Par iekšzemes kopproduktu

Ekonomikas ministrija pauž gandarījumu par lielo iekšzemes kopprodukta pieaugumu šā gada 1.ceturksnī – 8,8%, kas vērtējams pat ļoti pozitīvi. Ekonomikas ministrs Juris Lujāns apgalvo, ka “šie rādītāji nozīmē to, ka valstij, uzsākot atklātu cīņu ar kontrabandu un korupciju, ir izdevies ļoti veiksmīgi samazināt pelēkās ekonomikas īpatsvaru Latvijas ekonomikā kopumā”.

2003.gada 1.ceturkšņa rezultāti liecina, ka Latvijā turpinās diezgan strauja izaugsme. Tās pamatā ir augsts iekšzemes pieprasījums un Latvijas uzņēmēju spēja pielāgoties mainīgajiem ārējiem apstākļiem.

Iekšējā pieprasījuma pieaugums veicina pakalpojumu, jo īpaši tirdzniecības (1.ceturksnī pieauga par 17,3%) un būvniecības (1.ceturksnī pieauga par 17,5%), attīstību. Tirdzniecības nozares attīstību sekmē gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan lielākas iespējas saņemt kredītus, gan arī tirdzniecības kompleksu paplašināšanās.

Pēc neliela pieauguma tempu krituma 2002.gada sākumā stabili aktivitāte turpina pieaugt apstrādes rūpniecībā (1.ceturksnī šī nozare pieauga par 10,4%). Labvēlīgi Latvijas rūpnieku konkurētspēju ES tirgū ietekmē eiro kursa pieaugums, tomēr pieaug arī preču eksports citos virzienos. Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs apgalvo, ka apstrādes rūpniecības straujie pieauguma tempi liecina, ka tādas nozares kā kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālu ražošana un metālapstrāde ir spējīgas konkurēt Rietumu tirgos pat ne pārāk labvēlīgos konjunktūras apstākļos.

2003.gada 1.ceturksnī lauksaimniecības ražošanas apjomi pieauga tikai par 0,3%. Tomēr situācija lauksaimniecībā pamazām stabilizējas. Strādājošo zemā produktivitāte un ārējā konkurence ir galvenie šķēršļi šīs nozares attīstībai.

Svarīga vieta Latvijas tautsaimniecībā ir tranzītpakalpojumiem, kas veido aptuveni 15% no Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumiem jeb aptuveni 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). 2002. gads tranzītbiznesam nebija veiksmīgs (nosūtīto un saņemto kravu apjoms Latvijas ostās samazinājās par 8,4%), galvenokārt tāpēc, ka Krievija samazināja naftas eksportu caur Ventspils ostu. 2003.gada 1.ceturksnī kravu apgrozība Ventspils ostā turpināja kristies, tomēr būtiski pieauga kravu apgrozība pa dzelzceļu.

Kopumā transporta un sakaru nozares apjomi 2003. gada 1.ceturksnī pieauga par 6,8% (2002.gadā par 2,4%). Vērtējot šo nozari, ir jāņem vērā, ka divas trešdaļas no šīs nozares izaugsmes nosaka iekšējais pieprasījums (sakaru, noliktavu, autostāvvietu pakalpojumu, tūrisma attīstība u.c.) un tikai vienu trešdaļu ārējais pieprasījums (tranzīts).

Ņemot vērā 2003.gada 1.ceturkšņa rezultātus, O.Barānovs uzskata, ka kopumā IKP šogad varētu pārsniegt pat prognozēto 6% pieaugumu. Nākamajos ceturkšņos IKP pieauguma temps varētu būt nedaudz mazāks nekā 1.ceturksnī, jo ir jāņem vērā, ka 2002. gada 1.ceturkšņa bāze bija salīdzinoši zemā līmenī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa