Par atpūtai sakoptiem ūdeņiem

Jānis Vazdiķis, Rīgas Meža aģentūras direktors, – “LV”

— Esat izstrādājuši “Meža aģentūras” pārziņā esošajai Rīgas un Pierīgas dabas videi, tai skaitā ezeru un ūdenstilpņu apkārtnei, darbības stratēģiju pieciem gadiem. Ko paredzēts veikt, lai rīdzinieki beidzot varētu atpūsties sakoptā vidē?

— Atgādināšu, ka Rīgas pašvaldības īpašumā ir atgūti 60,5 tūkstoši hektāru meža. Esam izveidojuši 14 galvenos stratēģiskos virzienus mežu apsaimniekošanā, piemēram, rekreācijas pakalpojumu sniegšana, iedzīvotāju izglītošana, ezeru apsaimniekošana, mežu uzraudzība un aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības palielināšana utt. Katram no šiem virzieniem noteicām konkrētus mērķus un stratēģijas īstenošanas termiņus.

Piemēram, rekreācijas pakalpojumu jomā šogad apsekosim un kartēsim iespējamos rekreācijas resursus, izstrādāsim to izvietojuma shēmu, saistot to ar vispārējo Rīgas pilsētas tūrisma attīstību, izzināsim iedzīvotāju vēlmes, veicot aptaujas un anketēšanas, un līdz nākamā gada sākumam izstrādāsim rekreācijas resursu attīstības koncepciju.

Šogad paredzēts labiekārtot Biķernieku mežu – jau ir izvietoti atpūtas soliņi, galdiņi un bērniem šūpoles; lai cilvēkus kaut daļēji pasargātu no ērcēm, tiek veikta taciņu paplašināšana un atbrīvošana no krūmiem. Tāpat gribam izstrādāt Piejūras dabas parka labiekārtošanas projektu, kas būs ļoti apjomīgs un ietvers gan Buļļu salas mežus, gan Mangaļsalu, gan vairāku pagastu teritorijas. Tiks izveidotas taciņas gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem ar norādēm uz interesantām dabas vietām. Vienīgi projekta izstrādāšanu, finanšu piesaisti un realizēšanu sarežģī tas, ka parka teritorijā iekļautas trīs īpašnieku – valsts, pašvaldības un privātpersonu – zemes.

Mēs pašlaik finansējam jaunā Zilo kalnu dabas parka individuālā dabas aizsardzības plāna izstrādi un domāsim, kā šo dabas parku labiekārtot.

Liela izpēte pašlaik notiek Cenu tīrelī, kas ir dabas liegums. Esam noslēguši līgumu ar Latvijas Dabas fondu un veicam Cenu tīreļa dabas vērtību noteikšanu. Atrasts pat, ka šajā purvā pirms 10 000 gadiem uzturējušies ziemeļbrieži. Veicam šā purva putekšņu analīzi, lai noteiktu, kas tur agrāk audzis. Gribam šīs dabas vērtības parādīt cilvēkiem un purvā ierīkosim specializētas purva takas ar apkārtnes novērošanas tornīšiem, lai tūristi varētu iepazīties ar tādām dabas ainavām, kādu Eiropā vairs nav nekur. Piemēram, unikāla ir iespēja novērot dzērvju kāzu deju utt. Tas prasīs diezgan ievērojamus līdzekļus – aptuveni 300–400 tūkstošus latu, tādēļ šo mērķu īstenošanai ceram gūt ārvalstu finansiālu palīdzību.

— Teritoriju labiekārtošanu veiksit paši vai šīs tiesības tiks nodotas uzņēmējsabiedrībām?

— Atsevišķu rekreācijas objektu ierīkošana un uzturēšana var tikt īstenota četros veidos – pirmkārt, nododot uz konkursa pamata gan ezeru, gan citu objektu apsaimniekošanu uzņēmējsabiedrībām, otrkārt, veidojot partnerību ar uzņēmējsabiedrībām un sedzot daļu no izdevumiem, treškārt, ierīkojot rekreācijas zonas un iznomājot tās uzņēmējsabiedrībām, ceturtkārt, uzturot šīs atpūtas vietas saviem spēkiem.

— Rīgas un Pierīgas mežu un ūdenskrātuvju apkārtne ir piesārņota ar atkritumiem biezā slānī. Kurš ir atbildīgs par tās satīrīšanu?

— No tā brīža, kad attiecīgās teritorijas un ezerus apsaimniekošanā pārņems uzņēmējsabiedrības, to pienākums būs sakopt arī piesārņoto apkārtni, pašlaik tas ir mūsu ziņā. Esam noslēguši līgumu ar SIA “Rīgas meži”, kas veic mežu uzraudzību un sakopšanu pilsētas robežās.

Šogad uzsākām sadarbību ar skolām un turpmāk vēl vairāk iesaistīsim skolēnus ezeru apkārtnes mežu sakopšanā. Tas, iespējams, varētu mainīt jauniešu domāšanu attiecībā uz vides sakoptību.

— Rīgas un tās apkārtnes ezeri ir liels sabiedrības īpašums. Kuriem ezeriem rekreācijas vietu labiekārtošanā būs prioritāte?

— “Rīgas Meža aģentūra” apsaimnieko tos ezerus, kas atrodas ārpus Rīgas pilsētas administratīvajām robežām, un Rīgas iekšpilsētas ezerus, kas iekļaujas mežu masīvos. Kopumā tie ir 32 ezeri 307,5 hektāru platībā: Juglā – Bābelītis un Dūņezers (Dambjapurva ezers), Babītē – Beberbeķu ezers, Garkalnes mežniecības teritorijā – Mālezers (Mālu ezers, Matezers), Jūgezers, Makezers (Maku ezers), Līņezers, Sidrabezers, Mazais Jūgezers, Gaiļezers, Purva, Ataru, Sekšu, Venču un Vidus ezers, Juglas mežniecības teritorijā – Raudulītis, Dūņezers (Lēpītis), Melnezers (Tumšezers), Peldu (Dziļezers, Sēres ezers), Asaru ezers, Olaines mežniecības teritorijā – Stūrīšu, Stūnīšu ezers, Daugavas mežniecības teritorijā – Selēku ezers, Tīreļu mežniecības teritorijā – Božu ezers, sešas ūdenskrātuves Olaines, Tīreļu un Daugavas mežniecības teritorijā un divas ūdenstilpnes Bolderājā.

Šīs visas ūdenskrātuves ir apzinātas, un mēs plānojam tām noteikt apsaimniekojamo teritoriju, tai skaitā apkārtnes infrastruktūras radīšanai. Jau esam sākuši izstrādāt četru ezeru – Bābelīša, Ataru, Peldu un Līņezera – apsaimniekošanas noteikumus, lai noskaidrotu, kādam atpūtas veidam tie ir piemēroti.

Esam noslēguši līgumu arī ar Latvijas Makšķernieku asociāciju, lai kopīgi izstrādātu šos noteikumus. Minētie noteikumi būs saistoši tiem, kas tālāk šos ezerus apsaimniekos. Piemēram, attiecībā uz makšķerēšanu būs noteikts, kādas sugas zivis un cik daudz ir jāielaiž ezerā, cik būs jāmaksā par makšķerēšanu. Konkrētas prasības tiks paredzētas teritorijas labiekārtošanai – būs jāierīko atbilstošas tualetes ar attīrīšanas ierīcēm, domāsim arī par automašīnu stāvvietām, atkritumu savākšanas tvertnēm, lai apkārtne būtu skaista un labiekārtota.

Aicināsim arī iedzīvotājus izteikt savu viedokli par mūsu izvirzītajiem mērķiem minēto ezeru apkārtnes labiekārtošanā. Pēc tam izsludināsim konkursu uzņēmējsabiedrībām par šo teritoriju apsaimniekošanu. Gribu piebilst, ka viens no mūsu mērķiem ir attīstīt mazo biznesu.

Galvenais mūsu nosacījums šo ezeru labiekārtošanā – iedzīvotājiem jābūt brīvai pieejai ūdenskrātuvēm un jāmaksā tikai par papildu servisu (teiksim, par tualeti, makšķerēšanas tiesībām gadījumā, ja ezerā ielaistas augstvērtīgas zivis u.tml.).

Apsaimniekošanas noteikumi prioritāri tiks izstrādāti tieši šiem četriem ezeriem tāpēc, ka uz to apsaimniekošanu jau ir pieteikušies vairāki uzņēmēji.

Ir ezeri, kas paredzēti ūdensputnu medībām (Melnezers, Purvezers, Jūgezers), kurus apsaimiekot būs ļoti problemātiski purvaino krastu dēļ.

Turpmāk — vēl