimums uz vienu izglītojamo.

Noteikumu projekts precizē 6. un 12. punktā noteikto izmaksu minimuma koeficientu noteikšanu privātajām izglītības iestādēm un privātajām kristīgajām izglītības iestādēm. Paredzēts noteikt, ka izmaksu minimumu privātajās izglītības iestādēs īstenotajās vispārējās pamatizglītības programmās nosaka, reizinot ar koeficientu 0,5, privātajās kristīgajās izglītības iestādēs — ar koeficientu 1.

Privātās izglītības kā privātās uzņēmējdarbības veida vispārējais mērķis ir iesaistīties noteikta veida biznesā, īstenojot konkrētu biznesa plānu. Privātās kristīgās izglītības mērķis ir bezpeļņas sabiedriska darbība, lai sniegtu pakalpojumu izglītībā un nodrošinātu izglītības vides atbilstību kristīgajai ticībai.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Kultūras ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes nolikums”.

Noteikumu projekts “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes nolikums” nosaka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības, kā arī tās darbības kārtību.

2003. gada 25. jūnijā stājās spēkā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kas paredz Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidošanu, tās sastāvu, kompetenci, kā arī to, ka Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos”.

Šobrīd normatīvajos aktos nav noteiktas prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos, taču tirgū darbojas gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas piedāvā uzņēmumiem dažādus ar darba aizsardzību saistītus pakalpojumus, tostarp darba vides risku novērtēšanu, darba aizsardzības un preventīvo pasākumu plāna izstrādi u.tml. Ir izveidojusies situācija, kad Latvijas uzņēmumiem ir pieejami dažādi darba aizsardzības pakalpojumi, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas valstīs, taču par šo pakalpojumu kvalitāti, rezultātu atbilstību normatīvo aktu prasībām pakalpojumu sniedzējs atbildību neuzņemas un uzņēmums faktiski ir neaizsargāts pret tā sauktajiem speciālistiem, kas saņem samaksu par savu darbu, bet par darba kvalitāti nav atbildīgi.

2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Darba aizsardzības likums, kurā ir noteikts, ka: kompetenta institūcija ir institūcija, kura ir pilnvarota veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kuras kompetence darba aizsardzības jautājumos novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Kompetents speciālists ir speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Likums nosaka, ka Ministru kabinetam ir jānosaka prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos.

Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi noteikt kritērijus visiem darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem. Minēto kritēriju (prasību) izpilde no pakalpojumu sniedzēju puses apliecinās viņu kompetenci un tādējādi garantēs arī to uzņēmumu aizsardzību, kas piesaista kompetentas institūcijas un kompetentus speciālistus darba aizsardzībā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Eiropas Integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Tautsaimniecības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Ministru kabineta 2000.gada 14.jūnija rīkojuma Nr.279 “Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Raunas ielā 64, pārdošanu” atzīšanu par spēku zaudējušu”.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta š.g. 8.jūlija rezolūcijā doto uzdevumu. Projektā paredzēts atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2000.gada 14.jūnija rīkojumu Nr.279 “Par valsts nekustamās mantas Rīgā, Raunas ielā 64, pārdošanu”, saskaņā ar kuru minēto nekustamo mantu bija nolemts pārdot izsolē.

Nekustamais īpašums Rīgā, Raunas ielā 64, ir nepieciešams Latvijas Invalīdu biedrības darbības nodrošināšanai un ir pielāgots invalīdu vajadzībām.

Rīkojuma projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.jūlijam.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Rajona pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”.

Rajona pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumu izstrādes nepieciešamību nosaka Teritorijas plānošanas likums. Rajona pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumiem ir jāaizstāj Ministru kabineta noteikumu Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” normas, kas attiecas uz teritorijas plānošanu rajonu līmenī. Šobrīd rajonu teritorijas plānošana notiek, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem”, kuri saskaņā ar 2003.gada 14.maija grozījumiem Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu 2.panta 2.1. punktu ir spēkā līdz 2003.gada 26.decembrim.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu teritorijas plānošana, izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas plānojumus, tiek īstenota četros plānošanas līmeņos: nacionālajā, plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību līmenī. Rajona pašvaldības teritorijas plānojumā tiek noteiktas rajona pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzieni un ierobežojumi, noteikta rajona pašvaldības teritorijas pašreizējā un plānotā (atļautā) izmantošana, kā arī detalizētas augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objekti. Rajona plānojuma izstrāde nodrošinās Teritorijas plānošanas likumā definēto teritorijas plānošanas uzdevumu izpildi.

Noteikumu projektā ir noteiktas rajona plānojuma un to grozījumu sastāvdaļas, šī plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, likumības izvērtēšanas un ievērošanas pārraudzības kārtība. Projektā tiek parādīta rajona plānojuma izstrādes gaita no darba plāna un darba uzdevumu sagatavošanas līdz dokumentu apstiprināšanai. Noteikumu projektā tiek uzsvērts, ka sabiedriskā apspriešana ir rajona plānojuma izstrādes procesa neatņemama sastāvdaļa, paredzot sabiedrības informēšanu, viedokļu uzklausīšanu pirms plānojuma izstrādes uzsākšanas un visā tā izstrādes gaitā, jautājumu apspriešanu ar dažādām mērķauditorijām un dokumentu sabiedrisko apspriešanu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Tieslietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ierobežojumi vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā”.

Noteikumu projekts paredz noteikt ierobežojumus vārda “Latvija” un tā tulkojuma svešvalodās ietveršanai firmā. Projektā noteikts, ja firma ir veidota latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas kodificētajām normām, vārdu “Latvija” tajā drīkst ietvert tikai šādos gadījumos: ja komercsabiedrībā vismaz 51% pamatkapitāla pieder valstij vai pašvaldībai; ja komersants ir ārvalstu komersants, tā filiāle vai pārstāvniecība Latvijā. Svešvalodā veidotās ārvalstu komersantu, to filiāļu vai pārstāvniecību firmās vārdu “Latvija” lieto attiecīgajā svešvalodā. Firmā nedrīkst ietvert ne vārdkopu “Latvijas Republika”, ne tās tulkojumu svešvalodās. Domstarpību gadījumos pēc fizisku vai juridisku personu lūguma ekspertu izziņas par firmas atbilstību šo noteikumu prasībām sniedz Valsts valodas centrs.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijā, Nevalstisko organizāciju centrā, Tautsaimniecības padomē.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par gaisa kvalitāti”.

Noteikumu projekts par gaisa kvalitāti nosaka kvalitātes normatīvus ārtelpu gaisam troposfērā visā Latvijas teritorijā, neietverot darba vidi. Projekts paredz noteikt: gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanas termiņus; augstāko pieļaujamo līmeni un raksturlielumus gaisu piesārņojošām vielām; parametrus, monitoringa metodes un metodes, pēc kurām nosaka attiecīgo gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegšanu; pasākumus, kas veicami, ja gaisa kvalitātes normatīvi tiek pārsniegti.

Noteikumu projekts nosaka arī kārtību, kādā pašvaldības izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas, kā arī kārtību, kādā par gaisa kvalitāti informējama sabiedrība, un nosacījumus par informācijas sniegšanu Eiropas Komisijai. Salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem paplašinātas sabiedrības iespējas saņemt informāciju par gaisa kvalitāti.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Vides ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir izveidots saskaņā ar 1997.gada 11.decembra likumu “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”. Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka, ka biosfēras rezervātus izveido Saeima ar attiecīgu likumu. Biosfēras rezervāti ir plašas teritorijas, kurās atrodas starptautiski nozīmīgas ainavas un ekosistēmas, to izveidošanas mērķis ir nodrošināt dabas daudzveidības saglabāšanu un veicināt ilgtspējīgu teritorijas sociālo un ekonomisko attīstību. Šobrīd Latvijā Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir vienīgais.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta robežu aprakstā konstatētās neprecizitātes un kļūdas, kas radušās zemes reformas un mežu sistēmas reorganizācijas rezultātā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Satiksmes, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.540 “Kārtība, kādā izveidojama vienota administrēšanas sistēma atbalstam laukiem, lauksaimniecībai, zivsaimniecībai un mežsaimniecībai””.

Grozījumi noteikumos paredz: lauksaimniecības atbalsta maksājumu priekšreģistrāciju un lauku bloku apsaimniekotāju noteikšanu un precizēšanu; lauku bloku robežu un platības precizēšanu lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā; nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.

Lauku bloku apsaimniekotāju noteikšana nozīmē Lauku reģistrā uzskaitīto lauku bloku piesaiste konkrētam īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kurš šo bloku apsaimnieko.

Tā kā Lauku reģistra veidošanā par pamatu ir izmantotas ortofoto kartes, kas Latvijā ir veidotas uz vecu aerofoto bāzes, tad nepieciešams šo informāciju precizēt, jo Eiropas Savienības prasības paredz, ka ortofoto nedrīkst būt vecāks par 5 gadiem. Tādēļ, pamatojoties uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieka vai tiesisko valdītāja sniegto informāciju, Lauku atbalsta dienests veiks pārbaudes uz lauka, lai pārliecinātos par faktiskajām izmaiņām dabā un, konstatējot izmaiņas, tās precizēs Lauku reģistra teksta un grafiskajā daļā.

Papildu noteikumi nosaka, ka Lauku reģistrā esošie dati ir pamats atbalsta maksājumu apjoma noteikšanai. Šāda grozījumu redakcija ir nepieciešama, jo Lauku reģistrā ir iekļauta jauna veida informācija, un, pamatojoties uz šo informāciju, Lauku atbalsta dienests drukās kartes ar lauku blokiem, kādas līdz šim nav drukātas. Šīs kartes un Lauku reģistrā esošā informācija būs pamats tiešo maksājumu apjoma noteikšanai.

Visi iepriekšminētie grozījumi ir svarīgs nosacījums Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IAKS) izveidošanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.

Likumprojekts nosaka, ka Lauku atbalsta dienests administrēs eksporta atmaksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī administrēs piena un augkopības produkcijas ražošanas kvotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Lai ražotāju grupas varētu saņemt valsts un ES atbalstu, ir nepieciešama ražotāju grupu atzīšana. Likumprojekts nosaka, ka atzīšanu veiks Lauku atbalsta dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts nosaka, ka Lauku atbalsta dienests sniegs informāciju Eiropas Komisijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Likumprojekts paredz, ka attiecīgo normu spēkā stāšanās laiku noteiks ar īpašu likumu, kas saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Likums par lauksaimniecību un lauku attīstību”.

Likumprojekts nodrošinās lauksaimniecības kā vienas no tautsaimniecības pamatnozarēm attīstību un noteiks ilglaicīgu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgtajām starptautiskajām saistībām. Likumprojekts paredz pilnībā pārņemt ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mehānismus un nosaka, ka lauksaimniecība un lauku attīstības politika tiks realizēta saskaņā ar ES KLP un KZP pamatnostādnēm, ievērojot reģionu un nozaru īpatnības.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Prasības pārtikas ievešanai valstī, izvešanai no tās un tranzīta pārvadājumiem, kontroles kārtība uz valsts robežas kontroles punktos, brīvajās zonās, brīvajās noliktavās un muitas noliktavās un kontrolei pakļauto preču saraksts”.

Noteikumu projekts nosaka pārtikas sarakstu Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļautajām pārtikas precēm, kā arī šo preču kontroles kārtību. Jaunais noteikumu projekts paredz ievedamo un izvedamo preču sarakstu, kas sašaurina sarakstu, kāds bija noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr.217 “Sanitārās robežinspekcijas kontrolei pakļauto preču saraksts un kontroles kārtība”. Izstrādātajā noteikumu projektā ir noteikts robežkontroles sertifikāts, ko aizpilda kravas pārvadātājs, šķērsojot valsts robežu, kā arī precizēta Sanitārās robežinspekcijas kontroles kārtība. Noteikumu projektam ir četri pielikumi. Pirmajā pielikumā noteikts kontrolei pakļautās pārtikas saraksts. Otrajā pielikumā ir saraksts ar dzīvnieku izcelsmes pārtiku, kuras kontroli veic saskaņā ar veterinārajai kontrolei pakļautās pārtikas normatīvo aktu prasībām. Trešajā pielikumā ir noteikts pārtikas robežkontroles sertifikāta veidlapas paraugs. Ceturtajā pielikumā noteiktas pārtikas robežkontroles sertifikāta izgatavošanas tehniskās prasības.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Iekšlietu, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta projektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”.

Likumprojekts paredz, ka reģistrējami būs ne tikai fizisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi un administratīvie pārkāpumi, un juridisko personu izdarītie administratīvie pārkāpumi, bet arī juridisko personu izdarītie noziedzīgie nodarījumi.

Likumprojekts nosaka (likuma 7., 8., 9.pants), kāda informācija ir iekļaujama reģistrā par fizisko personu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, savukārt 22.panta ceturtajā daļā tiek noteikts laika termiņš, cik ilgi datu bāzē ir saglabājamas ziņas par juridisko personu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 18. oktobra noteikumos Nr. 357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi””.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) amatpersonām un darbiniekiem saskaņā ar KNAB likuma 21. panta trešo daļu KNAB sedz pusi no mācību maksas. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pants paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas kompensācijas izmaksas likumos un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros.

Noteikumu projekts paredz, ka KNAB darbiniekiem un amatpersonām, saņemot mācību maksas kompensāciju, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Vides ministrijā, Eiropas Integrācijas birojā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.jūlijam.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 14.augusta noteikumos Nr. 374 “Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” normu piemērošanas kārtība””.

Līdz šim spēkā esošā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” redakcija pieļāva iespēju, izmantojot uz neesošām adresēm reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, izkrāpt no valsts budžeta priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nav samaksājis.

Likumā “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kas pieņemts Saeimā š.g. 20.jūnijā un izsludināts š.g. 1.jūlijā, ir iekļautas normas, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pie noteiktiem kritērijiem neiekļaut personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai skaidrotu to likuma normu piemērošanu, kas reglamentē personas reģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Noteikumi papildināti ar punktu, kas nosaka, kādus reģistrācijai nepieciešamos dokumentus persona iesniedz (uzrāda) Valsts ieņēmumu dienesta reģionālajā iestādē. Noteikumu projektā arī norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests apstiprina reģistrācijas pieteikuma veidlapas formu un norādījumus par tās aizpildīšanas kārtību.

Noteikumu projektā iekļauts arī punkts, kas reglamentē laiku, kādā Valsts ieņēmumu dienests izskata reģistrācijas pieteikumu un reģistrē personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai pieņem lēmumu par reģistrēšanas atteikumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Vides, Zemkopības ministrijā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

Pašlaik likuma 20.pants nosaka, ka ziedotājiem ir tiesības samazināt aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par 85 procentiem no summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām, kurām piešķirta atļauja saņemt ziedojumus. Par 90 procentiem no summām, kuras ziedotas Latvijas Kultūras fondam, Latvijas Olimpiskajai komitejai un Latvijas Bērnu fondam. Kopējā nodokļa atlaide ziedotājiem nedrīkst pārsniegt 20 procentus no uzņēmuma ienākuma nodokļa kopējās summas.

Saskaņā ar šo normu 2001.gadā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums bija 8,2 miljoni latu, turklāt ziedojumu apmēram ir tendence palielināties, tādēļ, neskatoties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazināšanos, šī nodokļa ieņēmumu sagaidāmais samazinājums, piemērojot likumā noteiktos atvieglojumus, 2003.gadā būs aptuveni 8,3 miljoni latu. Faktiski ziedojumi 80% vai 90% apmērā (atkarībā no piemērojamās atlaides apmēra) notiek nevis no uzņēmumu līdzekļiem, kā tas formāli skaitās, bet gan no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi ievērojami samazinās valsts budžeta ieņēmumi.

Finanšu ministrija, analizējot ārvalstu pieredzi, ir konstatējusi, ka vairumā valstu nodokļu atvieglojumi ziedojumiem tiek piemēroti nevis uzņēmumu ienākuma nodoklī nomaksājamai summai, bet gan apliekamajam ienākumam. Tādējādi Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem aizstāt ar uzņēmuma ienākuma nodokļa apliekamā ienākuma samazināšanu. Likumprojekts paredz likuma 20.pantu, kas nosaka uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi ziedotājiem, aizstāt ar jaunu 6.5pantu, kas paredz ziedotāju apliekamā ienākuma samazināšanu par ziedoto summu divkāršā apmērā. Tādējādi nodokļa maksātājs, kuram ir piešķirta atļauja saņemt nodokļa atvieglojumus, drīkstēs apliekamo ienākumu samazināt divkāršā apmērā par summām, kas ziedotas budžeta iestādēm un Latvijā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām. Paredzēts, ka apliekamā ienākuma samazinājums nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma. Ziedojumu un atvieglojumu sistēmu sabiedriskajām organizācijām kopumā Latvijā ir paredzēts regulēt topošajam likumam par sabiedriskā labuma organizācijām, kas pašlaik tiek jau ilgāku laiku skatīts Saeimā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Veselības, Vides ministrijā, Nacionālā Trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā.

 

 

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests izslēdz personu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra”.

Līdz šim izslēgšanas kārtību no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra noteica Ministru kabineta 2002.gada 16.aprīļa noteikumi Nr.156 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības izslēgt personu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra”.

Ar likumu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” ir izdarīti grozījumi likuma 3.panta 8.1 daļā, paredzot ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra, ja persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarācijas vai Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 35.pantu ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram priekšlikumu par nodokļu maksātāja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra.

Sakarā ar to, ka ir izdarīti grozījumi minētajā likumā, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no ar pievienotās vērtības nodokļa apliekamo personu reģistra, ir izstrādāts noteikumu projekts.

Noteikumu projekta pieņemšana ļaus efektīvāk cīnīties ar negodīgiem nodokļu maksātājiem, kuri nepilda nodokļu maksātāja pienākumus — neiesniedz VID deklarācijas, noteiktā termiņā un pilnā apmērā nenomaksā nodokļus.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments